Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā itūgod par lobuokū dzejis raksteituoju tyka atzeita Inga Kaļva-Minina. Juos vuords Latgolā ir labi zynoms – Inga kai žurnaliste struodoj vairuokūs laikrokstūs, voda medejprateibys nūdarbeibys, popularizej gruomotu skaiteišonu i sataisejuse sovu gruomotu blogu karuselis.lv. Ar Ingu runuojom par juos sasatikšonu ar latgalīšu kulturu, raksteišonu, gruomotom i tū, deļkuo bārnu literaturu vārts skaiteit ari pīaugušajim. Ingys konkursam īsnāgtūs dzejūļus var puorskaiteit ITE.

Tu esi nu Zīmeļlatgolys, dzeivuojuse pat vairuokuos vītuos Bolvu pusē. Nu jau daudzus godus tova dzeive rit Rēzeknē. Lokaluos identitatis Latgolā ir gona spieceigys. Ar kū tu poša sevi vaira identificej?

Maņ ir cīši svareiga Zīmeļlatgola, bet tai kai jau tik daudz godu dzeivoju Rēzeknē, saucu sevi par riezeknīti. Bet iz sovu dzymtū pusi bīži braucu gostūs, vysod interesejūs par tuos aktualitatem, rodūšajim cylvākim. Maņ pat nasagryb tai sadaleit – muna dzymtuo puse ir Latgola. Struodojūt par žurnalisti, kotra Latgolys daļa vys palīk tyvuoka – kotrā intervejā īpazeisti kaidu jaunu vītu voi cylvāku, tei jau palīk kai daleņa nu teve i tovys Latgolys.

Saprūtu, ka latgalīšu volūda tovā dzeivē īguoja taišni tod, kod suoki dzeivuot i studēt Rēzeknē?

Nui, mums filologejis bakalaura studejuos beja ari latgalīšu rokstu volūdys kurss, kū vuiceja Ilga Šuplinska. Beja vysaidi latgaliskī pasuokumi, nūtykumi, ari dorbs laikrokstā – tai tys vyss aizguoja taidā foršā kēdeitē… Nūteikti juopīmiņ taids pasuokums kai Andrejdīna, kas maņ kai studentei i rodūšam cylvākam cīši patyka – tī varēja satikt latgaliski rokstūšūs autorus i muzikus.

Tu roksti kai latgaliski, tai latvīšu literarajā volūdā. Deļkuo taida izviele? Cik zynu nu sovys i cytu latgaliski rokstūšūs pīredzis – mes rokstom latgaliski, deļtuo, ka tei ir volūda, kurā dūmojam.

Es vaira dūmoju latvyski, bet tod, kod dūmoju latgaliski, tī ir eipaši breiži, par kurim maņ taišni gribīs pīraksteit latgaliski. Kod puorlīc latgaliski dzejūli, kas ir latvyski, tys tai naskaņ. Partū tod, kod maņ dūma atīt latgaliski, tod ari pīsasiežu, paturpynoju i ari pīrokstu tū dzejūli latgaliski. Mes, cylvāki, kas muok latgalīšu volūdu, asam apveļteiti ar taidu breineigu spieju – varim raksteit kai latgaliski, tai latvyski. Latgalīšu volūda ir myusu boguoteiba, ar tū tu ari vari atsaškiert nu cytu.

Tu roksti tikai dzeju voi ari prozu?

Asu pīsadalejuse ari konkursūs, kur juoīsnādz prozys dorbi. Dzejā it kai vajag daudz laika, lai vysu izdūmuotu, bet tys ir dreižuok paveicams darbeņš. Prozā tev ir vaira juopīdūmoj. Tai kai muns kasdīnys dorbs ir saisteits ar raksteišonu, es jau nedelis laikā izarokstu (smejās). Dzeja ir cyts formats – tuos ir taidys nalelys šaļtenis, īspaidi. Tei saīt kai atelpa nu kasdīnys, partū dzeja tūp bīžuok nakai proza. Bet grybātūs ari vaira laika veļteit prozys dorbim.

