Dzeive piec Latgaliadys. Saruna ar literatu Raibū

Dzeive piec Latgaliadys. Saruna ar literatu Raibū

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Īprīškejuo interveja ar Raibū aba Oskaru Orlovu portalā lakuga.lv bejuse 2018. godā. Tuos viersroksts: “Muna Latgaliada ir nūsaslāguse.” Tī jis stuosta, ka plānoj paīt molā nu latgalīšu kulturys i saisteit dzeivi ar medicinu. Paguojuši pīci godi i tai eistyn ir nūtics – niu Oskara profeseja ir uorstnīcyska persona – masers, jis vaira nadzeivoj Latgolā i latgaliskajā kulturā īsaista tik daudz, cik pošam gribīs i roda prīcu.

Pīrūbežu cylvāks

Kai Oskaram guojs itūs pīcu godu laikā? “Tūlaik puorsacieļu iz Reigu i suoču studēt uorstnīcyskū masažu. Latvejis Universitatis Paula Stradiņa medicinys koledžai ir ari filiale Rēzeknē, bet tūlaik tī vēļ navarēja tū studēt. Bet cīši labi, ka puorsacieļu iz Reigu, jo īškejūs diskuseju ar sevi rezultatā saprotu, ka maņ pīteik tuos Latgaliadys. Esi darejs vysaidus projekteņus, jaunīšu dorbus i sevi izsmieļs. Vajadzēja izdūmuot, kam vēļ esi dzeivē dereigs.” Piec diveju godu studeju Oskars gribēja, lai jū praksē aizsyuta koč kur tuoļuok – pa tū laiku Reiga asūt “daāduse”. Cīši tuoli braukt ari nagribiejs, partū varianti Erasmus praksei bejuši diveji – Igauneja voi Leitova. Izavieliejs Igauneju, tics iz Valgu, kur turpynoj struoduot ari niu, bet dzeivoj Latvejis pusē – Valkā. Apsverūt dūmu ari koč kod puorsaceļt iz Valgu. “Varātu jau dūmuot, ka kazyn kaidā čūkstā tu tī esi īleids – kur Valka, kur Rēzekne!? Bet nu Valkys da Reigys voi nu Valkys da Rēzeknis pa kilometražai ir apmāram tys pats – 180 voi 200 km,” Oskars smejās, ka Latveja jū ir iztaisejuse par pīrūbežu cylvāku, na reidzinīku.

Myusu saruna nūteik dzīšmu i deju svātku laikā Reigā. Jis itūreiz ir doncuotuoju rynduos – puorstuov Valmīrys deju kolektivu “Gauja Fix”. Īprīšk svātkūs Oskars jau sovulaik ir pīsadalejs kai dzīduotuojs Rēzeknis veiru korī “Graidi”. Niu iz mieginuojumim reizi nedeļā brauc 50 km tuolū ceļu leidz Valmīrai. Parkū jam ir svareigi pīsadaleit dzīšmu svātkūs? “Nazkaida latvīšu romantika jau tymā vysā ir. Beja kovida laiks, kod vyspuor nikuo navarieji, cylvāki gryb izjust tū kūpeibys sajiutu,” Oskars cīši pozitivi atsasauc ari iz svātku atkluošonys koncertu, kas nūtyka dīnu pyrma myusu sarunys. “Koč kaidys kulturys aktivitatis jau tamā leidz šam naapzynuotajā Zīmeļvydzemē, iz kurū asu puorsacieļs jau treis godi, vajadzeigys.” Deju kolektivā jis tics, pasasokūt draugim, ar kurim īpasaziņs projektā “Apkārt Latvijai” – kūpā jī puorguojīņūs breivdīnuos pa pūsmim īt gar Latvejis rūbežu. Interesants fakts, ka “Apkārt Latvijai” daleibnīki pyrma napylna gods nūdybynuojuši sovu kori, i ar cīši lobu rezultatu skatē tykuši ari iz dzīšmu svātkim. Oskars tī vēļ nadzīd, jo kora mieginuojumi nūteik Jelgovā, tok izaruod, ka apsver taidu dūmu – ka brauktu ari cyti valmīrīši, vīnu reizi nedeļā tikt iz mieginuojumu nabyutu tik troki. Par “Apkārt Latvijai” kūpīnys draudzeigumu līcynoj ari Oskara stuosteitais, ka pārņ ap 30 cylvāki nu jūs aizbraukuši iz Gruzeju i pa ceļuojuma laiku vīns ūtram nav apnykuši.

