Kulturys cylvākam ir juobyut apgrīzīnim. Saruna ar Oskaru Bērziņu

Kulturys cylvākam ir juobyut apgrīzīnim. Saruna ar Oskaru Bērziņu

Intervejis autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Pa daleņai humora kotrā teikumā, optimistisks smaids i atraktivitate – tai var raksturuot Oskaru Bērziņu. Jis ir cylvāks terminators – paraleli sovam producenta dorbam Preiļu nūvoda Kultruys i turisma puorvaļdē, jis na tik dorbojās pošdarbeibys kolektivūs, tok ari pats voda tūs. Ir bejs laiks, kod vīnlaiceigi jis dorbuojās ostoņūs kolektivūs. Oskars smej, ka jis ir apsapreciejs ar kulturu, partū ka vysa privatuo dzeive teik atdūta pasuokumim, mieginuojumim, koncertim i garom dorba stuņdem. Viņ nakts ir tys laiks, kod jis var ļautīs puordūmom i īpauzēt ar sovu skrīnūšū i nūtikšonom boguotū dzeivi, kurā, kai pats soka, – “teik sprydzynuoti tylti”. Itūreiz Oskars vysā atkluotai pastuosta par karjeru kulturā, izpalykušū sapynu par akteri i īspaideigys kulturys veiduošonu mozā apleicīnē.

Pastuosti, nu kurys pusis ej i ar kū nūsadorboj kasdīnā?

Asu nu bejušuo Vuorkovys nūvoda aba tagadejuo Preiļu nūvoda. Muna mama ir nu Vonogu, tok tāvs nu Rimeicānu. Niu asu atpakaļ dzymtajā nūvodā, tok vysu sovu apzynuotū dzeivi asu dzeivuojs Leivuona nūvodā, deļtuo daļa sirds ir palykuse tī. Vysaižu apstuokļu sakriteibys deļ asu tics ite, i te nav slikti, ite ir forši! Varbyut deļtuo, ka ašnis ir vaira leidzieguoks itai pusei nakai Leivuonam. Leivuons ir sūpluoks Reigai, vaira latvyskuoks. Tok ruodīs, ka pādejā laikā jī suokuši mūstīs – saprūt, ka nav obligati lauzeit mēli latvyski, var latgaliski. Tok, atbraucūt iz Preilim, iz reizis ir kulturšoks latvīšim, partū ka 90 % cylvāku, kū tu ite sateic – vysi runoj latgaliski, deļtuo jiutūs cīši pīdareigs itai vītai.

Muna pamatdorba vīta ir Preiļu nūvoda kulturys i turisma centra puorvaļde, kur struodoju par producentu. Breivajā laikā asu Preiļu nūvoda pošvaļdeibys deputats (smejās). Maņ ir kapela “Augusti”, kur es naasu vadeituojs, tok cylvāks, kurs kuortoj vysys papeiru lītys, brauc iz koncertim i sasazynoj ar vysim klientim. Tod asu vadeitojs folklorys kūpai “Jumaleņa” i režisors amaterteatram Leivuonā. Pats dzīdoju Leivuona jauktajā korī “Rubus” i dorbojūs folklorys kūpā “Ceiruleits”. Taišni “Ceiruleits” maņ ir kai ašņa saite, kuru navar puorraut, jo nu 1999. goda asu jim pīskaiteits. Saīt jau 24 godi, deļtuo asu jau lels ceiruļs (smejās).

Tik daudz dorbu i aizaraušonu! Soki, kai tu tū vysu apvīnoj?

Tagad jau ir drupeit mozuok, deļtuo ka kulturys puorvaļde apād vysus nervus (smejās). Pyrma tuo maņ beja ostoni kolektivi, kurus es vīnlaiceigi vadeju. Eistyneibā es saprūtu tū, ka godi īt, palīk gryutuoks. Ka maņ seņuok ruodejuos, ka es jau tai daudzi doru, tod tagad es saprūtu, ka tys beja uorpruoteigi daudzi. Itūšaļt jau suok tuo spāka, laika i gribiešonys pītryukt. Vēļ vaira gribīs gulēt (smejās).

Maņ ir lobi geni. Obejis babys nu vacuokūs pusis vysod bejušys aktivis sīvītis, taipoš ari poši vacuoki. Mums dzymtā ir taidi leli cylvāki – augumā i mīsā.

Tovi rodi, saime ari ir kulturys cylvāki?