Tev cīši pateik pīsadaleit vysaidūs konkursūs. Esi sacejuse, ka taišni tī ir ari golvonuo motivaceja literarūs dorbu pabeigšonai. Voi vys tik naasi dūmuojuse par pīraksteituo apkūpuošonu gruomotā voi kaidā cytā formatā?

Tei nūteikti byus gruomota. Asu tys cylvāks, kuram pateik, ka fotografejis ir atteisteitys i tuos var aptausteit, taipat maņ pateik gruomotys. Digitalā formatā varbyut tī teik pi leluoka skaiteituoju lūka, bet maņ pateik gruomotys formats, tei ir eipaša sajiuta.

Prūtams, dūmoju, ka gruomota nazkod varātu izīt. Bet maņ vaira pateik cytim paleidzēt, lai jūs teksti byutu vaira pamonami Latgolys voi Latvejis leiminī, pamudynuot, īdrūsynuot. Pošai sev tam laika napīteik, partū konkursi mani mobilizej. Mekleju sovys pīrokstu lapenis, dūmoju, kai tuos papyldynuot. Parosti konkursim gola dorbi tūp pādejā dīnā pyrma īsnīgšonys termeņa. (Smejās.)

Izaklausa, ka tev vajag taidu cylvāku, kaida esi poša, kurs varātu pamudynuot i īdrūsynuot.

Nui, tok gols golā saprūtu, ka vyss ir atkareigs nu teve poša. Dzejūli ir, i dūmoju, ka gruomota byus tod, kod jai juobyut. Vyss dzeivē nūteik eistajā breidī. Niu ir cyts laiks i cytys aktualitatis. Bet gruomota nūteikti byus!

Tu roksti jau vaira nakai 10 godu. Kaidys ir tovys attīceibys ar seņuok raksteitim dorbim – vys vēļ tikpat meili i tyvi voi ari sevi ar tim vaira nasaisti?

Pošūs pyrmajūs dzejūļūs vaira beja dobys motivi, tī ari beja vīnkuoršuoki. Radzu, ka asu izauguse i niu rokstu cytaižuok, bet tī dzejūli i prozys dorbi maņ pateik. Tī nasarūn tik bīži, jimūs īguļdeits daudz laika, i maņ pateik tys, kas saguojs.

Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā itūgod tovā dzejā ir daudz myusdīneigu motivu: muoksleigais intelekts, socialī teikli, digitalizaceja. Voi ituos temys niu tev pošai ir aktualys, deļtuo puorceļoj iz dzejūlim?

Nui, tū tu cīši labi pamaneji. Kod radzu kaidu interesantu interveju, atzeimeju sev, lai breivuokā laikā tū nūsaklauseitu. Ir bejušys intervejis par muoksleigū intelektu, socialajim teiklim… Ari poša aktivi dorbojūs Facebook i Instagram, tys mani interesej, taipat sasaskaru ar tū kai žurnaliste. Ari, ka sarunuos dzieržu kaidu interesantu frazi, kas maņ īpasateik i var puoraugt par dzejūli, tū pīrokstu. Kod pīīt laiks, ka varu tū frazi papyldynuot, pīroksti nūder.

Zynu, ka tev ir pīcys augstuokuos izgleiteibys treis nūzarēs: filologejā, pedagogejā i komunikacejā. Tok tova pamatnūsadorbuošona ir žurnalistika. Kai tū izavielieji?

Kod studieju pādejā kursā filologeju i jau raksteju bakalaura dorbu, pasaruodeja vakance, ka “Vietējā Latgales Avīze” meklej korektoru. Ar draudzini pīsasacejom, es izturieju konkursu. Ar laiku ari poša gribieju raksteit, na tik cytu tekstus lobuot. Tai suoču raksteit aizviņ vaira, niu tū doru ari cytūs medejūs.

Kod Rēzeknis Augstškolā pasaruodeja jauna studeju programa “Regionalī medeji i komunikaceja”, jau beju pabeiguse pedagogejis magistrus. Tok maņ kai žurnalistei ruodejuos svareigi sevi pylnveiduot profesionalā jūmā, par tū īsasastuoju ari tamā. Tū nūteikti nanūžāloju, tys maņ pavēre ari daudzys cytys īspiejis. Sovu magistra dorbu raksteju par medejprateibu, tūlaik vēļ na vysi zynuoja, kas tys ir. Piečuok pasaruodeja īspiejis vadeit lekcejis par medejprateibu.

