Ļautīs izaicynuojumim i byut daļai nu leluoku procesu. Saruna ar aktivisti Aiju Mežali

Ļautīs izaicynuojumim i byut daļai nu leluoku procesu. Saruna ar aktivisti Aiju Mežali

Intervejis autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Kuorsavīte Berlinē ar magistra gradu germanistikā – tai par sevi roksta Aija Mežale. Jei ir sabīdryski aktivs cylvāks, kai poša soka – navar nūsēdēt mīrā. Aija vysod meklej jaunys īspiejis i izaicynuojumus, kas padora jū par daleņu nu leluoku procesu – itūšaļt tei ir atbolsta snīgšona boltkrīvim, politiskuos nūtikšonys partejā “Progresīvie” i latgaliskuo kustynuošona latgalīšu kulturys kusteibā “Volūda”. Par narysmtūšū darbeibu cyklu Aija soka: “Cytreiz ruodīs, ka varbyut gona, tu taipat navariesi vysu pasauli maineit, tok, kod tu jau esi īškā procesā, tys vīnkuorši aizīt.”

Nu Okupacejis muzeja iz Vuoceju

Niu jau ostoņus godus Aija dzeivoj Vuocejā, Berlinē, iz kurīni nūvede dorba pīduovuojums. Suokumā piec magistra studeju beigšonys Aija struoduoja Latvejis Okupacejis muzejā, kur pavadeitū laiku pīmiņ ar pateikamom sajiutom. “Tei beja muna pyrmuo dorba vīta, kur beju kai gide. Tys beja cīši interesants dorbs. Cytreiz beju gondreiž kai Latvejis viestness. Vysod beja lela prīca, ka iz Latveju atliduojušū cylvāku apmeklejamūs vītu sarokstā beja ari Okupacejis muzejs. Tod es ari varieju izmontuot sovys vuocu volūdys zynuošonys. Dīzgon lobys atsauksmis beja par myusu ekskursejom, kas radeja ari taidu kai pacālumu. Dorbs patyka, bet tod es suoču dūmuot, ka otkon vajag sevi koč kai izaicynuot i pasavērt, kas nūteik pasaulī. Tod es sajiemu dorba pīduovuojumu vuiceit latvīšu volūdu studentim Greifsvaļdis Universitatē. Izdūmuoju pamieginuot, i tai i palyku Vuocejā,” stuosta Aija.

Itūšaļt Aija struodoj jau media intelligence jūmā. Paraleli tam jei ari atsuokuse studejis vysai interesantā studeju programā “Krīžu, konfliktu i katastrofu komunikaceja”. Jei pastuosta, ka tei asūt pavysam jauna studeju programa, kur studenti ir kai izmieginuojuma truseiši, raugūt attaisnuot gaidys nu studeju.

“Puorsvorā tuos ir kaidys organizaceju krīzis, medialuos krīzis, kod, pīmāram, žurnalisti koč kū izpietej i roksta, i tod tovu organizaceju ar tū konfrontej. Tev kai organizacejis presis referentam ir juoreagej – kai reagiesi, kai gataveisīs taidom situacejom i kū dareisi nu komunikacejis redzīņa? Mums ir dīzgon pīredziejuši pasnīdzieji i kursabīdri, sajemom ari dziļu īskotu praksē. Jūs vydā ir cylvāki, kas ir struoduojuši Aizsardzeibys ministrejā i gluobuši organizacejis nu medialūs krīžu. Gondreiž voi kai kara laikā sasauc krīzis kabinetu, kur sprīž, kū dareit – ar konkretim sūlim i plānu. Interesanti ir tys, ka tu nazini, kai var byut, tok vysod var sasagataveit tam. Interesanti ir pasavērt ari kaidus aktuālūs krīžu pīmārus medejūs. Tod, kod tu palosi, kas nūteik Latvejis ziņuos, automatiski suoc dūmuot – ot, itys byutu lobs krīžu komunikacejis pīmārs, kū varātu izmontuot studentim,” par sovu studeju programu stuosta Aija.

Nūspraust rūbežus storp dorbim i meditēt

Aija pīzeist, ka juos kasdīna ir saspryngta, kod vysai bīži juosaceļ reita agrumā, kab īspātu vysus dorbus. Jei skaita, ka ir cīši svareigi sadaleit sovus dorbus i rast īspiejis atsaslēgt, dorūt pavysam kū cytu, kas nav saisteits ar pamatdorbim.

