Situaceja ar latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu školuos – IZM atbolsts, aicynuojums pošvaļdeibom, izaicynuojums školom

Situaceja ar latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu školuos – IZM atbolsts, aicynuojums pošvaļdeibom, izaicynuojums školom

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Itūšaļt vīns nu aktualuokūs vaicuojumu Latgolā ir taišni ap jaunū vuiceibu godu regiona školuos – reforma i latgalīšu rokstu volūdys vuiceišona, kurai beidzīs finansialais atbolsts. Jau ilguoku laiku Latgolys politiki i sabīdriskī aktivisti ceinejuos par vaļsts finansejuma pīškieršonu, tok niu, kod vuiceibu gods suocās, situaceja īzavirziejuse cereiguos slīdēs – IZM pīpraseis finansiejumu 132 tyukstūšu eiro apmārā nu vaļsts 2024. goda budžeta latgalīšu rokstu volūdys stuņdem, taipoš ari pošvaļdeibys ir aicynuotys īvīst latgalīšu rokstu volūdu kai interešu izgleiteibu voi turpynuot tū eistynuot školuos. Laikā, kod pošvaļdeibys sajem školu dasacejumus interešu izgleiteibai, školu direktori i školuotuoji eipaši teik aicynuoti izruodeit sovu iniciativu.

Atsavieršona iz situacejis atteisteibu

Golvonuo vajadzeiba, kū gribēja nūdrūsynuot aktivisti, ir pastuoveigs i atseviškys vaļsts finansiejums latgalīšu rokstu volūdys vuiciešonai Latgolys regiona školuos. Jaunajam vuiceibu godam 46 školys nu aptyvai 200 ir izruodiejušys interesi, vuiceibu materiali ir daīmami, taipoš gotovi ir ari školuotuoji. Itūšaļt vuiceišonys vaicuojums školuos ir atkareigs nu pošvaļdeibu prioritašu – kas ir tī interešu izgleiteibys vierzīni, kū prioritari pošvaļdeibys atbolsta, leidz ar tū ir školys, kurom nateik pīduotuova taida vareiba. Portals lakuga.lv jau viesteja par situaceju ITE.

Kab piec īspiejis dreižuok rostu rysynuojumus sasuopiejušam vaicuojumam, Latgolys sabīdryskī darbinīki, navaļstiskuos organizacejis, vuiceibspāki i cyti aktivisti puorsameja dažaidūs redzīņūs i idejuos, kas varātu paleidzēt vērst sabīdreibys uzmaneibu i dabuot atbolstu tik kritiskai situacejai. Vīna nu taidu sasatikšonu beja školuotuoju kursu “Vosoruošona 2023” nūslāgumā, kur kūpeigā diskusejā ar vaicuojumā īsaisteitim cylvākim tika raudzeits tikt pi vierzīnim, kai situaceja byutu atrysynojama. Vīns nu taidu vierzīņu beja atkluota viestule vaļdeibai.

Kab dabuotu pastuoveigu vaļsts finansiejumu, kurs byutu atseviškys nu puorejūs interešu izgleiteibys puļceņu, 19 latgalīšu navaļstiskuos organizacejis paraksteja atkluotu viestuli, kurū nūsyuteja Latvejis Republikys Saeimys Latgolys apakškomisejai, Izgleiteibys i zynuotnis ministrejai i Tīslītu ministrejai. Par tū lakuga.lv viesteja ITE.

Dialogs ar vaļdeibu vys vēļ turpynuojās. 9. augustā nūtyka Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis sēde, kur vēļreiz tyka atkualizāts vaicuojums kai par jaunū školu reformu, tai par latgalīšu volūdys vuiciešonys īspiejom regiona školuos. Sēdē Izgleiteibys i zynuotnis ministreja sajēme vysā daudzi kritikys nu sēdis dalinīku – puormatumi, ka nateik piļdeiti lykumi i tys, ka jiutama bezdarbeibu attīceibā pret Latgolai cīši svareigu vaicuojumu.

IZM plānoj pīpraseit atsevišku finansejumu nu vaļsts budžeta

Niu beidzūt situaceja ir īvirziejusīs ceireiguokuos slīdēs, tai kai piec apakškomisejis sēdis ministreja, uzklausūt kritiku i bažys, ir tykuse pi konkretuoku rysynuojumu, kurus Latvejis Radejis Latgolys studejis raidejumā “Latgolys stuņde” paude IZM parlamentaruo sekretare Silvija Reinberga (Jaunuo Vīnuoteiba). Jei aplīcynuoja, ka ministreja planavoj īsnēgt budžeta pīprasejumu par atsevišku finansejumu 132 tyukstūšu eiro apmārā latgalīšu rokstu volūdys stuņdem nu 2024. goda.