Kaidim medejim tu niu roksti?

“Vietējā Latgales Avīze”, “Latvijas Avīze” i tuos pīlykums “Kultūrzīmes”. Dažreiz pīrokstu ari portalam lakuga.lv, pādejā laikā naasu tū darejuse, bet apsasūlu lobuotīs. (Smejās.) Latvejis Nacionalajai bibliotekai ir taids foršs izdavums “Literatūras Ceļvedis”, ari tam asu suokuse raksteit par gruomotom, kurys maņ ruodīs interesantys i gribīs cytim pastuosteit. Īprīšk raksteju ari Latvejis Rakstnīku savīneibys mienešrokstam “KonTEKSTS” – ar Sandru Ūdri veiduojom mieneša apskotu par latgalīšu kulturā nūteikūšū rubrikā “Olūtuošona”.

Pastuosti nadaudz vaira par medejprateibys lekcejom – kaidom auditorejom tuos vodi, kaidi ir sacynuojumi piec tūs?

Auditorejis ir vysaidys. Paguojušajā vosorā beju Medejprateibys vosorys školā Rēzeknis Tehnologeju akademejā, martā Rēzeknis Centralajā bibliotekā vadeju nūdarbeibu Rēzeknis nūvoda bibliotekarim, majā kūpā ar Nacionaluos bibliotekys puorstuovim pīsadaleju seminarā Ludzā. Temu parosti pīlāgoju auditorejai. Lekcejis asu vadejuse kai Zoom, tai kluotīnē, daudz nūsoka ari formats – kluotīnē ir vīnkuoršuok pīsaisteit publiku.

Medejprateiba ir cīši lels i plašs temats. Suokumā beja vīgļuok, jo informacejis nabeja tik daudz. Tagad jau vysi par tū zyna, juosuoc dūmuot, kai pastuosteit par tū interesanti.

Daļa cylvāku varbyut tevi vyslobuok zyna kai gruomotu blogeri nu Instagram konta @karuselis.lv. Kai suoci ar tū nūsadorbuot?

Eistineibā koč kū taidu sovu dareit gribieju jau seņ. Tod struoduoju i “Vietējā Latgales Avīzē”, i Rēzeknis Tehnologeju akademejā, dorba dīnys paskrēja dreiži i nabeja laika koč kū jaunu radeit. Kod suocēs pandemeja i vysi puorguoja iz interneta vidi, saprotu, ka grybu tī sataiseit kū saisteibā ar gruomotom, jo daudz losu i interesejūs par tū, kas nūteik rakstnīceibys pasaulī. Kod staiguoju pa Rēzekni, jau pīfiksieju skaistys vītys, kur varātu kaidu gruomotu nūbiļdēt. (Smejās.) Ideju pamozam audzieju, jo pandemejis laiks ar vysim dorbim nimoz tik vīgls nabeja – beja juodūmoj jauni formati struoduošonai i tys aizjēme daudz laika. Junī palyka pusūtrys gods, kūpš eistynuoju sovu ideju. Ir Instagram konts, Facebook lopa, bet maņ gribīs, lai iz prīšku karuselis.lv ir ari koč kas vaira.

Laiks, kod suoču stuosteit vaira par gruomotom, sakryta ar Krīvejis aizsuoktū karu Ukrainā. Tymā breidī dūmuoju – voi vyspuor vārts stuosteit par gruomotom internetā? Suoču vērtīs ukraiņu autorus, pīsavieršu ukraiņu literaturai. Izaruodeja, ka itys vaicuojums beja aktuals na viņ maņ, bet ari cytim gruomotu blogerim. Saprotom, ka ir daudz īspieju, kai paleidzēt ukrainim, bet mums ir ari juodzeivoj sova dzeive i caur literaturu varim padareit vīgluoku sovu stresa i nazinis pylnū kasdīnu.

