Svīsta kastis trafarets, karagiustekņu skreine i veiskupa Duļbinska montuojums – Viļakys muzeja kruojuma duorgumi

Svīsta kastis trafarets, karagiustekņu skreine i veiskupa Duļbinska montuojums – Viļakys muzeja kruojuma duorgumi

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Viļakys muzejā, kura direktore Rita Gruševa daudzu vierteibu vydā izcēle treis: trafaretu, ar kuru markēja svīsta kastis eksportam Marienhauzenys muižys foļvarkā Borisovā, skreineiti, kura taiseita karagiustekņu nūmetnē Račūs, i veiskupa Kazimira Duļbinska izsyutejumā lītuotū lyugšonu oltoru-skreini.

Viļakys muzejs niu atsarūn divejuos ākuos. Vacuokuos ekspozicejis jau nu 2004. goda apsaveramys sātā Bolvu īlys molā (īprīšk te bejušys vysaiduokys īstuodis), tok tīpat sūpluok, nazkodejuo kapucinu mūku klūstera vītā (padūmu okupacejis laikā tī bejs kinuteatris, ari cytys īstuodis), nu 2017. gods ir izstuožu zāle i jaunuokūs ekspoziceju telpys. Muzeja kruojumā ir na tik līceibys par Viļakys piļsātys, bet ari apleicīnis pogostu viesturi. Vacuokajā ākā apsaverama ekspoziceja par Viļakys pusis viesturi nu vydslaiku leidz pat myusu dīnom (itūgod plānuots tū modernizēt), nalela etnografejis ekspoziceja, vysaidu laiku naudys kolekceja, nūvodpietnīka Juoņa Laicāna sārkūceņu etikešu kolekceja, atseviškys telpys veļteitys ari leluoku i mozuoku Viļakys apleicīnis školu viesturei, kai ari goreigajai dzeivei (t.s. “boltuo ustoba”). Sovpus klūstera telpuos var izzynuot, kū padūmu okupacejis godūs ražuoja Viļakys uzjāmumi (pīmāram, sporta tārpus i suvenirus), kai ari īpasazeit ar myusdīneigi īkuortuotu putynu ūlu kolekceju, kū myuža laikā savuocs nūvadnīks Edvards Spravniks (1911-1993). Plašajā izstuožu zālē nūteik ari pasuokumi i muzejpedagogiskuos nūdarbeibys. Muzeja vadeituoja Rita Gruševa tur nūceju, ka iz prīšku izadūs rast vareibu i finansiejumu, kab muzejs varātu turpynuot puorsaceļšonu iz klūstera āku, kurys lela daļa vēļ stuov tukša.  

Svīsta kastis trafarets

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Marienhauzenys (Viļakys vacais nūsaukums) muiža sovulaik bejuse vīna nu treis leluokūs i ekonomiski spieceiguokūs Latgolā. Myusu dīnuos tū vaira navar apsavērt, jo muižys āka nūdadzynuota Latvejai zeimeigā datumā – 1918. gods 18. novembrī. Viļakys muzeja kruojumā ir vairuoki prīškmati nu muižys, tī apsaverami ari tuo viesturis ekspozicejā. Pīmāram, īšyuts grafīnis Lippis-Lipskys īcīneituo izdavuma vysa gods numeru komplekts, tintineica, kas atrosta azara krostā (īspiejams, kaids beja nūzadzs muižys dadzynuošonys laikā i piečuok īsvīds azarā, kab nūglobuotu), mērcis trauks, miereņš aba čarka. Tok eipaši Rita Gruševa izceļ trafaretu, ar kurū foļvarkā Borisovā, kas beja vīna nu Marienhauzenys muižai pīdarūšūs pusmuižu, markēja svīsta kastis eksportam. Kotrai foļvarkai beja sova nūsadorbuošona, pīmāram, taiseja ceglus voi styklu. Borisovā turēja lūpus (vaira par 100 malnraibūs gūvu i 16 dorba zyrgi) i taiseja svīstu, kū eksportēja iz vysu Krīvejis impereju, i kriejumu. Konkretais trafarets datāts ar 1905. gods 10. februari. Tū muzejam izduovuojs jau pīmynātais nūvodpietnīks, školuotuojs Juoņs Laicāns.

