Latgolys sabīdryskī darbinīki aicynoj Dzīšmu svātkūs īkļaut vaira latgaliskuo

Latgolys sabīdryskī darbinīki aicynoj Dzīšmu svātkūs īkļaut vaira latgaliskuo

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Bīdreiba “Latgolys Saeima” izsyutejuse atkluotu viestuli, kas adresāta kulturys ministrei, Latvejis Nacionaluo kulturys centra direktorei i Dzīšmu i deju svātku organizatoru puorstuovim, aicynojūt Latgolys viesturiskuos zemis kulturviesturiskajom tradicejom rast byutyskuoku vītu Dzīšmu i deju svātkūs.

Viestulis autori nūruoda, ka svātki ir latvīšu tautys kulturviesturiskuos identitatis atspaits, partū daudzi Latgolys latvīši, bolstūtīs iz 2021. gods 16. junī pījimtū Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu, kurā kai latvīšu nacejis kūpejuo boguoteiba pastreipuota viesturiskūs zemu kulturviesturiskuo identitate, beja naizpratnē, ka svātku kūpkora koncertūs, izjemūt nalelu fragmentu lelkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” prologā (Valts Pūce, Inese Zandere “Nācēji”), naskanēja nivīna dzīsme Latgolys latvīšu (latgalīšu) volūdā. Kotrā latvīšu viesturiskajā zemē ir sovys unikalys i atškireigys latvīteibys īzeimis, tradicejis, volūdys paveidi. Latvīšu tautai ir viesturiski izaveiduojušys divejis latvīšu rokstu volūdys, kas ir latvīšu nacejis kūpejuo boguoteiba i ir vaļstiski atbolstamys i atteistamys, taipat kai lībīšu identitate, kultura i volūda. Latvīšu Dzīšmu i Deju svātku aizdavums ir ituos vierteibys atteisteit i nūstyprynuot. Partū, piec viestulis autoru dūmu, ir svareigi, kab lelkoncertūs nu Mežaparka Leluos estradis skaņ dzīsmis ari latgalīšu volūdā talanteiguokūs Latgolys dirigentu vadeibā.

Kai raksteits viestulē, Latvejis nūvodu kruosys kūši īsamirdziejušys deju lelizvadumā “Mūžīgais dzinējs”. Piec svātku varēja dzierdēt daudz lobu vuordu par Latgolys deju bloku, kur Latgolys leiksmuo i smeļdzeiguo tautysdzīsme beja labi īsadzeivuojuse horeografejā, veidojūt spylgtu lelizvaduma kulminaceju. Ari viersvadeituoju i viersvadeituoju asistentu vydā beja latgalīši. Sovpus, runojūt par pyutieju orkestru koncertu, 2023. gods svātkūs uzvarēja koncepceja, ka orkestri spielej pa sarežgeiteibys grupom, leidz ar tū nūvodu viersdirigentim repertuara izvēlē beja nanūzeimeiga lūma, saleidzynojūt ar 2013. i 2018. godu, kod svātku programuos spielēja pa nūvodim, partū nūvodu viersdirigentim beja leluoka vareiba īkļaut nūvodam rakstureigus skaņdorbus.  

Viestule izsyuteita, jo 2. novembrī plānuota XXVII Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu i XVII Deju svātku izviertiešonys konference “Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums”. Tū parakstejuši 29 Latgolys sabīdryskī darbinīki, nu kurūs daļa ir ari svātku daleibnīki. Jī tur nūceju, ka konferencē, runojūt par svātku scenarejim iz prīšku, tiks jimti vārā ari viestulē mynātī īsacejumi, kas baļsteiti Latvejis viesturiskūs zemu lykuma pamatprincipūs.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
2
Sai
18:00 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Mar 2 @ 18:00 – 20:30
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
21:15 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Mar 2 @ 21:15 – 23:15
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
23:15 Kina “Cylvāka bārns” @ LTV1
Kina “Cylvāka bārns” @ LTV1
Mar 2 @ 23:15 – Mar 3 @ 01:00
Tei ir pyrmuo latgalīšu kina – Latgolā (Sakstagolā) filmāta i pošu latgalīšu spākim veiduota. Kina ir baļsteita iz Juoņa Klīdzēja romana ar taidu pošu nūsaukumu motivim. Stuosts par Latgolys Paulānu saimis dzeivi, par tradicejom i[...]