Kas mudruoks – muokslinīks voi vandaļs: muokslys tīseibys Latgolā

Kas mudruoks – muokslinīks voi vandaļs: muokslys tīseibys Latgolā

Roksta autore: Ligija Purinaša portalam lakuga.lv

Kristiana Brektis (dz. 1981) Džemmai Skulmei (1925–2019) veļteitais murāļs iz Reigys 40. vydsškolys sīnys 2021.–2022. gods mejā izraiseja lelu ažiotažu sabīdreibā[1], aktualizejūt vaicuojumus i par muokslys lūmu 21. godu symta sabīdreibā i tuos morali-etiskajom normom[2], i par sabīdreibys izpratnis leiminim, i ari par rūbežim storp muokslinīka rodūšū breiveibu i sabīdreibys attīksmi pret juo breiveibu. 2021. gods septembrī murāļs beja aptrīpts ar kruosu[3], bet pret Kristianu Brekti tyka īrūsynuots[4] i piečuok ari izbeigts kriminalprocess par īspiejamu bārnu pornografeju[5]. Voi ar koč kū leidzeigu ir daguojs sasakart ari muokslai Latgolā i regiona rūbežūs i cik lelā mārā konservativuo Latgolys sabīdreiba ir atvārta myusu dīnu muokslys paruodeibom?

Muoksla mierej sabīdreibys temperaturu

Muokslys aizdavums nav saglobuot skateituoja atsarasšonu komforta zonā, muoksla vysod ir vārsta iz koč kaidu procesu kustynuošonu, vierzeišonu voi “sabīdreibys aicynuošonu iz diskuseju”[6], deļtam maņ dīzgon jūceigs ruodīs tys publiskais narativs, kas pīprosa “pareizu” i “eistu” muokslu. Īspiejams, viesturisku i cytaidu apstuokļu deļ pi taida narativa turīs konkreta vacuma, vidis voi politiskūs puorlīceibu cylvāki, kas ar vuordu “muoksla” primari saprūt padūmu okupacejis laika socialistiskū aba socrealisma muokslu, kurys centrā beja “žanru hierarheja, izceļūt figuraluos kompozicejis, vadūņu i varūņu portretus, marginalizejūt ainovys i dobys skotus”[7]. Bet tys laiks jau ir paguojs. “Muoksla publiskajā telpā var byut ari par sova veida lakmusa papeiru pošys sabīdreibys analizei, tuos vierteibu i muokslys uztveris kritereju formuliešonai. Bet puori vysam augšuok mynātajam juopīmatynoj, ka sabīdreibys mejīdarbeibā ar publiski daīmamū muokslu cīši svareigi ir vuordi: DISKUSEJA, ATVIERTEIBA I RYUPIS,” roksta muokslys pietneica Elīna Lazareva[8].

Tys zeimoj, ka sevkurs skateituojs voi muokslys patārātuojs dreikst atzeit sovu nazynuošonu i meklēt atbiļdis iz sevi interesejūšajim vaicuojumim. Diskuseja ir daļa nu sovstarpejuos informacejis apmainis procesim, i ir normali, ka tys tai nūteik ari muokslā. Bet bīži viņ pyrma sarunys ir nūtykumi, kas signalizej par tū, ka dialogu i obpusejis komunikacejis ir par moz. Vīna nu taidu paruodeibu ir muokslys dorbu maituošona i mieginuojumi muokslu cenzēt.

Rēzekne: vajadzeigs konteksts

2023. godā Rēzeknē, preteimā Rēzeknis slimineicai i socialajam dīnastam iz Sporta puorvaļdis žūga, tyka atkluotys jaunūs muokslineicu Viktorijis Grappys (dz. 1995) i Julijis Šilovys (dz. 1996) latvīšu tautys puorsoku ilustracejis aba sīnys gleznuojumi. Ilustracejis topušys kai daļa nu projekta “Ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana”, kura mierkis ir uzlobuot Rēzeknis vaļstspiļsātā realizātuo projekta “Pure Water” rezultatu atpazeistameibu[9].  Vīna nu ilustraceju – puorsoka par jiurys muoti – 15. juļa naktī cīte nu vandalisma. Jūlija stuosta: “Gryušai atrast īmesli itam nagadejumam, jo gleznuojums nav provokativs. Pa munam, dorbu samaituoja pusaudži, kas da gola nasaprūt, kū jī dora, kurim ir uzmaneibys tryukums i gribiešona pošizapaust. Es nadūmoju, ka itymā gadīnī “laikmeteigai muokslai” ir byutiska nūzeime. Dreižuok, ite dorbs tyka gleznuots iz žūga, kas ir īrosta vandaļu izpausmis vīta. Sajiutys beja napateikamys, iz šaļti pagaisa motivaceja turpynuot gleznuot, jo malnuo kruosa beja puoruok aktiva i klīdzūša. Bet mes ar Viktoriju [Grappu – L.P.] itū “krizi” puorvariejom i ar kotru nuokušū sīnys bloku gleznuojuos jau vīgluok. Jamūt varā, ka nivīns nu sīnys gleznojumu Rēzeknē da šam nabeja samaituots, skaitu, ka dzeivuotuoji puorsvorā cīnej muokslys kulturu.”