Karagiustekņu taiseituo skreineite

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Natuoli nu Viļakys, Račūs (niu Medņovys pogosts), 2. pasauļa kara godūs vuocu armeja beja sataisejuse krīvu karagiustekņu nūmetni. Tei bejuse atkluota tipa – bez napuorvarama žūga, tik ar apsardzi, partū giustekni varēja raudzeit koč kai dabuot sev puortyku. Preteimā jī vītejim cylvākim pīduovuojuši ari itaidys pošu taiseitys skreineitis, kas izgataveitys nu tuo, kas beja atrūnams – cysu, vysaidu kokoru, gazetu lopu. Rita Gruševa sprīž, ka, vysdreižuok, karaveiru vydā bejs kaids amatnīks, kas prats taidys sataiseit. Itū prīškmatu muzejs sajēme duovonā nu viļacuonītis, vītejuo etnografiskuo ansambļa vadeituojis Albīnys Veinys (1931-2021), kura bierneibā dzeivuojuse natuoli nu Raču karagiustekņu nūmetnis. Kod vuocīši atsakuope, jī barakys, kur atsaroda giustekņu nūmetne, ar vysom municejis nūlyktovom izsprydzynuoja. Itys spruodzīņs attāluots ari muzeja kruojumā asūšajā Juliāna Supis gleznā.

Veiskupa Kazimira Duļbinska lyugšonu oltors-skreine

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Religiskuo dzeive Viļakā vysod bejuse daudzveideiga – te ir kai Romys katuoļu, tai ari luteraņu i pareizticeigūs bazneica, pyrma Ūtruo pasauļa kara bejušys ari divejis sinagogys. Muzeja “boltajā ustobā”, kas veļteita nu Viļakys pusis guojušajim goreidznīkim, vysvaira līceibu atrūnams par veiskupim Kazimiru Duļbinski (1906-1991) i Valerianu Zondaku (1908-1986). Itūs prīškmatus muzejam duovuojušs jūs tyvinīki. Eipašs stuosts ir par Duļbinskam pīderiejušu skreineiti, kas taiseita nu finera. Tamā jis, byudams izsyuteits iz Sibireju par pretpadūmu literaturys izplateišonu, globuojs svātbiļdis, rūžukrūni i mūceņu, vysdreižuok, izmontuojs tū ari Svātūs Mišu vadeišonā, kas, saprūtams, nabeja atļauts. Duļbinskis tū darejs slapanai, riskejūt ar tū, ka juo īslūdziejuma laiks varātu tikt pagarynuots, i pīruodūt, ka nikod nav pagaisynuojs sovu ticeibu. Muzejā eksponāts ari kofers ar īgravātu juo vuordu, kas pavadejs veiskupu izsyutejumā. 60. godūs Duļbinskis atsagrīze Latvejā, tok reabilitaceju sagaideja tik puora godu pyrma sovys nūīšonys myužeibā. Nav eisti zynoms, voi veiskups pats taisejs itū skreineiti, tok Rita Gruševa ir dīzgon puorlīcynuota, ka tai varātu byut.

Galerejā Viļakys muzeja kruojuma duorgumi i ekspozicejis. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
24
Pyr
20:30 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ LTV1
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ LTV1
Jun 24 @ 20:30 – 22:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]
22:00 Serials “Fati II” @ LTV1
Serials “Fati II” @ LTV1
Jun 24 @ 22:00 – 23:30
Ūtrajā sezonā redziesi –  Školuotuoji Pīters i Vitaļs sviņ vosorys atvalinuojuma suokšonūs. Obeji izdūmoj braukt da rodim iz Buozovu i pīsapelneit vosorys dorbūs. Školuotuoji teik izmytynuoti cīmā pazeistamuo, bet nu jau myrušuo bitinīka Modesta sātā.[...]