Radeit palīkūšys vierteibys. Saruna ar Ārdavys muižys saiminīkim

Radeit palīkūšys vierteibys. Saruna ar Ārdavys muižys saiminīkim

Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Preiļu nūvoda Pelieču pogostā niu jau vaira nakai goda garumā nalelim, tok cīši apjiemeigim sūlim atdzymst muiža. Sasateikom ar tuos jaunajim saiminīkim Maiju i Džeimeju, kuri pasadola ar sovu stuostu i eipaši pastreipoj, ka jūs mierkis ir naviņ atjaunuot muižu deļ seve, tok dūt davumu ari vītejim ļaudim. “Nav cīši daudz cylvāku, kuri gryb atsagrīzt Latgolys laukūs, tok mes gribim dūt itai vītai jaunu dzeiveibu,” tai muižys saiminīks Džeimejs. Kotram ir ari vareiba dalikt sovu paleidzeibu i nūzīduot muižys atjaunuošonai ITE, kai arī īmūt tolkuos i apmeklejūt muižys pasuokumus, atbaļsteit dreizuoku muižys atjaunuošonu. Muižys saiminīki ari pastreipoj, ka muiža ir “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”.

Īīmūt muižā, aiz pīroduma skali soku “Labdien!”, cikom maņ preteimā atsoka “Vasali!” i “Hello!”. Muižys saiminīki ir jauns puors – Maija i Džeimejs. Maija īt nu Preiļu nūvoda Saunys pogosta Prīkuļu, cikom Džeimejs ir nu Īrejis Limerikys regiona. Myusu saruna bez gryuteibu turpynojās divejuos volūduos – latgalīšu i angļu. Kai nu pošys muižys, tai i nu tuos jaunūs saiminīku spaitoj taida loba energeja, kura eistyn dūd puorlīceibu, ka itūšaļt muižai prīškā lelys puormainis.

Muiža, tuos nūsaukums i viesture

Latgolā ir cīši daudz apzynuotu i, īspiejams, ari vēļ naapzynuotu muižu, vīna nu tūs ir ari Preiļu nūvoda Pelieču pogostā. Te palānom atdzymst muiža, kurā interesants ir vyss – suocūt nu naregularuos fasadis, kur vīnā pusē ir četri lūgi, cikom ūtrā pīci, naskaitamom slāptom durovom, kurys jaunī saiminīki renovacejis procesā regulari atrūn, leidz muižys naskaidrom viesturis gaitom i muižys nūsaukumam. Maija i Džeimejs, jaunī muižys saiminīki, ir raudzejuši atškatynuot meikli par muižys nūsaukumu. Tok, kai izaruod, tys nav tik vīglys aizdavums. “Mes zynim, ka nu suoku muižu sauca Jezufinovys, tod Jezupinovys, tod Jezufonovys. Saprūtams, ka reformu rezuļtatā, mainūtēs vuocīšim i krīvim, mainejuos ari veids, kai izrunoj muižys nūsaukumu. Tok napaseņ mes dazynuojom, ka itū vītu sovulaik sauce ari “Vuordauka”, sovpus tyvuok munai dzymtajai vītai Preiļu nūvoda Prīkuļūs ir vēļ cyts Jezufinovys muižys parks, kas roda vēļ vaira naskaidreibu. Taipoš ir interesants fakts, ka muiža ar nūsaukumu “Juzefinova” atsaroda ari Ludzys nūvoda Pyldys pogastā,” stuosta Maija.

“Tok niu mes asam izlāmuši, ka muižai byus vītejuos apleicīnis nūsaukums “Ārdavys muiža” ar mierki izceļt taišni itū vītu,” tai saimineica Maija.

Karteņa: Jezufinovys/Ārdavys muiža 1935. godā. Lidijas Odeiko i Vijas Liepas (bej. Odeiko) foto arhivs.