Tagad kotru dīnu Instagram līku aktualū informaceju par literaturu, atsauksmis par gruomotom, fotografejis. Kod braucu ceļuojumūs, bīži viņ maņ leidza ir gruomotys – dūmoju, kura varātu tamā vītā tematiski īsaderēt. (Smejās.) Ka gribi socialajūs teiklūs ryupeigi struoduot i gribi tekstus bez pareizraksteibys klaidu, kas maņ ir cīši svareigi, tys aizjem daudz laika. Žurnalistika i bloguošona ir lykuse dzejūļu raksteišonai paīt maleņā.

Parosti vysim interesej, voi izdevnīceibys blogerim dūd gruomotys par veļti.

Nui, ir sadarbeibys ar izdevnīceibom. Ir ari īspiejis laimēt gruomotys vysaidūs konkursūs. Ka sekoj blogerim, kurim jau ir sadarbeiba ar izdevnīceibom, zyni, ka jī izspielej ari konkursus. Ari tai var dabuot gruomotys, kū skaiteit. Tys, ka tev izdevnīceiba īdūd gruomotu, ir ari lela atbiļdeiba – byut blogeram nav tik dabuot gruomotu par veļti. Izdevnīceiba riekinojās, ka tu snēgsi sovu redziejumu par gruomotu, i atsauksmei nūteikti juobyut patīsai. Vysim atguodynuošu, ka tys, ka asam sajāmuši bezmoksys eksemplaru nanūzeimoj, ka niu tik stuosteisim, cik cīši mums tei gruomota patyka.

Bet maņ pateik ari gruomotys jimt bibliotekā, tī var dabuot ari tuos, kas izdūtys seņuok. Ari poša pierku gruomotys. Sadarbeibuos izavieleju tuos gruomotys, kas mani interesej – deļkuo skaiteit tū, kas napateik?

Maņ eipaši pateik autori-debitanti, cīši par jim prīcojūs. Cīši gribīs tuos gruomotys izlaseit i par tom pastuosteit cytim. Maņ ir ideja, kas jau ir realizacejis procesā, sataiseit raidīrokstu, kurā byus sarunys ar autorim-debitantim. Poša vēļ naasu pi tuo statusa tykuse, partū itai īdvasmuošu cytus i sevi. (Smaida) Verūs, ka tī, kas ir munā lūkā, cīši dreiži suoc raksteit ūtruos gruomotys, beistūs nūkavēt. (Smejās.) Tys maņ ir jauns formats, deļtuo daudz juosavuica, lai saītu lobs rezultats. Bet, ka napamieginuosi, nazynuosi, kai tys ir.

Tu esi ari laseišonys viestnese Latgolys regionā. Kai tys izapauž?

Ir taida laseišonys veicynuošonys programa “Bārnu, jaunīšu i vacuoku žureja”. Kotru godu teik izsludynuota gruomotu kolekceja pa vacuma grupom – tuos bārni, jaunīši i vacuoki skaita, kai ari doluos eisuos atsauksmēs. Martā nūteik nūslāguma pasuokums, kurā apbolvoj laseituoju vyslobuok nūvārtātuos gruomotys kotrā grupā. Tod ari teik sumynuoti kotra regiona laseišonys viestneši. Itamā reizē tys gūds i prīca tyka maņ. Paļdis Rēzeknis Bārnu bibliotekys komandai, kas beja pamanejuši i nūviertiejuši munu dorbu i azartu, tū, ka poša asu īsaistejuse itamā akcejā – losu gruomotys i stuostu par tom tuoļuok.

Tev pateik skaiteit ari bārnu gruomotys. Deļkuo tu īsaceitu tū dareit ari pīaugušajim?

Maņ jau nu bierneibys patykušys gruomotys, pīdzeivuojumi, fantazejis dorbi. Maņ vys vēļ pateik tys pasauļs, kas ir bārnu gruomotuos. Bīži viņ it kai bārnu gruomotys patīseibā ir dūmuotys pīaugušajim. Tei ir īspieja atsagrīzt bierneibā, pasavērt iz pasauli cytaižuok. Kod izaudz leluoks, tu, īspiejams, pagaisynoj tū pasauļa breineigumu. Maņ pateik, ka bārnu gruomotu temys na vysod ir cīši vīglys, bet taidys, par kū ar bārnim vajag runuot. Gruomotys var paleidzēt pīaugušajim sasarunuot ar bārnim. Vysod cīši nūvierteju ari skaistys, kruosainys ilustracejis – pateik pavāruot muokslinīka rūkrokstu voi tū, cik interesants dizains ir izveiduots.