Ka mes veramīs tai plotuok, tod nūteikti. Muna baba, kas itūšaļt maņ ir palykuse vīneiguo, ir kulturā, partū ka jei svātdīnem īt iz bazneicu, pīsadola vysuos aktivitatēs, kū pīduovuoj pogosts i nūvods.

Muni vacuoki tagad ir pajiemuši pauzi, tok sovulaik tēte ir dzīduojs grupā, mama doncuojuse deju kolektivūs. Jī obi kūpā ir doncuojuši deju kolektivūs, deļtuo tei kulturys saikne taida ir. Bruoļs ari ir muzikis, jis spielej grupā “Miggla”, pyrma tuo ari “Ceiruleitī” ir dorbuojīs. Saīt, ka myusu dzymtā jau seņ ir bejuši cīši aktivi ļauds, kuri leluokū tīsu muzicej – akordeonisti, trompetisti i cyti. Kod muna vactāva muosa vēļ beja dzeiva, juos 80 godu jubileja beja vīna nu taidu pādejūs lelū sasatikšonu nu mamys rodu pusis. Mums sātā sabrauce 30 Ancānu rodu, kas ari vysi taidi leli ir (smejās). Jī dzīduoja vysu nakti, suocūt nu ostoņu vokora leidz pat reita gaismai. Vīni poši. Tik paēd, padzar i turpynoj dzīduot. Muzykantam, kas beja nūīrāts, nimoz nabeja kuo dareit. Tod beja tei varonuo sajiuta, ka sātai jumts ceļas gaisā. Vysi ar lelim, skalim bolsim. Ka aizdzīd, ta aizdzīd (smejās). Tei ir tei kolosaluo sajiuta.

Saīt, ka jau nu bārna kuojis esi bejs īrauts kulturā?

Nui, jau nu bierneibys mani īsyuteija “koncentracejis” nūmetnē, kas saucās “Ceiruleits” i muzykys škola Leivuonā. Reizis desmit gribiejuos aizīt nu tuo vysa, tok vacuoki vysod bejuš styngri taidūs vaicuojumūs. Tam es asu cīši pateiceigs, partū ka tys audzynoj raksturu. Pa munam, bārnam ir drupeit juopīspīž dareit lītys, kū jis nagrib, tok ka tu redzi, ka jam tys saīt. Ka nasaīt, tod nav kū mūceitīs.

Tū pīsadalieji ari dzīšmu i deju svātkūs. Pastuosti, kū tī dareji i kai guoja?

Es beju kai koordinators dorba grupā Preiļu nūvoda kolektivim. Paraleli tam es beju ar folklorys kūpu “Jumaleņa” i jauktū kori “Rubus”. Guojīnī guoju ar folklorys kūpu, tod pa nedeli nūsadorbuojom ar vysim kolektivim, vokorūs vajadzēja padzīduot i padareit vysa kuo cyta. Tod suocēs kora mieginuojumi, kur nu reita da vokora beju Mežaparkā. 8. julī beja folklorys dīna.

Pādejuos četruos dīnuos beja nūīts na mozuok par 26 tyukstūšom sūļu dīnā. Tod gribiejuos byut par Bārbeju, kurai var izjimt kuojis i īlikt jaunys (smejās). Eistineibā tymā šaļtī es jau saprotu, ka palīku vacs. Seņuok vajadzēja tai skrīt, jo paguojušūs svātkūs maņ beja na tik folklorys kūpa, kors i organizatoriskuos lītys, tok ari deju kolektivs. Tū es itūreiz nūlyku molā, palyku par lobu koram i folklorai. Dūmoju, ka piec pīcu godu paliks tik vīns kolektivs. Redzēs, kas byus, tok skaists jau ir vyss.

Kas pa itim godim ir puorsamejs svātkūs?

Maņ itī beja deveitī dzīšmu svātki, skaitūt kūpā ar školānu. Ka skaitom vyspuoriejūs, tod saīt pīci. Kod beju mozs, tys ruodejuos nanormalai foršs i nebeidzams pīdzeivuojums ar vysaidim puorbaudejumim. Tok tagad aizbraucūt, tev gribīs nūgiut tū sajiutu, kas ir bejuse tod. Itūreiz ari beja puors šaļts, kod tei sajiuta tyka nūgiuta, tok taipoš gola koncertā nav tuos sajiutys. Tys varātu byut stuosts par tū, ka esi pīaudzs i iz lītom verīs cytaižuok. Skaitu, ka itī svātki maņ beja taidi apzynuoti svātki. Varbyut pruots palics nūbrīdušuoks, varbyut vacums i leluoks sentiments. Sevkurā gadīnī kotrā vacuma pūsmā ir cytys emocejis.

