Pyrmuo latgalīšu nacionaluo atmūda. Latvīšu Muzykaliskajai bīdreibai – 120

Pyrmuo latgalīšu nacionaluo atmūda. Latvīšu Muzykaliskajai bīdreibai – 120

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Piec dzymtbyušonys atceļšonys 1861. godā suocēs lela skaita Latgolys dzeivuotuoju braukšona peļņā iz Krīveju. Tū veicynuoja zemis tryukums, Latgolai rakstureiguos leluos saimis, dorba īspieju tryukums i zamuo samoksa. Vysvaira latgalīšu aizbrauce iz Sibiri, kur beja breivys zemis, tok lelā skaitā tī izceļuoja ari iz saleidzynūši natuolū Pīterburgu. Vareibys braukt iz tīni ārtuokys palyka ari leidz ar Sanktpīterburgys-Varšavys dzeļžaceļa linejis pabeigšonu 1862. godā. Kluotyn vēļ 19. i 20. godu symta mejā Pīterburga cīši strauji atsateisteja, tuos dzeivuotuoju skaits nu 1850. gods leidz 1. pasauļa kara suokom pīauga nu pusmiļjona leidz pat 2,1 miļjonam. Piļsāta palyka par nūzeimeigu ryupnīceibys, izgleiteibys i kulturys centru. Latgalīši iz Pīterburgu lelā skaitā devēs kai struoduot, tai studēt. Juopastreipoj, ka, atškireibā nu cytu nūvodu latvīšu, latgalīšim tys tūlaik beja vīneigais lelais centrs. Latgolā turpynuojuos drukys aizlīgums, kod gruomotys latgaliski izdūt i skaiteit varēja tik nelegali. Taipat Latgolā praktiski nabeja vareibu dabuot lobu izgleiteibu.

Gryuši precizi pasaceit, cik latgalīšu Pīterburgā dzeivuoja 20. godu symta suokuos, jo tī, kuri spēja piļsātā nūsastyprynuot i palikt tureigi, nareši sevi suoce saukt par krīvim. Sovpus, runojūt par puorejim, juojem vārā, ka tūlaik vēļ lela daļa Latgolys dzeivuotuoju sevi primari definēja kai katuoļus, na kaidai etniskai grupai pīdarūšus, i tys lyka jūs automatiski pīskaiteit pūlim. Teik skaiteits, ka tūlaik Pīterburgā varēja dzeivuot 10–20 tyukstūšys latgalīšu. Navar saceit, ka latgalīšu vydā Pīterburgā vaļdeitu kūpeiga nacionaluo apziņa, jūs pamatā vīnuoja volūda i religeja. Sv. Misis latgaliski nūtyka divejuos Sanktpīterburgys Romys katuoļu bazneicuos – Sv. Katris i Sv. Stanislava. Tī ari beja latgalīšu centri, kur jī kotru svātdīni sasatyka. Kab aizasuoktu nacionaluo atmūda, beja vajadzeiga latgalīšu inteligence. I 19. godu symta beiguos Pīterburgā tei roduos. Puorsvorā tī beja gareidznīki, kam pakuopeniskai pīsavīnuoja ari studenti i cyti. Tūpūšajim gareidznīkim nu Latgolys tūlaik vīneiguo vareiba tikt pi augstuokuos izgleiteibys beja taišni Pīterburgys Goreigajā seminarā, ar vareibu piečuok studēt ari Goreigajā akademejā. Suokumā gondreiž vysi latgalīšu jaunīši studēja tik tī, 20. godu symta suokuos pakuopeniskai pīauga ari studentu skaits universitatēs, kas vuicejuos cytys profesejis. Kai īvārojamuokī tuo laika latgalīšu kulturys darbinīki byutu nūsaucami Nikodems Rancāns, Fraņcs Trasuns, Fraņcs Kemps i bruoli Ontons i Kazimirs Skryndys.

Fraņcs Trasuns. Karteņa nu portala lakuga.lv arhiva

Fraņcs Trasuns (1864–1926) beja katuoļu prīsters, absolvējs Pīterburgys Goreigū seminaru i Goreigū akademeju. Itamuos vuiceibu īstuodēs asūt vaļdejs izteikti pūlisks gors, latgalīšu volūda natyka vuiceita, koč i Latgola sastuodeja gondreiž pusi Mogilevys arhidiecezis teritorejis, kurai tod itī tūpūšī gareidznīki tyka sagataveiti. Iz Latgolu nareši tyka nūsyuteiti prīsteri, kuri prota tik pūļu volūdu. Vysaidūs apleikceļūs Fraņcs Trasuns, kolpojūt Pīterburgys Sv. Stanislava bazneicā, dabuoja vareibu Goreigajā seminarā vuiceit latgalīšu volūdu.