Oskars dzīšmu i deju svātku laikā Daugovys stadionā. Karteņa nu personeiguo arhiva

Literaturys plani i storptautyskuos aktivitatis

Ar bakalaura gradu filologejā puorsakvalificēt iz masažu nabeja vīgli, jo nu potencialūs dorba devieju sagaideitys interesantys reakcejis. Tok tai jau bejs ari pyrma tuo, raugūt atrast dorbu Latgolā. “Dzeivojūt Latgolā, esi nasaprosts deļ vītejuos kulturys, deļtuo, ka esi muokslinīks – roksti, zeimej, vēļ “Kapļūs” dzīdi… Kai ta taidu var nūvodā dorbā pajimt, Aneit, vēļ par tevi kū pīraksteis! Pošvaļdeibā tikt struoduot navarieju, maņ jau beja izlykts sovs štampeļs…” Oskars atguodoj. Pasasmejom, ka, struodojūt latgaliskajā kulturā voi rodūšajā sferā, šaļtim saīt dzierdēt vieliejumus “atrast normalu dorbu”, tok Oskara gadīnī, kod tys “normalais dorbs” atrosts, otkon ir naizpratne i vaicuojumi, kod varēs sagaideit koč kū jaunu literaturā. 2020. godā Londonā tyka izdūta bilingvala dzejis antologeja “Pādejais modeļs/The Last Model” ar Ligijis Purinašys, Raibuo i Ingridys Tāraudys dzejūlim, kū angliski atdzejuojs Džeids Vils. Tuos autori beja napateikami puorsteigti, ka Latvejā antologeja tyka pamaneita moz, pīmāram, itys latgalīšu literaturai nūzeimeigais sasnāgums – pyrmais itaids bilingvalais izdavums – nasajēme “Boņuka” bolvu. “Nav tī lobuokī dzejūli…” taidys atsauksmis Oskars dzierdējs aizkulišu sarunuos.

Tok latgalīšu autoru storptautyskuos aktivitatis turpynojās, i par tū vysleluokais nūpalns taišni Džeidam, kurs dorbojās ari kai literarais agents platformā “Latvian Literature”. Pārņ vairuokūs storptautyskūs pasuokumūs pīsadaleja Ligija Purinaša, pavysam naseņ, maja beiguos, Raibīs beja diskusejis daleibnīks Eiropys Rakstnīku festivalā Londonā, taipat ir radeiti latgalīšu autoru atdzejuojumi vysaiduos volūduos. Pīmāram, Raibuo dzejūļus var skaiteit na tik angliski (kas dūd ari prīškrūceibys tikt saprostam storptautyski), tok ari velsīšu, pūļu i frizu volūdā.

Raibīs ar cytu vaļstu kolegim Eiropys Rakstnīku festivalā Londonā. Karteņa nu personeiguo arhiva

Itūšaļt Raibīs struodoj pi dzejis i dzejprozys kruojuma “Handyman”, kū jis cikom kas latvyskuojs kai “Izpalīgs”. Kaidā volūdā tys byus? “Tī byus tai interesanti. Vīnā tekstā var byut latgaliski, pieški puorlēkt iz latvīšu literarū i tod otkon latgaliski,” Oskars roda intrigu. Beigt raksteit latgaliski jis naplānoj, jo “tei ir volūda, kurā dūmoju”. Paraleli Džeids Vils kūpā ar pūļu autoru Tomašu Beku struodoj pi Raibuo tulkuojumu pūliski. “Tys jau ir īsuokts, bet prosa laiku. Maņ vēļ vajag sataiseit vīnu tulkuojumu ar Džeidu, jo myusu “tylta volūda” ir angļu volūda – ka pi tuo napīstruoduosim var pagaist vyss mesidžs. Bet, paļdis Dīvam, ka kūpumā godu asu padzeivuojs Pūlejā. Kod sasatyku ar Tomašu i jis palaseja tūs dzejūļus, kū jau beja iztulkuojs, es, atguodojūt pūļu volūdu, jau atrodu dažys vītys, kur ruodejuos natai. Latgaliski koč kas ir tai, Džeids tū ir saprats cytaižuok, bet Tomašs vēļ cytaižuok. Pīmāram, izskaidrojit cylvākam, kas latgaliski ir “šērve”!” stuosta Raibīs.