Foto autore: Ligija Purinaša

Vaicuoju par muokslys dorbu maituošonu ari apvīneibys “Cegly” puorstuovam, kas stuosta, ka strītarts (īlu muoksla) i grafiti parosti jau paradz tū, ka vīns īlys zeimiejums ir kai izaicynuojums cytam īlys zeimiejumam, i nareti taišni tei “batluošona” ari roda kaidu vēļ pavysam jaunu dorbu: “Jā, myusu pīredzē ir, ka tys dorbs ir samaituots voi aizkruosuots, voi koč kas pa viersu saraksteits. Mes tū uztveram sovā ziņā pozitivi, jo tys līcynoj, ka iz īlu nazkas nūteik. Palīk interesanti – a kurs tys beja? Moš mes ari tai varim. I tod suocās taids kai čats iz sīnys.” Jis atzeist, ka strītartā ir juosariekynoj ar tū, ka īlu zeimiejumim nav ilgs myužs, tī nav taidi smolkī dorbi, par kurim ir žāl, ka jūs samaitoj.

Foto autore: Ligija Purinaša

Voi var byut tai, ka tys, kas der vīna žanra muokslai – strītartam – nader cytam žanram – ilustracejai aba sīnys gleznuojumam? Nui, tai var byut. Īspiejams, ite vys tik ir lela nūzeime tam, kai muokslinīks voi, pīmāram, instituceja, kurys paspuornē rūnās muoksla (skaiti: teik realizāts projekts), komunicej ar sabīdreibu i voi sabīdreiba tū sadzierd. Ka mes asam pīrodušs pi strītarta, tod dīz voi mes kai publika varēsim izprast, kaida ir atškireiba storp strītartu i sīnys gleznojumu. I tys ir vaicuojums par kontekstu – voi muokslinīks ir gotovs ari tam, ka kontekstu var puorprast, nasaprast i nadaprast, i, golvonais, voi mes zynam, kū tys var moksuot.

Modūne i Jākubpiļs: vīnys medalis div pusis

Kab jau īvāruotu kaidu mārūguošonys principu, izliemu sasazynuot ari ar Latgolys regiona sābrūs asūšūs piļsātu muokslinīkim, kab saprostu, kaidi izaicynuojumi muokslā bejušs cytur. Ar Margrietu Griestiņu (dz. 1991) kai galerejis “Visuma centrs 2” (Modūnē, Poruka īla 4) puorstuovi sasazvaneju septembra suokumā, vokorpusē. Runojūt par juos pīredzi, jei pastreipoj, ka nivīns nu molys nadreikst īsajaukt muokslinīka dorbā, tok, kab izavaireitu nu problemu, ari pošam muokslinīkam ir juoradz sorkonuos linejis i konteksts, juoparadz nūtykumu gaita. Margrieta stuosta par gadīni 2022. godā, kod kaids vītejais modūnīts aktivi īsastuoja pret Hanelis Zanis Putninis (dz. 1990) linogrīzuma atspīdumu[10], kas beja izstuodeits vysys galerejis ākys augstumā (galereja atsarūn 3. stuovā – L.P.). Muokslys dorbā atbylstūši vydslaiku tradicejai beja attāluots veļneņš, kas vītejim raiseja asociacejis ar satanisma sludynuošonu, kura, prūtams, konkretajā muokslys dorbā nabeja. Vītejim napatyka ari atkailynuots sīvītis tāls. Vaicuoju, voi tys navar byut saisteits ar Kristiana Brektis “murāļa sāgu” – Margrieta saceja, ka tai tys var byut, jo galereja atsarūn natuoli nu bārnu školys.