Mani bezgaleigi saraudynuoja vīna nu munu folklorys kūpys dalineiču, kura saceja, ka jai varbyut itī ir pādejī svātki, jo 80 godu. Par vysom vareitem ir atguojušys tautystārpūs iz nūslāguma koncertu, koč ari īprīškejā dīnā nūīts 20 tyukstūšys sūļu. Sasajem i aizīt. Es ari grybātu tai skaistai da vacuma byut tī, cikom vēļ var.

Folklorys kūpa “Jumaleņa” i tuos vadeituojs Oskars Bērziņš, foto nu personeiguo arhiva

Kas ir tys vierteigais, pi kuo esi nūguojs, nedeļu pavodūt tik latvyskūs svātkūs?

Es skaitu, ka tys ir lels gūds byut latvīšam. Nazynu, kam vēļ byutu tik daudz skaistu dzīšmu i deju. Prūtams, cytys tautys bļaus, ka jim ir vysa skaistuokuos, tok es kai latvīts pasaceišu – nā, mums (smejās)! Dzīšmu svātkūs, siežūt iz matrača iz školys greidys, beja tikai divejis lītys, kurys es gaideju, atsagrīžūt sovā īrostajā vidē – maņ rūkuos iz škeiva ir buļbi ar kotletem, na makaroni ar rīsim, i es siežu uorā, kolna golā, sovūs laukūs i verūs, kai saule rīt. Tys ruodīs tik skaisti, eipaši kod buļbii iz škeiva (smejās). Ari viesturiskī nūtykumi, kas veidoj latvīšus, ir cīši dyžoni i skaisti. Latvīšim ari cīši svareigs moments ir tautystārpi, suocūt ar arheologiskajim i tuoļuok ar 18.–19. godu symta tārpim. Skaisti, patīsi i personeibu pastreipojūši. Suokums jau nebeja taids, ka tys ir Ludzys amatnīku centra šyuts (smejās). Tuos beja babys, kurys aude bruņci sovai meitai i šyve biksis dālim. Tys ir tys skaistais. Moza, talanteiga, skaista tauta! Tī, kas tū radz, zyna ari sovu dzeivis jāgu.

Voi pīkreiti, ka kotram latvīšam vysmoz reizi dzeivē ir juobyut dzīšmu svātkūs?

Nūteikti. Maņ ruodīs, ka kotram latvīšam na viņ koč reizi juobyut dzīšmu svātkūs, bet kotram latvīšam byutu juobyut voi nu deju kolektivā, korī, folklorys kūpā, vokalajā ansamblī. Da sevkurā nu latvyskajom tradicejom. Pat tī, kas saceitu, ka jim nav talantu, var atrast vysod. Golu golā ari tekstilmuokslā (smejās)! Ka tev nav dzierdis i ritma izjiutys, ej tamburej, aud i tu byusi dzīšmu svātkūs. Kotram byutu juoatrūn tei nūsadorbuošona, kab byutu īškā tymā procesā.

Pastuosti, deļkuo izavielieji veiduot karjeru taišni kulturā i kaids ir bejs ceļš iz tū?

Vyss suocēs ar “Ceiruleiti” i Annu Kārkli, kura īdeve spuornus. Jei naškiroj bārnus. Nav tys variants – talanteigi, na talanteigi. Jei piļneigi vysus gryuž iz skotivis, ka tu tai naapzyuoti jau pīrūni pi tuos. Ari baba stuosteja, ka nikod navariejuse saprast, par kū Oskaram tik tyvs ir teatris. Tod jī atguoduojuši, ka, kod maņ beja treis godi, pa Latvejis Televizeju ruodeja teatra izruodis. Mani vareja nūlikt pi televizora iz pakluoja i piec diveju stuņžu tīpat atrast. Tuos lītys kodejās – tradicejis sātā, myužeiguo dzīduošona.

Suokumā es gribieju byut jiurnīks, kirurgs, povuors voi duorznīks. Maņ beja vysaidys interesis. Tok 9. klasē es saprotu, ka maņ ir juoīt iz akterim. Jau 12. klasis izlaidumā muna školuotuoja Daiga Barkāne īdeve tāluot Karlsona lūmu. Es skaitu, ka tei ir muna myuža lūma, partū ka sevkur, kur es pasaruodu, mani ilgi vēļ iz īlom sauc par Karlsonu (smejās). Tūlaik es tū Karlsonu nūspielieju i maņ šausmeigi īpasatyka.

