Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Dirty Deal Teatro (DDT) ituo gods majā pyrmizruodi pīdzeivuoja izruode “Mantojums”. Tys ir dzejneicys i dramaturgis Annys Belkovskys personeigs stuosts par jū i juos tāvu, atkluoti runojūt par saimē pīdzeivuotū vardarbeibu. Darbeiba pamatā nūteik Latgolā, jo Anna ir izauguse Preiļūs, izskaņ ari latgalīšu volūda. Izruodis dramaturgeju i režeju Anna veiduojuse kūpā ar Juoni (Jāni) i Vīsturu (Viesturu) Baluožim, trejatā jī ari kuop iz skotivis. Jaunū sezonu DDT suoc jau pavysam dreiži – tyvuokuo vareiba redzēt “Mantojumu” ir jau 2. i 3. augustā.

Aizvadeituo teatra sezona īsazeimuoja ar div lelom temom: izruodis par vardarbeibys temu, kai ari personeigi stuosti. “Mantojums” sakreit ar obejom. Tok, cik saprūtu, tys ir vairuoku godu dorbs, na pīsaskaņuošona tendencem, lai ari pyrmizruode nūtyka jau sezonys beiguos?

Nui, tys beja interesanti, jo tai galeigi nabeja plānuots. Latvejā dīvamžāļ vardarbeibys tema vysod ir aktuala. Tok, ka laikā, kod beidzūt izīs izruode, tys byus tik aktuali, mes nagaidejom. Tys nabeja viļns, kuram guojom leidza, vīnkuorši tai sasagadeja.

Kai vyspuor roduos ideja par izruodi?

Pyrma diveju voi treis godu, Juoņs maņ zvaneja naktī, cikom gulieju ar drudzi, i stuosteja par koč kū piļneigi cytu – izruode beja dūmuota par vardarbeibu, bet na par mani. Tūreiz pīkrytu, bet pyrma myusu pyrmuos sasatikšonys aizsyuteju Juoņam i Vīsturam ari izruodē pīmynātū Google dokumentu par sovu pīredzi. Kod sasatykom, sovā ziņā vaira nabeja izvielis – saprotom, ka juostuosta itys stuosts. Itūs godu laikā tys vēļ puorsameja. Saceitu, ka pi gola lāmuma, ka tys byus par mani i munu tēti, mes tykom ituo gods janvarī.

Tovs stuosts, kas izskaņ izruodē ir cīši gūdeigs i, grybātūs saceit, ari drūsmeigs. Pījamu, ka tev kai dramaturgei jau varēja nabyut vīgli ar tū struoduot, tok tu vēļ kuop iz skotivis i poša tū izstuosti. Cik vīgli voi gryuši tys ir?

Dūmoju, ka pat process leidz skotivei beja gryutuoks. Tamā šaļtī, kod maņ beja juokuop iz skotivis i juospielej svešu cylvāku prīškā, jau beju dabuojuse koč kaidu distanci, jo mes ar itū materialu ilgi struodojom i sovā ziņā vaira naredzieju tū cylvāku, par kuru runoju, kai sevi. Leidz ar tū leluokys gryuteibys saguoduoja tys, ka naasu aktrise, maņ beja trauksme atsarast iz skotivis. Tok maņ kai cylvākam beja gryuši tamā šaļtī, kod iz izruodi beja atguojuse ari muna saime i draugi i dzierdieju, ka daži nu jūs raud.

Kai ir spielēt izruodē, ka naesi vuicejusēs aktermuokslu? Voi varbyut tev jau beja kaida pīredze?

Maņ ir cīši minimala pīredze – asu bejuse iz skotivis, jo asu ari dzejneica. Runuot ar publiku koč kaidā vīnkuoršuokā veidā asu pīroduse. Leluokais izaicynuojums beja īsavuiceit doncuot – tī gon vajadzēja piļneigi suokt nu nullis. Paļdis myusu horeografam Girtam Dubultam, jo tys beja vysgryušuok – beja vysvaira juosavuica, aizjēme vysvaira mieginuojumu laika i ari radeja vysleluokū satraukumu. Tok, ka nūspālātys vairuokys izruodis, ari tys vaira nasaruoda tik brīsmeigai.

Izruodē nav paradzāta aktiva skateituoju īsasaisteišona. Tok, verūtīs tū, šaļtim ruodejuos, ka ir vītys, kur kaids nu skateituoju ari varātu pieški atsasaukt i koč kū komentēt. Voi tu byutu gotova ari tam?

