Bieržgaļa bazneica caur laikim – nu faktu da pastuošku

Bieržgaļa bazneica caur laikim – nu faktu da pastuošku

Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Bieržgaļs ir vīns nu 28 Rēzeknis nūvoda pogostu. Pogosta plateiba ir 5528 hektari, pogosta dzeivuotuoju skaits – 613. Pogosta centrā atsarūn kulturys noms, bazneica, pogosta puorvaļde, škola, bārnuduorzs, iedneica i drupeit tuoļuok nu centra ari senejuo muiža, kas sovulaik ir bejuse ari Latgolys Amatnīceibys meistaru škola. Itūreiz rokstā vaira par Bieržgaļa pogosta Sv. Annys Romys katuoļu bazneicu.

Latgolā ir vysmoz diveji vītvuordi ar nūsaukumu “Bieržgaļs”. Vīns nu tūs ir draudzis vuords, kura atsarūn Preiļu nūvodā natuoli nu Aglyunys, tī ir Bieržgaļa Dīva apredzeibys Romys katuoļu bazneica. Ūtrys – pogosts Rēzeknis nūvoda zīmeļu daļā, par kuru itūreiz ari plotuoks stuosts. Izplateits ir stuosts, ka nūsaukums “Bieržgaļs” rodīs nu pogosta teritorejā augūšajim daudzejim bārzim. Sovpus izdavuma “Dzeive” 45. numerī (skaiti ITE) Leonids Latkovskis izvierza teoreju, ka nūsaukums varātu byut cielīs na nu saknis vuorda “bārzs”, bet nu “bierze”, kas ir mežs ar dažaidim kūkim, tymā vydā ari bārzim.

Ka par nūsaceitu atskaitis punktu jimt 1468. godu, kod Bieržgaļs ir pyrmū reizi pīsaukts hronikuos kai Rēzeknis (aba Rositten) piļs filiale, tod itūgod Bieržgaļs svietej sovu 555. dzimšonys dīnu. Pogosta centrā sateiku kulturys noma vadeituoju Dailu Ekimāni, kura lobpruot pīkreit izruodeit kai kulturys nomu, tai ari ar jū kūpā izstaigoju bazneicu. Vystik par reizi juopastreipoj fakts, ka ziņu par Bieržgaļa bazneicu ir vysā moz, tai kai 1841. godā nūdaga bazneicys plebaneja i propula ari bazneicys arhivs.

Ari Bieržgaļa kulturys noma izveide i tuo arhitekts Laimuonis Tīkmanis ir vysā interesants stuosts, vystik itūreiz leluoku viereibu dagrīssim bazneicai, kuri daškierts ari vaļsts nūzeimis arhitekturys pīminiekļa statuss. Sprīžūt piec vairuoku olūtu, bazneicys ceļtnīceibys gods ir 1770., tei calta pasasokūt baronesis Annys Manteifelis atbolstam, vystik īsvieteita bazneica viņ 1776. godā Svātuos Annys gūdam. Kai stuosta Daila Ekimāne, itūšaļt draudze ir aptyvai pi diveju symtu cylvāku, vystik sovulaik draudze bejuse vysmoz pīcys reizis leluoka.

Karteņa: Bieržgaļa pogosta centrs myusu dīnuos, foto Laura Spundere//portals lakuga.lv

Bazneicys īkuortuojums

Myusu dīnuos Bieržgaļa bazneica ir 33 metru gara i 18 metru plota, tuos sūlūs var atsasēst aptyvai 100 Dīva lyudzieju. Vystik vēļ da 1938. goda bazneica ir bejuse mozuoka, sovpus pravesta Leona Garšys laikā paplašynuota deļ leluos draudzis vajadzeibu. Atseviškūs olūtūs atsaškir informaceja – cytvīt teik mynāts, ka bazneica tyka paplašynuota i pagarynuota, cytvīt, ka tikai pagarynuota. Bazneica byuvāta baroka stylā piec Aglyunys bazilikys parauga. Īīmūt bazneicā radzams krystā systuo Pesteituoja tāls, kuru seņuok duovynuojuši Pasīnis mūki. Bazneicā ir treis oltori – vīns centralais i diveji suonejī. Centralais oltors veļteits Svātuos Annys gūdam, tys veiduots nu kūka i tuo centrā ir glezna, kurā attāluota Svātuo Anna, Vysusvātuokuo Jaunova Marija i Svātais Joakims. Glezna ir vairuok nakai 200 godu seneja. Kairajā pusē ir Vysusvātuokuos Jaunovys Marijis oltors, kuru veidoj Dīvamuotis statuja i glezna. Lobajā pusē oltors veļteits Kungam Jezum, tymā atsarūn Jezus statuja i Svātuo Antona ar Jezus bierneņu glezna, kas ari ir vaira nakai 200 godus seneja.