Foto: TV Maskava

Muokslinīks Raimonds Vindulis (dz. 1973), kura aktivi dorbojās Jākubpilī, stuosta, ka jam pīredzē bejs na vīns viņ gadīņs, kod muokslys dorbus kaids raudziejs ītekmēt. Pīmāram, atteistūt Akmiņu īlys kvartalu Jākubpilī, jis instalacejai izmontuojs vacuos gruomotys, kurys salics lūgā. I beja eistyn puorsteigts, kod īraudzejs, ka tuos gruomotys teik jimtys vesšonai paceli. Raimonds stuosta, ka parosti jau ir div tipu muokslinīki: tī, kas orientejās iz procesu i apsazynoj, ka muokslys dorbam simboliski ir kai suokums, tai gols; tī, kas orientejās iz rezultatu, i jim vaira rakstureiga īškeja dzeivuošona leidza sovam radeitajam dorbam. 2020. godā Jākubpilī beja storptautyska plakatu izstuode “35 + 0”[11], kurā izstuodeitajim plakatim beja vysaids myuža ilgums – kurs nūdzeivuojs vīnu dīnu, kurs ari ilguok, kuru nūzoga, a kuru aiznese plyudi. Juo uzskots ir taids, ka, lai kaida byutu ari publikys reakceja iz tovim kai muokslinīka dorbim, lobuok, lai jei ir nagativa, na ka tuos reakcejis vyspuor navā. Raimonds stuosta ari par sovu pīredzi Akmiņu īlys kvartalā, kod īlu muokslinīks izzeimēja puiseiti ar stabuleiti, i Raimonds aicynuoja muokslinīku atsasaukt, cytaiž zeimiejumu padareis par daļu nu sovys daiļradis. Gols golā obi īpasazyna. Runojūt par t. s. vandalisma cālūnim, Raimonds stuosta, ka vys jau tei ir vajadzeiba sevi aplīcynuot, paruodeit, byut mejīdarbeibā, byut leidzautoram. Muokslys dorba vierteibu i dorba apjūmu jau nūviertej tik tod, kod pats esi jimā īlics sovus spākus. Raimonds pastreipoj – ka muoksla izīt īluos (publiskajā telpā), tod ir juobyut gotovam iz vysu, cyts vaicuojums ir par īguļdejumu i materialajim būjuojumim.

Daugovpiļs: ceineņš leidz sprīdumam

Daugovpiļs muokslys galerejis “Albrecht Art&Wine” vadeituojs Ernests Mucenieks 2021. godā publiski aktualizēja nūtykumu, kod kaida sīvīte ar sorkonu kruosu aizkruosuoja galerejis lūgu, kurā beja eksponāta Paula Pudža (dz. 1974) skulptura “Hiēna”[12]. Rezonansi izraiseja tys, ka policeja nasaskateja teišu būjuojumu nūdareišonu, jo naasūt bejs nūzīguma sastuova, t. i., galerejis eipašnīks varēja sovim spākim nūmozguot kruosu nu lūgu i fasadis, tūs nasamaitojūt. Kriminalprocess tyka puorvārsts par administrativū puorkuopumu. Praseju Ernestam, ar kū tys vyss jim beidzēs. Jis atkluoj, ka nu galerejis pusis tyka calta praseiba tīsā, kas pēc 3 godu ari tyka apmīrynuota. Ernests pīzeist, ka vairuokys reizis raudzejs panuokt mīrizleigumu i atsavainuošonu par nūdarejumu, bet ūtruo puse tū nav gribiejuse, jam asūt žāļ, ka tys vyss daguojs da tīsys, bet nikuo dareit. Jis atkluoj, ka muokslinīks bīži viņ Daugovpilī ir sinonims lomuvuordam, nazkas pa vydu kaijom i kūkim, kas vītejim cylvākim traucej i napateik.

Foto nu “Albrecht Art&Wine” Facebook lopys

Sasazynoju ari ar skulpturys “Hiēna” autoru Paulu Pudžu. Jis stuosta, ka itys nūtykums jū nav dzili aizskuors, vaira gon tys vyss raisejs pasasmīšonu, tok prīcojās, ka dorbs nav samaituots. Taipoš jis pastreipuoja, ka itymā gadīnī beja svareigi vys tik tai vysatļauteibai likt preteimā tīsu dorbus, kab tys naaizīt tuoļuok. Pauls atzeist, ka ir raudzejs ari sasazynuot ar sīvīti, kas aizkruosuojuse lūgus, kab sareikuotu ari kaidu kūpeigu muokslys performaņci, bet jei asūt atsasacejuse, pamatojūt sovu reiceibu ar religiskom dogmom. Pauls atzeist, ka laikmeteiguo muoksla ir emocionala muoksla i bīži dorbus viertej na poši muokslinīki, bet gon ar muokslu nasaisteiti cylvāki, i tod tei muokslinīka kai varūņa lūma storp augstuokajim estetiskajim spākim i cylvākim teik nivalāta. Muokslinīkam juovar pasaceļt puori zemiskajim procesim.