Nu viesturiskuo aspekta, zynoms, ka muižu suoce ceļt 1860. godā. Da 1922. goda tei ir pīdariejuse senejai vuocbaļtīšu dzymtai – Molim, kod muižā ari atsaroda škola. Neorenesansis stylā caltuo muiža ir vītejuos nūzeimis kulturviesturis pīminieklis. Interesants fakts, ka muižā sovys školys gaitys 1906. godā aizsuokuse īvāruojama Latgolys kulturys darbineica Rozalija Tabine aba Naaizmierstule (Naaizmērstule). Tūlaik Ārdavys muižys saiminīks beja izveiduojs privatškolu sovim i kolpu bārnim, tamā Naaizmierstule vuiceja latvīšu i krīvu volūdu, raksteišonu i riekinuošonu. Vystik kūpejuo daīmamuo informaceja par muižys viesturi ir vysā skūpa, deļtam itūšaļt jaunī saiminīki muižys stuostu pacīteigi līk pa plauktenim i arviņ meklej jaunu informaceju.

Karteņa: Jezufinovys/Ārdavys škola. Izšyušonys vuiceibu stuņde, 1935.–1939. gods. Lidijas Odeiko i Vijas Liepas (bej. Odeiko) foto arhivs.

Muižys atdzimšonys aizsuokums

Maija ir auguse i struoduojuse Latgolā, tok kaidā šaļtī davusēs dzeivuot iz Īreju, kab kai pasavuiceitu angļu volūdu, tai ari pajimtu nalelu puortruokumu nu studeju Vydzemis Augstškolā. 2011. godā Maija Īrejis piļsātā Limerikā satyka Džeimeju, tod jūs kūpeigī celi aizvede iz Australeju, piečuok atpakaļ iz Īreju. 2018. godā Maija ar Džeimeju ari apsaprecēja. Maija smaidūt stuosta, ka Džeimejam cīšyn pateik Latveja, eipaši Latgola i, ka viņ byutu bejuse vareiba, jī atsagrīztu Latvejā jau pyrma desmit godu.

Vaicojūt, parkū izvēle krytuse taišni iz muižu Latgolā, muižys saiminīks Džeimejs stuosta, ka svareigs faktors bejs tys, ka sīva Maija īt nu ituos pusis. Jis ari pastreipoj, ka jam pateik Latgolys dabiskuo vide aba angliski sokūt off the beaten path, kū latgaliski varātu tulkuot kai byušonu paceli nu īrostuos voi cytu cylvāku pīpraseituos vidis.

Vaicojūt piec sovys “lauku sātys”, Maija ar Džeimeju par reizi beja puorlīcynuoti, ka gryb radeit koč kū palīkūšu, na viņ deļ seve, tok ari deļ apleicejūs. Nu suoku tyka izpieteiti sludynuojumu portali i atrostys vairuokys muižys kai Latgolā, tai Vydzemē i cytvīt Latvejā. Kai stuosta puors, Ārdavys muiža īpasatykuse jau nu pyrmuo ocu skota, vystik lāmums par muižys pierkšonu natyka pījimts vasalu godu i kai par breinumu ari nivīns cyts muižu nanūpierka.

Kas interesanti, koč ari apsadūmuošonys laiks beja gars, jaunī muižys saiminīki pyrma pierkšonys, muižu nabeja apsavāruši. “Tūlaik Džeimejs dorba deļ atsaroda Sīrejā, jis maņ vīnkuorši atsyuteja saiti iz sludynuojumu i vaicuoja – varbyut pārkam?”, stuosta Maija. “Ārdavys muiža ir aptyvai pusstuņdis braucīņa attuolumā nu Preiļu i Maijis dzymtuos sātys Prīkuļūs,” sovu izvēli par lobu Ārdavai skaidroj Džeimejs. “Tod muni vacuoki divys reizis guoja apsavērt muižu i mes vystik izlēmem par lobu tuos pierkšonai,” papyldynoj Maija.

“Vys vēļ atguodojam tū zīmys dīnu, kod mes pyrmū reizi atbraucem apsavērt muižu ar Maijis mamu Ivetu i babu Annu, kura ir nu Rušyunys pogosta Gelenovys, ari natuoli nu muižys. Tys eistyn beja cīši breineigs moments, kū atguoduosim vysu myužu,” tai Džeimejs.