Nu seneju laiku bazneicā sasaglobuojuši ari treis biktskrāsli, ambons, mebelis sakristejā. Taipoš bazneicā atsarūn seši cīši seneji atzveļtņu sūli i 14 atzveļtņu sūli, kuri izgatavuoti piec Ūtruo pasauļa kara. Bazneicā ir 1891. godā taiseitys 32 registru varganis, kurys ari myusu dīnuos dīvkolpuojumu laikā spēlej Guntra Kuzmina-Jukna.

Karteņa: Izdavums “Latgola” Nr. 72 (13.05.1948)

Nu viesturis puspatīseibu aba pastuošku

Interesants ir fakts, ka seņuok Bieržgalī bejušys div bazneicys – vīna ļuteru, vīna katuoļu. Katuoļu bazneica ari myusu dīnuos atsarūn Bieržgaļa pogosta centrā, cikom natuoli nu centra atsarūn nalels zemis paaugstynuojums aba tai sauktais Kirkys kolns, kura nūsaukums vysudreižuok ir atvasynuots nu vuocu volūdys – vuocyski “kirche” ir bazneica.

Ir viests, ka itymā kolnā 1792. godā ir izcalta kūka bazneica, kura kaida zibiņa spierīņa rezultatā nūdaguse i natykuse atjaunuota. Vystik da gola nav skaidrys ļuteru bazneicys ceļšonys īmeslis, tai kai ļuterticeigūs dzeivuotuoju skaits Bieržgalī vysūs godūs ir bejs cīši nalels. Kai vīna nu verseju, deļkam tyka byuvāta ļuteru bazneica, – Bieržgaļs “saiminīku” grafu Manteifeļu dzymta da puorīšonys katuoļticeibā beja ļuteri. Bieržgaļs Manteifeļu dzymtai ir pīdarejuse nu 1687.–1830. godam. Teoreju apstyprynoj ari Izgleiteibys ministrejis 1934. goda pyrmais mienešroksts (skaiti ITE), taipoš ari kaida vītejuo dzeivuotuoja, Vladislava Bojāra, atmiņu roksts izdavumā “Dzeive” 1966. goda 76. numerī (skaiti ITE). Itymā pošā rokstā autors ari stuosta, ka kirka beja calta nu sorkonu ceglu ar garu, smailu tūrni i gaili tuo golā. Drupys vēļ asūt bejušys labi apsaveramys nu katuoļu bazneicys pakolna ap 1920.–1930. godim. Vystik itys aproksts ir apšaubams, tai kai cytūs olūtūs mynāts, ka kirka asūt bejuse nu kūka.

Taipoš ari juopastreipoj, ka koč ari teoreju par obu bazneicu ceļšonom apstyprynoj vairuoki olūti, tai nav dziļuoka saguma voi faktūs baļsteita apstyprynuojuma.

Bieržgaļs Kirkys kolns, foto Laura Spundere/portals lakuga.lv

Sovpus 1914. goda izdavuma “Jaunas zinias” 59. numerī (skaiti ITE) ir mynāts interesants fakts, ka Bieržgalī ir pogosta škola, kas atsarūn sūpluok bazneicai puors symtu metru nu bazneickunga sātys. Vairums Bieržgaļa školys bārnu ir latvīši-katuoli, izjamūt 3–4 krīvu bārnus.