Raudzeju īsastuot Latvejis Kulturys akademejā iz akterim. Tī beja četrys puorbaudis dīnis – runys dūteibys i vokaluos prasmis, skotivis dejis i ritma izjiuta, vaicuojumi par kulturu. Es izkrytu trešajā dīnā, natyku da vaicuojumu. Tūlaik mes bejam 26, ostoņus atsvīda. Kūpumā nu 500 pajēma tik 18. Tūlaik stuojūs kūpā ar sovu klasisbīdrini Lindu Usāni, jei ari natyka. Kūpā braucem iz sātu i vysu ceļu atrauduojom. Sapyni pa golam. Tod saprotu, ka dzeivis gols vys tik nav, koč kai sasajiemu i augustā īsastuoju Kulturys koledžā iz kulturys menedžmentu i teatra režeju. Dūmoju, ka tei beja lobuokuo izviele, partū ka škola ir bezgaleigi loba. Vyss, kū es prūtu, ir pasasokūt jim. Piec diveju godu akademejā otkon nūtyka uzjimšona, raudzeju vēļreiz. Dūmuoju, ka maņ eistyn juoteik, tok mani izsvīde jau pyrmajā dīnā. Bet es naapsastuoju i vysmoz truopeju akteru uzjimšonā Daugovpilī. Koledža beidzēs februarī, tū vysu laiku da septembra es jau beju pastruoduojs Leivuona kulturys centrā, deļtuo beja cīši gryuts īsuokt, bet es tū izdareju. Nūsavuicieju godu, divejis reizi pa godu beju aizguojs paceli, tok trešajā reizē aizguoju pavysam. Es byutu pabeidzs i struoduojs kūpā ar sovim kursabīdrim Daugovpiļs teatrī, tok tam tai navajadzēja byut.

Deļkuo tys sapyns par akterim izpalyka?

Es saprotu, ka es vīnkuorši nagrybu. Maņ tod jau beja dorbs, kolektivi. Maņ laikam nasagribēja vysu laiku byut tamuos studejuos. Tok tymā laikā es izzynuoju, deļkuo mani napajēme akademejā. Zvaneja vīna nu akademejis pedagogu munai tuos šaļts pasnīdziejai Daugovpilī. Juos beja draudzinis. Tei pa telefonu prosa jai, kas pi juos kursā vuicās, tod jei suoce saukt vysys pavuordis, tai skaitā ari Bērziņu, tod tik dzieržu, ka saruna apsastuoj i vāluok turpynojās. Jei maņ nūdeve sveicīņus – kod es nūtīviešu, tod pajims mani akademejā vuiceitīs. Cik nagūdeigi! Pi myusu nav kai Krīvejā, kod jam dažaida tipaža, personaža i rakstura cylvākus akterūs, pi myusu jam šablonus. Ka tu esi leidziegs vysim Dailis ci Nacionaluo teatra akterim, tevi jims. Taipoš ir ari myužeiguo blata sistema. Akteru, režisoru i kulturys darbinīku bārnim vysod ir prīškrūka. Es, taipoš ari daudzi cyti nu tūs 500, tycu, ka byutu gotovi moksuot lelu naudu par vuiciebom, kab jim atļautu studēt aktermeistareibu. Žāļ. Tys guojīņs maņ vys vēļ ruodīs napījemams.

Voi aktermuokslā vysod ir vajadzeiga izgleiteiba, kab varātu struoduot itamā nūzarē?

Myusu zornu mīstā ir tai, nui (smejās). Var pasaveikt, ka teic pa draugam voi esi bejs lobā kastingā. Par pīmāru, Dāvim Suharevskim ir pasaveics. Jam nav izgleiteibys, tok piec “Piļsāta pi upis” jis ir aizguojs cytuos kinuos i jū ir īvāruojuši. Apzynuoti pasaveikt Latvejā navar. Ka tu naesi apritē, tod naesi. Nabyus kai amerikaņu stuostūs, ka tu ej pa īlu i tevi īrauga režisors, sokūt: “Tu byusi munā kinā!” Vys tik tai izgleiteibai ir juobyut, najau lai tiktu koč kur, tok lai tu pats zyni, kū tu dori i muocātu skateituojam vysu pasnēgt kvalitativi.