“Nadreikst vysu dareit reizē, ir juospiej nūspraust koč kaidus rūbežus, kas na vysod saīt, tok piec kaida laika saprūti, kas tev ir eistyn svareigs, kas – na tik. Tu vari gūdeigi pasceit cylvākim, ar kurim tu sasadorboj, ka iz prīšku varbyut vaira nabyusi tī tik daudz. Prūtams, nadreikst davest da tuo, ka vīnā mirklī tu jau esi izdedzs. Ir cylvāki, kas ir cīši ceņteigi i raunuos vairuokūs dorbūs, bet ar laiku jim tys slīksnis palīk arviņ zamuoks. Jī tuoļuok i tuoļuok sevi nūdzan, bet ir juopasaver apleik sev – kai tys ītekmej tev tyvūs cylvākus. Cytreiz saīt tai, ka jī navar vīnkuorši tev viļkt leidza i tev ir drupeit juoapsastuoj.”

Taipoš Aijis pādejuo laika atkluojums, kas paleidz sadaleit dīnu i nu vīna dorba puorsaslēgt iz cytu, ir elpuošonys meditaceja. “Tei ir cīši loba līta, ka tu prūti tū pīlītuot pareizā breidī, bet tys, prūtams, ir juotrenej. Es asu tik ceļa suokumā. Storp dorbu i studejom ir kaida pauze, tu apsasiesti krāslā, aizver acs i raugi atsasluobynuot, padorūt sovu kermini smogu. Tu nūtver vīnu punktu, kurā tu koncentrej sovu uzmaneibu, pīmāram, pi daguna. Īelpoj, izelpoj. Meditacejis efekts mani puorsteidz! Cytreiz eistyn ir tei sajiuta, kuru var redzēt memčikūs, ka cylvāks meditejūt levitej. Maņ ir bejs tai, ka najiutu sovys rūkys.”

Lapnums par pīdereibu Latgolai

Vaicojūt Aijai, voi nuokūtnē jei varātu atsagrīzt Latvejā, jei atbiļd, ka taida dūma pastuov i tū naatmat. Dzeivojūt Vuocejā, jei aktivi rauga uzturēt saikni kai ar Latveju, tai ar Latgolu, īmūt pretim vysaiduokim izaicynuojumim, cenšūtīs ari attuolynuotai dalikt sovu rūku nūtikšonuos.

“Kasdīnā nav tai, ka es piļneibā byutu nūgrīzuse sovu saikni ar Latgolu. Asu cīši saisteita ar tū i pagaidom tys mani ari apmīrynoj. Ite nav tik daudz tūs īspieju parunuot latgaliski, bet tuos ir munys saknis. Tu vīnkuorši navari tū nūlīgt. Asu izauguse dīzgon latgaliskā piļsātā. Tys laikam ir tai teiri organiski saguojs, ka latgalīšu volūda ir munā dzeivē, koč ari vacuoki narunuoja ar mani latgaliski. Jī runuoja sovā storpā, tai es tū ari īsavuiceju. Es radzu tū kai taidu lelu duorgumu i asu lapna par tū. Tys ir cīši svareigi. Ka Latgolā kaidam ir napīcīšama paleidzeiba, es vysod raugu īsasaisteit. Tok tys ir cīši gryuši, partū ka tu navari byut ar vīnu kuoji Latvejā, ar ūtru – Vuocejā. Tei ir svareiga daļa nu munys dzeivis, vysod ar lapnumu soku, ka asu nu Latgolys. Naasu nikod ari kautriejusēs nu tuo, myusu dīnuos tei kautriešonuos vaira nav tik aktuala.”

Karteņā: Aija Mežale, foto nu personeiguo arhiva

Stuosteit boltkrīvu stuostus tviterī

Aija pīzeist, ka iz Latgolu saīt atbraukt vysai naregulari, cytreiz tys nūteik spontanai, tok jei rauga vysmoz reizi godā nūbraukt da sovu tyvuokūs. Aija ar smaidu pastuosta, ka niu dreiži byus Latvejā, kur pīsadaleis sarunu festivalā “Lampa” Ciesīs, puorstuovūt vīnu nu sovys kasdīnys aicynuojumu – breivpruoteigūs bīdreibu “FreeBelarus”.

“FreeBelarus” oficiali pastuov pusūtru godu, tok tuos pyrmsuokumi meklejami jau 2020. gods augustā, kod piec nagūdeigajom Boltkrīvejis prezidenta vieliešonom apsavīnuoja aktivisti, kas izveiduoja Twitter kontu @free_Belarus_lv. Tymā jau gondreiž treju godu garumā kotru dīnu teik sekuots leidza vysaidim ziņu olūtim, redzīņu liderim, politiskim lāmumim i jaunuokajom nūtikšonom, viestejūt par tim latvīšu volūdā. Taišni Aija ir tei, kas tulkoj viests i uztur konta darbeibu.

