Latveja ir peļnejuse, kab Latgolys dvēseliskums tyktu izplateits vysā vaļstī. Saruna ar Ievu Kalderausku

Latveja ir peļnejuse, kab Latgolys dvēseliskums  tyktu izplateits vysā vaļstī. Saruna ar Ievu Kalderausku

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Jau catūrtū godu Ieva Kalderauska struodoj Nacionalajā elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmē (NEPLP), kurys golvonais mierkis ir uzraudzeit i regulēt elektroniskūs plošsazinis leidzeklu darbeibu vaļstī. Da tuo Ievai bejs gars ceļs žurnalistikys pasaulī, kas aizasuoce nu bankys papeiru dorbu. Ieva eistyn nūviertej sovu pīredzis boguotū ceļu, kur misejis apziņa ir īvuicejuse byut par sovys jūmys profesionali, koč ari suokumā tys nikod nav vīgli – tok nu tuo nav juosabeist.

Ieva, pastuostit, kur ir jiusu dzymtys saknis?

Asu dzymuse Varakļuonūs, kur nūdzeivuoju 14 godu, tok sovys eistuos latgaliskuos saknis vaira izjutu, dzeivojūt pa vosoru pi vacvacuoku Cyblā – cīmats, kas atsarūn aiz Ludzys, sūpluok Krīvejis rūbežam. Tī es vaira īsavuiceju latgalīšu volūdu, runojūtīs ar cylvākim, par pīmāru, stuovūt ryndā piec maizis, kas vyspuor beja sovaids kasdīnys pasuocīņs (smejās).

Muni seņči īt nu Latgolys. Itūgod beja taida unikala dzymtys sasatikšona, kur sasalaseja vaira nakai 80 rodu. Es apsazynuoju, cik eistyn lela ir muna dzymta. Izzynuoju ari cīši daudzi interesantu faktu. Es īmu nu Romancānu-Kalvānu dzymtys. Varbyut ir dzierdāts taids muokslinīks Vitālijs Kalvāns, kurs ir dīzgon zynoms Latgolā. Jis ir muna vactāva bruoļs. Vyspuor munūs rodūs ir vairuoki muokslinīki.

Daudzim beja pateikams puorsteigums, ka jius runojat latgaliski. Kai niu kasdīnā ir ar volūdys lītuojumu?

Tagad ar volūdu ir drupeit gryušuok, jo kasdīnā tū nalītoju. Tok vys vēļ maņ Cyblā dzeivoj radinīki, deļtuo, kod nūbraucu da jūs, ceņšūs runuot latgaliski. Ari vacuos paaudzis aizīt, tok jaunī vaira ar mani runoj latviski, partū ka latgaliski maņ ir gryuši. Tu vari praktizēt volūdu, ka tu vysu laiku runoj. Klauseišonuos eisti nav tys. Tys ir sevkurā volūdā – ka tu narunoj, tev atrofejās volūdys muskuli i saīt sevi tai kai lauzeit. Es tagad puorsalīcynoju, ka kasdīnā vajag vaira runuot, na viņ klauseitīs.

Mums kaimiņūs beja taids Ontons, kurs prota runuot tik latgaliski. Tod maņ cytreiz daguoja pīstruoduot par tulku tim, kuri latgaliski nasaprota. Jis pats varbyut pat latvyski nasaprota, kū jam saceja. Tok Varakļuonūs es vyspuor narunuoju latgaliski. Ni saimē, ni školā. Vyspuor napīmiņu, ka kaids koč kur runuotu latgaliski, dreižuok runuoja taidā lauzeitā latvīšu volūdā. Kod es pasaaugu leluoka, suoču aizadūmuot, deļkuo mes narunojam latgaliski.

Iz kurīni dzeivis celi nu Varakļuonu nūvede tuoļuok?