Nazynu, voi tamā šaļtī byušu gotova, bet principā mums juobyut gotovim. Mes ari pīduovojom cylvākim izīt uorā, ka jim palīk par gryutu, partū ir skaidrys, ka izruode sevkurā šaļtī var puorsameit i nav eistyn akminī ciersta. Dūmoju – ka kaids cylvāks suoktu daleitīs, es jam dūtu vuordu, jo ignorēt tū nadreikst.

Var saceit, ka izruode ir sadaleita treis daļuos. Pyrmajā ir tei “catūrtuos sīnys” sajiuta, kod esi pasivs skateituojs, ūtrajā – teikom cīši tyvu tev i tovam stuostam, sovpus beigu daļā otkon ir lela distance, jo tragiski nūtykumi teik pastuosteiti kabare formatā. Kai izaveiduoja itei struktura?

Vīneigais, kas beja skaidrys nu poša suokuma i nikod napuorsameja, beja, ka es guliešu kūpā ar skateituojim, kod stuosteišu vyssmoguokuos lītys. Tam ir vairuoki īmesli. Vīns ir, ka maņ byutu daudz gryušuok runuot, ka justu, kai cylvāki iz mane verās. Ūtrys – apsaguļšona roda tūs intimūs apstuokļus, taidu vīnuoteibys sajiutu.

Trešū daļu kai kabare mes izalasejom, jo mes tī stuostom tik napateikamys, biedeigys lītys. Saprotom, ka tū navar dareit bez humora filtra. Mierkis nav sagruzeit skateituojus tik cīši, ka jī aizīt iz sātu brīsmeigi biedeigi. Raudzejom tam pīškiert absurdu i humoru.

Suokuma daļa otkon roduos nazkai organiskai. Mums beja teksts par munys saimis prīškviesturi, i saprotom, ka tys byus lobuokais veids, kai tū pastuosteit.

Ar gona eisu starpeibu pīdzeivuoju divejis Dirty Deal Teatro izruodis – Ingys Truopys “Pārcēlāju” i jiusu “Mantojumu”. Tī var saviļkt vairuokys paralelis kai formys, tai temys ziņā. Ari teatra kritiku lūkā izskanējs vaicuojums, kai vyspuor viertēt itūs personeigūs stuostus, voi tūs var saleidzynuot ar cytom izruodem. Kū tu par tū dūmoj?

Maņ ruodīs, ka tuos vys vēļ juoviertej kai izruodis. Mes izmontojom teatra volūdu, tūs pošus izteiksmis leidzekļus, kas ir ari cytuos izruodēs. Ari mierkis ir tys pats – pastuosteit par tū skateituojim i kritikim. Maņ cīši napateik vuords “pošterapeja”, kū mādz izmontuot saisteibā ar itaidom izruodem. Es nataisu itū izruodi, kab uorstātu sevi, es tū doru, kab runuotu ar skaiteituojim, kuru lelai daļai ir leidzeiga pīredze. Latvejai ir vajadzeigi itaidi stuosti – i taidi kai munejais, i taidi kai Ingys izruodē “Pārcēlāja”.

Izruodē var dzierdēt ari latgalīšu volūdu. Raudzeju saprast – tei tī ir izmontuota autentiski voi kai muokslinīcysks leidzeklis? Tū var uztvert ari kai distancis radeituoju storp tevi i tēti, jo kotrys runojat sovā volūdā. Tok maņ kai cylvākam, kam latgalīšu volūda ir dzymtuo, tys lyka izruodi uztvert vēļ personiskuok.

Ite juopastuosta muna i tētis viesture. Es asu nu Latgolys, bet narunoju latgaliski. Tēte pats tū izavielēja, kab maņ piečuok nabyutu akcenta. Kod vuicejūs volūdys, jis ar mani narunuoja latgaliski, tok, kod jau beju pīaudzs cylvāks, runuoja tikai latgaliski. Partū es latgalīšu volūdu breineigi saprūtu, tok maņ ir kauns runuot. Itūšaļt maņ ar tū praktiski nav nikaidys saskarsmis, jo nadzeivoju Latgolā. Es cīši grybātu runuot latgaliski, bet maņ tys nav dūts.

Izruodē vyss beja cīši autentiski, jo latgalīšu volūda izskaņ šaļtī, kod teik skaiteitys tētis eiszinis. Jis tuos raksteja latgaliski. Mums beja svareigi tū izmontuot, jo tys ir juo eistais bolss. Tys ir vīneigais dokuments, kurs izruodē teik izmontuots vuords vuordā. Tī ari nikas daudz natyka maineits voi lobuots – vyss beja tai, kai tēte runuoja. Kluotyn vēļ jis reizem izdūmuoja pats sovus vuordus latgaliski i latvyski. I vēļ interesanti, ka tod, kod tēte beja sirdeigs voi aizvainuots, jis suoce raksteit latvyski. Tū mes ari pametem – koč kaidys jaukuokys eiszinis ir latgaliski, bet, ka jis palīk sirdeigs, puorīt iz latvīšu volūdu.

