Roksta autors: Aldis Bukšs

Roksta nūsaukumā ītvartais vaicuojums regulari izskanūt nu Eiropys Savīneibys (ES) amatpersonu breižūs, kod Latvejis puse suocūt runuot par eipašu atbolsta programu austrumu pīrūbežam. Dīvamžāļ daleji jim ir ari taisneiba. Tik leidz pīrūbežam tei nauda vysu bīžuok nateik. Vysmoz runojūt par tom vajadzeibom, kas ir vēļ skaidruok īsazeimuojušys piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā.

Tei ir viņ vīna nu atziņu, kas izskanēja 22. septembrī Rēzeknē, Latgolys storpkongresā nūtykušajā diskusejā “Latgolys reiceibys plāns i storptautyska programa ES rūbeža styprynuošonai”, kas beja veļteita vaļdeibys plānim atteiceibā iz ekonomikys i drūšeibys styprynuošonu Latgolā. Bet par vysu piec kuortys.

Bez ekonomikys nav drūšeibys i ūtraižuok

Drūšeibys situaceja Latgolā ītekmej ekonomiskū atteisteibu, bet regionaluo atteisteiba drūšeibu. Lobs pīmārs tam ir pādejais gadīņs, kod latvīšu rūbežsorgim paleigā steidze igauņu i leitovīšu kolegi. Īmeslis nav viņ olga. Tikpat nūzeimeiga ir ari kūpejuo atteisteiba, infrastrukturys kvalitate i cylvāku gribiešona dzeivuot Latgolā.

Lai par tū runuotu, 22. septembra diskusejā pīsadaleja kai Aizsardzeibys i Īšklītu ministreju vaļsts sekretari, tai Eiropas parlamenta viceprezidents R. Zīle, Latgolys plānuošonys regiona padūmis prīšksādātuojs S. Maksimovs, VARAM puorstuove J. Butnicka i 14. Saeimys Nacionaluos drūšeibas komisejis prīkšsādātuojs J. Dombrava.

Sātmaļs byus 2024. godā, jaunys bāzis naplānoj

Kaidi tod ir Īkšlītu i Aizsardzeibys ministreju tyvuokī plāni? Sātmaļs iz Boltkrīvejis rūbeža tikšūt pabeigts 2023. gods golā, iznamūt pūrus i upu krostus, tī leidz 2024. gods vosorys beigu. 2024. godā plānoj pastateit sātmali ari 57 km garumā iz rūbeža ar Krīveju, kas kūpā ar jau izcaltū žūgu nūsegs nadaudz vaira kai pusi nu kūpejuo Latvejis-Krīvejis rūbeža garuma. Kruši voi lāni, daudz voi moz, sprīdit poši.

Tok sātmaļs nav vīneiguo investiceja, kuru Īšklītu ministreja planavoj Latgolā. Šūbreid nūteik sasagatavuošonys dorbi pi jaunu Vaļsts guņsdzeiseibys i gluobšonys dīnastu depo izveidis Bolvūs, Daugovpilī, Ludzā, Leivuonā, Kruoslovā, Rēzeknē, Jākubpilī, Viļānūs, Dagdā i Preiļūs.

Taipat ari teik sūleits turpynuot pakuopenisku rūbežsorgu atolguojuma ceļšonu 10 % apmārā kotru godu. Kai tai nūtiks, tod 2025. godā rūbežsorgu olgys byus par 30 % leluokas nakai 2022. godā. Nasaverūt iz tū, juos vys vēļ atpaliks nu olgu kū sanam karaveiri. Lai rūbežsardze varātu sasnēgt Nacionalūs bruņuotūs spāku (NBS) leidzīni, vajadzeigi 238 miļj. eiro, bet taidys naudys naasūt.

