Slapkaveibys, zuodzeibys, nalaimis gadīni – nūzīdzeibys atspīgeļuojums laikrokstā “Rēzeknes Ziņas” (1942–1944)

Slapkaveibys, zuodzeibys, nalaimis gadīni – nūzīdzeibys atspīgeļuojums laikrokstā “Rēzeknes Ziņas” (1942–1944)

Roksta autors: Kaspars Strods, viesturnīks

Nūzīdzeiba sevkurā viesturis periodā ījāmuse lelu lūmu cylvāku kasdīnys dzeivē. Ari Ūtruo pasauļa kara laikā itei tema napagaisynuoja sovu aktualitati, tymā skaitā nacistu okupātajā Latvejis teritorejā. Periodiski taidys kriminala rakstura nūtikšonys kai zuodzeibys, spekulacejis, slapkaveibys i cytys tyka vysaidu presis izdavumu publikacejuos.

Vīns nu leluokūs nacistu okupacejis periodā izguojušūs periodiskūs izdavumu Latgolā beja laikroksts “Rēzeknes Ziņas”. Koč i itys izdavums, taipat kai daudzi cyti informacejis olūti nacistim pamatā kolpuoja kai propagandiska satura informacejis izplateišonys leidzeklis, vys tik tymā nareši publicēja ari vysaidus sabīdryskus, kulturys, saimnīcyskus i cytus rokstus. Sova vīta laikrokstā tyka atvālāta kriminala rakstura nūtikšonom.

Par laikrokstu

Pyrmuos nacistiskuos Vuocejis bruņuotūs spāku vīneibys Rēzeknē īguoja 1941. gods 3. julī. Jau piec pīcu dīnu izguoja periodiskuo izdavuma “Rēzeknes Ziņas” pyrmais numers. Tys tyka izdūts vītejuos pošaizsardzeibys vadeituoja, bejušuo Rēzeknis kara apriņka puorvaļdis darbinīka kapteiņa-leitnanta Aleksandra Mača (1888–?) puorraudzeibā. Par gazetys atbiļdeigū redaktoru tyka Rēzeknis piļsātys vaļdis darbinīks Odums Blonskis (1905–1987). Dreiži viņ puorsameja izdeviejs i atbiļdeigais redaktors. Itūs omotus ījēme Rēzeknis apriņka prīšknīks Alberts Eihelis (1912–1984) i Latgolā labi zynomais žurnalists i rakstnīks Donats Latkovskis (1912–1944). Laikroksts izguoja divejis reizis nedeļā (trešdīnēs i sastdīnēs) ar lelu tiražu 4500–20 000 eksemplaru. Gazetys redakceja suokumā beja Atbreivuošonys alejā 31, bet nu 1942. gods – Bruoļu Skryndu īlā 15a.

Gazetys centraluos viests beja par nacistu bruņuotūs spāku – Vermahta – panuokumim Austrumu frontē, Zīmeļafrikā i cytuos kauju vītuos. Taipat presis izdavumā īkļuove oficialūs vuocu varys īstuožu, piļsātys vacuokuo paziņuojumus i reikuojumus, sludynuojumus i cyta satura informaceju. “Rēzeknes Ziņas” pīsavērse ari vysaidom kulturys i kasdīnys dzeivis nūtikšonom kai Rēzeknis apriņkī, tai vysā Latgolys regionā. Eipašu vītu laikrokstā ījēme agronoma Friča Butnera (1903–1979) taiseituo lauksaimisteibys viestu sadaļa.

Leidzeigai kai daudzi cyti nacistu okupacejis perioda presis izdavumi (“Tēvija”, “Daugavas Vēstnesis”, “Jēkabpils Vēstnesis” i cyti), ari “Rēzeknes Ziņas” publicēja vysaidus propagandys satura rokstus i uzsaukumus. Tymūs atbylstūšai nacistu ideologiskajim prīškstotim tyka akcentāti padūmu okupacejis režima nūzīgumi, reizē izcalta ebreju aba nacistu ideologejā – “žydu boļševiku” – atbiļdeiba latvīšu tautys cīsšonuos.