Informacejis tryukums

Džeimejs stuosta, ka īprīškejī saiminīki ir daudz īsaguļdejuši, atjaunojūt jumtu i veicūt atseviškus, nalelus renovacejis dorbus sūpluok asūšajā saimisteibys kuormā. Var redzēt, ka muižys sātā daudz pamaineits školys laikā.

Džeimejs ari stuosta, ka, tai kai pyrma ituos muižys pierkšonys, jī apsavēre vairuokus cytus variantus, var saleidzynuot, ka Ārdavys muiža ir cīši labi sasaglobuojuse. Izjamūt jumta maiņu 2003. godā, muižys āka principā palykuse naskorta nu laiku, kod tamā beja škola. Muižai montuojumā guojušys školys mebelis, atseviški prīškmati, gruomotys i pat biologejis klasis dobys materiali, tymā vydā ari anatomejis klasis eksponati, kuri niu “dzeivoj” Daugovpiļs Universitatē. Dīvamžāļ nu muižys senejuokūs laiku nabeja sasaglobuojs nikas. Ārdavys pamatškola tyka slāgta 2003. godā. Vys pādejuo īstuode, kas te vēļ atsaroda beja posta kabinets, pyrma tuo – biblioteka.

“Redzīs, ka poši vītejī ļauds ir raudzejuši saglobuot muižu i naļaut tai pagaist. Te sūplūk ir biblioteka i saītu noms, i kūpumā taida stypra vītejūs ļaužu komuna,” tai Džeimejs.

“Par muižom kai Latvejā kūpumā, tai i Latgolā ir cīši gryuts atrast informaceju,” stuosta Maija. Kai nūskaidruojuši niulenejī muižys saiminīki, Ārdavys muižai ir bejuse kaida saisteiba ar Preiļu muižu i tuos saiminīkim – Borhu dzymtu, taipoš ir kaidys sasaistis ari ar Augšdaugovys nūvodā asūšū Jezupovys (Juzefovys) muižu. “Asu sasazynuojuse ar Latvejis Nacionalū arhivu, Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzeju, biblioteku i asam ari vaicuojuši ar informaceju pasadaleit socialajūs teiklūs – vystik vysur ir cīši moz informacejis par itū vītu. Tok cylvāki ir atsauceigi, uzroksta mums i pīduovoj informacejis gabaleņus, tys prīcej. Itūšaļt ir puzlis likšonys process, eipaši lels paļdis juosoka Ārdavys bibliotekarei Sandrai par paleidzeibu – jai ir materiali (fotografejis nu školys laiku, školānu sagatavuotī atmiņu stuosti, informaceja par pogostu, itū vītu i cylvākim). Vacuokuo fotografeja, kura niu ir myusu reiceibā ir nu 1930. goda, kur radzams, ka muižys prīškā ir bejs zīmys duorzs, vēļ vīna drupeit jaunuoka fotografeja nu 1936. goda ar školuotuojim i školānim, voi tikpat labi ar saimi, kura te sovulaik dzeivuojuse,” stuosta muižys saiminīki.

Karteņa: 1936. goda 29. marts. Pyrmajā ryndā nu lobuos – 2. Jākubs Baško (školuotuojs). Vija Liepa (dzymuse Odeiko), mozuo meitine ar muosu Helēnu Broku i vacuokū muosu Lidija Odeiko i Albertu Odeiko. Fotografeja nu Igora Pliča foto arhiva.

Cikom jaunī saiminīki meklēja informaceju par muižu, ar jim sasazynuoja puiss vuordā Kristofers nu Amerikys Savīnuotūs vaļstu. “Jis pastuosteja, ka juo vacmama Vija i juos muosa Lidija, vēļ asūt jaunys meitinis, dzeivuojušys itamā muižā. Juos te dzeivuoja ar sovu saimi, jūs vacuoki beja školuotuoji Alberts i Helena Odeiko. “Kristofers mums cīši paleidz, raugūt salikt kūpā sovys vacmamys atminis par dzeivi ite, vaicojūt voi jei koč kū atguodoj par muižys sātu, duorzu, tū kaidā kruosā bejušys sīnys i principā vysaiduokys lītys par dzeivi tymūs laikūs,” stuosta Maija.

