Byut muokslinīkam faktiski ir nalaime cylvākam. Saruna ar Mārteņu Punduru

Byut muokslinīkam faktiski ir nalaime cylvākam. Saruna ar Mārteņu Punduru

Intervejis autore: Ligija Purinaša portalam lakuga.lv

Metalmuokslinīks Mārteņš Pundurs (1995) ir vīns nu jaunuokuos paaudzis radzamuokūs muokslinīku, kas nasakautrej sevi asociēt ar latgalīšu identitati. Jis skaita, ka nav nūzeimis tam, nu kurīnis cylvāks īt, golvonais – voi jis var i grib byut pasauļa centrā. Sasarunojam par omotim, lūmom i tū, cik laika vajag, lai cyti muokslinīki tevi skaiteitu par leidzvierteigu.

Kaidu laiku tu dzeivuoji i struoduoji Rēzeknē, tod – Vydzemis pusē, i itūgod pavasarī mes sajēmem ziņu, ka esi tics par Valmīrys dizaina i muokslys vydsškolys direktoru. Kai tys tai saguojs?

Es koč kaidus godus beju pa Rēzekni, div godi beju Vydzemis pusē vairā. Īprīšk struoduoju Rēzeknis Muokslys i dizaina školā (RMDV), tod beja vysaidi apsvārumi i es aizbrauču iz Ciesim, kur beju ražuošonys vadeituojs vīnā metalapstruodis uzjamumā. Tod pasaruodeja īspieja, i tod tai saguoja. Suokumā es dūmuoju, ka byus tīšs sakars ar pedagogeju i muokslu, bet tys ir tai pastorpynuotuok – primari juobyut izpratnei par normativajim aktim, vuiceibu saturu, juoatbiļd par vysu i juosekoj leidza, lai myusu darbeiba atbiļst nūteikumim. Beja maņ ekspektacejis, ka es nu ražuošonys atsagrīzšu pi muokslys, bet, nā, es asu kantura žurka, kas paroksta papeirus (smejās).

Klausūtīs tevī, aizadūmuoju, kas tod ir muokslinīks – kantura žurka voi ražuotuojs?

Muokslinīks nav nivīns nu itūs. Kai ofisa dorbs, tai dorbs ražuošonā ir krosa pretruna ar muokslinīka dzeivi. Lai es ari grybātu byut muokslinīks… Dreižuok varbyut muns sasnādzamais dzeivis standarts var nasaīt muokslinīka dzeivē. Gryuts byut muokslinīkam i dzeivuot. Vyss jau atkareigs nu muokslinīka definicejis – voi tei ir profeseja voi tys ir piec byuteibys. Es dūmoju, ka munā gadejumā tei ir profeseja. Es cīši raugu atrast laiku muokslai, grybu izstuodi, bet ar laiku ir tai.. Dorba grafiks naatstuoj daudz breiva laika, baigais skriejīņs.

Kaida tev beja pīredze RMDV?

Tys pamatā beja školotuoja dorbs, i tys ir dorbs ar bārnim. Tod, kod es pīkrytu tam dorbam, beju īsadūmuojs, ka bārni byus taidi kai es i muni kolegi sovā laikā – ka mes te tagad byuvēsim foršys lītys i dareisim foršys lītys, projektus, mums byus skaisti darbeni. Bet beigu beiguos beja: “Skolotāj, es gribu nomirt. Es neko negribu darīt!” Nu, jā, žāļ maņ teve, nagrybu, lai tev manis deļ juocīš. Olga ari beja vaicuojums – moz sajem, bārni nikuo nagryb dareit, i dzeive Rēzeknē ari taids depresivs pasuocīņs. Daudzi izavielej nadzeivuot Rēzeknē. Kod beju jauns i vuicejūs Rēzeknē, tod jei maņ ruodejuos cytaiduoka. Cerams, ka varbyut pādejuo laika nūtykumi koč kū maineis.

Voi politiskais klimats ītekmej rodūšū sferu?

Jā, prūtams, politika ītekmej. Ka “Saskaņa” nabyutu bejuse pi varys, tod varbyut ari es byutu palics tī, bet maņ napatyka tys kūpejais mikroklimats. Gola beiguos tū muokslu var taiseit tī, kur tev pateik dzeivuot. Mums vīnkuorši nav cylvāku, kas par tū īsadagtu, grybātu tū dareit. Reiga ir procesu centrs – i vysi cylvāki, kas ir īinteresāti procesūs, puļcejās tī. Es pījamu, ka koč kaida lokaluo procesu organizaceja tū varātu ītekmēt, bet es nazynu, voi tys ir byutiski. Ite [Vydzemē] ir vairuok tūs cylvāku, kam interesej ari pujenis i tomati.

