Roksta autors: Valentins Lukaševičs

20. g. s. pošuos suokuos Kruoslovā dzeivuoja i dorbuojuos gruomotu izdeviejs Kazimirs Bartuls (Bārtuls, Bārtulāns). Kruoslovā tymūs laikūs tipografejis nabeja, sovys gruomotys Kazimirs Bartuls drukuoja Reigā, Viļņā, Sanktpīterburgā.

Cik ir drūsai par tū zynoms, tuos beja religiska satura gruomotys latgalīšu volūdā. Īspiejams, ka juo apguodeibā izguoja ari gruomotys cytuos volūduos i ar cytu tematiku, tok par tū informacejis nav.

Drūsai viņ Kazimiram Bartulam tys nabeja vīneigais bizness, parosti taidim cylvākim pīderēja škaplerneica, gruomotu veikals voi kancelejis preču būde. Piec vuorda i pavuordis sprīžūt, itys cylvāks varēja byut pūļs, boltkrīvs, leitovīts. Nav izslāgts, ka latgalīts, jo juo izdūtuos gruomotys nav tīši puorpubliciejumi, bet ir pīteikūši originalys.

Četrdesmit godu (1865–1904) Latgolā beja nūlīgts drukuot tekstus latiņu burtim. Ka Latgolā dzeivojūšī pūli sev vajadzeiguos pūļu gruomotys, gazetys i žurnalus varēja pasyuteit nu Varšavys i cyturīnis, tod Latgolā dzeivojūšim latgalīšim īsastuoja absoluta gora tymsa – iz vītys nadreikstēja, cytur eisti nikuo nabeja.

Kod 1904. godā tyka atcalts drukys aizlīgums, dreiži iz tū nūreagēja i vīnu nu pyrmūs oficialūs gruomotu latgalīšu volūdā izdeve kruoslavīts Kazimirs Bartuls. Tei beja 340 puslopu bīza, tū tierguoja Aglyunā, Rēzeknē, Daugovpilī. Ari imperejis golvyspiļsātā Sanktpīterburgā i latgalīšu apmetnēs Sibirejā.

Vīna nu pošu leluokūs latgalīšu apmetņu Sibirejā beja Kruoslova – tai aizbraucieji (kuri lobpruoteigai izbrauce iz Sibireju, jo Latgolā vysim zemis napītyka^[1]) nu Kruoslovys apleicīnis nūsauce sovu jaunū dzeivis vītu^[2]. Kaids beja itūs latgalīšu izbreins, kod jī Sibirejis Kruoslovā, pi Jenisejis upis, kai duovonu sajēme lyugšonu gruomotu, kura izdūta eistajā, dzimtinis Kruoslovā!

Nu 19. g. s. 80. godu leidz Pyrmuo pasauļa kara suokom nu Latgolys iz Sibireju izbrauce apmāram 25 000 puorceļuotuoju. 1926. godā laikroksts “Rīgas Ziņas” nūruoda, ka Jenisejis gubernis Minusinkys apriņkī dzeivoj daudz latvīšu, pa leluokai daļai izceļuotuoji nu Latgolys^[3]. Leluokuo apdzeivuotuo vīta tī ir Kruoslova, kur ir škola i bazneica.

1935. godā Sibirejā beja 105 latgalīšu apmetnis^[4], kuruos dzeivuoja 16 976 cylvāki^[5]. Leluokuo apdzeivuotuo vīta beja Rītumsibirejis nūvoda Vengerovskys rajona Timofejevka (151 sāta), ūtrajā vītā beja Kruoslova (128 sāta) Krasnojarskys nūvoda Krasnoturanskys rajonā. Sibirejā tūlaik beja 63 latgalīšu školys, nu kurūs vīna – napylnuo vydsškola – atsaroda Kruoslovā. 1935. godā itamā školā vuicejuos 130 bārnu.