Vēļ par Bieržgaļa katuoļu bazneicu 1935. goda trešajā numerī roksta izdavums “Katōļu Dzeive” (skaiti ITE), detalizāti aprokstūt draudžu vitizaceju 1934. godā. Sūplūk smolkam aprokstam par bazneicys uorpusi i īškejū īkuortuojumu, teik mynāts, ka draudzē ir 5006 dvēselis. Draudzis lūcekļu materialais stuovūklis asūt “videjs”, na-katuoļu skaits draudzis teritorialajuos rūbežūs ir 30 saimis. Interesanti ari, ka vitizaceju aprokstā mynātys ari draudzis školys – respektivi, 1934. godā Bieržgaļa apriņčī ītylpa treiš školys – Bieržgaļa sešklaseiguo pamatškola ar 250 bārnim, Mežvydu sešklaseiguo pamatškola ar 240 bārnim i četrklaseiga škola Padolis muižā ar 90 školānim.

Sovpus “Katōļu Dzeive” 1940. goda ūtrajā numerī (skaiti ITE) ir mynāts interesants fakts, ka Rēzeknis apriņča Bieržgaļa draudzis bazneicā ir vīns bičers nu 1784. goda, kū duovynupjuse baronese Anna Manteifeļs. Nav zynoms, kur bičers atsarūn myusu dīnuos. Ūtrys fakts – jau tūlaik leluo oltora Sv. Annys glezna i presbiterija Sv. Ontona glezna beja vaira nakai symta godu senejis.

Interesants ir ari rakstnīka Ontona Rupaiņa citats, kurs atrūnams izdavuma “Latgolys Bolss” 1977. goda 951. numerī (skaiti ITE), kur publicāti transkripti nu “Radio Liberty latgaļu raidejumim”. Tī Rupaiņa apgolvuojums izcalts piedeņuos kai tīšais citats: “…Rositten piļs filiale Bieržgalī, kas tyka puorveiduota par kirku, dūd īmesli paceļt atmiņā ilgū ceiņu par Ludzu, syruošonu iz krīvu zemi i ūtraiduok. Livonejis būjā ejis suokums. Ja jums byutu kaidi materiali par tū laiku, mes varātu paceļt dīnys gaismā Senejū Latgolu. Es dūmoju, ka 1559. leidz 1561. goda registri “Wezen” i “Senegallen” atsatīc iz bieržgalīšu “Vecynänim” i “Sēnišim”, kai myusus sauce cytu draudžu ļauds.” Ari cytūs Ontona Rupaiņa pīrokstūs pasaruoda tei poša teoreja, ka bieržgalīšus cytu pogostu ļauds sovulaik ir saukuši par “sējim”, “siejim”, tics runuots par braukšonu iz “Sējis tiergim”. Ontons Rupaiņs roksta, ka bazneickungam Pīteram Apšinīkam (Bieržgalī nu 1918. leidz 1920. godam) ir aproksts par kaidim viesturiskim “senīšim”, kas dzeivuojuši Bieržgaļa apleicīnē, nu kuo vāluok varātu byut veidojīs vuords “Sēja”. Vystik itai teorejai otkon nav sadzūša pamata.

Karteņa: Bieržgaļa bazneica myusu dīnuos, foto Laura Spundere//portals lakuga.lv

Bieržgaļā bazneicā kolpuojuši prīsteri*:

Francisks Kirno 1819– ?
Matejs Kubilovičs 1826–?
Leo Skibņevskis 1837–1842
Miķelis Volodzko 1842
Antons Misevičs 1842–1849
Antons Dargeņevičs 1852–?
Bonifācijs Jankovskis 1860–1891
Georgs Dvoržeckis 1892–1894
Pēteris Budrevics 1895–1908
Julijans Banzo 1909–1910
Sigismunds Pipinuss 1910–1918
Pēteris Apšinieks 1918–1920
Jazeps Kazlass 1920–1928
Jāzeps Sviklis 1928–1932
Aloizs Dunskis 1932–1938
Leons Garška 1938–1944.
Antons Ludboržs 1944–1945
Broņislavs Kudiks 1946–1948
Staņislavs Petuško 1948–1950
Jāzeps Cibulis 1951–1971
Donats Punculis 1971–1991 (guļdeits bazneicys duorzā)
Pāvuls Zeile MIC 1991–1995
Pēteris Andžāns 1996–1999
Jānis Smirnovs 1999–2000
Juris Kravalis 2000–2005
Andris Jonāns 2005–itūšaļt.

Dīvkolpuojumi nūteik: svātdīnem 10 stuņdēs reita, pīktdīnem 17 stuņdēs; cytom dīnom 8 stuņdēs nu reita.

*Informaceja nu Bieržgaļa pogosta sātyslopys.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]