Nūjimt gleznys! Tys ir amorali!

Roksta izskaņā gribu pastuosteit par kaidu 2014. goda muokslys gadīni, kas tai ari naizguoja nu Rēzeknis myuru. Navaļstiskuo organizaceja “Artistence” muzeju naktī organizēja div akcejis: #LatexRezekne socialu eksperimentu, kura laikā vāruoja cylvāku reakcejis, radzūt sīvītis lateksa tārpūs i iz piļskolna nūvītuoja sešys gleznys, kuruos tyka demonstrātys atkailynuotys cylvāku kermiņa dalis[13]. Obejis akcejis beidzēs na vysai veiksmeigi – pret sīvītem lateksa tārpūs suocēs agreseja, sovpus piec treju stuņžu beja dūts reikuojums nūjimt nu piļskolna Līgys Uščys (Grāvelis) (dz. 1986) i Raivja Nikolajeva (dz. 1987) gleznys, jo izaruodeja, ka taidys lītys navar demonstrēt piļsātā, kurā dzeivoj bārni[14]. Tuo laika dūmis izpiļddirektors Raimonds Olehno vītejim medejim skaidruoja, ka ir radīs precedents tam, kab piļsātā byutu vajadzeiga speciala komiseja, kas izlamtu, kaidys izstuodis ir juoruoda i kaidys nav juoruoda publikai. Citeju juo saceitū laikrokstā “Panorama Rezekne”: “Lyugums – tikai navajag runuot par cenzuru i muokslys breiveibu. Breiveiba beidzās tod, kod suocās amorala voi antisociala darbeiba.”[15] Voi muoksla ir amorala darbeiba? Ka verās nu socrealisma paradigmys – bez švuorbu, mes labi zynim, ka viņ varai ir breiveiba byut breivai, nikam cytam breivam navajag byut.

Foto nu “Artistences” Facebook lopys

Sasazynuoju ar Līgu Ušču (Grāveli), vaicojūt, kū jei par tū vysu dūmoj nu tagadejuos perspektivys: “Pyrma kaida laika maņ pīduovuoja par itū izasaceit publiski radejā, es atsasaceju. Tys beja tik seņ… Nazynu, voi nazkas mainejīs pa godim. Laikam ni puoruok. Pa munam, problema ir cylvākūs, kas apmeklej muzejus, na kab izagleituotu, bet apsavārtu solkonys ainovys, klusuos dobys i avangardu, i tod jī syudzās, socialajūs teiklūs puļcej ap sevi leidzeigi dūmojūšūs (parosti tuos ir sīvītis – mamys, kas sasatrauc par sovom atvasem, eisuok sokūt – personys bez koč kaidys muokslys izgleiteibys), kab sasacaltu i salaseitu parokstus par tū, kas ir i kas nav muoksla i kas ir i kas nav juoradz. Kas atsatīc iz mozim bārnim, maņ jau ruodīs, ka mozs bārns, īraugūt kryuts, radz tik kryuts, nikū vaira. Samaituoteiba tī ir tik mamom ar jūs kompleksim. Eiropā sevkurā nacionaluos muokslys muzejā kotra pīktuo glezna ir akts… A pi myusu vys vēļ ir PSRS i “u nas seksa net”.” 

Foto: Raivis Nikolajevs

Raivis pīkreit Līgai, saceidams, ka ituos situacejis gadīnī juojem vārā ari politiskais konteksts – ir labi, ka beidzūt mes varim par itū atkluoti i publiski runuot i ka sabīdreibai tys interesej: “Pi vysa ituo gadīņa i cytim cenza gadīnim ir vainojama sabīdreibys, tymā skaitā piļsātys vadeibys absolutuo tymsūneiba. Naizgleituoteiba muokslā i kulturā kombinejās ar nalūkamu varys poziceju. Tys jau ir taids puorvaļdeibys modeļs, kas kopej padūmu okupacejis politikys paternus.” Jis atzeist, ka piec 2014. gods pagaisa motivaceja struoduot ar plašuoku sabīdreibys lūku i pagaisa interese par sabīdreibys izgleituošonu, izmontojūt muokslu: “Maņ tymā laikā golvā raisejuos daudz dūmu, ka vysa muoksla breivā pīejameibā ir politiski atbaļsteita, attīceigi politiki nūsoka tū, kas ir muoksla, na muokslinīks, sabīdreiba i tt. Bet tys ir vaicuojums ari par varys poziceju. Sevkurā gadīnī – vysod, kod tovu dorbu sporda kuojom – tīšā voi puornastā nūzeimē –, tu sev pavaicuosi, voi tev eistyn tū vajag. Ir kaida taida pošrespekta rūbeža kotram muokslinīkam, kuru puorkuopūt, nu… Vysaiž var saīt.”