Daudz lobu lītu var izdareit ari bez izgleiteibys. Par pīmāru, muns amaterteatris Leivuonā – mes tykom finala skatē “Gada izrāde 2022” (ar komedejdramys izruodi “Saulespuķēs” – M. P.), kas beja taids augstuokais sasnāgums maņ kai režisoram. Nuokušais byus dzīšmu svātki, es tū apsūlu. Pasaverūt iz nūslāguma koncerta režeju, saprotu, ka varbyut i navajag byut akademiski izgleituotam režisoram, kab saprostu, ka tys nabeja labi (smejās). Deļtuo iz nuokušū konkursu, kas dreiži atsavērs, es īsnēgšu sovu režijis redziejumu lelajam koncertam i ceru, ka byušu pyrmais Latgolys režisors nu tautys. Tys tai, es fantazeju (smejās).

Leivuona kulturys centra amaterteatris, foto nu personeiguo arhiva

Vāluok tova karjera nu Leivuona turpynojās Rībeņūs.

Nui, Rībeņūs mani pajēme par jaunīšu lītu specialistu jaunīšu centrā, kur es nūstruoduoju pīcus godus. Rībeni beja tī, kas īdeva spuornus tuoļuok. Ir cylvāki, kas lauž spuornus, tod tei vīta tūs īdeve. Jī nikuo maņ naaizlīdze. Tys ir cīši svareigi jaunim cylvākim kulturā, ka tu ļaun jim izapaust. Tod es suovu iz vysu pušu, cik nu es varieju. Televizeja, raidejumi, šovi, intervejis – vyss guoja cyts piec cyta (Oskars ir vadejs TV raidejumu “Sajūti Latgali”, taipoš 2019. godā pīsadaleja šovā “Saimnieks meklē sievu” – M. P.)

Ir cylvāki, kas nav radeiti stabilumam. Jī navar byut pi koč kuo vīna, jim ir juodora vyss iz reizis, symts dareišonys i vēļ juoapskrīn pus pasauļs. Maņ ruodīs, tys ir stuosts par tevi.

Maņ cytureiz ruodīs, ka vajadzātu koč kai nūbremzēt tū vysu. Zyni deļkuo? Partū ka taidā trokumā paskrīn dzeive. Ari žāļ. Nūskrīn, izelpoj i saprūti – oj, a maņ jau 85. Muna privatuo dzeive sastuov nu vokoru. Tok bīži viņ tī vokori beidzās ar tū, ka maņ ir juobrauc iz mieginuojumim. Tod breivys palīk viņ svātdīnis. Rešu reizi tuos ir ari sastdīnis. Ka mes tai pasaverim iz tū breivū laiku, tod tys ir nu 11 stuņžu vokora da nuokušuos dīnys suokuma. Tod ir taidys situacejis, kod atīmu iz dorbu i asu nūgurs, partū ka asu veļtejs laiku sev. Kas ir veļteit laiku sev? Asu nūpiercs kilogramu saļdiejuma, īsliedzs kaidu latvīšu serialu/filmu i atsaviers tuos da četru naktī. Četrys stuņdis paguliejs, acs kotra iz sovu pusi i tev ir juoīt iz dorbu. Tai es dzievoju, bet nasasyudzu.

Vēļ sovā breivajā laikā es cīši daudz braukoju ar mašynu, kur acs ruoda. Piec dzīšmu svātku es vokorā aizbrauču iz Kruoslovu. Vīnkuorši taipat. Pajiemu kopeja i aizbrauču. Beja tik foršai! Beja vokora blāzma, brauču atpakaļ – jau beja reita blāzma. Maņ nanormalai pateik braukt naktīs. Naktīs horizonts ir tuoli, tuoli. Latvejis doba, smaržeigais gaiss, nu i styrnys. Tuos gon varātu īslūdzeit koč kur (smejās).

Kaids ir tovs muzykys saroksts taidim braucīnim?

Maņ puorsvorā vyss bolstās iz teatra pasuokumim. Es vysod asu skaitejs, ka muni sasnāgumi taišni režejā, koncertu izveidē i teatra izruodēs 90 % sastuov nu muzykys izvielis. Deļtuo es vysod cīši daudzi laika veļteju muzykai. Tod ir cīši daudzi komplimentu nu kolegu i skateituoju, cik foršys dzīsmis beja, cik labi vyss pīmaklāts. Nu ka tu atsiedi youtubā pa 5–6 stuņdem divejis nedelis kotru dīnu, tod tu saprūti, kur viejs dzymst.

Mašynā es vysod slādzu skotivis muzyku. Tuos puorsovā ir divejis galiejeibys – depresiva muzyka i roks, troka tautys muzyka i folklora.  Tamuos šaļtīs es vysmoz atslādzu smadzinis i pīsavieršu tai rodūšajai pusei. Nakts ir muna draudzine.

