“Dancova zvērbuli” i dzīduoja koristi

“Dancova zvērbuli” i dzīduoja koristi

Roksta autore: Zane Grudule

Cik to bīži latvīši, kas nasasakar ar latgaliskū informacejis telpu, skaita tekstus latgaliski? Vysa tycamuok, ka nimoz voi viņ tik, cik izburtoj uzrokstu “Bolvu nūvods” lsm.lv roksta titulkarteņā. I, īspiejams, ka ari poši latgalīši nareši latgaliski skaita viņ tik daudz. Tok ir kaida sociala grupa, kas ik pa laikam grybūt nagrybūt na tik runoj latgaliski, bet pat dzīd – koristi.

Munā Pīreigys korī septembrī suocem kora jaunū sezonu, i vīna nu jaunūs dzīšmu, kuruos notys teik padūtys pa kora ryndom, ir Alduoņa Kalniņa tautysdzīsmis apdare “Dancova zvērbuli”. Latgaliski koram saīt dzīduot ik pa laikam, i gona bīži breineigys puorsasaceišonys voi napareizi puorskaiteits teksts teik kora zalta teicīņu fondā, pīmāram, koncertā vuordu “Uz tū pusi bolsu laižu” vītā nūdzīžūt “Uztupuse tuoli laižu”.

“Duorgī čyuli!” soka dirigents, kurs dzims i audzs Latgolā, pyrma suoc snēgt vyspuoreju īskotu na tik jaunuos dzīsmis notu, tok ari teksta skaiteišonā: ““Zvērbuli” izrunojam kai “zvierbuli”, “y” ir cītais “i”, na “u”, “iu”, “u” ar umlautu voi cytys variacejis, “l” ir meikstuoks, koč kas storp “l” i “ļ”.” Ari dirigente, kas poša vys vydzemneica, tok kai veira, tai profesionaluos darbeibys rezultatā labi puorzynoj latgalīšu tekstu pīkluojeigu izrunu, naļaun pīlaist glupys klaidys.

Prūtams, kotrys ūtrais pats īt nu Latgolys voi ari jam ir labi daudz rodu tī. I kotram trešajam ir redzīņs, kai kas juoizrunoj. “Nui, bet munā pusē vuordu “vaiņaks” soka caur “u” – “vaiņuks”, bet te notuos ir “a”. Vai te nav napareizi?” Itū vys pamatom tai, kai notuos raksteits. Notu kartis legenda skaidra, niu tik juosuoc puorrunuotais pīlītuot.

Suocūt dzīduot, dirigente iz reizis aptur. “Myusu muoseņa” ir puorsavārtuse par “mjiusu mōseņu”. Lai cik ari reižu veiri raudzeitu itū ryndu izdzīduot ar cītu “y”, leidz damu ausim tys teik kai “jiu”. Nikas, tū trenēsim kotrā mieginuojumā.

Tok “y” nav nikas saleidzynuojumā ar legendarū “ō”. “Parkū tod ir juoroksta “ō”, ka izarunoj kai “uo”, nu kur logika!” soka altu damys. (Munā ocu prīškā iznierst kaids TV dzīduošonys šovs pyrma godu 10, kur soliste cīši, cīši aizrauteigai dzīd, kai jū grib “mōte pi tō vacō atdūt” (skaiteit vysu ar garajim ō kai vuordā “opera”). Itys jūks myusu rodu saimē ir īguojs iz palikšonu, i vysys muotis ik pa laikam, eipaši, kod izmontoj sovu muošu autoritati, ir mōtes.) “Nā, mes dzīduosim, kai raksteits tekstā,” turpynojās tīliešonuos dzīduotuoju rynduos. “Nā, mes dzīduosim, kai runoj Juoņa sātā!” dirigente pīlīk punktu diskusejom.

Kordzīšmu tekstūs vys vēļ sastūpams “ō”, kas apzeimoj divskani, tymā skaitā ari taidom dzīsmem, kas drukuotys pādejūs godu laikā. Tys puorsvorā tai, partū ka komponisti īsnādz notys rūkrokstūs, i tod tuos teik puorraksteitys i izplateitys korim tai, kai nu komponists ir sarakstejs. Jemūt vārā, ka tautysdzīšmu apdarem teksti jimti nu kaidu tautysdzīšmu izdavumu, tymūs vairumā latgaliski raksteits īprīškejā, na 2007. godā pījimtajā ortografejā. I tai nu videjais latvīts, ka viņ naīsadzilinoj latgalīšu ortografejis nūsacejumūs, turpynoj stīpt “ō”, na dzīd tik opolū i skaistū “uo”. Tikū vosorā Dzīšmu svātkūs Valta Pūcis i Inesis Zanderis dzīsmē “Nācēji” vīna daļa skanēja ari latgaliski, i tī itys divskaņs “o” beja pīraksteits kai “uo”– “dzīduot”. I cik skaisti i bez cytu “o” variaceju tys skanēja (tok (muna personeiguo spekulaceja) – kai byutu, ka vys tik byutu raksteits “ō”?).

Tok vyspuor itei Alduoņa Kalniņa tautysdzīsmis apdare ir bezgola skaista. Dzīsme stuosta par kaidu preceibu šaļti, kur zvierbuli – kas folklorys materialūs ir seksuali vysuzluodātuokī putyni i kuozu kontekstā ari simbols sovvaleigim jaunieklim – sauc jaunivi doncuot kūpā ar jim. Jaunive vys stuosta, ka juos vaiņuks jau nūjimts, i nikaidu dareišonu ar taidim vaira nabyus. Veirim ir izcyls solo, kur teik izdzīduots, kai meitys vaiņuks teik nūjimts i nūlykts muotis kliepī, piec tam nūnasts klietī i vyss, meitai vaira napīdīņ nikaida draiskuošonuos i doncuošona ar vysaidim sovvaļnīkim. Nu taids basu i tenoru guojīņs, ka osorys bierst, cik skaista tai meitai preceibu šaļts.

Dzīsme radeita projektā “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”, kas tyka aizsuokts 2015. godā, kod nūtyka cykla pyrmais koncerts. Tuoluokūs treis godu laikā dirigents Māris Sirmais puļcēja 74 Latvejis komponistus, kuri, muzykali portretejūt pīcys stihejis: guņs, iudiņs, zeme (Tāvzeme), dabasi i mīlesteiba, radeja svaigu a cappella skaņdorbu papyldynuojumu Latvejis koru repertuaram. Dzīsmis izskanēja pīcūs koncertūs, kai ari tyka publicāta notu gruomota.

Alduoņa Kalniņa dzīsmi tīšsaistē var nūsaklauseit raidejuma “Latvijas koncertzālēs” īrokstā, kur tyka atskaņuots pīktais koncerts “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” (15.02.2018.), īroksts skanēja 2018. gods 15. martā. Dzīsme “Dancova zvērbuļi” atskaņuota īroksta 42:30 minutā ITE.

***

“Kai byus, tai byus. Mes jau braucam iz Līpuoju, jī taipat najuss atškireibu!” soka kaida koriste. A mes poši?

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
16
Ūtr
17:00 Rezidejūšūs muokslinīku publisku... @ Rotko muzejs
Rezidejūšūs muokslinīku publisku... @ Rotko muzejs
Jul 16 @ 17:00 – 18:30
16. julī 17.00 stuņdēs Rotko muzejā sevkuram byus vareiba īpasazeit tyvuok ar ostonim storptautyskim muokslinīkim publiskajuos prezentacejuos, kurymuos jī īpazeistynuos ar sevi i sovu dailradi.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys[...]