Piec Varakļuonu mes puorsacēlem dzeivuot iz Reigu. Vuicejūs Reigā vairuokuos školuos, vāluok īsastuoju Latvejis Universitatē, kur vuicejūs par ekonomistu. Tymā laikā tuos programys beja taidys, saceisim, zalis, piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys. Tuo īmesļa deļ puorguoju iz privatū augstškolu RISEBA, kas tymā laikā pat skaitejuos kai vīna nu lobuokūs privatūs augstškolu. Pabeidžu ekonomistus i muns pyrmais nūpītnais dorbs 90. godu beiguos beja Latvejis Kruojbankā. Beju vārtspapeiru specialists. Tī beja privatizacejis laiki – taiseju vārtspapeiru kontus i nūsadorbuoju ar akceju deregistraceju. Tod vēļ pastruoduoju ari “Hansabankā” (tagadejā Swedbank), leidz suocēs munys žurnalistis gaitys.

Ap 2000. godim suoču struoduot ziņu agenturā BNS. Tī nūstruoduoju pīcus godus – raksteju par finansem, ekonomiku. Tymā laikā nabeja daudzi žurnalistu voi cylvāku, kas vyspuor koč kū saprostu nu vārtspapeiru, banku lītu. Es nabeju žurnalists i, atkluoti runojūt, suokumā ari nimoz i raksteit naprotu, bet beju cīši uzcīteiga i maņ patyka tys dorbs, deļtuo ar laiku tū īsavuiceju.

Piec BNS agenturys es aizguoju iz “Dienas Biznesu”, kur nūstruoduoju deveņus godus. Tī ari raksteju par vysaidom ekonomiskom temom. Maņ patyka pietejumi, analitika, dzili i sarežgeiti vaicuojumi. Dūmoju, ka maņ tys ir īdzymts, jo vactāvs beja cīši gudrs, ceņteigs i kuorteigs, taipoš ari vacmuote. Deļtuo ari maņ ir tai, ka gribīs pamateigi vysu izpieteit, kab byutu piec īspiejis plašuoka i lobuoka informaceja, kab laseituojam byutu lobums nu tuo, ka jis nūpierk avīzi. Vāluok, saisteibā ar akcionaru maiņom, redakcionaluo politika palyka sovaida. Tymā laikā sajiemu pīduovuojumu īt struoduot iz Latvejis Naatkareigū televizeju (LNT). Pīkreitūt pīduovuojumam, suoču struoduot ziņu dīnastā. Tī ari nūstruoduoju sešus godus kai žurnaliste. Tys beja izaicynuojumim pylns laiks, partū ka televizejā izaruodeja pavysam sovaižuok, nakai raksteit avīzē. Vyss beja juoroksta eisi, koncentrāti, tok es beju pīroduse pi lelūs, analitiskūs pologu. Maņ beja sevi cīši juolauž pi tuo.

Jums ir pīredze vysaidu veidu medejūs – kai drukuotajā presē, tai ari televizejā. Kas pošai vaira guojs pi sirds?

Kotrai vītai ir sova vierteiba, kur dabuota cīši loba pīredze, taipoš ari palykuši lobi draugi, kolegi. Par pīmāru, nu “Dienas Biznesa” laiku mes reizi godā sasateikam ar kolegim. Izkruotū pīredzi izmontoju asūšajā dorbā, taipoš ari tys plašais cylvāku lūks, pi kuo esi tics, ir lela vierteiba. Maņ patyka tys process, ka tu veļtej sovu energeju, kab īsavuiceitu dareit tū, kū dori tagad. Televizejā es īsavuiceju runuot, vuiceitīs lelus tekstus nu golvys, taipoš ari sevi pasnēgt i labi izavērt (smejās). Kotrā vītā ir koč kas taids, kuo nav cytā, i tys ir breineigi!

Daudzi nūstruoduoti godi žurnalistikā ir vierteiga pīredze, tok kū profeseja dūd pošam cylvākam, juo personeibai?

Ka dorbu dora nu sirds i ceņteigi, tod tys ir cīši gryuts dorbs. Vysod asu apbreinojuse žurnalistus. Īgivums ir spieja apkūpuot lelu informaceju, analizēt tū. Tys ir tys muskuļs, kuru tu vysu laiku trenej. Pyrmajūs godūs tys ir gryuši, bet ka tu tū trenej, tod vāluok tys tev cīši paleidz ari iz prīšku dzeivē saprast lītys. Medejprateiba mums īvuica puorbaudeit olūtus i naticēt iz reizis vysam, kū tev pasoka koč voi radinīks. Tu saprūti, nu kurīnis tei informaceja izskaņ, kaids ir informacejis ritiejums i puorbaudi tū. Tys ir vierteigi, ka tu nauzatici vysam, kū tev soka.

