Esteris gruomota, trauku komplekts i Latgolys keramika taiseita menora – Rēzeknis Zaļuos sinagogys duorgumi

Esteris gruomota, trauku komplekts i Latgolys keramika taiseita menora – Rēzeknis Zaļuos sinagogys duorgumi

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i cytys kulturvītys, viestejūt par tymūs atrūnamim duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Rēzeknis Zaļajā sinagogā, kurys aizrauteigais gids Voldemārs Ivdris vaira pastuosteja par treis prīškmatim: Esteris gruomotys fragmentu, Rēzeknis ebrejim nazkod pīderiejušu trauku komplektu i keramika Jura Krompāna taiseitū svečturi-menoru.

19. godu symtā izcaltuo Rēzeknis Zaļuo sinagoga ir vīneiguo kūka sinagoga Baļtejā, kas da myusu dīnu sasaglobuojuse bez nūzeimeigu puorveiduojumu. Nu 1990. gods tei beja slāgta i naizmontuota, tok piec restauracejis pabeigšonys 2016. godā palykuse par vīnu nu Rēzeknis turysma magnetu. Sinagoga vys vēļ teik izmontuota ari kai sakrala vīta, tok divejis reizis nedeļā tei attaiseita sevkuram apmaklātuojam, vairuokys reizis godā tamā nūteik ari kulturys pasuokumi, ļaužu eipaši īcīneita ir Muzeju nakts. Lels nūpalns Zaļuos sinagogys populariziešonā ir tuos gidam Voldemāram Ivdrim – kulturys darbinīkam ar cīši lelu pīredzi, kura stuostus piečuok labi pīmiņ ākys apmaklātuoji nu vysa pasauļa. Tok Voldemārs soka, ka “gidam nav juostuosta, gidam ir juoruoda”. I tuo, kū ruodeit, jam natryukst. Rēzeknis Zaļuo sinagoga nav muzejs, tai nav sova kruojuma, tik ekspoziceja. Tamā apsaveramī prīškmati puorsvorā ir duovynuojumi, ir ari deponiejums nu Latgolys Kulturviesturis muzeja. Tok par unikaluokū tuos duorgumu var nūsaukt na kaidu prīškmatu, bet pošys ākys daļu – genizu. Restaurejūt sinagogu, zam tuos greidys tyka atrosts padzilinuojums ar vacom lyugšonom gruomotom vydā. Tuo funkcionalū voi sakralū nūzeimi suokumā nivīns namuoceja paskaidruot – pat na ebreju viesturis i religejis specialisti.

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Atrysynuojums itai meiklei atsakluojs nagaideitai i eistyn puorsokai leidzeigā veidā. Kaidu dīnu sinagogā īguojs vacs veirīts ar garu buordu. Tys izaruodeja Bencians Zilbers – 93 godus vacs rabīns nu Izraelys. Juo vactāvs 1903. godā bejs Rēzeknis Zaļuos sinagogys rabīns, partū ari Zilbers variejs pastuosteit, ka tei ir geniza – vīta, kur līk vaira nadereigūs i nūlītuotūs tekstus. Tei sinagogā var byut na tik zam greidys, bet ari ustobys viersā voi kai niša sīnā, taidys mādz byut ari ebreju kopūs. Vysdreižuok, ka Zaļajā sinagogā geniza izmontuota tik pyrma Ūtruo pasauļa kara i holokausta, partū jaunuokuos paaudzis ebreji tū nav zynuojuši. Voldemārs Ivdris stuosta, ka nazyna cytu sinagogu Baļtejā, kur taida geniza byutu sasaglobuojuse taišni lyugšonu zālis centrā.

Esteris gruomotys fragments

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Vīns nu Rēzeknis Zaļuos sinagogys ekspozicejis centralūs elementu ir Esteris gruomotys veistūkļa fragments, kū datej ar 19. i 20. godu symta meju. Tys atrosts tīpat sinagogys viersā 90. godūs, kod piec sliegšonys Rēzeknis ebreju draudze taisejuse ākys inventarizaceju. Ar rūku puorraksteitais veistūklis globuojuos eipašā metala futralī, kas izaver kai sataiseits nu iudiņa voda caurulis. Kai sprīž Voldemārs Ivdris, vys jau izmontuoti materiali, kaidi bejuši pīejami. Esteris gruomotys fragments ir unikals, jo ir sasaglobuojs nu laika, kod sinagoga aktivi piļdeja sovu pamatfunkceju. Cytys vierteigys lītys, ari Tora, īspiejams, pagaisušys padūmu laikūs, kod, sprīžūt piec nūstuostu, sinagoga tykuse apzogta. Tora, kū niu var redzēt ekspozicejā, sajimta duovonā nu Reigys ebreju.