Drūsai viņ tūlaik itamā taigys īskautā sādžā kaidā skreinē kūpā ar relikvejom globuojuos ari 1904. godā Kazimira Bartula izdūtuo “Gromoteņa liugsonu un dzismu uz guda Diwa Kunga ikšan Trijadibas winiga..”. Tei beja kuldys formata – 12cm x 8cm. Koč i itei gruomota jau suokumā izguoja lelā tiražā, tei pīdzeivuoja atkuortuotus izdavumus 1905., 1906. i 1915. godā. Drukys aizlīguma laikūs vacuos puoteru gruomotys nūsalītuoja, jaunu nabeja. Cylvāki beja izsluopuši piec taidu gruomotu, pierka sev, duovuoja cytim.

Drukys aizlīguma suokuma godūs Gustavs Manteifeļs Reigā/Tērbatā gondreiž desmit godu piec kuortys (1861–1870) izdeve kalendaru “Inflantu zemis laikagromota”. Tys beja populars i zeimeigs izdavums, par kuru zynuoja ari Kazimirs Bartuls. Voi tys beja veiklys marketinga tryks, voi ari simboliska attīksme pret paguotni, tok 1910. godā kruoslavīts Kazimirs Bartuls ari izdeve kalendaru ar taidu pošu nūsaukumu – “Inflantu zemis laikagromota”^[6].

Bibliografe Lilija Limane roksta, ka vēļ drukys aizlīguma laikā Kazimirs Bartuls izplateja aizlīgtuos gruomotys, par kū beja struopeits^[7]. Piec juos datu, Kazimirs Bartuls ir dzims 1867. godā i izdevs apmāram padsmit gruomotu.

1912. godā ar nūruodi, ka izdevs Kazimirs Bartuls Kruoslovā, izguoja gruomota “Diws ar mums”. Atkuortuots ituos gruomotys izdavums izguoja 1915. godā Kruoslovā, ari Jaroslavļā^[8]. Juodūmoj, ka Pyrmuo pasauļa kara laikā Kazimirs Bartuls evakuējuos iz Īškkrīveju, tok īprīškejū nūsadorbuošonu turpynuoja. Cīši īspiejams, ka jis ari dzeivuoja Jaroslavļā. Iz itū piļsātu beja evakuātys vairuokys ražūtnis nu Latgolys, te beja myusejī biegli ar sovom saimem.

Karā tyka īsaukti daudzi veirīši nu Latgolys, iz fronti daudzi jēme leidza lītys, kuruos pasorguos nu īvainuojumu i smierts – kristeņus, obrazeņus, rožoncys itt. Ari lyugšonu gruomotys. Kazimira Bartula izdūtuos  gruomotys beja cīši popularys Pyrmuo pasauļa kara laikā – tuos beja i biegļu čemodanūs, i frontinīku mugorsūmuos.

Poša Kazimira Bartula pādi pagaist taišni itymā laikā. Ka jis byutu atsagrīzs Latvejā, drūsai viņ par tū byutu koč kaidys viests^[9].

^[1] Vīnā vuordā itūs izbrauciejus parosti sauce par Stolipina pereselencim.

^[2] Leidzeigai taiseiti beja latgalīšu apdzeivuotūs vītu Sibirejā nūsaukumi Režinka, Bukmuiža, Dvinka.

^[3] K. K. Latvju dzīve Sibīrijā // „Rīgas Ziņas”, 08.02.1926.

^[4] Cīši daudzi latgalīši guoja būjā 1937.–1938. gods represejuos.

^[5] Колоткин М. Н. Латгальские поселенцы в Сибири  / Отв. ред. А. В. Андронов, Л. Лейкума. 2-е изд., испр./ – Ачинск: Региональная общественная организация «Центр латгальской культуры» Красноярского края; Санкт-Петербург: Филологический факультет СПбГУ, 2012.

^[6] Apeļs M. Latgaļu periodikas vēsture // „Zīdūnis”, 1939., Nr. 9.

^[7] http://lgdb.lnb.lv/index/person/6/ (skat. 09.03.2023)

^[8] Seile V. Leidz 1935. g. latgališu izlūksnē izdūtōs grōmotas // „Latgolas Škola”, 1937., Nr. 6.

^[9] 1915. godu parosti nūruoda kai Kazimira Bartula mieršonys godu. 20. g. s. 30. godu beiguos Kruoslovys dūmē par kaseri struoduoja B. Bārtulāns, cīši īspiejams, ka jis beja Kruoslovys slovonuo gruomotu izdevieja kaids radinīks.