Ūtra līta ir komunikacejis prasme. Žurnalists muok sasarunuot ar sevkuru cylvāku, koč voi jis syuta tevi pīcys sātys tuoļuok. Tys maņ radeja drūsmi runuot ar augstuoka leimina cylvākim. Vīna nu baileiguokūs interveju, kas maņ ir bejuse, ir ar Einaru Repši. Maņ beja baist koč kū napareizi pavaicuot, tok žurnalistikā ir taids teicīņs, ka “navar byut napareizu vaicuojumu”. Vyss ir atkareigs nu cylvāka, kai jis prūt atbiļdēt iz vysaida veida vaicuojumim. Ir svareigi saprast, ka sevkurs cylvāks ir cylvāks ar vysom ciļvieceigom problemom. Omoti i pozicejis nas tik atbiļdeibu, kas jim ir juouzajam.

Vēļ vīna žurnalistu līta ir spieja saglobuot uzticeibu cylvākūs. Mes cīši aizsorgojam sovus olūtus. Cylvāks uzatyc tam, kū tu stuosti, i tei ir šausmeigi lela vierteiba. Ari itūšaļt, ka maņ kaids kū ta pastuosta, es jiutu cīši lelu atbiļdeibu par informacejis saglobuošonu i es tū ari doru.

Ieva Kalderauska, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

2020. godā suocet sovys gaitys NEPLP. Kai beja pamest televizeju i puorīt uz taidu jaunu leimini? Tys beja vierīneigs pakuopīņs iz augšu pa karjerys kuopnem.

LNT likvidēja, apvīnuoja dīnastus ar TV3. Tys beja suopeigs process ar cīši daudzom nagativom emocejom i naziņu. Laiks, kod koč kas beja juomaina dzeivē. Es taiseju sižetu TV3 ziņom par Ministru kabineta presis konferenci, kur piec vaļdeibys sēdis deputats Artuss Kaimiņš praseja snēgt informaceju par pīsacejumim iz NEPLP padūmis lūcekļa omotu. Suoču dūmuot – a varbyut maņ juopīsasoka? Pīsasaceju i acimradzūt muna pīredze deputatim ruodejuos pījemama i jī mani nūviertēja.

Jau pyrmajā īvieliešonys dīnā beja pyrmuo padūmis sēde. Guoju lelom acim i nasaprotu, kas nūteik, kaidi lāmumi maņ juopījam (smejās). Saceitu, ka tyku taidā laikā, kas beja cīši izaicynojūši, jo pyrmajā godā suocēs Covid-19 krize. Beja ari medeju krize, kod vajadzēja pīsaiseit i izdaleit naudu, kab medeji izdzeivuotu. Beja cīši daudz juostruodoj pi naudys izkonkuriešonys. Tod suocēs kars, kur beja juopījam lāmumi par Krīvejis propagandys televizejis kanalu sliegšonu. Taipoš ari sabīdryskūs medeju izīšona nu komercreklamys tierga. Kotru godu – kai februars, tai suocēs izaicynuojumi.

Maņ daudzi cylvāki vaicuoja, voi maņ nav žāļ aizīt nu žurnalistis dorba i suokt struoduot padūmē, kur ir birokrateja, papeiri, dokumentacejis. I maņ nabeja žāļ vīna īmesļa deļ – es beju cīši nūguruse. Ciļvieceigi i fiziski. Pādejuo gods laikā beja cīši daudzi struoduots. Sešys dīnys nedeļā nu agra reita da vāla vokora. Bārnus i saimi naredzieju. Beju nūguruse, tok ar taidu dūmu īt tuoļuok. Drūši viņ tuos sauc par karjerys kuopnem, kod tu sper nuokušū sūli jaunom īspiejom, radzūt, ka tu tū vari izdareit, jamūt vārā pīredzi i izgleiteibu, apjiemeibu.

