Vysys religejis vad iz vīnu mierki – pi Dīva. Konfeseju izstuode Roberta Mūka muzejā

Vysys religejis vad iz vīnu mierki – pi Dīva. Konfeseju izstuode Roberta Mūka muzejā

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Oktobra suokuos nūtyka Roberta Mūka symtgadis nūslādzūšuos izstuodis “Muna i tova, jiusu i myusu sakraluo realitate” atkluošona Roberta Mūka muzejā Gaļānūs. Izstuode duovoj īskotu katuoļu, pareizticeigūs i vacticeibnīku pasaulī. Apmaklātuojim da 31. marta ir vareiba apsavērt konfesejom pīdarūšuos lītys i tārpus, izzynuot vysaidus stuostus nu puorlaiceiguo pasauļa caur ikonom, foto albumim, gruomotom i vysaidom atributikom.

Tai kai Roberts Mūks bejs aizrauteigs religeju pietnīks, izstuode ir topuse juo pietnīceibys dorbu īdvasmuota, aktualizejūt tū, ka Gaļānu i apleicīnis dzeivuotuoji pīdar pi dažaidu konfeseju. Myusu viesture ir nūtykumu pylna – kai pateikamu, tai ari na tik, deļtuo ir svareigi zynuot stuostus, kab napīļautu klaidys, kas bejušys sovstarpejā saskarsmē storp konfeseju puorstuovim seņuok. Koč ari ir pīdzeivuotys nasaskanis, pasauļa nūtikšonu vydā cylvāki ir muociejuši pastuovēt sūpluok i dora tū ari itūšaļt, pīlyudzūt i tycūt augstuokajam spākam, kas kotram var byut cytaižuoks.

Roberta Mūka muzeja Gaļānūs vadeituoja Gita Palma ir izstuodis iniciatore i veiduotoja. Jei pastreipoj, ka ideja par taidu izstuodi bejuse jau pyrma loba laika: ““Dūma par izstuodis izveiduošonu īguoja pruotā jau tod, kod es tikū atguoju iz muzeju, kas beja pyrma goda. Koč kur Roberta Mūka dūmys puorsakluoja ar munejom i ruodejuos, ka apleik Gaļānim ir tik breineigi vysaidu konfeseju cylvāki i vajadzātu tū saveit mums vysim kūpā.”

Roberts Mūks sovā gruomotā “Dievs, dievi un velniņi” (2005) rakstejs: “Bez Dīva navarim iztikt – taipoš kai bez dīniškuos maizis. Var jau boduotīs i nu boda miert. Tok bez Dīva mes mierstam gareigi. Tod palīk puori tik mīsys grausts, kam nav vītys ni dabasūs, ni peklē, i mes klejojam pa zemis viersu kai mehaniskys, bezdīveigys byutnis.”

Vacticeiba – moz līceibu i cylvāku

Kai izaruodeja izstuodis veiduošonys laikā, Gaļānu apleicīnē ir gona daudz vacticeibnīku, deļtuo ari izstuodē īkļauti na tik tuos ticeibys elementi, tok ari atkluošonys pasuokumā gasteja eipaši gosti – bīdreibys “Moskvina vacticeibnīki” goreiguos dzīduošonys kors “Sretenije” aba “Sasatikšona” ar Tatjanu Kolosovu, kas ir bīdreibys vadeituoja i viesturis pietneica.

Karteņā: Gita Palma i goreiguos dzīduošonys kors “Sretenije”, foto Roberta Mūka muzeja arhivs

Koč ari dzīduotuoju sastuovā ir četrys sīvītis, kam varbyut vaira derātu apzeimiejums – ansamblis, tok vacslāvu volūdā taids vuords napastuov, deļtuo sīvīšu apvīneiba ir skaitoma par kori, kas izpylda vacticeibnīku liriskūs dzīduojumus.

Pasuokumā ari Tatjana Kolosova vaira pastuosteja par vacticeibnīku viesturi taišni Latgolys apleicīnē: “Vystycamuok, vacticeibnīki Gaļānu teritorejā pasaruodeja koč kur 17. godu symta beiguos. Ir vysaidys versejis, bet nav dokumentu. Tok ir 1675. gods, kod tyka dybynuota Lomu draudze. Dīvamžāļ draudzei nasaveice ar lyugšonu nomim – vaļdeiba slēdze, naatļuove taiseit jaunus, guņsgrāki. Itū īmesļu deļ na vīnu viņ reizi ir nūtykušs redzīņu sadursmis i pasaruodejuši cyti lyugšonu nomi cytuos mozuokuos apleicīnēs, kurūs tagad ir palics pavysom moz. Deļtuo ir moz līceibu i cylvāku.”

Pareizticeigūs ikonys – saite storp tagadni i myužeibu

Vīns nu byutysku izstuodis elementu ir telpys rūtuotuo sīna ir ikonom aba pareizticeigūs svātbiļdem. Tuos dabuotys, sasadorbojūt ar Latvejis Ikonografu bīdreibu (Latvian iconographers). Izstuodē apsaveramuos ikonys ir veiduojušys četrys Latvejis ikonografis – Evija Rudzīte, Karīna Tambovska, Anna Šenke i Olesja Ābuoliņa, kurys vysys pīkūp pareizticeigū dzeivisveidu.

