Rēzeknis nūvoda jaunīši sagatavejuši raidīrokstu par leidzdaleibu, ilgtspieju i aktivu dzeivisveidu laukūs

Rēzeknis nūvoda jaunīši sagatavejuši raidīrokstu par leidzdaleibu, ilgtspieju i aktivu dzeivisveidu laukūs

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Bīdreiba “LOBS” oktobrī publiciejuse i pīduovoj nūsavērt Rēzeknis nūvoda jaunīšu raidīrokstu, kas veļteits jaunīšim myusu dīnuos aktualom temom – jaunīšu dzeivei laukūs, ilgtspiejai i aktivam dzeivisveidam.

Raidīroksta mierkis ir radeit i pīduovuot lauku jaunīšim vysaidys īspiejis tepat iz vītys Latgolā, kai ari reizē uzlobuot lauku regionu tālu. Raidīrokstu veiduošonys dorbus darejuši poši jaunīši. Vysys raidīroksta sarunys voda Iļja Gruznovs – jaunīts nu Strūžanu pogosta. Raidīroksta serejis īraksteitys Rēzeknis nūvoda Drycānūs, Strūžānūs i Kvāpānūs. Bīdreibys “LOBS” puorstuove Ingūna Semule stuosta, ka tai kai raidīroksti beja Eiropys Solidaritatis korpusa projekta “Move to Improve vol.2” daļa, tys paredzēja, ka projekta dorba grupā juobyut pīcim jaunīšim vacuma grupā nu 18 da 30 godu. Kotram beja sovi aizdavumi – kaids dareja virtualūs dorbus, cyts izstruoduoja anketys i rezultatu apkūpuojumus, kaids varēja raidīrokstu sarunys i organizēja pasuokumus.

#1 Saruna par leidzdaleibu ar tuos eksperti, “British Council” puorstuovnīceibys Latvejā kūpīnu atteisteibys konsultanti Kristīni Leontjevu.

#2 Saruna par ilgtspieju ar bīdreibys “Zero Waste Latvija” vaļdis lūcekli Elīnu Kolāti

#3 Saruna par sportu kai aktivu dzeivisveidu ar florbolisti Aurēliju Zariņu, kura īt nu Drycānu, tok niu florbolu spēlej i dzeivoj Suomejā.

Projekta eistynuotuoji atzeimoj, ka vareiba pylnveiduot sevi vysaiduos jūmuos ir vīna nu svareiguokūs lītu jaunīšim laukūs. “Pa munam, jaunīšim vysod beja i byus svareigys īspiejis sevi pylnveiduot. Tok tys ir taids kai apbūrtais lūks: laukūs nav daudz jaunīši, deļtuo breivuo laika pavadeišonys, interešu pīduovuojums ir daudzi mozuoks nakai piļsātā, tok nu ūtrys pusis izbraukuot iz piļsātu ni kotrys laukūs dzeivojūšais jaunīts var atsaļaut. I tai iz riņči – varbyut i grybātu, bet navar, tok iz vītys nav tik daudzi grybātuoju, lai radeitu koč kū jaunu. Itūšaļt, cik poša radzu kai jaunuotnis darbinīks, saprūtu, ka jaunīšim ir svareiga kūpā byušona i sova redzislūka paplašynuošona. Kūpā byušona roda ari drūseibys sajiutu īsadreikstēt nūbraukt koč kur, redzēt i dareit vaira,” stuosta Ingūna Semule, Drycānu i Strūžānu pogostu jaunuotnis darbineica.

Bīdreiba prīcojās, ka raidīroksti beja vareiba i lobs veids, kai specialistus nu Reigys pīaicynuot atbraukt iz Rēzeknis nūvodu i sasatikt pošu jaunīšu naformalajā vidē. Tys īdvesmojūt raudzeit dorbu turpynuot, koč ari, kai stuosta Ingūna, vysim itei bejuse pyrmuo pīredze i ari vysā izaicynūša. Tok asūt gandarejuma sajiuta. Jaunuotnis darbineica atzeimoj, ka vysu izaicynūšuokais dorbs bejs Iļjam, kuram daguojs puorvarēt ari sovus izaicynuojumus – byut kameru prīškā i vadeit sarunu ar sev napazeistamim cylvākim, tok reizē saguojs izzynuot daudzi jauna. Projekta eistynuotuoji prīcojās, ka raidīrokstūs apsavārtuos temys nav palikušys viņ īrokstim, bet kūpā taiseitys ari izzynūšuos i sportiskuos aktivitatis, kuruos izcaltys vysys temys – pīsadaleišona, vide i aktivais dzeivisveids.