Ka Īšklītu ministreja Latgolā byuvej objektus pa vysu Latgolu, tod par Aizsardzeibys ministrejis plānim tū drūši apgolvuot navar. Respektivi, ministreja Latgolā plānoj turpynuot īguļdeit jau asūšūs NBS punktu atteistiešonā – Meža Mackeviču poligonā natuoli nu Daugovpiļs, Lūznovā i Zemessardzis bāzēs, tymā vydā Preiļūs i Rēzeknē.

Aizardzeibys ministrejis vaļsts sekretars, runojūt par Latgolu, eipaši izsver Latgolys Zemessardzis brigadi, kas juo redzīnī ir stypruokuo vysā Latvejā. Ar tū ir vārts lapnuotīs, bet ar Zemessardzi viņ napīteik. Dīvamžāļ jaunys profesionaluo dīnasta karaveiru bāzis šūbreid Latgolā taiseit naplānoj, koč ari atzeist, ka NBS bāze Lūznovā (jau 600 profesionalūs karaveiru vītys), ir atgrīzuse dzeiveibu vysai apleicīnei. Ceru, ka leidz ar jaunuo ministra atīšonu veiduosīs sapratne, ka tū vajag turpynut vysmoz vēļ vīnā vītā Latgolā.

Vaicojums, kurš vys vēļ palīk naatbiļdāts, ir par vaļsts aizsardzeibys dīnastā īsauktūs jaunīšu dīniešonu ari rūbežsardzē. Šūbreid taidys īspiejis nav, koč ari rūbežsardzei cīši tryukst darbinīku. Diskusejis laikā obeju ministreju vadeituoji sūleja kūpeigi vaicojumu rysynuot. Dūmoju, ka ari Latgolys pošvaļdeibys byutu īinteresātys, jo leidz ar VAD dīnūšūs īsaisti rūbežsardzē pīaugtu vajadzeiba ari piec jūs izmitynuošonys, par pīmāru, slāgtajuos školuos rūbeža tyvumā.

Labi vēļ nav, bet lobuok palīk

Lai voi kai, bet obejom ministrejom ir svareigi, lai cylvāki grybātu dzeivuot kai Latgolā, tai rūbeža tyvumā. Bet voi grib? Voi ir cereiba, ka gribēs? Verūtīs VARAM apkūpuotūs datus par Latgolu, pruotā īt vuordi – “labi vēļ nav, bet lobuok palīk”.

Mums vys vēļ ir augstuokais bezdorbs Latvejā (9,1 %, cikom Latvejā kūpumā 7,6 %), tok reizē ir bejs ari vysu straujuokais bezdorba leidzīņa samazynuojums. Vys vēļ vysu zamuokais IKP iz 1 dzeivuotoju (8 111 euro 2020. godā), kas ir viņ 36 % nu Reigys ruodeituoja (22 799 euro), bet tymā pošā laikā ari vysu straujuokais ituo ruodeituoja pīaugums, kas ir loba viests.

Pīaug privatūs investiceju pīsaiste. Ka 2018. godā Latgola beja pādejā vītā Latvejā, tod 2020. godā jau apsteidze Kūrzemi i Vydzemi, bet turpynuoja atpalikt nu Reigys, Pīreigys i Zemgalis. Pīaug ari informacejis i komunikacejis tehnologeju (IKT) sektora uznāmumu interese par uzjiemejdarbeibys izsuokšonys īspiejom Latgolā.

Lykumsakareigi, ka uzaloboj ari videjuos bruto dorba olgys ruodeituoji. Videji “iz papeira” Latgolā sanam 961 euro, kas ir 70 % nu videjuo ruodeituoja Latvejā, bet, ka saleidzynoj videjuos dorba olgys pīaugumu nu 2021. leidz 2022. godam, tod Latgolai i Vydzemei ir ūtrais leluokais pīaugums (+7,3 %), atpalīkūt viņ nu Reigys regiona (+7,7 %), bet apsteidzūt Kūrzemi (+7 %) i Zemgali (+6,1 %). Latgolā ir ari vyszamuokī īnāmumi iz vīnu saimisteibys lūcekli (504 euro 2021. godā), bet reizē ūtrais leluokais ituo ruodeituoja pīaugums (+13,3 %), ka saleidzynoj ar 2020. godu. Dīvamžāļ jaunuoku datu cikom kas nav.