Piec vareibys saglobuot senejuos līceibys

Saiminīki ari gūdeigi pīzeist, ka atjaunuot muižu tuos senejā skotā vysudreižuok nabyus īspiejams, partū ka muižai cauri guojuši vairuoki laikmati, kuru deļ ir pagaisušys līceibys, aiz kuru aizagiunūt, varātu raudzeit škatynuot, kai tod ir bejs. “Mes raudzeisim, cik byus variešona, saglobuot atseviškys lītys, par pīmāru, dažus opolūs cepļus. Tok niu mes eistyn raugom saprast, kai tod ir bejs pyrma tuo. Mes dazynuojom, ka sīvīti, kura te dzeivuojuse, sauc Helena Odeiko, kura, cyta storpā beja ari školys pyrmuo direktore. Vuocu okupacejis laikā ite bejs taids kai generalštabs. Te sūplūk sovulaik ari beja aktivs dzeļžaceļš i staceja, ite tyka uzglobuota municeja, kab pa dzeļžaceļu tū vastu tuoļuok iz froņtis pyrmajom linejom. 1940. godā (cytūs olūtūs – 1942. godā) krīvu partizani izsprydzynuoja viļcīni, spruodzīņa rezultatā vysi muižys lūgi tyka sasprydzynuoti. Helenai ir ari spylgtys atminis, kai juos komunejis kleita tyka saplāsta ar styklim. Muižys austrumu spuornā nu tuo laika ir ari leluoka plaisa. Kod varys mainejuos, Helena i juos saime zynuoja, ka jūs izsyuteis, tok vuocīši jūs pajāmuši leidza i saime piečuok emigrējuse iz ASV. Puorbraukšonu rezultatā nu vysa tuo, kas jim pīdarēja, moz kas ir palics puori,” stuosta niulenejī muižys saiminīki.

Karteņa: Nu kairuos Vija i Lidija 1958. godā (ar Helēnu Mičiganys štatā Amerikys Savīnuotajās vaļstīs). Lidijas Odeiko i Vijas Liepas (bej. Odeiko) foto arhivs.

Saiminīki ari doluos ar cytu stuostu – ka piec kara municeja tyka pamasta muižys pogrobā, kab tei tyktu izsprydzynuota, tok vītejī Vuordaukys partizani tū atroduši. “Bibliotekā ir atrūnomi vītejūs cylvāku atmiņu stuosti, vīns nu tūs ir nu kaida veirīša, kurs stuosta, ka jis beja komandā, kura vuokuse uorā municeju nu muižys pogroba. Sovpus piec naatkareibys dabuošonys, asūt kūpta muižys jumta augša, deļtam cīši īspiejams, ka vēļ var atrast koč kaidys vierteibys nu muižys laiku.”

Radeit palīkūšys vierteibys

“Mes grybātu piec seve koč kū pamest, byut par taidu kai veiksmis stuostu kai deļ seve, tai i deļ cytu par īdviesmi nasabeit eistynuot sapynus,” stuosta Maija. Jei ari soka: “Mes saprūtam, ka situaceja var maineitīs, apstuokli var palikt sarežgeiti i ka daīs šaļts, kod mums byus juopasoka “stop” itam projektam, tys nikas, mes vīnkuorši cīši praktiski saprūtam, ka var byut vysaiži. Prūtams, tys ir iz taidys drupeit skumys notys, tok tys nanūzemej, ka mes naraudzeisim dareit vysu, kab sakuortuotu itū muižu. Raugam ari īsasaiteit vysaiduoka veida projektūs, kab dabuotu papyldu finansiejumu. Mes saprūtam, ka īguļdeit naudu muižā ir kai bērt tukšā maisā, deļtam mes grybātu muižu piec vareibys palaist apritē, kab muiža poša sevi koč daleji atpeļneitu i mums byutu vareiba turpynuot atjaunuošonu. Mums muiža nav deļtam, kab palikt boguotim, tok radeit koč kū eipašu i palīkūšu.”