Nu 1942. gods pavasara laikroksta redaktora omotu ījēme literats Alberts Sprūdžs (1908–1944). Piec gazetys redakcejis puorstuova, sabīdryskuo darbinīka Alberta Raiduoņa (1914–2011) dūmu, taišni A. Sprūdža vadeibā “laikroksts izaveiduoja par vīnu nu plašuokūs proviņcis izdavumu.”1 A. Sprūdža darbeibys laikā izaveiduoja literaturys sadaļa, kurū vadeja literaturkritiks i sabīdryskais darbinīks Jānis Andriņš (1914–1994). Tamā publicēja na tik Latgolys, tok ari puornūvodu literatu, kai Kārļa Skalbis (1879–1945), Veronikys Strēlertis (1912–1995), Andreja Eglīša (1912–2006) i cytu autoru dorbus. Taipat laikroksta redakcejā struoduoja literats Konstantins Strods-Plencinīks (1908–1999), sabīdryskī i izgleiteibys darbinīki Sīmanis (1883–1951) i Pauls (1905–1944) Svennis, īprīšk pīmynātais A. Raiduonis, agronoms F. Butners i cyti. 1943. gods aprelī Rēzeknis apriņka prīšknīku mainis deļ par “Rēzeknes Ziņu” izdevieju tyka īprīškejais Abrinis apriņka prīšknīka paleigs Vilhelms Celms (1901–1971). Juodasoka, ka nacistu okupacejis periodā vysu periodiskūs izdavumu izīšonu puorsavēre Vermahta propagandys daļa voi kara komandantura, nūtyka ari laikrokstūs publicātuos informacejis cenzura. Tuos ītekmi iz laikroksta saturu atzeimēja A. Raiduonis: „Beja juoteik cauri zynomai cenzurai. Seviški suokumā tei beja styngra. Gazetys saturs (golvonī roksti, seviški īvodroksti beja juopuortulkoj vuocu volūdā i juonūvad cenzoram, kas beja vuocbaļtīts, puorskaiteišonai. Jis prota vysai labi ari latvīšu volūdu. Ar laiku cenzura palyka meikstuoka i tod cenzors pats īguoja redakcejā, īsavēre laikroksta aplauzumā, i beja ari vyss. Piečuok mes pat bejom draugi i cenzurys vaira nabeja.”2 Leidz ar tū, juopīkreit viesturnīka Kaspara Zeļļa redzīņam, ka „propagandys leidzekli nu poša suoku tyka pakļauti vuocu kontrolei i pošdarbeiba itamā sferā natyka pīļauta.”3

Pādejais laikroksta numers izguoja 1944. gods 5. aprelī – dīnu pyrma padūmu aviacejis eistynuotuos Rēzeknis bombardiešonys. Tuos laikā guoja būjā kai avīzis atbiļdeigais redaktors A. Sprūdžs, tai tuos leidzstruodnīki P. Svenne i Jānis Ikaunieks, uzliduojuma laikā tyka sagrauta ari laikroksta redakcejis āka.

Laikroksta “Rēzeknes Ziņas” atbiļdeigais redaktors Alberts Sprūdžs, 20. g. s. 30. godūs. Karteņa nu Varakļuonu Nūvoda muzeja kruojuma

Spekulaceja i maiņtierdznīceiba

Nu 1942. gods janvara da 1944. gods 5. apreļa izguoja 230 ituo periodiskuo izdavuma numeru. Vysvaira 1943. godā – 102, bet vysmozuok 1944. godā – 28. Kūpumā apsavārtajā laika periodā tyka publicātys 104 kriminala satura viests.

Apkūpuotuo statistika līcynoj, ka vysvaira tyka fiksāti spekulaceju, maiņtierdznīceibu i cenu naizvītuošonu puorkuopumi. Pīmāram, 1942. godā tūs skaits sasnēdze 161, 1943. godā – 127, bet 1944. godā – 32 gadīņus. Itūs nūzīgumus veicynuoja nacistu okupacejis režima eistynuotuo ekonomiskuo politika. Vīns nu itūs aspektu beja vuocu režima pīkūptais naudys mainis kurss, kod Vuocejis reihsmarku pret rubli maineja attīceibā 1:10. Tuo rezultatā roduos akuts preču deficits. Tū pastyprynuoja nacistu varys īstuožu eistynuotuo preču apkīluošona, kuruos nūsyuteja kai Vermahtam, tai iz Vuoceju. Vēļ vaira situaceju paslyktynuoja nacistu okupacejis režima Latvejis generalapgobolā īvīstuo racioniešonys aba karteišu sistema. Strauji pīauga vysaidu preču cenys. Itaids sūļs byutyskai palelynuoja t.s. malnuo tierga, tymā skaitā spekulacejis apjūmus. Tamleidzeigu nūzīgumu apkaruošonai sataiseja eipašu Cenu uzraudzeibys nūdaļu, kuruos darbinīki vysai aktivai vērsēs pret lykumpuorkuopiejim. Tys atsaspīgeļuoja vairuokūs laikroksta “Rēzeknes Ziņas” publicātajūs rokstos. Spekulantu “īcīneituokūs” preču i produktu vydā beja gaļa, cukrys, brandīņs, opovi, drēbis, zīpis, odotys i cyti. Publicātajuos viestīs nūvārojams, ka Cenu puorraudzeibys īstuodis darbinīki lykumpuorkuopiejim puorsvorā pīsprīde naudys struopi voi breiveibys atjimšonu (cītuma struopi). Naudys struopis apmārs svuorstejuos nu dažu dasmytu da pat vairuoku tyukstūšu reihsmarku.