Varbyut ari poša esi dūmuojuse kū pīraksteit bārnu auditorejai?

Nui, dūmys maņ ir vysaidys – kaidi diveji gruomotu viersroksti i pīcu gruomotu idejis. (Smejās.) Bet tuos vysys stuov skaisti pīraksteitys bloceņā. Ir idejis stuostim, bet, kai jau saceju, dzejūli rūnās dreižuok. Īspiejams, ar tim koč kas ari dreižuok nūtiks. (Smejās.)

Gruomotu blogeru vydā tu izaceļ ar sovu interesi par latgalīšu literaturu. Kas ir tovi meiluokī latgalīšu autori voi gruomotys, kū īsaceitu puorskaiteit ari cytim?

Maņ pateik socialajūs teiklūs pastuosteit par gruomotom latgaliski i pavāruot, kai tī īroksti auditorejai pateik. Muns mierkis paruodeit, ka ir breineigys gruomotys latgaliski i tuos nav nimoz tik gryuši skaiteit. Cīši bīži izaruod, ka sekuotuojim voi ari cytim blogerim ir koč kaida saikne ar Latgolu. Lai ari Instagram vidē latgalīšu volūda pasaruoda reši, tuos gruomotys vys tik teik skaiteitys, lai ari na vysod par tom pasaruoda atsauksmis.

Maņ pateik “Sunāns breiveibā” – komiksa formats, tys ir koč kas jauns, cīši kruosains. Tei ir cīši loba debeja – koč kas atsvaidzynojūšs latgaliskajā kulturvidē. Maņ pateik Inetys Atpilis-Juganis dzejūli, juos rodūšuo pīeja – kotrys kruojums ir cytaižuoks, cīši interesants. Marijis Dzeislys dzejūļus ir cīši interesanti skaiteit, maņ pateik, ka tūs skaita i saprūt ari uorpus Latgolys dzeivojūšī cylvāki. Ari juos gruomotys formats ir naparosts, kas pīsaista. Pateik Ligija Purinaša, kas aktivi roksta i iznas latgalīšu volūdu ari pasuokumūs uorpus Latvejis rūbežu. Ari juos gruomotys ir interesantys kai vizuali, tai tekstuali, atsaškir nu cytu. Nu bārnu gruomotu maņ cīši patyka ari “Vuškeņa iz pļovys” – kod tū īraudzeju, saprotu, ka muokslineica Līga Romančuka ir muna meiluokuo muokslineica. Pateik ari Sandrys Ūdris “Tīsys syla bolsi”. Ari Annelis Slišānis gruomotys, kuruos atrūnu sovu Zīmeļlatgolys volūdu. Tī ir vuordi, kurūs es runuoju voi runuotu, bet niu, dzeivojūt Rēzeknē, muna volūda ir pasamainejuse.

Prīcojūs, ka latgalīšu gruomotys izskaņ ari radejis lasejumūs. Ka kaidam varbyut ir gryušuok skaiteit latgaliski, var klauseitīs.

Saceji, ka gruomotu blogeri reši roksta par latgalīšu gruomotom. Varbyut problema ir, ka tuos vīnkuorši da jūs nateik?

Navar saceit, ka gruomotys latgalīšu volūdā nav pīejamys, tok varbyut tryukst informacejis par īspiejom tuos īsaguoduot. Ka gribi, lai tovu dorbu pamona, par tū ir juostuosta, juoreklamej. Maņ pateik stuosteit, raksteit – tei ir īspieja aiznest viests par latgalīšu autoru rodūšū veikumu kai “Kultūrzīmēs” nacionala mārūga laikrokstā, tai socialajūs teiklūs. Myusu dīnuos socialī teikli ir lels spāks.