Vārojūt ituos vysys storptautyskuos aktivitatis, šaļtim ruodīs, ka latgaliskū literaturu lobuok saprūt storptautyskuo, na Latvejis auditoreja, kur vēļ pat literaturzynuotnīki dūmoj, voi iz tū juosaver kai daļu nu kūpnacionaluos tradicejis voi atseviški. Oskars tam pīkreit, lai ari iz reizis nūsauc sovus draugus, latvīšu literatus, kam ir lela interese par latgaliskū. Taids, pīmāram, ir Tuoms Treibergs i Juoņs Jonevs. Saleidzynojūt ar laiku pyrma puora godu, latgalīšu autoru dorbus vys tik suokuši publicēt ari vairuoki kulturys medeji. Var saceit, ka vyss nūteik, tok cīši, cīši lānai. Akmini Oskars īsvīž ari pošu latgalīšu duorzeņā, sokūt, ka “Latgolā vysi zyna, kai vajag raksteit, par kū vajag raksteit, kaidā ortografejā raksteit, tik, valns, tī Latgolys literati ni syuda nasaprūt”! Tei ir atsasaukšona iz pyrma vaira nakai 20 godu dzierdātu kaida muzeja direktoris saceitū, ka tai, kai roksta Oskars Seiksts i Valentins Lukaševičs, latgalīši naroksta. “Ar Oskaru Seikstu nazkod runuojom, ka vuords “muokslinīks” Latgolā vēļ ir lomuvuords – tī nikas nav mainejīs nu 90. godu, kod jī ar Vaļuku (Valentinu Lukaševiču – L.M.) suoce revoluceju,” sacynoj Oskars. Jis ari sajiems puormatumus nu latgalīšu muziku, ka ar juo tekstim nikod navarēs sacerēt dzīsmis. Iz tū Raibīs atjūkoj, ka nasaprūt, kai tys saguojs komponistei Ilonai Rupainei i grupai “Židrūns”.

Grupys “Židrūns” dzīsme “Ai, Jezu” ar Raibuo tekstu

Skots nu zīmeļu pusis iz Latgolu

Runojūt ar Oskaru, reizem rūnās taida dežavu sajiuta. Leidzeigi atseviškūs vaicuojumūs ar skotu nu molys iz Latgolu vērēs ari muziks Ēriks Zeps, kuru juo niulejā dzeivis vītā Līpuojā intervieju ituo gods suokuos. Pīmāram, par sabīdryskū transportu. Oskars stuosta, ka iz Reigu parosti brauc nu Valmīrys ar autobusu – tī kursej praktiski kotru stuņdi. Taida poša situaceja ir ari Līpuojā. Deļkuo tai nav Latgolys leluokajuos piļsātuos? Itys vaicuojums palīk naatbiļdāts.

Oskars soka, ka jis var saleidzynuot na tik Latgolu ar Vidzemi, tok ari Latveju i Igauneju. Tū jis cīši jiut ari sovā masera dorbā. “Igaunejā mani nūtur diveji faktori: puorejuo dorba kolektiva attīksme, jo struodojom kūpā kai rehabilitacejis komanda, i atolguojums,” jis nūruoda, ka taišni finansialais nūdrūsynuojums itamā profesejā storp divejom sābru vaļstim ir vysatškireiguokais.

Oskars vuicuos igauņu volūdu, tok dorbā jam saīt runuot, kai pats soka, pat pīcuos volūduos. “Maņ ir kolegis latgalīts nu Bierzpiļs, kurs ir fizioterapeits. Partū runoju Igaunejā latgaliski, latvyski, krīvyski, angliski i lauzeiti igauniski. Volūdys nūder!” Iz latvīšu igauni verūtīs kai iz taidu nabadzeigūs sābru, tok Oskars smejās, ka pi tuo jau pīrads – leidzeigai tok reidzinīki verās iz tūs, kas nu Latgolys! “Kod sasagryb Eiropys, aizbraucu iz Tartu – maņ tys ir stuņdis braucīņs. Lai pīdūd Reiga, bet tai nu tys ir.”