Attīceiguos īstuodis sovu pylnvaru rūbežūs dreikstēja pīmāruot leidz sešu mienešu ilgu cītuma struopi, sovpus lela apmāra spekulacejis tyka vuocu seviškajā tīsā. Vīnā nu itaidu tīsu kuģnīceibys firmys darbinīkim Vorobjovam i Kristiņam par galis, svīsta, cukra, brandīņa i cytu preču spekulaceju eipaši lelūs apmārūs pīsprīde struopi ar smierti, sovpus trešajam lītā īsaisteitajam – frizeram Misjunasam – 10 godu spaidu dorbūs. Struopi ar smierti pīsprīde ari Jākubpiļs apriņka lauksaiminīkam Kārļam Daugavietim i juo leidzdaleibnīkam Voldemāram Plācim, kuri veice spekulaceju ar apjūmeigu daudzumu galis, svīsta i myltu. Kluotyn vēļ nūtīsuotajim vuocu vierstīsu lāmumus nabeja vareibys puorsyudzēt.

Laika gaitā nacistu pīkūptuos ekonomiskuos politikys īspaidā struopis sajēme ari lauku dzeivuotuoji, kuri bez attīceigūs īstuožu atļuovis, kab tyktu pi puortykys, nūkuove sovus sātys lūpus voi uzkruoja puortykys produktus (labeibu, svīstu, ūlys i cytus). “Nalykumeibu izskausšonai” vuocu īstuodis sataiseja eipašu sistemu, kura paredzēja vysu sātys lūpu i saražuotūs produktu uzskaiti. Ituo reikuojuma naīvāruošonys gadīņūs pīmāruoja na tik naudys struopis, tok nareši rekvizēja zemnīka nauzruodeitūs produktus. Vys tik, nasaverūt iz nacistu varys īstuožu izvārstū kontroli, itaida tipa lykumpuorkuopumi turpynuojuos. Kai vīnā nu 1943. gods publikaceju nūruodeja Cenu puorvaļdis nūdaļa, tad “iz prīšku kotram zemnīkam, kas naatļautai kaun lūpus i ar tū sevi pīruoda par tautys kaitnīku, juosariekinoj ar sovys saimisteibys pagaisynuošonu i nūvītuošonu kaidā pīspīdu dorbu nūmetnē.”4 Atseviškūs gadīņūs preču apmaiņā īsasaisteja ari dzeivi palykušī ebreji. Presis publikacejuos tyka pastreipuots, ka itaidi puorkuopumi ir eipaši navālama i apkaunojūša paruodeiba. Pīmāram, vīnā nu 1943. gods rokstu reidzineicu Ženiju Jansoni nūsauce par “nagieleigu tautys kaitneicu, jo apmaiņā pret puortyku jei nu ebreju sajāmuse vysaidys drēbis.

Daudzuos kriminala satura publikacejuos uzskaiteiti vairuoki lykumpuorkuopumi i tūs padareituoji, kluotyn vēļ nareši ar maļdeigu nūsaukumu. Eipaši tys atsatīc iz informaceju par spekulantim. Itamuos viestīs tyka ītvarta informaceja par cytu veidu nūzīdzeigom darbeibom. Tai 1944. gods 15. janvara numerī īlykta viests, ka aizturāta septeņu cylvāku lela banda, kura nūsadorbuojuse ar narkotiskūs vīlu (kokaina) tierdznīceibu.