Eiszinis izruodē skaita Juoņs i Vīsturs. Kai jī tik labi runoj latgaliski?

Vīsturs ir nu Rēzeknis, jis bierneibā runuojs latgaliski. Juoņs ir saisteits ar Latgolu, jo ir Vīstura bruolāns, i juo tēte ari ir nu Rēzeknis. Mums ari paleidzēja aktrise i režisore Liena Šmukste, kura īt nu Leivuona. Jei ari paleidzēja munim kolegim atjaunuot zynuošonys par izrunu, kab jī izaklauseitu puorlīcynūši.

Izruodis tapšonys laikā jums beja ari rodūšuo nūmetne Baļtinovā. Kai tykot tī?

Baļtinovā tykom, jo munai draudzinei Gundegai tī ir lauku sāta. Tī mes iz diveju nedeļu nūmuojom telpys. Mums vajadzēja struoduot uorpus īrostuos vidis. Baļtinova natyka izvālāta, jo tei ir Latgola, vīnkuorši beja taida vareiba. Eistineibā taišni tī pīrakstejom leluokū daļu teksta. Beja paradzāta ari sasatikšona ar vītejuo amaterteatra daleibnīkim, tok tī vyss pajuka.

Jius braucet ari iz Preilim i cytom tovys saimis vītom, par kurom stuosteits izruodē?

Nui, tai kai Juoņs i Vīsturs nikod nav satykuši munu tēti, aizvežu jūs iz Preiļu dzeivūkli, kurā izaugu, tētis bierneibys sātu i kopa vītu, kai ari puors vītom Preiļūs. Izvoduoju jūs pa taidu kai sovys bierneibys karti.

Ari iz skotivis var redzēt koč kū autentisku nu tovys bierneibys, nui?

Skateituojim tys varbyut ari iz reizis nav saprūtams, mes ari tū napasokom, bet iz skotivis ir steņders nu muna tētis dzeivūkļa. Golds, iz kura zeimeju izruodis suokuos i beiguos, ir myusu sausuo tualeta durovys. Tuos myusu scenografe Ieva Kauliņa cīši skaisti apstruoduoja. Jei ari izdūmuoja izmontuot steņderi, jo pamaneja, cik tei skaisti aplupuse i nūlītuota. Tai pajēmem tū steņderi pa taisnū nu dzeivūkļa.

Izruodē beja dažys frazis, par kurom leluokī Latgolys patrioti varbyut varātu apsavainuot – par tū, kai sīvītis pībur veirīšus, voi ari par alkoholismu. Kū tu dūmoj par Latgolu – voi tys, kū saucam par stereotipim, eistyn taidi ir, voi ari tī ir lela daļa patīseibys, kū izavielejom naredzēt?

Es cīši sasatrauču par tū, ka varātu kaidu aizvainuot, tok tei vysa ir taisneiba. Prūtams, tys izaklausa piec stereotipu, tok muns tēte beja ari cīši sovpateigs cylvāks. Es naskaitu, ka vysys sīvītis pībur veirīšus, tok tū maņ kultivēja tēte kai ryudeits latgalīts, kurs tī ir pīdzims, audzs, dzeivuojs i nūmirs.

Nagrybu izplateit stereotipu, ka Latgolā vysi dzer i syt sovys sīvys, tok tei ir lela problema, kura bīži teik ignorāta, ari myusu gadīnī. Cylvāki maņ ir puormatuši, ka mes tēti pametem, ka mes ar mamu byuteibā pi vysa asam vaineigys. Vys tik fakts ir, ka jis nūsadzēre i beja vardarbeigs, i jis beja latgalīts.

Mani cīši aizgiva izruodē izskaniejušais, ka tova mama syudzejuos tāva kolegim, ka jis jū syt. Tāvs tik pasaceja, ka juo sīva ir “troka buoba” i vysi smiejuos. Cīši labi varu īsadūmuot itaidu situaceju. Voi, pa tevim, varātu byut, ka Latgolā vys vēļ vardarbeiba saimē teik vaira attaisnuota?