Nikodems Rancāns. Karteņa nu portala lakuga.lv arhiva

Nikodems Rancāns (1870–1933) suokumā sovu dzeivi beja plānuojs saisteit ar armeju, vuicejīs pat viersnīku školā Fraņcejā, piečuok gribiejs vuiceitīs par inženeri, tok tod saprats, ka sovys tautys lobā vysvaira varātu padareit kai prīsters, partū īsastuojs Goreigajā seminarā, piec tuo absolvējs ari Goreigū akademeju. Daudzys Latgolys saimis tūlaik navarēja atsaļaut syuteit sovus bārnus Pīterburgys školuos. Lelu atbolstu itamā ziņā veice Nikodems Rancāns, kurs 1898. godā nūdybynuoja naoficialu internatu, kur apduovynuoti Latgolys jaunīši par simbolisku samoksu (pamatā puortykys produktūs) voi pat bez tuos varēja dzeivuot vuiceibu laikā. Vīnā laikā tī uzaturēja ap 30 jaunīšu. Ari, skaitūt par Trasunu, var sacynuot, ka byušona par prīsteri, vysdreižuok, nabeja juo aicynuojums taidā ziņā, kai tū definej katuoļu bazneica. Trasuns par prīsteri tyka, jo jū itymā omotā gribēja redzēt muote, tok, kai pats piečuok sovuos atmiņuos rakstejs, jis tū nanūžāloj, jo nivīnā cytā omotā nabyutu variejs dareit tik daudz sovys tautys lobā. Tai i par Rancānu, i Trasunu var saceit, ka jī ir zīduojuši sovu personiskū dzeivi Latgolys i latgalīšu lobā, par kū nūteikti līcynoj jūs veikums Latgolys atteisteibā kai 20. godu symta suokuos, tai i vāluok Latvejis vaļsts izveidē i storpkaru periodā.

Ontons Skrynda. Karteņa: Skryndu dzymtys muzeja arhivs

Ari Kazimirs Skrynda (1875–1919) beja katuoļu prīsters i piečuok ari Pīterburgys Goreiguo seminara profesors i inspektors, piec Trasuna puorsaceļšonys iz Rēzekni seminarā vuicejs ari latgalīšu volūdu, tok vysplašuok dorbuojīs latgalīšu presē. Sovpus juo bruoļs Ontons (1881–1918) beja uorsts, izagleituojs Pīterburgys Kara medicinys akademejā. Juo prioritate beja latgalīšu volūdys i ortografejis vaicuojumi, dorbuojīs ari rakstnīceibā i publicistikā.

1903. gods 8. oktobrī (cytur olūtūs pasaruoda ari 8. marts, kod beja pyrmuo saīšona) oficiali tyka izveiduota nūzeimeiguokuo latgalīšu organizaceja Pīterburgā – Latvīšu Muzykaliskuo bīdreiba. Tuos golvonais mierkis beja latvyskuo gora i latgalīšu volūdys saglobuošona car muzykalū i teatra kulturu, tok pamatuzdavums – napīļaut latgalīšu puorkrīvuošonu i puorpūļuošonu kai Pīterburgā, tai ari dzimtinē. Tys nūzeimoj, ka zam Muzykaliskuos bīdreibys izkuortnis tyka nūglobuoti daudz plašuoki mierki. Kab pīruodeitu bīdreibys muzykalū raksturu, tuos dybynuošonā pīsadaleja na tik aktivuokī latgalīši, tok ari tūlaik Pīterburgā struodojūšais muzykys profesors Jāzeps Vītuols (Vītols) i muzykys students Emilis Melngailis. Bīdreibys darbeibys suokums beja samārā sarežgeits, pīsaisteit bīdrus nabeja nimoz tik vīnkuorši, eipaši, kod tī izzynuoja par bīdra naudys moksuošonys vajadzeibu. Tok pakuopeniskai bīdreiba Fraņča Trasuna, piečuok Kazimira Skryndys vadeibā palyka par latgalīšu nacionaluos atmūdys centru, aktivi dorbuojuos kulturys dzeivē, reikuoja koncertus i teatra izruodis. Tyka īstudāti kai latvīšu i krīvu autoru dorbi, tai i pošu latgalīšu kulturys darbinīku saraksteituos originallugys. Bīdreibys paspuornē izaveiduoja ari kors ar aptyvai 80 dalinīku, orkestris, kūklātuoju puļceņš, biblioteka. Nūtykuši ari pasuokumi bārnim. Bīdreibys bīdri vuoce i izdeve latgalīšu tautysdzīsmis. Nu 1907. gods bīdreiba regulari ar teatra izruodem brauce ari iz Latgolu. Pīmāram, 1914. gods aprelī Rēzeknē nūtics plašs sareikuojums ar referatu, kas veļteits drukys aizlīguma atceļšonys 10. godadīnai, teatra izruodem i kora prīšknasumu. Bīdreibys dorbs beja ari nūteicūšs faktors i pīmārs kulturys atteisteibai pošā Latgolā, atmūdys procesam pa mozam nu Pīterburgys puorsaceļūt iz Latgolu.