“Mes ar ministri asam runuojušys par tū, kai mes varātu vērst itū situaceju par lobu. Īsaklausūt ari tymā, kū asam sajiemuši mums adresātajā viestulē, asam pīkrytuši, ka iz jaunuo gods budžetu mes praseisim konkretu finansejumu, kab Latgolys školuos varātu vuiceit latgalīšu rokstu volūdu,” raidejumā saceja ministrejis parlamentaruo sekretare Silvija Reinberga.

Tys nūzeimoj, ka 2024. gods budžetā pīpraseituo summa sagtu divejis vuiceibu stuņdis nedeļā.

Individuali uzrunuot pošvaļdeibys

Tok itūšaļt, pyrmais vuiceibu goda pusgods palīk namaineigs – latgalīšu rokstu volūdys interešu puļceņus nūdrūsynuos pošvaļdeibys. Tei tyka īzeimāta kai byutiska problema ari apakškomisejis sēdē, ka na vysom školom ir prioritate finansēt ari latgalīšu rokstu volūdys interešu izgleiteibu, leidz ar tū na vysys školys izmontoj itū vareibu.

Tuo īmesļa deļ piec latgalīšu volūdys i kulturys kursu “Vosoruošona” diskusejā sprīstuo Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotouju asociaceja i Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” izsyuteja aicynuojumus ari pošvaļdeibom, tūs izgleiteibys puorvaļdem i pošom školom, taidā veidā veicynojūt individualu pīeju, aicynojūt pošvaļdeibys pošys ari byut atbiļdeigom par regiona vierteibom i nūdrūsynuot latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu.

“Īprīškejūs godūs, pyrma projekta, latgalīšu volūda tika vuicieta piec pošvaļdeibu iniciativys. Cik pošvaļdeibys tagad ir īinteresātys tū dareit? Ka pošvaļdeibys attīksme ir cytaiduoka, tod latgalīšu volūda tī natiks vuiceita. Pošvaļdeibys ir juouzrunoj individuali, partū ka ir zynomi atseviški gadīni, kod puorstuovi ir kategoriski nūskanuoti,” “Vosoruošonys” diskusejā skaidruoja Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotouju asociacejis (LVLKŠA) vadeituoja Veronika Dundure.

Ari Aldis Bukšs (Konservativuo parteja) radejis raidejumā “Latgolys stuņde” nūruodeja, ka tys ir myusu sabīdreibys i vaļsts pīnuokums ryupeitīs par latvīšu volūdys unikaluo mantuojuma – latgalīšu rokstu volūdys – saglobuošonu. “Latvejis vaļsts volūdys lykums nūsoka, ka latgalīšu volūda ir latvīšu volūdys paveids, i vaļstij ir juosaryupej par tuos saglobuošonu i atteisteibu. Ari Latvīšu viesturiskūs zemu lykums izlīk pīnuokumu pošvaļdeibom i vaļstei.”

“Vosoruošonys” diskusejis dalinīki ari pastreipuoja, ka byutu vierteigi apmeklēt kaidys regiona izgleiteibys puorvaļdis ci pošvaļdeibys, kab pasadaleitu vuiciešonys pīredzē. Tys byutu cīši byutiski, partū ka tys na tik īdrūsynuotu, tok ari paleidzātu atrysynuot īmesļus, kas da šam školuos beja kai škierslis īvīst latgalīšu volūdu, pīmāram, resursi.

Izgleiteibys puorvaļdis pījam dasacejumus

Nūvodu izgleiteibys puorvaļdis pyrma jaunuo vuiceibu goda pīprosa dasacejumus nu školu interešu izgleiteibys sadalejumam, tymā skaitā ari latgalīšu rokstu volūdys vuiciebom. Itūšaļt eistyn svareiga ir pošu školānu, školu vadeibu, pedagogu i vacuoku interese izgleiteibys īstuodīs suokt voi turpynuot vuiceit latgalīšu rokstu volūdu.

Latvejis Televizejis sižetā Rēzeknis nūvoda Izgleiteibys puorvaļdis vadeituojs Guntars Skudra nūruodeja: “Ka byutu nu Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis kaids regulejums, kai prīkšmats školā ci fakultativs ar attīceigu finansejumu, tod varātu vysos školuos, konkretuos klašu grupuos nūteiktā laika pūsmā izīt programu i vuiceitīs latgaliskū.” Taipat sižetā varēja redzēt realū situaceju – ir školys, kas turpynuos vuiceit latgalīšu volūdu, nasaverūt iz atseviška finansiejuma tryukumu, par pīmāru, Nautrānu vydsškola, bet ir taidys, kas vysaidu apstuokļu deļ tū vaira nadareis.