***

Muokslinīku vysaidī redzīni i stuosti, pa munam, atspīgeļoj tū, cik sarežgeita ir muokslys uztvere i ka tū navajadzātu vīnkuoršuot voi kaidā citā veidā vulgarizēt nadz individualā, nadz kolektivuos apzinis leiminī. Muokslinīkim, izmontojūt sovu dorbu kai platformu redzīņu pausšonai, ir vareiba ītekmēt sabīdryskū dūmu, pīlikt rūku pi tuo, kab īkustynuotu procesus. Ari aktualizejūt problemvaicuojumus. Tys atsatīc iz vysu rodūšūs profeseju puorstuovim. Juoatzeist, tys, ka 2023. gods martā iz “Boņuks 2022” skotivis nu bolvu sajāmuoju dzierdieju publisku izsmīklu par aktrisis i dzejneicys Marijis Luīzis Meļkis atsasaceišonu nu “Lielais Kristaps” bolvys[16], mani dareja bažeigu par tū, cik konservativa, agresiva i pasiva ir ari pošu latgalīšu attīksme pret muokslinīka navīnnūzeimeigū lūmu pasaulī. Jā, kina “Neona pavasars” (2022, rež. Matīss Kaža) skar LGBT+ tīseibys, bet tei kina ir ari par pīaugšonu, vardarbeibu[17] i mīlesteibu, i mīlesteiba var byut cīši dažaida. Voi myusūs ir vīta mīlesteibai i pītuotei pret tū, kas ruodīs vierteigs, tok varbyut mums na vysod tik vīgli saprūtams i sasnādzams? Voi ari mes turpynuosim cenzēt, nūlīgt i dzēst vysu tū, kas naīsader myusu “pareizajā” pasauļa uzskotā, pat, ka tuos byus tik zinis sarakstē?


[1] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/makslinieks-brekte-par-stridus-raisoso-murali-riga-problema-ir-ta-ka-cilveki-neiedzilinas-konteksta-un-satura.a417588/

[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/462771-skandalozais-brektes-muralis-tagad-cilvekiem-trauce-pat-gulet

[3] https://www.la.lv/ar-krasu-sabojats-pretrunigi-vertetais-brektes-gleznojumu-uz-40-vidusskolas-sienas

[4] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/advokate-ludz-policiju-vertet-iespejamu-pornografiju-makslinieka-brektes-darbos.a423344/

[5] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-izbeidz-kriminallietu-par-iespejamu-bernu-pornografiju-brektes-makslas-darbos.a435037/

[6] https://lvportals.lv/norises/336035-makslas-cels-ir-briviba-2021

[7] https://enciklopedija.lv/skirklis/21632

[8] https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/raksti/25839-kad_publiska_maksla_rezone_ar_sabiedribu/

[9] https://rezekne.lv/realizacija-esosie-projekti/ilgtspejiga-udens-resursu-apsaimniekosana/

[10] https://maboca.lv/lv/laika-gramata/?fbclid=IwAR1kELFfdnpFT2lcCDEdzvukec9tF1pD-Kxp6AUd–9YOSnxrkTzpisrU2A

[11] https://satori.lv/event/starptautiska-plakatu-izstade-jekabpils-350/comments

[12] https://beztabu.tv3.lv/nejedzibas/policija-neredz-tisu-bojasanu-daugavpili-apgana-makslas-galeriju-skulpturas-del-policija-nesaskata-neka-kriminala/

[13] https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=743398422347767&substory_index=5596072763746951&id=394824687205144

[14] https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=pfbid02YAyCwaVVDgYG4iMNftcRCzPjpRCBMjBksBk5rrx4sSheuvgqkK44TRiqSRF2Xa7Hl&id=394824687205144

[15] http://www.panorama-rezekne.lv/statya/noch-muzeev-v-rezekne?fbclid=IwAR3Odt65sgjdBUYNRZk4LcDrcQngB9vufTnDwLOQYyYn97j6Ez4kFcg8Osk#.U34R4_l_vpk

[16] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/gada-labaka-aktrise-marija-luize-melke-atsakas-no-liela-kristapa-balvas-kamer-netiks-pienemts-dzivesbiedru-likums.a498304/

[17] https://www.kinoraksti.lv/domas/recenzija/neona-pavasaris-kas-notika-ar-gundu-1014


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
18
Cat
12:00 Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Apr 18 @ 12:00 – 14:00
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Apr 18 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]