Ontona Skryndys lokalizātuos lugys “Pādejī divi rubli” eksemplars. Kartenis autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Pīterburgys latgalīši gribēja rysynuot ari latgalīšu pareizraksteibys vaicuojumu. Pyrmuo sapuļce, kurā tyka suokta ortografejis reforma, nūtyka 1903. godā, sovpus 1907. godā Pīterburgā nūdybynuoja pyrmūs latgalīšu školuotuoju kursus, piec goda – izdūta Ontona Skryndys sastuodeituo latgalīšu volūdys gramatika.

Pīterburgā tyka izdūti ari pyrmī laikroksti latgalīšu volūdā. Jau 1903. godā Fraņcs Kemps izdeve nalegalu izdavumu “Zvaigzne” 100 eksemplarūs, tok pyrmais eistais laikroksts latgaliski izguoja piec drukys aizlīguma atceļšonys 1904. godā. Tys beja Fraņča Kempa izdūtais “Gaisma” (1905-1906), tam sekuoja ari Nikodema Rancāna izdūtais “Sākla” (1906) i Fraņča Trasuna “Auseklis” (1906-1907). Itī laikroksti, taipat kai žurnali “Austra” i “Ticība un dzeive”, dorbuojuos nailgu laiku, sovpus par ilglaiceiguokū palyka “Drywa”, kas izguoja nu 1908. da 1918. goda. Tuo redaktors beja Kazimirs Skrynda. Kulturviesturnīks Pīters Zeile roksta, ka jaundzymušuo prese ir ļuovuse latgalīšim sevi skaidruok apsazynuot na tik kai ticeibys (katuoli), tok ari tautys (latvīši) pīdereigajim. Itymā laikā ari, lelā mārā pasasokūt Fraņčam Kempam, nūsastyprynuoja jiedzīni “Latgola” i “latgalīši”, kas da tuo nabeja plaši izplateiti. Piec drukys aizlīguma suocēs ari aktiva gruomotu izdūšonys darbeiba. Ka suokumā tuos beja vaira religiska satura, tod pakuopeniskai suoce pīaugt ari literaru dorbu, popularzynuotnysku gruomotu, lauksaimisteibys literaturys skaits.

Paraleli kulturys darbeibai pasaruodeja ari nūsaceitys politiskys idejis. Bīdreibys dalinīki suoce reikuot pusslapynys saīšonys, kuruos diskutēja par Latgolys i ari vysys Latvejis kulturys i politiskū byušonu iz prīšku. Itūs saīšonu laikā pi durovu vysod asūt dežūriejs sorgs, kas breidynuojs par navālamu personu tyvuošonūs. Tok nav sasaglobuojušys nikaidys latgalīšu atmūdys darbinīku raksteitys darbeibys programys voi manifesti, jo juojem vārā tūlaik vys vēļ pastuovūšuo cenzura. Atseviški mierki tīšuokā voi na tik tīšā veidā ir atrūnami tuo laika latgalīšu presis izdavumūs. Pamatā tī beja gribiešona pasorguot latgalīšus nu puorkrīvuošonys i puorpūļuošonys, latgalīšu kulturys saglobuošona i ari myusdīneigys kulturys veiduošona, volūdys saglobuošona, kai ari latgalīšu pošapzinis i labkluojeibys ceļšona. Kai roksta Pīters Zeile, itymā laikā nūtyka kai latgalīšu kulturys, tai politiskuo atmūda, koč i vuords “politika” natyka pīmynāts i tyka skaiteits par beistamu. Tok politiskuos atmūdys idejis ir jiutamys i kulturā, i presē, i literaturā. Kluotyn vēļ Fraņci Trasunu var skaiteit par pyrmū nūpītnū latgalīšu politiki, jo jū īvielēja Krīvejis 1. Vaļsts Dūmē.