“Suocem dorbuotīs 2020. gods vosorā, kod suocēs protesti Boltkrīvejā, kuri tika brutali apspīsti. Tviterī saguoja cylvāki, kurim ruodejuos, ka koč kas ir juodora. Tu navari byut tī kluotyn, bet tu gribi koč kai paleidzēt. Boltkrīvi vīnkuorši mums praseja – stuostit par tū, kas ite nūteik, partū ka pyrmajuos dīnuos jim beja atslāgts internets. Jī vyspuor nikaidys zinis navarēja izplateit. Tod mes suocem ar ziņu tulkuošonu. Beja cylvāki, kas paleidzēja bieglim Latvejā, snēdze mediciniskū, psihologiskū paleidzeibu. Es tī nabeju tik daudz īsaisteita, partū ka es beju ite. Vāluok, kod lelais korstums beidzēs, protesti mazynuojuos, saprotom, ka mums ir izaveiduojs taids mozais kūduleņs, puors cylvāku bīdreibā. Es cīši gribieju palikt i īsasaisteit tymā procesā kūpā ar bīdreibys meitinem. Itūšaļt ir na tik Twitter konts, tok ari nūteik vysaiduoki pasuokumi, tei poša “Lampa” i projekti, kas paleidz bieglim.”

Par sovu motivaceju īsasaisteit breivpruoteigajā dorbā Aija stuosta: “Tys ir viesturisks moments, kur mes navarim vīnkuorši klusēt. Ka es koč kū varu izdareit, tod es vīnkuorši doru. Tu vīnkuorši redzi tam jāgu – lelu i svareigu. Tei ir kai sābru byušona. Pa munam, kotrai paaudzei vajag sovu revoluceju, lai grybātūs byut daļai nu tuo vysa. Prūtams, na vysod tys ir vīgli, jo ir juoīt cauri emocionalai slūdzei, kod redzi, ka kaidi cylvāki ir pīkauti, kai cylvāks cītumā rauga izdareit pošnuoveibu. Bet sovā ziņā tu ari redzi tū, ka ir izadevs eistynuot atbolstu. Koč voi caur tū, ka tu stuosti par tū vysu.”

Breivpruoteiguo Aija skaita, ka jei jau ir daļeņa nu vysa procesa, partū ka itūs godu laikā ir īpazeiti naskaitomi cylvākstosti, kas roda interesi, kai ir sasalykuse tūs cylvāku dzeive, par kurim Aija viesteja pyrma div ci treis godus. “Tu jiutīs kai drupeit sovejais i redzi, ka tys ir vajadzeigs. Kotram gribīs justīs koč kur vajadzeigam,” uzskota Aija.

Karteņā: Viestulis politīslūdzeitajim iz cītumim i kolonejom Boltkrīvejā, foto nu personeiguo arhiva

Par sovim emocionaluokajim momentim breivpruoteigajā dorbā aktiviste skaita taišni dzeivū saskarsmi ar bieglim ci politīslūdzeitajim. Tuos ir šaļts, kod izjiuti lelu cīnu i gūdu pret cylvāku, ka pat nazyni, kai pareizi komunicēt ar jū. Vīns nu taidu gadīņu Aijai bejs ar politīslūdzeitū Darju Čuļcovu, kura ir dīzgon jauna boltkrīvu žurnaliste, kas divejus godus pavadeja kolonejā par tīšraidi nu miteņa Romāna Bondarenko (školuotuojs, kuru pīkuove da nuovei ar Lukašenko režimu saisteits cylvāku grupiejums – M.P.) pīmiņai. “Jei beja nailgi piec atbreivuošonys atbraukuse iz Berlini iz diskuseju, kur es ari beju. Tod maņ beja taids aizdavums nu FreeBelarus, ka es aizīšu i pavaicuošu jai, lai jei nūdūd sveicīni Latvejis boltkrīvim. Tys beja taids cīši satraucūšs moments, kod tev treis rūkys i nazyni, kai pi tuo cylvāka pīīt. Tu zyni, ka cylvāks ir tik šausmeigys lītys pīdzeivuojs, bet jei ir ite. Tev ir tik lels cīns pret taidim cylvākim, kas tū vysu ir pīdzeivuojuši, tok tamā pošā šaļtī nazyni, kai apsaīt. Es pazeistu daudzus taidus cylvākus kai Latvejā, tai ari cytvīt uorzemēs. Pazeistu taidus, kas ir pa pūru skriejuši, puori žūgam leiduši,” boltkrīvu pīredzē doluos Aija.