Raibīs Boltuos nakts pasuokumā Reigā pārņ septembrī. Karteņa nu personeiguo arhiva

Latgaliskuos bādys i prīcys

Oskars soka, ka latgaliskuos kulturys jam eisti napītryukst. Izdūt sovys gruomotys pošam, kai darejs da ituo, jam vaira ari nasagryb. “Tod tev ir juobyut vysam vīnā – ari projektu raksteituojam, menedžeram, reklamistam, maizeišu smārātuojam, dasu grīziejam… Maņ kai rakstnīkam tys nav juodora!” Niu nūteik sarunys ar “Handyman” potencialajim izdeviejim, uzrunuots ari Māris Salējs kai gruomotys redaktors. “Maņ vīnkuorši nasaceļ rūka vaira raksteit projektu Latgolys kulturys programai. Zeimeju ari “Obrozu” (2021. godā Raibīs izdeve postkaršu komplektu “Obrozi” – L.M.) ūtrū daļu. Dūmoju, ka tū pat varātu izdūt pats par sovu naudu. Tī maņ nūder ari kai vizitkarte pošam par sevi, leidzeigai kai muzykantim diski. Ari tagad Londonā, jo “Obrozu” teksti ir puortulkuoti angliski, cik nu tys beja īspiejams.” Rakstnīkim, kuri sasadorboj ar izdevnīceibom, teik tik nalels skaits gruomotys autoreksemplaru, partū tuos navar duovuot vysim, kam tik īīt pruotā. Itys ir lobs rysynuojums, kai sevi prezentēt, kū Raibīs īsoka ari cytim autorim.

Lai ari Oskars kūpā ar Gunti Rasimu i Juri Viļumu sovulaik beja latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” idejis autori, itūgod jis pat vaira nav pīsadalejs žurejis dorbā. “Ka tu struodoj medicinā, tev ir juosavuica tuoļuok. Mani tagad aizraun tys, na kulturys procesi. Sevi ari napozicioneju kai Latgolys kulturys darbinīku, eistineibā nazynu, voi vyspuor koč kod asu tū darejs.” Jis ari ir nūgurs, ka nu latgalīšu literatu vysod teik gaideits koč kas ar humoru saisteits: “Ar Līgu Seikstu (literate, Raibuo gruomotys “Zalta tesmini” redaktore – L.M.) runuojom, ka tys smīkleigums, kū mums pīdievej, taids ruodīs Reigai, bet poši latgalīši nūsasmej leidza vysim, lai ari vaira valk iz tragisma pusi. “Pistacejuos” maņ ari nav baigi daudz smīkleigu dzejūļu. Tok dūmoju, ka eistineibā Latgola bez sovu stereotipu navar. Mums nav cytys kartys, kū pīduovuot. Deļkuo cylvāks brauks iz Latgolu, ka navarēs nūpierkt muola pūdus, aizīt iz zaļumballi, varbyut tī vēļ kaunās… Šmakovcenis aizdzert, pasavērt, kai doncoj bārni pastaleņuos…”

Latgalīšu kulturā jau folkloriziejušuos ryndys nu Raibuo dzejūļa: “suopeigi suopeigi/vyss ir cīši suopeigi”. Šaļtim jam puormat ari puoruok lelu pesimismu. Deļtuo nūslāgumā pavaicoju, lai Oskars pastuosta, kas beidzamajā laikā jam latgalīšu kulturā jam saguoduojs prīcu. Jau īprīšk myusu sarunā jis pīminējs grupys “Bez PVN” koncertu Latgolys viestnīceibā “Gors”, varbyut ir kas vēļ? “Tai cīši iz Latgolys kulturys pasuokumim naīmu. Maņ juokruoj kreditpunkti i juoapmeklej masažys kursi. Ka dorbs apmoksoj ceļu, tod es izavieleju izgleiteibu, na braukt iz latgaliskajim pasuokumim. Naasu nikod bejs, bet tagad taisūs aizbraukt iz “Muokslys pikniku” Lūznovā (pasuokums nūtyka aizvadeitajā nedeļgolā – L.M.). Maņ patyka folklorys kūpys “Grodi” koncerts Leldīnē “Gorā” – bejom aizbraukuši ar mamu. Tys beja lobs pasuokums.”


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
15
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 15 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Apr
16
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 16 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]