Latgolys atmūdys darbinīki sajēme atbolstu ari nu tūs latgalīšu, kuri Pīterburgā beja labi īsadzeivuojuši i, pīmāram, tykuši pi omotu cara golmā. Spylgtuokais pīmārs itamā ziņā varātu byut Aloizs Trūps, kurs beja cara Nikolaja II sulaiņs i tyka nūgalynuots reizē ar cara saimi. Vysvaira jis kontaktiejīs ar Ontonu Skryndu, kūpeigai organizejūt kulturys pasuokumu Bukmuižā.

Aktivuokī latgalīši sasadorbuoja ari ar puornūvadnīku kulturys darbinīkim. Jūs mierkis beja piec īspiejis vaira tyvynuotīs ar puorejim latvīšim, tok napagaisynojūt sovu volūdu i kulturys sovpateibys. Fraņcs Trasuns, šaļti struodojūt Reigā, jau 1893. godā Reigys Latvīšu bīdreibā beja uzastuojs ar prīšklasejumu par Latgolys kulturalū stuovūkli, kai ari tuoluokajūs godūs uzturēja regularus kontaktus ar Latvīšu bīdreibu. Sovpus Fraņcs Kemps (1876-1952) na tik uzastuoja Reigys Latvīšu bīdreibys Zineibu komisejā, tok ari 1910. godā izdeve gruomotu “Latgalieši” latvīšu literarajā volūdā, kura viesteja par Latgolu i latgalīšim kai attīceigajā laikā, tai viesturiskajā kontekstā i beja adresāta puornūvodu latvīšim.

Fraņča Kempa “Latgaleši”.

Latgalīšu sabīdryskūs darbinīku vydā, saprūtams, ari jau tūlaik naiztyka bez dūmstarpeibu. Fraņcs Kemps Latvīšu Muzykaliskajā bīdreibā bija sataisejs jaunuotnis puļceņu “Gunkurs”, kas pakuopeniskai nūsastuoja bīdreibai vys leluokā opozicejā, puormatūt puoruok lelu pīsaviersšonu izklaidem (daņču vokorim), na dūmuošonu par tautys izgleiteibu. Piečuok Kemps sataiseja ari sovu bīdreibu “Gaisma”, par kuruos darbeibu nav sasaglobuojs eipaši daudz informacejis. Tok tuos darbeiba īzeimej golvonū pretrunu īmesli – leluokuo daļa latgalīšu inteligencis, kai jau katuoļu prīsteri, gribēja dorbuotīs vaira religiski goreigajā vierzīnā, sovpus mozuokums ar Kempu prīškgolā meklēja cytus ceļus. Kemps, koč i suokumā studējs Goreigajā seminarā, piečuok vys tik izdūmuoja vuiceitīs par inženeri. Sovstarpejuos pretrunys nūvede pi tuo, ka Kemps, Rancāns i Trasuns paraleli izdeve kotrys sovu laikrokstu, jo nabeja apmīrynuoti ar jau pastuovūšūs avīžu saturu.  

Latvīšu Muzykaliskuo bīdreiba tyka slāgta 1913. gods oktobrī kai puoruok nacionala. Tok tei desmit godu darbeibys laikā beja īlykuse nūpītnus pamatus Latgolys atmūdai i latgalīšu nacionaluos pošapzinis izveidei, kas rezultatā nūvede pi 1917. gods Latgolys kongresa lāmuma i Latvejis vaļsts, taidūs rūbežūs, kaidus mes zynim, izveidis 1918. godā. Pīterburgā izaveiduoja pyrmuo latgalīšu inteligence, kas sovu kulturys, izgleiteibys i ari politiskū darbeibu turpynuoja jau naatkareigajā Latvejis vaļstī storpkaru periodā. Itymā laikā ari nūsastyprynuoja jiedzīņs “latgalīši”, kas nu jau palics par naatjemamu Latgolys dzeivuotuoju identitatis daļu.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
13
Sai
all-day Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 13 all-day
Izstuodē tiks eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 13 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]