Aija īpazeist skaudrūs i nažieleigūs stuostus, kas, prūtams, cīši īspaidoj juos dūmuošonu. “Maņ tys ruodīs dīzgon narealai, partū ka asu cylvāks, kas nav redziejs nikaidu Padūmu Savīneibu i taidys represejis, kaidā leiminī tuos ir Boltkrīvejā. Ka tu navari izīt iz īlys ar vaira par treis cylvākim, ka tev napaprosa puorbaudeit teleponu. Nu vīnys pusis tys ir cīši interesanti, tok nu ūtrys – tys ari līk nūviertēt tū, kas tev ir. Kotru dīnu tu sev par tū atguodynoj. Tu vari socialūs teiklu kontā lomuotīs, pasceit, ka vaļdeiba ir taida i taida, tok tev par tū nikas nanūtiks. Kotrys taids gadīņs atguodynoj par tū. Gribīs, lai cylvāki tū vairuok saprūt. Prūtams, mes varim vysu dzeivi dramatizēt i saceit, ka esi pateiceigs par vysu, kas tev ir. Na vysod tai vajag, bet tamuos šaļtīs, kod losi par koč kū taidu ci satīc tūs cylvākus, vyss palīk tai taustamuok radzams i sajiutams.”

Napīteikams atbolsts i uzmaneiba

Runojūt par Boltkrīvejis problemu, ir skaidrs, ka kūpš kara suokuma Ukrainā, Lukašenko režims i represejis ari medeju dīnyskuorteibā i sabīdreibys interesīs vaira nasaruodeja tik svareigys, partū arī uzmaneiba natyka pīvārsta napīcīšamā leiminī. Lela lūma beja ari informacejis tryukumam. “Prūtams, Ukrainys kars daudzus ir šokiejs. Maņ ruodīs, ka iz cylvāku leluoku īspaidu atstuoj, kod jis radz, ka cylvāks ir nūmirs, ir izsprydzynuota sāta voi vēļ kas. Cylvāks Boltkrīvejā ir cītumā, jis tī nūmierst i mes nimoz nazynom, tok izzynuosim tū tik piec goda, partū ka nav nikaidys informacejis. Laikam cīši ītekmej tys vizualais i tys, ka vysa pasauļa uzmaneiba tam ir pīvārsta.”

Taipoš ari vysu situaceju sarežgej Lukašeno diktatura i poši cylvāki – jūs uztvere i attīksmis. “Tī arī nav vyss tik bolts i malns. Laikam cylvākim ir vīgļuok uztvert taidus narativus, kur vyss ir skaidrys i vizuali radzams. Boltkrīvejā cīši daudzim ir suokts līgt pat sasaraksteit ar cylvākim, kas ir politīslūdzeitī cītumūs i kolonejuos. Deļtuo naīt nikaidys zinis, tu nazyni, kas nūteik. “Nav viests jau 90 dīnys” – taidu tvītu mes ari rokstom. Nav jau ari nikaida vizualuo materiala. Tu vīnkuorši īlīc koč kū, kas tev ir saglobuots taidim gadīnim. Prūtams, tei uzmaneiba jau ir pavysam cyta. Tys ir dīzgon saprūtami eistyneibā, tok cylvākam, kam tei ir kaida dzeivis voi saimis tragedeja, tys eisti nav saprūtams.”

Mozi solidaritātis žesti dūd spāku

Aija skaita, ka kotrys mozuokais seikums, kū sevkurs var izdareit boltkrīvu atbolstam, ir cīši svareigs. Taidos situacejos svareigs ir īškejais spāks i napasadūšona. “Kotrys taids solidaritatis žests ir tys, kū cylvāki nūviertej Boltkrīvejā. Tī poši boltkrīvi, kas niu ir Latvejā, jī radz, ka tu esi izlics sev karūgu lūgā voi atej iz kaidu jūs solidaritatis akceju. Taidi mozī momenti jim dūd tū spāku. Nazynu, voi asu naiva, bet es tycu taidam energejis nazyudameibys lykumam. Kotra mozuokuo energeja aizīt. Taipoš ari tviterī mes cytreiz koč kū īrokstom i ir cylvāki, kas tū temu paceļ. Tys aizīt pat taidā Uorlītu ministrejis leiminī. Kotrys mozais seikumeņš var koč kū izdareit. Prūtams, nu molys var ruodeitīs, nu kas tī taids, es jau nikuo, bet bez taidys ticeibys ari nikas nasamaina.

