Pa Agneseitis pādim…

Pa Agneseitis pādim…

Roksta autore: Lideja Leikuma

Par gūdu Veronikys Tenčys-Goldmanis 95. dzymtajai dīnai Maltys viesturis muzejs gataveja ekskurseju-puorguojīni „Pa Agneseitis pādim”. Beja i programa. Roduos vylynuojums izīt bierneibys atmiņu tāluojuma „Pastareite” (1999) golvonuos varūnis Agneseitis ceļus, kab saprast dziļuok juos puordzeivuotū. Na mozums viļņuots leidza, redigejūt „Autobiografiskū stuostu” (1999) „Olūta” 9. laidīņam i gatavejūt publikaciešonai „Pastareiti”. Caur itim dorbim ar Veroniku i sasapazynom.

15. juļa reitā, pošā vosorys vyducī, lasejomēs pi Maltys pogosta ākys, kur kotrys sajēmem gaumeigu piedeņu kaidys naviņ sovys dūmys pīraksteišonai ceļuojuma laikā. Pasuokums beja ryupeigi izplanavuots, golvonuo — Maltys viesturis muzeja vadeituoja Siļveja Pīguožne (latv. lit. vol. Silvija Pīgožne), kam paleigūs vysmoz žurnaliste Skaidreite Svikša i Maltys bibliotekys vadeituoja Antonina Krūza. Moz pazeistu itūs ļauds, par gobolu turiejušys maltanīšu „aktivitatis” divskaņa <uo> sakarā, tik na par veļti tautā soka, ka valns nav tik malns, kai jū maļavoj… Nivīns latgalīšu pareizraksteibys vaicuojumu naaiztyka — gona beja cytu lītu. Paļdis Marutai Latkovskai, kurei pīrunova braucīņam, saprozdama, cik svareigi tys varātu byut maņ (i na tik maņ vīnai).

Foto autore: Lideja Leikuma

Braucīņa maršruts saplanavuots ar nūstuošonom, vysā byušonā eistyn koč kas nu bazneicys svātsvineiguma. Munys Latgolys ļauds… Olpom maļti storp taidim dziernovu akminim, pa taidim patmaļu zūbrotim, ka juopasabreinoj, kai jī variejuši izdzeivuot i vēļ palikt „sevī dzeivi”. Cik daudz jimūs tuo sova — ceista, dziļa, naparosta! Ceļa sūmā lyktuo „Pastareite” škūrsteita nateik — muzeja vadeituojai vyss ir sagataveits, vyss ir leidza. (Uzvuorda raksteiba to jai sovaida, koč latgalīšu onomastikons vyspuor ir napuorspiejams ar sovim sagrūzejumim…).

Pyrmuo nūstuošona ir pi saimineicys Eleonorys Trasunis sātys, nu kurīnis suocēs Maltys vydsškolys nabeidziejis Veronikys Tenčys Golgotys ceļš. Sajēme reitā, kod meitine taisejuos iz izlaiduma eksamena algebrā. Itys 1948. goda 22. majā, vēļ da leluos ļaužu izvesšonys. Rēzeknis cītumā nūturēja 10 mienešu — pylnu moraliskys i fiziskys vardarbeibys. Nūtīsova obejis ar muosu Annu, vīnuvīt sūda izcīst naļuove, kotru nūsyuteja iz sovu Sibira vītu. Tys vyss — par nacionalūs partizanu atbaļsteišonu. Tenču sāta („Pastareitē” — „Olūti”) atsaroda mežā, tāvs beja mežasorgs, mežabruoļūs — sovi, labi pazeistami ļauds, cyts vēļ rodu. Sasazynuot vajadzēja, i nūdūt zinis iz vysa napamonomuok saguoja taišni Tenču meitinem. Varēja paskrīt i kur tuoļuok, jom beja ritiņs. Tai muosys tyka par sakarneicom. Piec jūs apcītynuošonys Tenču paliciejus nu sātys izdzyna, sātu nūjauce. Veronikai dasprīde 10 godu soltajūs Sibira zīmeļūs, Noryļskā jei i nūbeja kuo na vysu datīsuotū laiku.    