Es vysod aizstuovu Latgolu, kod dzieržu, ka teik runuots, ka tī vysi ir nūsadzāruši. Tū pošu radzu ari vysūs cytūs nūvodūs. Mamys dzymtuo sāta ir Modūnis nūvodā, partū reizem asu Modūnē, kur ari autoūstā vīnūs dīnā ir pīdzāruši cylvāki. Ari Kūrzemē nūteik tys pats. Par Latgolu maņ ir ari gryušuok sprīst, jo tī vaira nadzeivoju. Tok nu bierneibys i vāluokūs godu maņ ir radīs īspaids, ka tys teik vaira attaisnuots, ka vaira teik uzspīsts redzīņs, ka tei ir saimis dareišona. Tok es zynu daudzi cylvāku nu vysaidu vītu, kuru tāvi bejuši vardarbeigi voi jim bejušys problemys ar alkoholismu. Nagrybu taišni tai nūruodeit iz Latgolu, tok muns gadīņs ir Latgola.

Piec “Mantojuma” nūsavieršonys dūmuoju, ka cīši grybātūs, kab itaidys izruodis – kai tematikys, tai teatra volūdys ziņā – vaira tyktu pi Latgolys skateituoju. Varbyut ir dūmuots itū izruodi koč kod paruodeit ari uorpus Dirty Deal Teatro telpu?

Nui, pavysam nūteikti. Mes jū ari taisejom ar taidu dūmu. Vēļ nazynu, kod tys nūtiks, tok mes gribim braukt iz Latgolu. Ruodūt tū Reigā, ari vierteiba ir cytaižuoka – Dirty Deal Teatro ir cīši nūsaceita “burbuļa” skateituoji. Partū byutu svareigi braukt ari iz leluokom i mozuokom piļsātom uorpus Reigys. Mes par tū dūmojam, turu nūceju, ka tys nūtiks jaunajā sezonā, kas tiuleņ suoksīs.

Voi tu byutu gotova tū ruodeit ari Preiļūs?

Tei varbyut ir vīneiguo vīta Latgolā, kas ituos izruodis sakarā mani bīdynoj. Tī vys tik tēti tik daudz cylvāku zyna. Maņ baist, kai jī reagēs i kas jūs pyrmuo reakceja byus sirdeišonuos iz mani, jo es publiski “mozgoju nateirū veļu”. Nu ūtrys pusis, byutu cīši vierteigai sasajimt i paruodeit taišni Preiļūs.

Kaidys atsauksmis jau esi sajāmuse nu sev tyvu cylvāku voi tūs, kuri ari zyna jiusu saimis situaceju?

Ir cīši jauki, ka iz izruodi īt cylvāki, kurūs naasu satykuse godim, kas ir munys saimis draugi. Tai kai ruodom biļdis, ir tei jaukuo puse, ka jī atguodoj myusu saimi tymā laikā.

Nu tyvu i pazeistamu cylvāku asu sajāmuse tik cīši aizkustynūšys i meilys atsauksmis. Mani cīši īprīcynoj ari, ka pīroksta sveši cylvāki, kuri ir pīredziejuši koč kū leidzeigu. Tys ir tys, kū es vysvaira gribieju – kab cylvāki justūs saprosti i sadzierdāti, jemūt vārā kaida ir vardarbeibys statistika myusu vaļstī. Šaļtim nu tūs viestuļu apsaraudoju.

Lai ari jau kaidu laiku nadzeivoj Latgolā, saprūtu, ka tev tī ir cīši svareigys vītys. Na veļti iz tova dzejūļu kruojuma “Veranda” vuoka ir koordinatys, kuruos īvodūt, teikam Čertokā aba Valna azarā. Kas ir tuos lobuos lītys, kas tev saistuos ar Latgolu?

Vysupyrma, tei ir doba. Vysod grybu braukt iz azarim. Mani pat jiura tik cīši nauzrunoj, kai Latgolys ainova. Niu, kod tētis vaira nav, es vysbīžuok iz Latgolu braucu kūpā ar draugim. Vysim sovim vydzemnīkim i kūrzemnīkim asu paruodejuse Čertoku, Aglyunu, Dreidzi, Muokūņkolnu. Raugu cylvākim paruodeit Latgolys skaistumu, tys maņ itūšaļt ir golvonais. Ari saisteibā ar tēti munys lobuokuos bierneibys atminis ir taišni par dobu.

I ar kū tik eipašs ir Čertoks?

Jau seņ asu ar Čertoku apsāsta, tei ir vīta, iz kuru braucu kotru godu. Ari itūgod ar draugim brauksim, ruodeišu tū myusu horeografam. Eistineibā par Čertoku raksteju ari sovu bakalaura lugu Latvejis Kulturys akademejā. Čertoks maņ ir cīši, cīši svareigs.