Sovpus Ludzys nūvoda Izgleiteibys puorvaļdis vadeitoja Sarmīte Gutāne portalam lakuga.lv pastuosteja, ka nūvodā ir jiutama interese par latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonys vareibom, tai kai tū veicynoj vide – volūdys lītuojums kasdīnā.

“Mums nūvodā divejom školom ir juopuorīt iz vaļsts volūdys apvuiceibu, tī nūteikti interesis par latgalīšu rokstu volūdu nūteikti nav. Tok vairuokuos cytuos, par pīmāru, Cyblys vydsškolā, Ludzys piļsātys vydsškolā latgalīšu volūda īprīšk tyka vuiceita fakultativūs. Niu nūsaslādz školu interešu izgleiteibys dasacejumu īsnēgšona i tuoļuok vyss ir atkareigs nu školu gribiešonys. Pedagogi ir i jī naatsasoka nu vuiceišonys, partū ka poši kasdīnā regulari runoj latgaliski. Ari leluokai daļai attīksme ir pozitiva, deļtuo koč voi 10–15 bārnu byus, dūmoju, taipoš mes pīškiersim,”skaidruoja Sarmeite Gutāne.

Portals uzrunuoja ari Augšdaugovys nūvoda golvenū metodiki Vitu Tolmanti, kura paude, ka īprīšk nūvodā nav bejuse pīredze ar latgalīšu rokstu volūdu, tok jī ir atvārti vysim pīduovuojumim. “Itūšaļt mums nav taidu puļceņu, tok, ka byutu interese, tod nūteikti pīduovuotu. Ja puļceņu grib vadeit kaids, kurs nav myusu izgleiteibys īstuožu darbinīks, tod jis ari drūsai var īt ar pīduovuojumu, mes tū puorsavērsim. Byus pīprasejums, byus ari pīduovuojums. Mes asam atvārti,” saceja Vita Tolmante.

Tū, cik školuos latgalīšu rokstu volūdu turpynuos vuiceit ari bez īprīšk pīejamuo finansejuma i cik jaunu školu pīsateiks, pošvaļdeibuos byus zynoms viņ, kod vuiceibu gods byus eistyn īsasuocs.

Školuotuoji jiut interesi ari nu apleicejūs

Latgalīšu volūda ir jiutami pīpraseituoka Latgolys školuos, kū pīruoda na viņ ruodeituoji, tok ari izjiut poši školuotuoji. Ari Veronika Dundure “Vosoruošonā” pīzyna, ka itūgod sovu interesi par latgalīšu volūdys vuiceišonu izruodeja vairuokys jaunys školys, par pīmāru, Maltā, Preiļūs, Kruoslovā. Školuotuoju kursu diskusejā pīsadaleja ari puora jaunuos školuotuojis, kas suocūt ar jaunū vuiciebu godu, aizsuoks latgalīšu rokstu volūdys vuiciešonu.

Sovā pīredzē pasadaleja Rita Lazda nu Preiļu 1. pamatškolys, kur jei lelu gryudīni jutuse taišni nu školys direktoris.

“Ar direktori runuojam par jaunuo vuiceibu goda fakultativim, kū varātu vuiceit, par pīmāru, kaidam nu školuotuoju ir bejuse pīredze pūļu volūdā. Kai reiz maņ beja pasaruodiejuse informaceja par “Vosoruošonys” kursim.  Pasaceju, i direktore tū cīši atbaļsteja i saceja: “Rita, aizbrauc!” Maņ pošai tys ir interesanti i, dzeivojūt taidā apleicīnē, bārnim eistyn vajadzātu zynuot volūdu, deļtuo es ari pīkrytu. Tys beja spieceigs direktoris atbolsts. Potenciali radzu ari daudzys cytus školuotuojus no školys, kas varātu vuiceit,” pastuosteja školuotuoja Rita Lazda.

Ari Māreiti Šadursku vuiciet latgalīšu volūdu uzrunuoja Maltys vydsškolys direktoris vītneica Sandra Štekele. Māreite da šam nav struoduojuse par pedagogu.