Karteņā: Izstuodē radzamuos ikonys, foto Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Kai pastreipoj Gita Palma, juos ikonu veiduošonys prasmis vuicejušuos Eiropys Kristeigajā akademejā (seņuok Latvejis Kristeiguo akademeja). Ari poša Gita muok veiduot ikonys, tok niu vēļ tys ir entuziasma leiminī, kod reizi pa reizei teik sataiseita kaida ikona, kab napagaisynuotu sovu rūkrokstu.

“Ikonom var byut dažaida funkceja myusu dīnuos. Laikmeteiguo muoksla, sātys svātbiļde, ikona bazneicā ar liturgiskū nūzeimi dīvakolpuojumūs,” pastuosta Gita.

Karteņā: Skaidrojūšī materiali par ikonom, foto Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Ikona teik skaiteita par saiti ar tagadni i myužeibu. Tamuos attāluotī svātī tāli aicynoj izraiseit žālumu, leidzcīteibu, gūdbijeibu i cytys emocejis skateituojā. Interesanti, ka ikonu gleznīceibā nikod nav gaismānu. Tam ir ar sovs pamatuojums – ikonuos attāluots cyts gaismys pasauļs. Vysa gaismys koncentraceja ir vārsta iz attāluotū seju, eipaši izceļūt acs, kas ir dvēselis spīgeļs i iz kuo byutu juovierš skatīņs lyugšonys laikā.

Katuoļticeibys elementi

Atkluošonā pīsadaleja ar Vydsmuižys katuoļu bazneicys prīsters Aivars Kursītis, kurs zynuoja vaira stuosteit taišni par katuoļticeibys atributiku. Kai izaruoda, kotrai prīstera tārpa sastuovdaļai ir sovs eipašs nūsaukums i simboliskuo nūzeime.

Alba ir gars, bolta lyna auduma tārps, kas parosti teik apvylkts dīvakolpuojuma laikā. Tai kai tei ir bezizmāra, tei īrosti teik apjūzta ar jūstu, kū sauc par cynkuļu. Pats vuords alba ir cielīs nu vuorda “bolts”, kas simbolizej dvēselis teireibu, sirdsskaidreibu. Albu mādz izrūtuot ari ar simboliskim elementim, zeimiejumim, kas atbiļst svareiguokajom goda nūtikšonom, par pīmāru, Leldīnei.

Viers albys prīsters nosoj vysaidu kruosu stolu – nu auduma šyutu lentu, kurai obejūs golūs izšyutys krysta zeimis voi kaids cyts kristīteibys simbols. Taišni izstuodē apsaveramū stolu prīsters valk tymā gadīnī, kod dūdās iz grāksyudzi. Stola simboliski teik skaiteita par prīstera varys zeimi.

Vierstārps, kuru valk viers albys i stolys, ir ornats – boguoteigi šyuts nu ekskluzivu audumu, kai zeida, samta voi brokata, kab akcentātu tuo nūzeimeibu. Ari tuo kruosa vysod atbiļst svātkim. Izstuodē ir taišni Vosorys svātku, tok, par pīmāru, kai boltī svātki kristeiteibā ir Leldīne, Zīmyssvātki.

Karteņā: Aivars Kursītis i prīstera tārpa elementi, foto Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Taipoš prīsters ari drupeit īskicēja skaidruojumu na viņ par tārpu, tok ari par liturgiskajim elementim. Par pīmāru, zvons. Ir īrostais zvons, kurs simbolizej koč kū svareigu – nūtikšonu dīvakolpuojuma laikā. Tok senejūs laikūs ir bejs ari ūtrys zvons ar nūsaukumu “klaburis”. Tys ir eipašs kūka zvons, kas tyka izmontuots reizi godā – klusajā nedeļā nu Leluos catūrtdīnis da Lelajai sastdīnei.

Karteņā: prīsters stuosta par liturgiskajim elementim, foto nu Roberta Mūka muzeja arhiva

Izstuode “Muna i tova, jiusu i myusu sakraluo realitate” Roberta Mūka muzejā ir apsaverama da cyta gods 31. marta bez moksys. Uorpus muzeja dorba laika var pīsaceit apmekliejumu, zvonūt muzeja darbineicom.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
2
Sai
18:00 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Mar 2 @ 18:00 – 20:30
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
21:15 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Mar 2 @ 21:15 – 23:15
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
23:15 Kina “Cylvāka bārns” @ LTV1
Kina “Cylvāka bārns” @ LTV1
Mar 2 @ 23:15 – Mar 3 @ 01:00
Tei ir pyrmuo latgalīšu kina – Latgolā (Sakstagolā) filmāta i pošu latgalīšu spākim veiduota. Kina ir baļsteita iz Juoņa Klīdzēja romana ar taidu pošu nūsaukumu motivim. Stuosts par Latgolys Paulānu saimis dzeivi, par tradicejom i[...]