Izmontojūt izdeveibu sarunai par jaunīšim i aktivitatem, portals lakuga.lv vaicuoja Ingūnai par juos pīredzi i nūvāruojumim jaunīši gribiešonai dzeivuot Latgolā, atsagrīzšonai regionā i īspiejom. Atsacejumā iz tū jei soka:

“Saprūtams, ka suokumā leluokuo daļa nūbrauc paceli. Ir kas vāluok atsagrīž i kas naatsagrīž. Maņ ruodīs, ka kotram ir juonūbrauc i sova pīredze juopaplašynoj Eiropā i uortus tuos, lai radzātu koč kū cytu, dabuotu pīredzi, pylnveiduotūs i piečuok tū izmontuotu, jau atsagrīžūt. Tys byutu taids idealais variants, tok realitatē ir tai, kai ir, ka daudzi jaunīši nūbrauc i atbrauc viņ pagasteit pi vacuoku. I vyss. Tok lela prīca ir par taidim, kas rauga izmontuot laukūs asūšuos īspiejis i sevi pylnveiduot ari ite, atrūn saimis i izalosa dzeivuot laukūs Latgolā.”

Raidīroksti īraksteiti latvīšu literarajā volūdā, kas ir kūpeiguo sazinis volūda kai jaunīšim, tai pīaicynuotajim ekspertim, bet iz vaicuojumu par volūdom jaunīšu vidē kasdīnā, Ingūna atbiļdē stuosta, ka vysā mīreigi var saceit, ka vysmoz tajā pusē, kur jei struodoj, kas ir Rēzeknis nūvoda Drycāni, Strūžāni, Gaigalova, i kur nūtykuse raidīrokstu fiļmiešona, ari latgalīšu volūdā ir bīža kasdīnys daļa. Tei bejuse ari dorba grupys golvonuo sazinis volūda. Saprūtams, ka vysu īprīškejūs apstuokļu i vidis deļ jaunīšu vydā komunikacejā pasaruoda ari krīvu volūda. Tok Ingūna ir cīši prīceiga, ka tikū školānu breivdīnuos bejuse nūmetnē Nautrānu apvīneibys 10–12 godu vacim bārnim (Bieržgaļa, Verēmu, Iļžukolna i Audriņu pogosti) i tei bejuse juos pošys pīredzē latgaliskuokuo nūmetne.


Publikaceja sagataveita Eiropys Solidaritatis korpusa projektā “Move to Improve vol.2”. Itei publikaceja paruoda vīneigi autora uzskotus i redzīni, i na obligati Eiropys Savīneibys, Eiropys Komisejis voi Nacionaluos agenturys (Jaunuotnis storptautyskūs programu agenturys) redzīni. Organizacejis nav atbiļdeigys par publikacejā asūšuos informacejis kaidu izmontuošonu. Publikacejis par raidīrokstim izvītuošonu portalā lakuga.lv apmoksoj bīdreiba “LOBS” nu projekta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
27
Sai
all-day “Satiec savu meistaru!” @ Latgola
“Satiec savu meistaru!” @ Latgola
Apr 27 – Apr 28 all-day
Tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru!” itūgod byus vysa apreļa garumā i kotru nedeļgolu aicynuos interesentus iz kaidu nu latvīšu viesturiskajom zemem i Reigu izzynuot myusu namaterialū kulturys montuojumu meistarklasēs, praktiskuos nūdarbeibuos i lekcejuos, informej Latvejis[...]
16:00 Amaterteatru saīts @ Kruoslovys kulturys noms
Amaterteatru saīts @ Kruoslovys kulturys noms
Apr 27 @ 16:00 – 19:00
Amaterteatru saīts @ Kruoslovys kulturys noms
17:00 Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 27 @ 17:00 – 18:15
Jau gondreiž 40 godu kordirigente Anda Lipska struodoj sovā profesejā. Dzīd. I īdrūsynoj dzīduot cytim. Ka kaids īrūsynoj, aizsuoc i mes dzīdim leidza, saīt dzīduošona voi varbyut dzīdynuošona? Nu rauduošonys aicynuojuma saīt raudynuošona, nu doncuošonys[...]