Foto autore: Lideja Leikuma

Nūstuošonā pi nazkodejuos Maltys vydsškolys redzim juos vacūs pamatus. Školys vītā tagad ir sporta komplekss. Klausomēs muzejneicys Siļvejis stuostejumu i citiejumus nu Veronikys Tenčys-Goldmanis raksteituo par tik pylnū i aktivū vydsškolys laiku. Puorguojīņa daleibnīkūs i vītejī ļauds, i tuoluoki cīmeni. Veronikys meita Ināra Paiča ar veiru Juri atbraukuši nu Kūrzemis. Sakņu mekliejumūs i pīdareigūs pīminiešonai īsaroduši vēļ cyti, tai myusu puļceņā 19 cylvāku. Paļdis šofereišam, kurs ir mīrā vysus celeņus i naceļus izbraukt…  

Foto autore: Lideja Leikuma

Treša nūstuošona ir pi pīminekļa „Maltys lyušim” i jūs atbaļsteituojim. Akminī īkolti i muosu Tenču, taipat Juoņa Jaudzema i Līgys Tulinskys pīdareigūs vuordi. Obeji pīmiņ, kū par jaunuos varys napījimšonu stuostejuši radinīki, valk kūpā vysaidys kūpsakareibys. Juoņam leidza ir dokumentu kopejis i tāva pīroksti, Līga izauduse i muzejam paduovynovuse deči „Izsūtījums”, kūpā ar Sibiri izbraukušū čumadanu muzejneicys stuostā vīta niule i tam. Latgaliski itū barbaryskū procesu, ruodīs, sauc vēļ truopeiguok — par izvesšonu. A salauztūs dzeivu aiz ituo cik!…   

Foto autore: Lideja Leikuma

Izīmam lobu gobolu meža i pabyunam pi mežabruoļu bunkuru. Juoņam tāvs vysu smolkai pastuostejs, kai kas bunkurā bejs īkuortuots, parkū izeja taiseita ar leikumu, kur turāta nu kolhoza izzogtuos cyukys gaļa i tml. Puorguojīņa daleibnīkim nazkodejuo mežā dzeivuošonys aina veidojās skaidra. Izskaņ kūpeigi dzīduota „Bryunaceite”, jū mīļovuši i mežabruoli.

Foto autore: Lideja Leikuma

Zosnā nūstuošona ir pi Agneseitis gaismyspiļs — Zosnys pamatškolys. V. Tenčys-Goldmanis raksteitais brauciejūs atrytynoj jūs atmiņu komuleišus. Školys gaitu suokumā kuo tik kuram nav bejs! „Pastareitis” autoris 1. klaseitē nav klausejuši burteni. Pazynuse vysus, tik nikai nav lykušīs kūpā — školā latvīšu volūda skaniejuse cytaižuok kai sātā… Vāluok bejuši vīni pīcinīki. Ar lelu syltumu Veronika stuosta par skaistū školys apleicīni, kūptū parku, mozpulcānim. Niule redzim bejušuos gūdeibys palīkus, cikom kas i nūvods navarūt daudz paleidzēt. Kai labi, ka koč Rāzna kai bejs varons, tai i palics!…    

Foto autore: Lideja Leikuma

Nūstuošona Miera kopūs seviški saviļņojūša ir deļ Veronikys meitys Inārys — te guļ juos nikod naradzātī, bet caur muotis stuostim īpazeitī Veronikys tāvs ar muoti — mežasorgs Jezups Tenčs ar sīvu Genovefu. „Pastareitē” saceits, ka i Agneseitis babeņa tepat pi sovu bārnu paglobuota, jūs Ināra vēļ nav atroduse. Autobusā pasprīžam par kopu nūsaukumu — tok jau daudzi jū saista ar vuordu „miers”, a na „mēris”…

Foto autore: Lideja Leikuma

Juoņa Jaudzema tāva sātys vītā — leidzons teirums. Sātu nūdadzynova par byušonu mežabruoļūs, Juoņa tāva i juo draugu tamā reizē nanūkēre — nūbāguši, slāpdamīs aiz dyumu. Daudz bejs mežabruoļu Maltys pusē i bunkuru vītu jim daudz.