Voi tev nasaruoda paradoksali, ka Reiga ir procesu centrs, bet Rēzeknē jau vysmoz 20 godu ir Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filiale? Faktiski, ite ir izauguse vīna muokslinīku paaudze. Tai vajadzātu byut.

Filiale ir Osvalda (Zvejsaļnīka – L.P.) nūpalns, paļdis jam. Suokuma godūs jis beja sova orūda meistars, nūteikti. Izaudzynuot muokslinīku paaudzi… Tys ari ir interesanti. Filialē struodoj lobi pedagogi, muokslinīki, jī zyna, kū jī dora. (Pauze.) Bet otkon es atsagrīzšu pi tuo, ka Reiga ir procesu centrs, i jauni muokslinīki, kas grybātu sasnēgt kaidus rezultatus, jī jau pošā startā tiemej iz Reigu. Rēzekne varbyut vaira ir pīturpunkts tim, kas nazyna, kū dareit ar sovu dzeivi. Maņ kai muokslinīkam ir tīseibys tai dūmuot.

Kai iz muokslinīkim ar Latgolys identitati verās nu molys? Kaida ir tova pīredze?

Tys ir lobs vaicuojums. Maņ ir pasaveics pīdzimt ar vāsu pruotu, maņ ruodīs, ka ir forši byut latgalīšam – tei ir taida kai Latvejis aristokrateja. Tod, kod mes suocem studejis LMA Reigā, bejom trejatā. Tagad, kod paguojs laiks, tī kolegi, kas par mums tūlaik īrēce, izatur ar respektu. Bet suokumā beja: “Blin, man ar tiem stulbajiem latgaliešiem tagad būs kaut kas kopā jādara?” Beja profesors Jurs Gagaiņs – beja mums pyrmuo nedeļa akademejā, staiguojom pa muzejim. Bejom ceļā iz “Arsenālu”, iz Kalpaka buļvara, pi Raiņa pīminekļa ir puoreja. Jis tai stuosta: “Sveiki, zēni. Tas ir luksofors. Pie sarkanā iet pāri nedrīkst, jums jāsagaida zaļais.” Tys beja taids cīši hiperbolizāts puorspīliejums, jis tū nadūmuoja kai jūku. Vyspuor daudzi izaturēja pret mums kai pret rikteiguokajim pākim. Maņ ilgu laiku beja pīsprausts Latgolys karūgs pi vestis, žaketis, es ari baigi nasliepu, ka asu nu Latgolys. Piec pyrmuo semestra itaida attīksme gon beidzēs, maņ pasaveice byut akademiski izveiceigam i atzeimis beja lobys. Jim nabeja īmesļa maņ braukt viersā, i tys aplauze ekspektacejis: “Kas tie par pāķiem un ko viņi šeit dara?”

Tu beji vīns nu tūs LMA studentu, kas Aizsardzeibys ministrejai izstruoduoja Jaunsardzis apbolvuojumus.

Jā, nu es cīši nagribieju pīsadaleit tymā konkursā, jo beja juotaisa diplomdorbs. Dorba vadeituojs pīspīde pīsadaleit konkursā, kas beja kūpeigs vysai metala dizaina nūdaļai. Nu es jau īprīšk beju jiemīs pa Jaunsardzi, maņ beja izpratne par tū, kai viesturiski tī apbolvuojumi beja veiduoti, kai jī izaver. Maņ īprīškejuo pīredze paleidzēja. Vajadzēja izīt vysaidys heraldikys komisejis i tt.

Karteņā: Mārteņa taiseitais Jaunsardzis apbolvuojuma dizains (nu muokslinīka privatuo arhiva)

Kai tev īt ar rūtom? (Mārteņš ir zeimyna “O.” dybynuotuojs – L.P.)

Taisu draugim lauleibys gradzynus, duovonys. Asu sasajiems iz nuokušū godu sataiseit izstuodi. Nav bejuse vaļa nazkū vaira dareit.  

Kai tev redzīs, – Latgolai ir vajadzeiga laikmeteiguo muoksla?

Tu otkon gribiesi, lai es defineju, kas ir laikmeteiguo muoksla? (Smejās.)

Bet varbyut Latgolai pīteik ar krucifiksim? Voi Latgolai ir vajadzeigys privatuos galerejis?