Esteris gruomota tradicionali teik skaiteita Purima svātkūs, kod pīmiņ ebreju izagluobšonu nu iznycynuošonys Persejis imperejis laikā 5. g. s. pyrma myusu erys (itei nūtikšona tamā ari apraksteita). Voldemārs stuosta, ka lasejumu dreižuok pat varātu saukt par rečitiešonu. Kod tekstā teik pīmynāts Hamans, kurs gribēja ebrejus iznycynuot, skaiteituojs apsastuoj i bārni grīž eipašu tūrkšynu, kū sauc par raašan (ari tū var apsavērt Zaļajā sinagogā), i syt ar kuojom.

Trauku komplekts

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Sinagogys ūtrajā stuovā – sīvīšu lyugšonu telpā – apsaverams trauku komplekts, kurs deponāts nu Latgolys Kulturviesturis muzeja. Tuo eipašnīki bejuši ebreju saime, kam pyrma 2. pasauļa kara Rēzeknē, 18. novembra īlā, beja sovs veikals. 1941. godā, tyvojūtīs nacistiskuos Vuocejis karaspākam, jī devēs biegļu gaituos iz Krīveju i pamete traukus pi sovu paziņu Veremu pogosta Vacborisovā. Saime Rēzeknē vaira naatsagrīze. 2015. godā komplekts izduovuots muzejam taišni deļ eksponiešonys Zaļajā sinagogā.

Daļa nu trauku komplekta ir čaja servize, kas 19. godu symta beiguos taiseita slovonajā Kuznecova porcelana fabrikā, bet puorejī trauki, vystycamuok, taiseiti jau storpkaru periodā, jo iz salvešu gradzynu i gluozeišu radzama Latvejis Republikys prūvis zeime.

Svečturs-menora

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Ebreju tradicejā cīši nūzeimeiga vīta ir septeņu žuburu svečturam aba menorai – tys simbolizej septenis pasauļa radeišonys dīnys. Voldemārs Ivdris aizstuov redzīni, ka ari Latgolys keramikys svečturu suokumi 20. godu symta 20. godu beiguos varātu byut saisteiti taišni ar ebreju kulturu. Vystycamuok, ka Latgolā dzeivojūšī ebreji lyuguši vītejim pūdnīkim sataiseit jim menorys. Partū svečturūs ari var saredzēt kai austrumu motivus, tai Rītumeiropys baroka īzeimis i latvīšu etnografiskūs ornamentus. Keramikys pietnīki nūruoda, ka itai teorejai nav atrosts apstyprynuojums, tok tei izaklausa gona logiska, kū pīruodūt ari fakts, ka pyrmajūs Sylajuoņu svečturūs (ar jim svečturu taiseišonys tradiceja Latgolā ari aizasuoce) var saredzēt menorys īzeimis – vysi žuburi bejuši vīnā leiminī. Voldemārs pīļaun, ka varbyut koč kaidu īmesļu deļ itei saisteiba nazkod nūklusāta, partū ari nav atrūnama raksteitajūs olūtūs. Ari niu sinagogā var redzēt Latgolys keramika Jura Krompāna taiseitū septeņu žuburu svečturi, kas bejs Rēzeknis ebreju draudzis pasyutejums.

Galerejā Rēzeknis Zaļuo sinagoga. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
24
Sai
14:00 Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Feb 24 @ 14:00 – 16:00
Latgolys cylvāku spāks i humora dzierksts, kai ari vaira nakai 100 nūspālātys “Latgola.lv” izruodis īdrūsynuojušys autorus taiseit koncertizvadumu “Atgriežamies Latgolā”. Itamā kompanejā ir apsavīnuojuši režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dzīšmu tekstu autors Jānis Peters,[...]
18:00 Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Feb 24 @ 18:00 – 20:00
Latgolys cylvāku spāks i humora dzierksts, kai ari vaira nakai 100 nūspālātys “Latgola.lv” izruodis īdrūsynuojušys autorus taiseit koncertizvadumu “Atgriežamies Latgolā”. Itamā kompanejā ir apsavīnuojuši režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dzīšmu tekstu autors Jānis Peters,[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Līpuojis koncertzāle "Lielais dzintars"
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Līpuojis koncertzāle "Lielais dzintars"
Feb 24 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]