Slapkaveibys, zuodzeibys i kukuļjimšona

Laikrokstā mozuok viereibys pīvērse slapkaveibom, laupeišonom i zuodzeibom. Koč i itaidi nūzīgumi beja vysai bīži izplateiti. Vīns nu dryumuokūs nūzīgumu nūtyka 1942. gods 12. janvarī Rēzeknis apriņka Čakšūs. Nūzīguma rezultatā tyka nūgalynuoti treis vīnys saimis lūcekli i vīns laukstruodnīks. Slapkaveibys izdareja itamā lauku sātā nūdarbynuotī padūmu karagiustekni. Ituos nabeja vīneiguos slapkaveibys, kuruos īsaisteiti sorkonarmīši. Tai 1943. gods novembrī piļsātys policejis īcierknī tyka fiksātys div slapkaveibys epizodis, kuruos īsaisteiti padūmu karagiustekni. Vīnā nu tūs īdzeršonys laikā nūgalynuoja vītejū dzeivuotuoju Salimonu Stukli. Vēļ vīna slapkaveiba 1942. godā nūtyka Varakļuonūs, kod vītejais dzeivuotuojs Justs streida rezultatā nogalynuoja sovu dzeivisbīdri.

Nūzīdzeigūs nūdarejumu vydā periodiski figurēja ari zuodzeibys. Par zagļu mierki pamatā tyka drēbis, puortyka, velosipēdi i tt. Taipat gruobali, nasaverūt iz nacistu okupacejis režima aizlīgumim pīsasavynuoja holokaustā nūgalynuotūs ebreju montys. Vīna nu itaidu situaceju fiksāta 1941. gods decembrī, kod Varakļuonūs grupa veirīšu izlauze i izzoga treis piļsātys puorziņā asūšuos montu nūlyktovys. Kuorteibys sorgu operativūs darbeibu rezultatā nūsaskaidruoja, ka nūzīgumu padarejuši Juoņs Indāns, Pīters Salinieks, Donats Salinieks i juo dāls. Nūzogtūs montu vydā beja mieteli, deči, kažuki, spīguli, veļa, sīnys stuņdinīki i cytys.5

Nalykumeibys dareja ari vītejuos izpyldvarys puorstuovi. Pīmāram, Indrys pogosta vacuokajam Aleksandram Krumbergam 1943. gods majā par puortykys – galis, zyvu i cytu produktu – pīsasavynuošonu, kukuļjimšonu, maiņtierdznīceibu i cytim puorkuopumim Daugovpiļs apgobola komisars Rikens pīsprīde pusgoda spaidu dorbus.

Nakts pastaigys i nalegalais alkohols

Okupacejis laikā tyka īrūbežuota vysa veida satiksme. Pīmāram, kab brauktu ar viļcīni voi autobusu, nu vuocu varys īstuožu beja juosajem eipaša atļuove, kluotyn vēļ tuos pamatā izsnēdze saimnīcyska rakstura vajadzeibom, eipaši tys atsatīce iz dzeļžaceļa izmontuošonu. Nūsacejumu naīvāruošonys gadīnī puorsvorā pīsprīde naudys struopis. Rēzeknis gadīnī itaidys struopis pīmāruoja apriņka prīšknīki A. Eihelis i V. Celms. Tai 1942. godā Rēzeknis apriņka prīšknīks Eihelis par puorsavītuošonys īrūbežuojumu puorkuopšonu dīnnakts tymsajā laikā struopēja 38 personys.

Kara laika ekonomiskuos problemys veicynuoja sātys apstuokļūs taiseituo alkohola pīaugumu. Lauku dzeivuotuoji na tik ražuoja brandīni, tok ari taiseja olu. Par itaidu pretlykumeigu reiceibu 1943. gods martā Rēzeknis apriņka prīšknīks A. Eihelis sešim lykumpuorkuopiejim pīsprīde 1–3 nedelis ilgus sabīdryskūs dorbus. Nu laikrokstā publicātuos informacejis var sacynuot, ka nakvalitativuo alkohola deļ tyka fiksāti vairuoki smierts gadīni. Pīmāram, 1943. gods februarī Rēzeknē nu sasaindiešonuos ar t.s. “dzimtineiti” myra treis cylvāki.