Es dūmoju, ka galerejis ir vajadzeigys. Deļtam ka vys tik muokslinīks līk dūmuot par lītom nu cyta skotupunkta… Bet muns skatejums iz laikmeteigū muokslu, nu, nazkod es beju baigais  fans – jā, itys ir tys, kū mums vajag. Bet otkon ir paguojs kaids laiceņs un nu jau dīzgon ilgi mani kaitynoj beigtais kačs burkā voi banans ar makgaivereni. Un it kai bananam ar makgaivereni pīspraustam pi rigipša plāksnis nav nikaidys vainis, nu, forši, jā, rigipss. Bet tymā breidī, kod tam muokslys dorbam ir vajadzeigs 2-4 lopys ar slikti strukturātu, nasaprūtamu tekstu, lai paskaidruotu, kū tys banans nūzeimej. Nu… deļkam tys ir vajadzeigs? Nu mož pīroksti gruomotu, mož tys tai lobuok struoduos. Es cīši bīži nasaprūtu tūs dorbu jāgu – muokslinīks cīši grib nazkū pasaceit. Maņ ruodīs, ka varbyut tagad ir eistais breids tamā laikmeteigajā kusteibā integrēt tuos tradicionaluos vierteibys, lai atgiutu koč kaidu sovu konsekvenci. Voi ir vajadzeiga laikmeteiguo muoksla? Jā, bet laikmeteigajai muokslai vajadzātu nūsastabilizēt.

Pastuosti, kaidys varātu byut tradicionaluos vierteibys, kuru laikmeteigajai muokslai tryukst.

Pīmāram. Nu, vīns nu īmesļu, deļkam es aizbrauču nu Rēzeknis, beja tys, ka, pa manim, Rēzekne ir cīši našmuka piļsāta. Ir varbyut dažys elegantys vītys, bet puorejuos ir šausmys – ir daži styureiši, kas natyka nūslauceiti 1944. goda bombardeišonā. Sorkonuos ceglu ākys, bet ir ari taidys, kas apšyutys ar dielim i nūkruosuotys zalis, nu, samaituotys cylvāku nazynuošonys deļ. Ir koč kaidys lītys, kurys cylvāki universali interpretej kai skaistu, pateikamu, taidu, kur pateikami uzaturēt. Ciesis taidā ziņā ir pateikamys. Taipat ari ar koč kaidim muokslys dorbim.

Tuos ir muokslys i vidis attīceibys?

Jā, bet tuos pošys lītys dorbojās ari vizuali plastiskajā muokslā. Maņ cīši saista, ka dorba izstruodē vys tik pastuov kaida amatnīciskuo virtuozitate. Itys vaira nav tys laiks, kod iz audakla var izlīt spani kruosys, i tys byus nazkas jauns i interesants. Tys jau ir izdareits tyukstūšom reižu, leidz ar tū vaira naradzu jāgu tū dareit. Pat ka tu dalīc četrys lopys ar pamatuojumu. Lai dorbam byutu simpatiska nūzeime, dorbam ir juobyut tehniski interesantam. Lai tei nav skaudze ar koč kū voi kačs burkā, lai tys sasasauc ar tū cylvāka īdzymtū spieju atpazeit skaistū objektā, iz kuru jis verās. Bet muokslai nav juoraisa tik pozitivys sajiutys. Tehnika, kuru muokslinīks izmontoj – jai juobyut respektablai, ka tys eistyn ir kas taids, kū na kotrys cylvāks var izdareit. I sajiuta, kuru tys roda. Ka dorba jāga ir tekstā, tod nataisi muokslys objektu.

Karteņā: Mārteņa taiseituo rūta (nu muokslinīka privatuo arhiva)

Kai tev ruodīs, deļkam Latgolā bīži viņ ir tai, ka, lai vierzeitu procesus rodūšajuos sferuos, tev ir tīšā veidā juoīsasaista politiskajūs procesūs?

Deļtam, ka vysi sabīdryskī procesi fundamentali ir politiskī procesi. Ka mes gribim ītekmēt sabīdreibu, tod tys ir politisks process. Pat ka tei ir muoksla i kultura, tī taipat ir sabīdriski i politiski procesi. Tu navari sēdēt sovā garažā i gleznuot ainovys. Tikleidz tu izlein nu sova pogroba i gribi koč kū sabīdriski ītekmēt, tu jau automatiski īsasaisti politiskūs procesūs. Es sovā naivajā pasauļa skatejumā dūmoju, ka Reigā tuos lītys nūteik drupeit cytaižuok, jo tī ir daudz žurnalistu i cytu cylvāku, kas rauga sevi nūdrūsynuot ar dorbu, leidz ar tū muokslinīkim ir leluoka platforma sovu ideju pausšonai caur publicitati.

Kai atškiert populismu nu muokslys? Vaicoju, jo muoksla jau bīži teik izmantuota politiskajā propagandā.