Es īsavuiceju vysu birokrateju, kas suokumā maņ beja lels izaicynuojums. Īmūt struoduot iz padūmi, dūmuoju, ka atbiļdeišu par divejom lītom: medeju satura daīmameibys veicynuošonu i pakolpuojumu piec pīprasejuma nūzaris uzraudzeibu. Tok izaruodeja, ka tys dorbs nav nimoz tik sauss. Tys beja cīši lels dorbs, kab itūs vaicuojumus vyspuor īkustynuotu. Cīši daudz juopietej storpvaļstu pīredze, jo Latvejā nikuo taida eisti nabeja. Vysi procesi saistejuos ar lela apjūma informacejis dabuošonu, kas maņ pateik. Tys nav dorbs viņ par papeiru paraksteišonu, tok lela informacejis izpiete, analitika. Ari drupeit rodūšs dorbs.

Tagad jau byus catūrtais gods. Maņ pateik dorbs NEPLP, jo es saprūtu tū vidi, kai struodoj medeji, kai jiutās žurnalisti. Prūtams, ir lītys, par kurom tu cīši puordzeivoj. Bet es zynu, ka doru lītys piec lobuokuos sirdsapzinis i lai ir ari palīkūšs lobums nu tuo.

Kaida ir dīnys kuorteiba i pīnuokumi NEPLP?

Kotra dīna ir interesanta. Pyrmūdiņ saplānojam, kū mes kotrys dareisim. Catūrdīnis ir padūmis sēdis dīnys. Vysaidys sasatikšonys, pīmāram, par plānuotim grūzejumim lykumūs. Niu mes struodojam pi grūzejumu Elektroniskūs plošsazinis leidzekļu lykumā, kab puorjimtu direktivu, kas nūsoka, ka straumiešonys pakolpuojumu snīdziejam, kuri snādz pakolpuojumus Latvejā, daļa nu jūs īnuokumu juoīmoksoj kino fondā, kab Latvejā varātu veiduot kinys i serialus. Tod vēļ mes īvuocam informaceju, apkūpojam. Paraleli varim struoduot pi vysaidu vodlineju izstruodis. Sasateikam ar vysaidom organizacejom, kur puorrunojam ar nūzari saisteitūs vaicuojumus. Tī izskotamī vaicuojumi mainuos kotru nedeļu, leidz ar tū kotra nedeļa ir pīsaisteita vysaidom maineigom nūtikšonom. Viertejam, breidynojam, cytreiz struopejam. Vysu laiku ir lītys, kurys vajag sakuortuot, pylnveiduot. Medeju tiergs vysod atsateista, mainuos. Myus kai padūmis lūceklus ir īvielējuse Saeima, deļtuo myusu dorba leigums, kai es soku, ir lykums, i mes faktiski asam padūmis lūcekli 24 stuņdis dīnnaktī.

Ieva Kalderauska, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Laiceņu atpakaļ aizvadeits Latgolys storpkongress, kur pīsadalejot diskusejā par latgalīšu volūdys lītuojumu plošsazinis leidzeklūs. Voi ir kas taids, kas nu runuotuo vaira aizagiva voi lyka aizadūmuot?

Piec storpkongresa es vysu laiku dūmoju par tū. Ir skaidrys, ka medeju ziņā tuos problemys ir taidys, kai i vysim medejim vysā Latvejā. Tys ir saisteits ar resursim, kas ir žurnalisti i eksperti, kuri var izveiduot kvalitativu saturu. Eipaši latgalīšu volūdā. Ir problemys ar lobim žurnalistim. Nu vīnys pusis, tys varātu byut saisteits ar tū, ka sovā laikā pret daļu žurnalistu na tik labi, pa munam, atsatīce – nataisneiga olgu sistema, socialuos apdrūsynuošonys. Žurnalista dorbs koč kaidā mārā natyka pīnuoceigi nūvārtāts. Daudz kū, na tik Latgolā, tok ari vysur cytur ītekmēja satura pierkšonys problema, kas ir cīšā sasaitē ar ītekmi nu reklamdevieju, pošvaļdeibu aktivu darbeibu i interesi par medejim sovteigūs nūlyukūs.

Nui, žurnalistu tryukums ir, tok kai ir ar saturu? Cik svareigi i kai īspiejams veicynuot saturu latgaliski?