Kai tod ar atvalinuojumim?

Atvalinuojumu es jamu struodojūt (smejās). Es navaru nastruoduot. Es pajamu atvalinuojumu pamatdorbā, tok navaru pajimt nu pošdarbeibys. Pat ja asu vysu sakuortuojs tai, ka maņ vyss ir kuorteibā, tod nūteikti koč kur byus leli pasuokumi, kurus es navaru laist garum. Pyrmajuos div dīnuos ruodīs – o, cik forši, atvalinuojums! Tok trešajā dīnā jau ir taids – nu kū ta sadareit? Maņ cytureiz pateik tys namīrs, tok ir reizis, kod tys tracynoj. Naspieju remdēt itū namīru. Tei kasdīna ir cīši steidzeiga, skrīnūša. Tod, kod tu apsasiesti, tu vaira nasaprūti, kas nūteik. Par pīmāru, Jaungods, kod piec vairuoku godu puortraukuma es sagaideju sātā. Sakluojom goldu, paēdem i kū tuoļuok? Niu televizoru divejis stuņdis vērsimēs? Ruodīs tik stulbi, kod asi pīrads vysod Jaungodu sagaideit dorbā kūpā ar sovu ūtru saimi, kas maņ ir kolegi dīvamžāļ. Tod tu vaira vyspuor naspiej normali pasiedēt sātā. Esi pīrads pi svātku.

Iz reizis gribīs pavaicuot – kai izdzeivuoji pandemejis laiku ar svātku īrūbežuojumim?

Mes, Rībeņu kulturys noma darbinīki,  atrodom pīeju, kab sevi izklaidātu sevkurā situacejā. Deļtuo, pa munam, mums tagad ir uzticāts vadeit jaunū kulturys puorvaļdi Preiļu nūvodā, jo mes jādzam struoduot spūdruok nakai cyti. Mums beja pīcys fesibuka tīšraidis “Kronis visam”. Tuos guoja pa vairuoku stuņžu. Pyrmajuos beja pa 400 skateituoju pat nu uorzmemu i vysys Latvejis. Storp cytu, dzīšmu svātkūs maņ beja daguojušys kluotyn meitinis nu Jiurmalys kora i praseja: “Tu esi tys nu tuo feisbuka šova?” (smejās).

Taipoš mums beja “Jaunū laiku balle” aizsargtārpūs 25 cylvākim, izbraukumi ar pīkabi i Vosorsvātku orkestri. Mes darejom vysu, kū dreikstēja dareit lykumiskā kuorteibā. Nivīnu šaļti kaidu cyrku ar izstodem styklūs mes nataisiejom. Ka vosorā iz nūvoda svātkim varēja byut 300 cylvāku, mes tai ari taisejom. Ar īprīškpuordūšonu ar 1 eiro biletu, kab kontrolātu cylvāku skaitu. Pyrmajim puordevem, puorejim – atlaidit, byus feisbukā translaceja. Ruodejom vysus pasuokumus tī, kab cytim, kas palyka aiz borta, vysmoz byutu koč kaida prīca.

Ari zīmā es izdūmuoju ideju saimem, kod svātkus varieja svinēt viņ muojsaimisteibuos. Izdūmojom pasuocīni “Ragutiņu rallijs”, kur konkretā laikā īsaroda pa vīnai saimisteibai — vīns siež rogovuos, puorejī skrīn leidza, pyldūt vysaiduokus aizdavumus pa teritoreju.

“Jauno laiku balle” Rībeņu nūvoda kulturys centrā pandemejis laikā, ekransuovīņs nu Rībeņu kulturys centra Facebook video

Kur rūnit tik originalys idejis?

Es vysod soku, ka maņ tys ir nu īdzeršonys i peipēšonys (smejās). Bīži lobā kompanejā ar gudrim cylvākim atsaraisa taidys sarunys, kas izvad iz dūmuošonu. Ūtrys moments, kod pavodu naktis youtubā, kinuos i serialūs, verūtīs kvalitativys lītys, tys veicynoj idejis. Vēļ vīna līta – peipe. Es dūmoju, na veļti Roberts Mūks peipieja – tei beja dūmys teišona. Tod, kod es izpeipeju, maņ atīt tei dūma, kura nikod naatīs, siežūt pi golda. Jo vysod pi golda gribi pastuosteit tū, kū tovys smadzinis dūmoj, kod mute nespiej tikt leidza smadzinem. Kod tu aizej peipēt, tu palic vīns, i atsataisa tys plaukteņš, kurā stuov tei ideja par pasuokumu, kuru tu vysu laiku bremzieji ar sarunom i ideju vātrom. Cyta līta aiz munu kaiteigūs īrodumu ir kaujis ar kolegim, kas nūteik regulari. Mes izakaunam kotrys par sovu ideju – muoksla dzymst mūkuos.