Vyss atkareigs nu autora mierku – kas i kai teik dareits. Ir juoanalizej mierkis, verūtīs iz muokslys dorbu. Vys tik tū navar nūslēpt. Pīmāram, Ukrainys kara kontekstā mes jau cīši labi redzim Kremļa golma muokslinīkus, pīmāram, Zurab Tsereteli[1]. I ir muokslinīki, kas gleznoj sovus kirbus.

Voi tovi dorbi voi izpausmis veidi ir tykušs cenzāti voi pakļauti kolektivam nūsūdejumam tik deļtam ka jī naatbiļst koč kaidom īrostom, pīrostom normom?

Es nadūmoju, ka asu pakļauts taidam riskam. Naskaitu, ka es tik labi asu spiejiegs intrepretēt realitati i saprast, kas ir i kas nav vierteigs, lai maņ byutu koč kaidys moralys tīseibys cytim cylvākim stuosteit, kas ir i nav lobs. Leidz ar tū es sovā dorbā leluokūtīs naīkļaunu tuos idejis, kurys grybātu pastuosteit cytim. Tys mani automatiski diskvalificej nu ituos spēlis.

Parunuosim par rodūšajom krizem?

Es rodūšū krizi sauktu par neikuleigu attaisnuojumu slynkuošonai sevkurā situacejā i muokslā: “Es šodien nevaru, man ir jāsagaida iedvesma.” Tai nabyus. Ka tu dori, tod dori. Zānam, kas rūk gruovus, nivīns napraseis: “Nu, kai tev nūskaņuojums – tu šudiņ vari izrakt bedri voi navari?” Ka ir juorūk, tod ir juorūk. Ja ir juotaisa, tod ir juotaisa. Prūtams, es izbaudu muokslys radeišonys procesu – es grybu atsagrīzt pi muokslys. Juoatzeist, ka nūpītnai radeišonai naasu pīsavierss nu Rēzeknis laiku. Nu, jā, maņ sovā ziņā ir tei krize. Bet juopīspīž sevi piec dorba vokorā īt škiunī i dareit. Beiguos jau ir koč kaida prīca, ka esi izdarejs. Vyss dareišonys vaicuojums. Byut muokslinīkam tys ir tai kai drusku luosts. Tei faktiski ir nalaime cylvākam, deļtam, ka vysys rodūšuos industrejis ir uorkuorteigi sarežgeiti monetizēt. Ir cīši komplicāti nūpeļneit naudu nu rodūšajim dorbim, tys ir gondreiž naīspiejami. Bet tys naizslādz tū, ka maņ kai muokslinīkam ir juostruodoj pi sovys muokslys. Ari tod, ka tu esi nūstruoduojs sovys 40 stuņdis pamatdorbā. Tys ir sarežgeiti, jā. Deļtam daudzi muokslys cylvāki ir nalaimeigi, jo naspiej sadzeivuot ar koč kaidom dzeivis realitatem, ar kurom vīnkuorši ir juosadzeivoj utilitarajā pasaulē. Skaistuos lītys ir svareigys atseviškom cylvāku grupom, bet tys var nasaīt kūpā ar buļvu rakšonu. Ir cīši moz muokslinīku, kas peļnej tik ar muokslu.

Nu jā, piars ari ir svareigs. Bet daudzi reklamisti poši pretendej iz tū, lai skaiteitūs muokslinīki. Voi jī ir muokslinīki?

Kas tod ir laikmeteiguo muoksla? Daudzi gleznuotuoji, kas gleznoj koč kaidys klusuos dobys, jī ir muokslinīki tradicionālajā, klasiskajā izpratnē. Voi tei ir muoksla? Nu, paļdis tev, ka esi uzgleznuojs peonejis i kirbi sovā laikā. Kaida jāga nu tuo, ka nivīnam tys nainteresej? Nu, varbyut tovai kaiminīnei. Nu ūtrys pusis – tu sataisi piļneigu najiedzeibu – video TikTokā i tys “pajam” pusūtra miļjona cylvāku. Nu… Kam ir leluoka jāga? Kas vaira ītekmej cylvākus? Nu, kas ir muoksla? Es naasu vysu sovu dzeivis godu laikā redziejs kaidu konsekventu definiceju muokslai: kam ir jāga, kas ir lobs i kas nav lobs, deļkam itys ir lobs i deļkam tys nav lobs. Profesors Jurs Gagaiņs saceja: “Paturi arbūzu! Paturi arbūzu… ” Nazynu, nazynu, nazynu…


[1] https://vsuete.com/vladimir-putin-monuments-sculptures/

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
24
Pīk
22:05 Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
May 24 @ 22:05 – 23:00
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmini. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]