Foto autore: Lideja Leikuma

Div nūstuošonys tuoļuok ir Agneseitis nazkodejuos sātysvītys. Laikam jau deļ jūs iz vysa vaira i brauču — nazkū cīš dziļai beja aizkāruse autore, izsaucūt vysaidys paralelis… „Pastareitē” daudz taidu puslopu, kur veiksmeigs vidis tāluojums, dzeivi bārna pīdzeivuojumi i puordzeivuojumi, koloriti personaži (babeņa, tāvabruoļs Alekss, krystamuote Antonina, žyds Joseļs i tml.). Godi 25 puorguojuši nu daildorba redigiešonys, a vyss vēļ pruotā…

Mežasorga vacuos, škierbainuos kūka sātys vītā redzim stypru byuvi — jaunuo sāta pastateita eisai da kara. Kod Agneseitis tāvam daguoja peņsejis laiks, saimei Brīžupe (dobā: Kozupe) beja juopamat — omotā stuojuos jauns mežasorgs, jis i suoce dzeivuot jaunajā sātā. Slovonuo Brīžupeite myusu acim atsakluoj kai puorplyuduse līkne — iz juos 60. godūs izcalts dambs. Kolna stuovums ir nūstumts i tml. Agneseiti varātu byut redziejs ūzuls kolna golā, da juo i satak myusu piedeni…  

Foto autore: Lideja Leikuma

„Olūti” (eistā vuordā „Avenāji”), kur Agneseite dzeivovuse vysgaruok, sagaida ar pūstumu. Sauss, smiļšains kaļneņš, iz kuruo styprys dzeiveibys nav i šudiņ. Kuormus mežasorga saime tī izcēle, tik īsadzeivuot navarēja — nikas naauga. Nu tīnis vacuokuos muosys brauce peļņā iz Kūrzemi, nu tīnis pastareitei (vysa jūs beja dzims 13 bārnu, leli izauga septeni) suocēs školys gaitys — paprīšku Zosnā, vāluok Maltā.

Foto autore: Lideja Leikuma

Piec „Olūtu” apcīmuošonys i Baldys syla bunkuru apsavieršonys dūdamēs iz Rēzekni, kur sastuojam ap nazkodejuo cītuma durovom. Muzejneicai Siļvejai te otkon sovs stuosts. Taidā  gaišā saulis pīlītā dīnā, kaidā īkryta myusu puorguojīņs, pat nareali ruodīs, ka ākā taišni pret Jezus sirds bazneicu (niule katedrale) varēja nūtikt tik baileigys lītys… Tik mums ir Agneseitis (Veronikys) līceibys, patīsys i suopeigys.

Foto autore: Lideja Leikuma

Pādejuo nūstuošona ir Viļānūs, Kuorklu īlā 6, kur dzeivoj Agneseitis „krystamuote” Maruta Latkovska. Pasasokūt Marutys gribiešonai žurnalam „Katōļu Dzeive” veiduot literarū dalykumu, „Pastareite” dīnys gaismu īraudzeja vysā dreiži. Gruomota tyka sirsneigi i satureigi prezentāta Kulturys nomā Rēzeknē, iz pasuokuma īsaroda i Veronika Tenča-Goldmane. Jutuos cīš saviļņuota par tik lelu viereibu juos bierneibys stuostam, a vēļ vairuok — nu tikšonuos ar školys laika „meitinem”. Līta tei, ka piec Sibira na vysi Veroniku vairs gribēja pazeit, kur vēļ satikt, kab sirsneibā pasarunuot. Nu itei vareiba atsagrīze i školys godu draudzeiba nalelā puļceņā (draudziņu vydā i Regina Grybuste, dzym. Šmaukstele, školys gruomotu autore biologejā; jū dzeivis ceļš beja nūness iz Lelvuordi) atsadzeivynova iz tik gara laika, cik kurai beja nūlykts. Veronikai beja nūmiereiti pylni 90 i vēļ pusgods…       

Viļānu programys daļā klausomi stuosti par „Pastareitis” dzimšonu gruomotys formatā, nūteik Marutys „mežūneiguo duorza” i „klieveņa” kolekceju īpazeišona, fotografiešonuos pi Latvejis konturys kaiminīnis Lolitys duorzā. Skaņ lobī vuordi, turpynojās sovstarpeiga duovonu dūšona — vyss taidā gaišā labvieleibā…

Par Skaidreitis Svikšys organizātajim jaunradis konkursim byutu juostuosta atseviški. Paļdis, ka jai teik spāka guoduot par tik daudzom i vajadzeigom lītom, ka jei muok struoduot ar bārnim i dora tū rodūši!

Puorguojīņs pošā vosorys vyducī pa Agneseitis (Veronikys Tenčys-Straujuos-Goldmanis) pādim Maltys pusē ir beidzīs… Paļdis juo organizātuojim, paļdis par saskaņu pīsadaleituojim!

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]