Pīrūbeža atteisteibys plāns 2024–2026

Koč ari Latgolys ekonomiskī ruodeituoji leluokūtīs uzaloboj, īprīškejuos godu desmitēs uzakruojušu īpalikšonu nu cytu regionu ar taidim tempim nūvērst nav īspiejams. Ka viņ nasekoj eipašys i realys, na fiktivys Latgolai dūmuotys programys i pasuokumi.

Tū, ka taidim pasuokumim, ka jūs īvīš gūdpruoteigi i zynūši darbinīki, ir nūzeime, pīruoda īprīškejūs godu iniciativys. Par pīmāru, Latgolys SEZ izveide, kuo rezultatā Latgolā dorbu ir aizsuokuši voi pasaplašynuojuši vairuokys desmitis ražuotņu.

Šūbreid VARAM sagotovuotais jaunais reiceibys plāns Austrumu pīrūbeža izaugsmei 2024.–2026. godam paradz kai augstuokuos izgleiteibys kvalitatis pylnveidi Latgolā, tai remigracejis veicynuošonu i teritorialū pīīšonu ES fondu plānuošonā (Latgolai īdola atsevišku, drupeit leluoku finansiejuma daļu kuo cytim regionim). Taipat ari paradz turpynuot Latgolys SEZ atteisteišonu, tymā vydā īkļaunūt SEZ teritorejā Olyuksnys nūvodu, i uotrgaitys magistraļu Reiga-Latgola/Vydzeme byuvnīceibu.

Reizē diskusejā eipaši izskanēja vaicojums, kurš jaunajā plānā napasaruoda, bet kura nūzeimeibu izsvēre gondreiž vysi – dzeivisvītys. Kai nūruodeja S. Maksimovs, tys ir myužeigais vaicojums par vystu i ūlu – mums vajag jaunys ražuošonys, jaunys investicejis, bet tryukst cylvāku, kas struodoj. Tryukst cylvāku, jo nav kur dzeivuot.

Dīvamžāļ Latgolys pošvaļdeibys leidz šam itymā vaicuojumā ir bejušys cīši lānys. Saleidzynojūt ar cytim regionim, Latgolā nūsyltynuotūs voi atjaunuotūs daudzdzeivūkļu sātu ir vysu mozuok. Ari atbiļdeiguos ministrejis eipašu viereibu Latgolai nav dagrīzušys – ni lai skubynuotu kai pošvaļdeibu vadeibu (tei ir ari pošvaļdeibu atbiļdeiba), ni īdzeivuotojus. Juocer, ka VARAM tū sadzierdēja i sadzierdēs ari Finaņšu i Ekonomikys ministrejis.

Deļkam jius prosot naudu pīrūbežam, ka Latvejai tei jau ir?

Reiceibys plāns pīrūbeža atteisteibai nav vīneigais plāns, par kuru teik runuots Latgolys kontekstā. Tikpat svareiga ir ari atseviška ES atbolsta programa. Par pīmāru, ceļu i tyltu sakuortuošonā, civiluos aizsardzeibys i militaruos aizsardzeibys byuvis i tt. Eipaši svareigi tys ir palics piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā. Niu jau īprīškejais vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrys M. Sprindžuks beja atsasaucs aicynuojumim īvadejs sarunys par taidu programu kai vaļdeibys, tai ES leidzīnī.

Cik tod reali ir dabuot atsevišku ES atbolsta programu austrumu pīrūbeža styprynuošonai? Nu Eiropys parlamenta viceprezidenta R. Zīlis saceituo saīt, ka īspiejams ir, tok ir “bet”. Runojūt ar Eiropys Komisejis amatpersonom, jis ir saniems pretvaicuojumu – deļ kam jums vēļ vajag naudu, ka jius navarat apgiut tū, kas jums jau ir pīškierta?