Atrast sevi politikā

Paraleli breivpruoteigajam dorba, Aija aktivi īsasaista partejā “Progresīvie”, nu kuruos kandidiejuse ari 14. Saeimys vieliešonuos. Vaicojūt, kai politika pasaruodeja juos dzeivē, Aija stuosta, ka tys nūtics, pasasokūt niu vysim zynojamai Elīnai Pinto, kura beja Vaļsts prezidenta omota kandidate.

“Par politiku suoču interesētīs, kod jau beju Vuocejā. Poša par sevi asu cylvāks, kurs nav vīnaļdzeigs, bet par politiku maņ ruodejuos, ka tī nikuo nasaprūtu, deļtuo lobuok tī naīsasaisteišu. Ruodejuos, ka tu dreiksti koč kū dareit, ka tī vysu labi saprūti. Atbaļsteju parteju ik pa laikam, suoču arviņ vaira īsasaisteit i piec vieliešonu saprotu, ka maņ ar tū napīteik i deļtuo īsastuoju. Maņ ruodejuos, ka tī cylvāki ir kai dūmubīdri. Daudzi soka, ka tu atrūņ sovu politiskū sātu, i tī ari tai jiutūs. Varēja saceit, ka tei beja kai dalieja muna sasaite ar Latveju. Maņ tys ruodejuos atraktivi i simpatiski.

Tai es īpasazynu ar Elīnu. Juos īdvasmuošona sakryta ar tū breidi, kod atrodu sevi politikā. Es radzu, ka ir koč kaids spāks, kas runoj par cylvāku lobkluojeibu, mobingu školuos, emocionalū pusaudžu veseleibu. Par taidom lītom, par kurom cytim kandidati narunuotu. Cytreiz soka, ka mums ir svareiguoka ekonomika, bet taidys cylvākam vitali svareigys lītys nateik izrunuotys. Ruodīs, ka jei beja tei, kas maņ paruodeja, ka politika var byut ari taida. Es taidys lītys nabeju iztulkuojuse politikys kontekstā. Jei eistyn ir prezidentis cīneigs cylvāks,” uzskota Aija.

Ka naskarsi politiku, tod tei aizskars tevi

Itūšaļt Aija ir saprotuse, ka politikā nagrybātu asociētīs tik ar vīnu parteju, tok juos aicynuojums vaira ir cylvāktīseibys, kas ari nav tuoli nu politikys. Taipoš jei pastreipoj tū, ka politikai ir juobyut svareigai sevkura cylvāka dzeivē, vīnaldzeiba nav myužeiga, tai ari ir sovys sakys.

“Maņ patyka tei karikatura, kura pyrma vieliešonu ik pa laikam izmaudoj – sāta pa vydam, apleik mežs. I ūtrei biļdeite – sāta, bet meža vaira nav. Tu vari nikuo nadareit i nasainteresēt par politiku, tok daīs šaļts, kod tei suoks interesētīs par tevi. Mes nūgrīzem tū mežu, tu nikuo nasceji, i tagad tev vaira nav meža, tu navari nūsaglobuot, tova dzeive ir puorsamejuse. Maņ vaira nav tik aktualai stuosteit sev, ka tys ir svareigi, tys ir juodora, partū ka es jau asu taidā kai inercē īškā. Kod sateic taidus cylvākus, kas koč kū gryb maineit, tod tu vīnkuorši tū dori. Stuotīs partejā, cylvāktīseibu kusteibā voi vīnkuorši sābram paleidzēt aizīt iz veikalu voi pušdīnēs pasaklačuot kūpā. Tei ari ir kai īsaiste, interese par tū, kas nūteik tev apleik i ka tev ryup. Prūtams, ari na vysim cylvākim ir laiks i īspiejis tam. Vīnkuorši tys atguodynuojums – ka tu nasainteresej par tū, tod taipat sevkurā šaļtī tys var aizskart tevi. Mes jau vaira seņ naasam taidā laikā, kur mes varim dzeivuot atrauti cyts nu cyta, ari vaļsts i regionim. Mes asam cīši sasaisteiti. Tys vīnkuorši nav izbāgams.”

Karikatura “Dzīvoju mežā, politika neinteresē”, autors Toms Kokins

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]