Pīcus godus esi nūstruoduojs Rībeņu multifunkcionālajā jaunīšu iniciativu centrā “Pakāpieni”. Kai beja struoduot ar jaunīšim?

Tys ir kai pret kolnu, tok atrast kompromisus i kūpeigu volūdu maņ saguoja. Es dareju vysu, kab jim byutu tikpat interesanta bierneiba, kai maņ, tok ar myusdīneigim leidzeklim. Beja taidi momenti, ka pi myusu beja Baiba Sipeniece-Gavare, “Carnival Youth”, “Citi zēni” i kas tik vēļ – vasala plejade muokslinīku i personeibu. Vysu veiduoju taidā veidā, kab byutu interesanti i tei ir izklaide, izdorūt vysu, kū maņ prosa vaļsts i nūvods. Par pīmāru, motivacejis festivals. Jaunīši sasateik ar popularim cylvākim, kas pastuosta par sovu izasisšonys ceļu, i vokorā ir koncerts. Asu iztaiseijs saistūšu pasuokumu i pabaruojs jaunīšus ar tū, ar kū vajag pabaruot. Mozajim Rībenim tys beja kolosali!

Ari tei fasade, kuru mes kūpā ar jaunīšim puortaisejom. Kuopu iz lela golda, ar perforatoru, daktera halateņā nu reita da vokora pats krosuoju, jaunīši paleidzēja. I navajadzēja moksuot brigadei vairuokys tyukstūšys. Ka kotrys tai varātu izdareit, byutu cīši forši, bet ari daudz kū navar, partū ka lykumi naļaun. Ari slinkums.

Jiutūs gandareits i lapnys, ka es tī struoduoju. Maņ lruodīs, ka maņ eistyn saguoja. Jaunīši ari beja prīceigi, beja lobs apmekliejums. Prūtams, tei paaudze pasamaina, vīnu godu pylns, tok cytugodu ir tukšuoks. Laukūs tū navar ītekmeēt. Ar tom naudom es dareju taidys lītys, kas jau seņ beja aizmierstys. Mes guojom puorguojīņūs, taisejom tolkys ar spēlem, komunikaceja, sasatikšona, ideju apmaiņa.

Kai apleicīnē, kur ir mozs finansiejums i moz dzievuotuoju, var sataiseit taidu kulturys dzeivi?

Tys ir stuosts par apgrīzīnim. Leluokuo bāda, par kū ari daudzi runoj – tī ir kulturys darbinīki. Paīs pīci godi, vysi vacī aizīs i nabyus, kam struoduot. Voi paliks tī, kurus navar izdzeit, taidu ari daudzi ir. Ir juoaizīt laikā nu kulturys. Cytaižuok siež da pensejis i breinojās, ka pogostā nikas nanūteik. Tod, kod tu esi energiskys i tev ir pīteikūši apgrīzīni, saceisim, tī zyrgspāki, tod sevkuru vītu, sevkurus dzeivuotuojus var paceļt. Sevkurā vītā ir lobi cylvāki, kas brauks i byus. Svareigys ir tovys idejis i pasuokuma kvalitate. Tikleidz tev byus “cap ļap” i pošam attīksme – ai, te jau nivīns naīt, tod nikuo nabyus. Mums ari beja gadīņs – ai, najimsim “Jumpravu”, 1998. godā beja koncerts, nabeja nivīna cylvāka. Kū jius saleidzynojit? 1998. gods voi 2023.? Jī itūšaļt ir legendari. Tymā godā jī beja populari, tok varbyut nabeja tuos taidys vierteibys. Ari itūšaļt “Dabasu durovys” pa desmit godim ir palykuši vierteiguoki. Jūs pīprosa i klausuos. Ka tev vīnreiz nasaguoja, tod kas saceja, ka ari ūtrreiz nasaīs? Čeikstiešona, stuoviešona iz vītys i stagnaceja — tū es navaru cīst, tok cytureiz dagiunu tū ari sev. Navar byut tai, ka maņ pyrma 20 godu nasaguoja pasuocīņs, deļtuo es jū vaira nataiseišu. Problema ir tymā, ka mes nadūmojam, par kū nasaguoja? Mums izreizis ir krysts viersā i vyss, vaira nataiseisim. Varbyut viņ juopadūmoj, kū asu napareizi izdarejs? Vysod pi vysa var pīstruoduot, tod ari saīt lobs rezultats.