Kai stuosta muižys saiminīki, pats suokuma plans ir zīmys duorza aba kūka pībyuvis atjaunuošona, tai kai itei muižys daļa ir vysbiedeiguokajā stuovūklī. “Mes ari dasacejom vīnu projektu, tok mums nu tuo beja juoatsakuop lelūs izmoksu deļ. Saprūtams, ka atjaunuota pībyuve byutu cīši šmuki, tok mums ari napalyktu nikuo, kab turpynuot atjaunuot muižu.” Kai stuosta Maija, zīmys duorzā beja ideja izveiduot nalelu kopeja veikaleņu-kopejneicu, kuru nūsaukt par gūdu saimei, kura te sovulaik ir dzeivuojuse i struoduojuse. Mums pat niu jau ir gotovs logo i zeimyns deļ kopeja veikaleņa. Mes sepinejam, ka tei byutu breineiga vīta, kur cylvākim sasatikt, pasarunuot, atsapyust i ari pastruoduot. Taipoš itei vīta varātu byut ideali pīmāruota tai sauktim “digitalim nuomadim” aba ļaudim, kuri var struoduot attuolynuoti nu sevkurys vītys pasaulī. Maņ ir personeiguo pīredze taidā dorbā, i es zynu, cik svareiga ir vide tev apleik, cik svareigs klusums i lobs interneta puorkluojums. Mes raudzejom te davīnuot dažaidus interneta pakolpuojuma snīdziejus, tok puorkluojums ir dīzgon švaks, deļtam niu mums uz jumta uzlykta “Starlink” plotjūslys interneta īreice,” tai Maija. Jei ari dasoka, ka vīnu ustobu teik planavuots padareit par taidu kai “laika kapsulu”, kurā saglobuot vysys montys, kas muižā beja pamastys i atrostys.

Maija ar smaidu i vīglu attīksmi stuosta ari par vīneigū napateikamū situaceju, kas niu ir bejuse: “Nazkaidi ļauds pa aizmuguri īsalauze muižā i izdemolēja vīnu nu pūdeņu kruošņu, mes mynom, ka jī gribēja savuokt metalu, tok smīkleiguokais ir tys, ka mums muižys uorpusē tīpat stuov navajadzeigs metals, tok varēja jimt tū, vys jī laikam izdūmuoja, ka īškā metals lobuoks. Jī īsalauze pa mozu lūdzeņu, pa kuru tū metalu pat navarēja izdabuot. Drupeit smīkleigi, drupeit skumi. Taišni deļtam – kab pastuosteit cylvākim, kas te nūteik, mes es ari aktivi komunicejom sovuos Facebook un Instagram lopuos, stuostom par muižys atjaunuošonu, par lītom, kū i deļkam doram.

Myusu mierkis nav byuvēt sīnys i slēpt vysu procesu, taišni ūtraiduok, gribim, kab cylvāki īsasaisteitu. Mes gribim, kab ite ir rūseiba, kab saīt kūpā ļauds, nūteik tierdzeni i cyti pasuokumi.

Itūšaļt nu molys varbyut izaver, ka nikas daudz nav mainejīs, tok patīseibā tys “aizmuguris” dorbs jau nav tik radzams, mes asam cīši daudz laika i dorba īguļdejuši muižys konstrukceju izpētē, viesturis izzynuošonā i atjaunošonys dorbūs,” stuosta Maija.

Muižys saiminīki ari stuosta, ka piec okupacejis Latvejis beigu tyka teirātys muižys jumta ustobys, kū dareja vītejī ļauds. Saiminīki izsoka cereibu, ka varbyut vītejī ļauds varātu atgrīzt kaidus muižys originalūs prīškmatus. Saiminīki ari soka, ka jī cīši nūvārtātu sevkuru paleidzeibu – ka jums ir informaceja par muižys viesturi, nūtikšonom, kas tī bejušys, tuos dzeivuotuojim, sasazynojit ar Ārdavys saiminīkim Facebook, Instagram voi pa e-postu ardavasmuiza@gmail.com, voi ejit gostūs!


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
24
Pīk
22:05 Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
May 24 @ 22:05 – 23:00
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmini. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]