Zeimeigi, ka ari cyti diskusejis dalinīki apstyprynuoja, ka sanāmuši taidu pošu ībyldumu. Prūti, runa ir par ES 2022. godā Latvejai pīškiertū finansiejumu 1,82 miļjardu (!) eiro apmārā Atsaveseļuošonys i nūtureibys mehanismā (ANM), lai vaļsts puorvarātu Covid krizis sekys. Ar nūsacejumu, ka nauda juoizlītoj leidz 2026. goda gola.

Kai izsvēre S. Maksimovs, vēļ ituo gods vosorys suokumā Latveja beja izlītuojuse viņ 25 % nu 1,82 miļjardu! Bet saskaņā ar Finaņšu ministrejis datim, 21. augustā eistynuošonā beja projekti par kūpejū summu, kas ir viņ 34 % nu pīškiertuo finansiejuma. Vaicojums, kur puorejī 66 % aba vaira nakai vīns miļjards eiro?

Nā, nauda nav koč kur pagaisuse, bet vys vēļ stuov naizlītuota. Vīns nu leluokūs projektu, kurš kavējuos, ir taišni ar sātu energoefektivitatis uzlobuošonu saisteituos programys īvīsšona. Palykuši viņ treis godi i rūnās švuorbys, ka finansiejums eistyn tiks jāgpylni izlītuots voi vyspuor izlītuots.

Leidz ar tū veidojās apburtais lūks. Latvejai kūpumā nauda ir, bet atseviškai pīrūbeža programai nav. Voi tū var atrysynuot? Nui, var – vajag viņ puorsavērt ANM finansiejuma sadalejumu. Dīvamžāļ nav ziņu, ka finaņšu ministrys A. Ašeradens (JV) byutu gotovs tū dareit.

Par vuordim “austrumi” i “Latgola” aba vyss ir atkareigs nu jaunuos vaļdeibys

Ka pamanejot, VARAM sagotoveituo reiceibys plāna nūsaukumā ir vuordi “Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei” na “Latgolys ekonomiskajai izaugsmei”. Vysatycamuok, ka tys ir saisteits ar tū, ka vuords “austrumu” ir vīgļuok saprūtams cylvākim ar vuorgu prīškstotu par nūvodu nūsaukumim Latvejā. Voi ar tū, ka reiceibys plānā vydā ir ari Olyuksnys nūvods. Bet varbyut ar tū, ka daļa cylvāku nu vuorda “Latgola” vys vēļ izavaira kai nu guņa.

Pīļaunu, ka breidī, kod Latgola sasnēgs tū atteisteibys leidzīni, kas jai dasaīt, par taidu navaineigu pīskaiteišonu napuordzeivuos ni Olyuksnā i Īlyukstē, ni ari Varakļuonūs. Bet, lai tys nūtyktu, ir svareigi, ka plāni napalīk viņ iz papeira (reiceibys plāns vēļ nav apstyprynuots).

Iz prīšku vyss ir atkareigs nu jaunuos vaļdeibys ministru i pošvaļdeibu vadeibys. Kai runojūt, par pīmāru, ap uotrgaitys magistraļu byuvnīceibu, tai atteiceibā iz jaunu ES atbolsta programu pīrūbežam.

Dīvamžāļ par jaunuos vaļdeibys attīksmi natīši līcynoj ari tys, ka Finaņšu ministreja diskusejā pīsadaleit atsaceja, pat naparaudzeja atbiļdēt iz aicynuojumu. Koč ari taišni finaņšu ministram A. Ašeradenam (JV) ir izkirūša lūma īprīšk minātūs vaicojumu rysynuošonā, tymā vydā atteiceibā iz ANM naizlītuotūs leidzekļu puordaleišonu. Vysmoz kontroli par tū, lai Latveja napagaisynoj tai daškiertūs miļjonus. Dzeivuosim, redzēsim.