“Es aizsyuteiju direktorei e-postu, ka pīkreitu, jei beja cīši, cīši prīceiga! Parkū školā pījieme lāmumu  – deļtuo, ka beja pasaruodejuse interese nu vacuoku pusis, koč ari Maltā ir krīviska vide. Cikom kas maņ nav saprosšonys, ar kurom klašu grupom es varātu struoduot. Maņ saceja, ka varu ar vysom, tok tys jau nav realai vīnai tū izdareit. Maņ Maltys vydsškolā saceja, ka latvīšu volūdys školuotuojim ir cīši lela slūdze, deļtuo jī vīnkuorši navar atsaļaut pajimt vaira stunžu,” pastuosteja Māreite Šadurska.

Par školuotuoju nūslūguoteibu pīkryta ari daudzi cyti diskusejis dalinīki, nūruodūt, ka ir vairuoki taidi pīmāri, ka školuotuojs atsasoka nu fakultativa vadeišonys tuo īmesļa deļ, ka fiziski napalīk tam laika.

Ari Veronika Dundure pīzyna, ka školuotuoju leluokuos gryteibys ir naviņ paviļkt lelū slūdzi, tok ari saorganizēt nūdarbeibu laiku, tai kai paraleli latgalīšu rokstu volūdys fakultativam nūteik ari daudzi cyti, kurus bārnim ari ir interese apmeklēt. “Itymūs godūs kai golvonū gryuteibu školuotuoji nūruodeja – kai salaseit bārnus? Puļceni nūteik viņ pieč stuņžu. Cyti jēme vadeit stuņdis pat pīcūs, pusē pīcūs.”

Atbolsts volūdys vuiceišonai ir svareigs

Lavīšu viesturiskūs zemu lykuma plānā pīpraseits ari finansiejums vaira nakai 200 tyukstūšys eiro latgalīšu i lībīšu volūdys vuiceibu leidzeklim, tai Latvejis Radejis Latgolys studejis diskusejā īskicēja ari IZM puorstuove Silvija Reinberga.

Portalam lakuga.lv Vaļsts izgleiteibys satura centra Komunikacejis nūdalis vadeituoja Liene Bērziņa precizēja, ka prioritarajam pasuokumam, kas īkļauts vaļdeibys deklaracejā – saglobuot i atteisteit Latvejis lingvistiskū bogoteibu, atteistūt i nūstyprynojūt latgalīšu rokstu volūdu i veicynojūt lībīšu volūdys vitalitati –, ir sagataveits dasacejums latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu sovpateibys saglobuošonai i atteisteibai.

Dasacejumā ir īkļauti vairuoki pasuokumi:

  • Nūdrūsynuot pedagogu zynuošonu pylnveidi par latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu sovpateibu;
  • Nūdrūsynuot vyspuorizgleitojūšūs školu muzykys pedagogim profesionaluos kompetencis pylnveidis kursus tradicionaluos dzīduošonys i tradicionaluos muzykys instrumentu spēlis prasmu apgivē i tuoļuoknūdūšonā;
  • Nūdrūsynuot interešu izgleiteibys pedagogim profesionaluos kompetencis pylnveidis kursus amatnīceibys prasmu apgivē i tuoļuoknūdūšonā sadarbeibā ar lokalajim amatnīceibys prasmu meistarim, lītiškuos muokslys studejom, tradicionaluos kulturys i namaterialuos kulturys montuojuma bīdreibom i cytim sadarbeibys partnerim;
  • Nūdrūsynot profesionaluos kompetencis pylnveidi tūpūšajim nūvodu vuiceibys pedagogim, kab sakmātu nūvodu vuiceibys eistynuošonu izgleiteibys īstuodēs;
  • Veicynuot latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu sovpateibys īkļaušonu bārnu i jaunīšu nūmetņu nūrisēs.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
23
Pīk
18:00 Ūtrais čangaļu saīts ci latgalīš... @ Ūzulainis tautys noms
Ūtrais čangaļu saīts ci latgalīš... @ Ūzulainis tautys noms
Feb 23 @ 18:00 – 23:00
23. februarī nu 18.00 da 23.00 stuņžu Ūzulainis tautys nomā nūtiks ūtrais “Čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade”, aicynojūt iz prīceigu i gordu laika pavadeišonu latgaliskā atmosferā. Tei nav tipiska olimpiade, jo tamā varēs: pasasmīt par[...]
Feb
24
Sai
14:00 Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Feb 24 @ 14:00 – 16:00
Latgolys cylvāku spāks i humora dzierksts, kai ari vaira nakai 100 nūspālātys “Latgola.lv” izruodis īdrūsynuojušys autorus taiseit koncertizvadumu “Atgriežamies Latgolā”. Itamā kompanejā ir apsavīnuojuši režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dzīšmu tekstu autors Jānis Peters,[...]