Maņ beja sajiuta, ka nu Latgolys ir puorruok moz satura. Ir juobyut vaira saturam latgalīšu volūdā. Taidam jaudeiguokam, spieceiguokam, daudzveideiguokam. Na tik informativi analitiskam, tok ari izklaidis. Ūtrys vierzīņs – tam juobyut daīmamam i juoizplota nacionalā leiminī, izmontojūt tuos platformys, kas niu ir daīmamys. Par pīmāru, daļa Latgolys regionaluos televizejis satura ir daīmama ari ReTV, LTV1, kur es kai reidzineica varu vērtīs raidejumus i sižetus par tū, kas nūteik Latgolā. Skaitu, ka ari zinuos juobyut saturam latgalīšu volūdā. Na tik latgaliski, tok dūmoju, ka ari byutu cīši skaisti dzierdeit ari lībīšu volūdu. Myusu senejuos volūdys ir myusu kulturys bogoteiba, ir juodora vyss īspiejamais, kab tū saglobuotu. Latgolā ir uorkuorteigi forši cylvāki, kas prūt veiduot atkluotuoku, sirsneiguoku i dvēseliskuoku saturu. Latveja ir peļnejuse Latgolys dvieseliskumu, ka tys teik izplateits vysā vaļstī. Cīši prīcojūs par kotru dzīsmi, kinu, kas skaņ latgaliski i ir daīmama vysā Latvejā. Latgalīši var, tok, drūši viņ, var vēļ vaira. Kab dareitu vaira, ir vajadzeiga nauda. Tok ari nauda napaleidzēs, ka nabyus cylvāku. Tys nūzeimoj, ka tys jau ir ilgtermiņa vaicuojums, kam juobyut strategiskai prioritatei, kur byutu juoīsasaista vaira vaļsts voi pošvaļdeibys leiminī, kas strategiski atbolsta daudzveideiga satura veiduošonu. Ka Latgolā byus spieceigi medeji, tod jim byus, kū pīduovuot. Kvalitativa satura pītryukst ari nacionalā leiminī latvīšu volūdā, nimoz narunojūt par latgalīšu volūdu.

Latgalīšim ir juoapgiust sova informativuo telpa Latgolā. Tī ir par daudz krīvyskuos vidis daļā Latgolys. Pa munam, krīvu volūdys dominance byutu juosamazynoj i vaira juoskaņ saturam latgalīšu volūdā.

Vysa pamatā ir cylvākresurss. Kai mudynuot jaunīšus, tūpūšus nūzaris specialistus izavielēt medeju jūmu i struoduot regionā?

Navar pīspīst meiļuot Raini. Ite ir poša cylvāka aicynuojums – gribiešona i izjiuta, jo žurnaļista dorbs ir drupeit ari dzeivisveids. Vysu dzeivē var īsavuiceit, ka ir gribiešona. Ūtrys faktors ir cylvāki, ar kurim tu struoduoj. Maņ dzeivē beja cīši daudzi lobu školuotuoju, kurim asu uorpruoteigi pateiceiga, ka jī ir paleidziejuši vierzeitīs. Jaunim cylvākim nav juosabeist. Tys dūd cīši daudz vierteigu lītu. Munā gadīnī tei beja misejis apziņa, ka es varu paleidzēt cylvākim, īdvesmuot. Pi manis guoja konsuļteitīs i tys ruodejuos forši! Mums ir cīši daudzi informacejis, kas ir cīši vierteigs resurss. Atkluot patīseibu, skaidruot, tyvuotīs tai.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
25
Sai
19:00 Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
May 25 @ 19:00 – 21:00
Līpuojis koncertzālis pavasara sezonys nūslāgumā iz leluos skotivis varēs pīdzeivuot eipašu mageju, kū veiduos mejīdarbeiba tautys i akademiskuos muzykys vydā – grupa “Raxtu Raxti” i kamerorkestris “Sinfonietta Rīga” dirigenta Normunda Šnē vadeibā. Kūpeigajā koncertprogramā skanēs[...]
19:00 Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
May 25 @ 19:00 – 23:00
Zaļumballi īskandynuos grupa “TRIO Rāzna +”, bet vokora ūtrajā daļā apmaklātuojus energiski i skaneigi izklaidēs grupa “Stradivari”.   Īīšonys moksa 4,00 eiro.   Biletis “Biļešu paradīzes” kasēs i Lūznovys muižā.