Skots iz bejušū Rēzeknis apriņka 2. policejis īcierkni 2016. godā. Foto: Kaspars Strods

Zalta rubli, greizsirdeiguo dadzynuotuoja, naizteireits snīgs

1943. gods 5. aprelī Daugovpili puoršolkuoja kaids kukuļdūšonys gadīņs. Prūti, vītejais dzeivuotuojs V. Gusarevs Dorba puorvaļdē īsnēdze lyugumu atbreivuot jū nu dorba pīnuokumu piļdeišonys, kuram kluotyn dalyka papeirā īteitys 10 zalta rubļa monetys. Itaids izguojīņs Gusarevam izmoksuoja 100 reihsmarku. Sovpus 1944. gods suokumā Stiernīnis pogosta Grēveļu dzeivuotuojam A. Grēveļam nūdaga sāta, kliets i diveji klāvi. Izmekliešonys gaitā nūsaskaidruoja, ka guņs nalaimi ļaunpruoteigai izraiseja A. Pelša. Par īmesli beja Pelšys greizsirdeiba, jo A. Grēvels sasadarynuoja ar cytu sīvīti.

Nareši pat pavysam vīnkuorša naizdareiba varēja tikt borgai struopāta. Tai zīmys laikā neizteireitu ceļu deļ draudēja vairuokys nedelis spaidu dorbūs. 1943. godā saisteibā ar Vacslobodys-Rundānu ceļu neizteireišonu nu snīga Izakam Sobolevam pīsprīde vīnu, bet Voldemāram Dobrovoļskim – divejus mienešus spaidu dorbu. Juodasoka, ka ceļu nateireišonu ītekmēja akutais dagvīlys tryukums.

Gazetā “Rēzeknes Ziņas” publicātī nūzīgumi naatspīgeļoj kūpejuos nūzīdzeibys tendencis. Tū līk nūprast Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts viesturis arhivā daīmamī Rēzeknis apriņka policejis īcierkņu4 puorskoti. Pīmāram, laika pūsmā nu 1942. gods 26. apreļa da 10. maja tik Rēzeknis apriņka policejis 1. īcierknī6 par vysaidim lykumpuorkuopumim sastateja 51 protokolu, bet saisteibā ar zuodzeibom veiktys četrys apcītynuošonys. Sovpus nu tuo poša gods 28. apreļa da 12. maja Rēzeknis apriņka policejis 2. īcierknī sastateja 81 protokolu, aizsuoce pīcys izmekliešonys, bet saisteibā ar kriminala rakstura puorkuopumim veice divejis apcītynuošonys i četrūs gadīņūs eistynuoja montys konfiskaceju. Leidzeigys tendencis tyka nūvāruotys ari cytūs Rēzeknis apriņka policejis īcierkņūs.

Ar publiskuotajom struopem okupacejis režims vītejim dzeivuotuojim lyka saprast, ka natiks tolerātys koč kaidys pretlykumeigys darbeibys, kurys varātu apdraudēt nacistu režima interesis Latvejis teritorejā. Laikrokstā publicātī nūzīgumi naatspīgeļoj patīsū nūzīdzeibys leimini, kas saistoms kai ar laikroksta specializaceju, tai režima nagribiešonu sabīdreibu informēt par patīsū kriminogenū situaceju Latgolā. Kūpumā pastruoduotī lykumpuorkuopumi īskicej Latvejis teritorejā voldūšū socialekonomiskū situaceju, bet ceiņa pret atseviškim nozīgumu veidim (pīmāram, maiņtierdznīceibu) – vuocu varys īstuožu attīksmi pret vītejuos sabīdreibys vyspuorejū lobkluojeibu.

1 Raidonis, A., 2001. Rēzeknes Ziņas (1941.g. jūlijs–1944.g. aprīlis). Atmiņas pirms 60 gadiem. Treji Vārti, 198, 51. pl.

2 Tīpat, 51. pl.

2 Zellis, K., 2012. Ilūzija un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941–1945). Rīga: Mansards, 106. pl.

3 “Rēzeknes Ziņas”,1942, Nr. 17, 6. pl.

4 Nacistiskuos Vuocejis okupacejis periodā Rēzeknis apriņkī dorbuojuos pīci policejis īcierkni. 1. i 2. – Rēzeknē, 3. – Viļānūs, 4. – Maltā, bet 5. – Varakļuonūs.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
15
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 15 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Apr
16
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 16 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]