Rodūšuo kulturys komanda: nu kreisuos Artūrs Lepers, Ilze Kudiņa, Ilga Pokšāne, Ilze Piskunova, Liene Ivanova, Oskars Bērziņš, foto nu personeiguo arhiva

Kai saprast, ka pasuokums eistyn ir izadevs?

Kai saceja Baiba Sipeniece-Gavare – nivīns nav nūmirs i kulturys noms nav aizadedzs, tod pasuokums ir izadevs (smejās).  Pasuokums ir izadevs, kod vyss, kū tu esi īceriejs, aizīt gludai. Skateituojs tok nazyna, kū tu esi īceriejs i kas ir tovā golvā. Ūtrys moments ir pasuokuma apmekliejums i trešais — atraudzeņa kai mozam bārnam. Ka tei atraudzeņa ir loba, tod vyss ir kuorteibā. Ja atraudzenis nav, tod ir juopadūmoj par sovu uzvedeibu (smejās).

Kura ir tova meiluokuo kulturys nūtikšona?

Ka mes runojam par jaunajim laikim Preiļu nūvoda kulturys puorvaļdē, tod muni meiluokī pasuokumi ir treis: Leldīne Aizkaļnē (Juosmuižys parkā – M. P.), pi kuru es pats ari vysu vaira giunūs kluotyn. Tys ir leluokais Preiļu nūvoda Leldīnis pasuokums. Maņ cīši pateik tei vide, kas roda emocejis kai breivdobys muzejā – pogolms ar vacu sātu, kas Leldīnis tradicejom ir cīši īdeareigi. Ūtrys, kas maņ vysod ir patics, ir breivdobys dižkoncerts, kur ruodīs, ka tys ir muns. Itūgod nasaguoja tai sareikuot, kai gribiejuos, jo dzīšmu svātki patraucēja. Paguojušā godā mums beja 350 dalinīku, kur izvedumā kūpā ar “Raxtu Raxtiem” beja mozuo dzīšmu svātku sajiuta. Trešais ir paguojušū godu aizsuoktuo tradiceja Rudynuoji, kas nūteik Vonogūs, tok itūgod byus Vacvuorkovā. Rudynuoji ir storptautiskys folklorys festivals, kas ir nu munys bierneibys aizsuokts “Ceiruleitī”. Pādejā laikā ari Preiļu nūvoda dzymšonys dīna i vaļsts svātki, tok pavysam, pavysam meiluokais ir muna amaterteatra izruodis. Tuos vysod ir gaideituokuos interesantuokuos pošam deļ seve – kas saīs, kas nasaīs. Tagad ari struodoju pi izruodis, kur dažaiduos versejuos raugu izdūmuot, kaids byus muns skotivis nūformiejums, kaidi kostimi i vyss puorejais. Tys ir tys moments, kuru es gaidu vysu vaira, partū ka tī rūnās mageja. Tys breids, kod atsaver prīškkars, ir magiskys, tī suocās cyta dzeive.

Nūbeigumā varbyut pasoki, kai saglobuot tū atraktivitati, interesi pret dzeivi, kab dzeivotu taidā lobā skriejīnī, kai ir tev?

Maņ šausmeigi gribīs vysu redzēt, pīdzeivuot, izdzeivuot, dabyut, aizbraukt. Tei energeja taidā veidā rūnās. Es navaru nūsēdēt iz vītys. Kai maņ tāvs ir sacejs – cīma slūta. Tys ir atbylstūšs apzeimiejums munai aktivitatei. Prūtams, ir ari depresejis ir izdegšonys, tok tam lobuokuos zuolis ir mīgs. Ka tev koč kas naīt voi izbesej, tu aizej gulātu i nu reita pasamūsti pavysam cyts cylvāks. Maņ pa nakti nūteik muotis platis teireišona (smejās). Maņ napateik dzeivuot garlaiceigai, maņ gribīs, kab byutu interesanti. Es navarātu struoduot monotonu dorbu. Es sajuktu pruotā. Maņ ruodīs, ka ir juoskrīņ iz vysu pušu. Kaidam tok ir juosprydzynoj tī tylti. Vīni ceļ, tok cytu sprydzynoj.  


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
15
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 15 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Apr
16
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 16 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]