Pīna butele, Borovys tierga skots i kuozu kleita – Maltys viesturis muzeja kruojuma duorgumi

Pīna butele, Borovys tierga skots i kuozu kleita – Maltys viesturis muzeja kruojuma duorgumi

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Maltys viesturis muzejā, kura kruojuma globuotuoja Kristīne Sovane myus īpazeistynuoja ar treis tuo duorgumim: pīna buteli nu Rozentovys muižys, muokslinīka Jura Gaigala zeimātū Borovys tierga skotu, kai ari kuozu kleitu, kas jaunivei bejuse mugorā 1907. godā.

Maltys viesturis muzejs dorbojās jau vaira nakai 30 godu – lāmums par tuo dybynuošonu pījimts 1991. godā. Pyrmuo ideja bejuse, ka muzejs Maltā juotaisa nazkodejā zyrgu posta stacejā, kam ir lela nūzeime ituos apdzeivuotuos vītys viesturiskajā atteisteibā, tok tū eistynuot nav saguojs. Laika gaitā muzejs bejs ari cytuos vītuos, tok niu atsarūn ākā, kurā agruok bejuse daļa nu bārnuduorza, piečuok – bārnu i jaunīšu centrs.

Maltys viesturis muzejs. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Muzeja telpys ir nalelys, tamā kasdīnā struodoj tik vadeituoja i kruojuma globuotuoja, tok tys nalīdz muzejam dagrīzt lelu viereibu na tik apleicīnis viesturiskūs līceibu vuokšonai, tok ari vītejūs muokslinīku daiļradis kolekcejis veiduošonai i populariziešonai. Itys ir vīns nu rešūs Latgolys pogostu muzeju, kurā godā vysmoz pīcys reizis teik atkluota jauna muokslys izstuode – tam atvālāta vīna nu ekspozicejis telpu. Myusu gasteišonys laikā tī beja apsaverama muokslineicys Ingys Skrūzmanis-Mičulis gleznu izstuode “Kaut kas no bezrūpīgās pagātnes”. Izstuodis parosti papyldynoj ari sasatikšona ar konkretū muokslinīku.

Pīna butele

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Maltys viesturis muzeja kruojumā atrūnama Rozentovys muižys pīna produktu ryupneicys “Rozentovo” sterilizātuo pīna stykla butele, kurū datej ar 19. i 20. godu symta meju. Taišni ar Rozentovu saistuos Maltys viesturis pyrmsuokumi, tok myusu dīnuos nu myužys nikas nav palics puori. 1897. godā tī dorbu suoce muižnīku Bogomolecu pīnuotova, kurā taiseja vysaiduoku veidu sīrus, svīstu, sterilizēja pīnu i soldonū kriejumu, kū globuoja itaiduos stykla butelēs ar gumejis i porcelana aizbuozni. Produkceju tierguoja na tik Krīvejā, tok ari cytuos Eiropys piļsātuos. Kab vīgļuok tū transportēt, nu muižys da stacejis tyka nūbrugāts ceļš. Suokumā iz staceju produkceju vede ar zyrgim, piečuok – jau ar fraņču firmys kravys mašynu. Muižys fermuos turēja vaira nakai 300 gūvu. Par sovu produkceju pīnuotova sajēme vysaidys storptautyskys bolvys, tymā skaitā – 1903. godā Londonā. Taida veida zalta medaļu Maltys viesturis muzejs niu sajiems kai duovynuojumu. Muzejā kruojumā ir ari Rozentovys muižā taiseituo soldonuo kriejuma butele. Tom viersā ir pīnuotovys nūsaukums krīvu volūdā, partū nav švuorbu, ka butelis ir taišni nu Rozentovys.

Jura Gaigala “Borovys tiergs”

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Vīns nu vītejūs muokslinīku, ar kurim lapnojās Maltys viesturis muzejs, ir Jurs Gaigals (1931-2018). Pārņ muzejā tyka prezentāta juo daiļradei veļteituo gruomota “Jura Gaigala varavīksne”, kurā var izzynuot par muokslinīka dzeivis nūtikšonom, kai ari apsavērt ap 300 juo zeimātūs tautysdzīšmu ilustraceju. Muzeja kruojumā natryukst Gaigala dorbu, vīns nu tūs ir ilustraceja akvareļtehnikā “Borovys tiergs”. Tuos reprodukceja radzama ari muzeja pamatekspozicejā.

Ilustracejā attāluots Borovys, kai pyrma 1937. gods sauce ituos šaļts Maltu (pyrma tuo par Maltu sauce niulejū Sylmolu), tiergs piec Jura Gaigala atmiņu. Kluotyn zeimiejumam – tam atbylstūšs teksts latgaliski. Muokslinīks dorbā attāluojs ari pats sevi – tuo centrā radzamuo sīvīte ar puiku, kam mutē sviļpaunīks, ir Jura Gaigala muote i jis. Tiergs Borovā nazkod nūtyka kotru nedeļu catūrtdīnēs – tys beja vīns nu apleicīnis leluokūs.

Kuozu kleita

Karteņa nu Maltys viesturis muzeja arhiva

Maltys viesturis muzejs par sovu kruojuma duorgumu skaita ari kuozu kleitu, kuruos eipašneica beja Adelaīda Dukaļska – pi veira jei izguoja 1907. gods 10. junī. Redzēt pošu kleitu mums vys nasaguoja – itūšaļt tei deponāta iz Raiņa muzeju “Jasmuiža”, kur da oktobra beigu apsaverama izstuode “Kuozys”. Kleita tykuse restaurāta, partū niu tū var nūviertēt vysā tuos spūdrumā.

Adelaīda Dukaļska īsapreciejuse Baufalu dzymtā, par kurū muzejam ir cīši daudz materialu – tuos puorstuovs Anatolijs Pavļukevičs muzejam izduovuojs ap 300 prīškmatu, kai ari detalizātus aprokstus par dzymtom, nu kurūs īt.

Galerejā Maltys viesturis muzeja ekspozicejis i kruojuma duorgumi. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
24
Pīk
22:05 Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
May 24 @ 22:05 – 23:00
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmini. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]