Grybu, kab aizbraukušī atsagrīž dzeivis boguoti i gudri. Saruna ar arhitektu Intu Pujātu

Grybu, kab aizbraukušī atsagrīž dzeivis boguoti i gudri. Saruna ar arhitektu Intu Pujātu

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Napaseņ pi lelys popularitatis na tik Latgolā, tok ari Latvejā tyka unikalys skuļpturys ar nūsaukumu “Oduma meitys”, kurys arhitekts Ints Pujāts pastatejs Rēzeknis nūvoda Odumovys azara krostā. Pa dzymšonai Ints ir riezeknīts, tok vacvacuoki guojuši nu Veremu pusis. Koč ari Inta dzeive ir pīsuotynuota ar vierīneigim dorbim pasauļa plotumūs i bārni ari dzeivoj uorzemēs, sovu patīsū mīrynuojumu i pīdareibu jis jiut taišni Latgolā. Sarunā ar Intu runuojom na tik par latgaliskuos identitatis mekliejumim, tok ari par arhitekta daudzškautņainū profeseju i filozofiskuokom lītom – mīra dabuošonu caur meditacejis izpausmem.

Rodūt lītai dvēseli, jei suoc dorbuotīs kai dzeiva byutne

“Oduma meitys” aba unikalys nu kūka taiseitys skuļpturys ir Inta Pujāta veļtejums Latgolai i cylvākim, kas gryb tū īpazeit voi atsagrīzt otkon dzymtajā vītā. “Es asu prīceigs, ka maņ beja vareiba par sovim leidzeklim izveiduot divejis buobenis sovā eipašumā. Na vysim arhitektim ir taida vareiba – ni materialuo, ni ari fiziskuo – eistynuot taidu projektu,” par “Oduma meitom” stuosta autors.

Obejis skuļpturys ir vaira nakai pīcus metrus augstys. Sīvīšu figūrys rūkuos tur izgaismuotu elementu, kas simbolizej Mieneša gaismu i ceļu caur tymsu, kas vad iz sātu. Ideja par Oduma meitokm dabuota nu senejis Odumovys azara teikys, kas stuosta par muosom, kurys paleidziejušys bruoļam nanūblūdeit plošajā pasaulī, laimi meklejūt.

“Oduma meitu” skuļptura, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Pats autors īskicej, ka skuļpturu pastateišona ir veicynuojuse ari tuoļuokus procesus. Kai vīns nu pīmāru ir tys, ka skuļpturys apsavērt beja atbraukuši Inta rodi nu uorzemu. “Rodūt lītai dvēseli, jei suoc dorbuotīs kai dzeiva byutne. Tod vysys lītys nūteik pošys par sevi, tev nav nikas juoizdūmoj. Kai šudiņ rodi – jī ite nikod nav bejuši! Tok jī atbrauca no Vuocejis.”

Vaicojūt Intam, voi jis ir lapnys ar sovu veikumu, jis nūruoda vīnu interesantu dzeivis principu, kuru ari pats īvāroj i īsoka tū dareit ari cytim.

“Vīnnūzeimeigi es asu prīceigs par skuļpturom. Lapnys es nagrybu byut, jo tys ir vuords, kas, pa munam, padora tevi puoruoku saleidzynūši ar koč kū cytu. Ka es kaidu cytu asu uzvarējs, puorspējs voi ka kaids cyts nabeja tik lobs, kai es. Tei ir demagogeja, kas ir tukši vuordi.

Maņ ir izvierzeitys četrys lītys:

  • Na jau izruodeit lapnumu, bet prīcuotīs;
  • Na jau ceņstīs, bet padareit;
  • Na jau ceineitīs, bet dareit;
  • Na jau uzvarēt, bet sasnēgt.

Var saceit, ka asu prīceigs, gondareits par skuļpturom. Tī ir lobuokī sinonimi,” pastreipoj arhitekts.

Pastateitajom skuļpturom, kai zynoms, pīmeit ari sova simboliskuo nūzeime. Tys ir kai mudynuojums turistim leluoku viereibu pīvērst Latgolys vierteibom, taipoš ari apsazynuot patriotiskū pīdareibu. Voi ari pats Ints ir patriots?

“Es taids grybu byut. Voi asu – tys juovaicoj cytim. Vyspuor asu vīns nu naatkareiguos Latvejis vaļsts pyrmūs emigrantu. 1990. gods 5. majā piec 4. maja deklaracejis es emigrieju iz Kanadu, kur atsarodu kaidu laiku. Skaitu, ka tys ir pīminieklis maņ, partū ka niu asu atpakaļ Latgolā. Es grybātu, ka tī, kas aizbrakuši iz uorzemem, atsagrīž Latvejā boguoti, gudri, ar lobom īmaņom i dabuotu specialitati. Kab jī tū laiku ir lītdereigi izmontuojuši i atroduši pareizū rysynuojumu, jo ite ir kaids, kas jūs gaida. Ite ir kaids, kas par jim dūmoj, koč voi tuos pošys skuļpturys, kas tur gabaleņu nu Mieneša, kas ruoda jim ceļu,” skaidroj Ints.

Ints Pujāts, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Itūšaļt apsavieršonys objektim tūp ari sātys lopa, kur apmaklātuoji varēs dasaceit sovu vizeiti. Ari iz prīšku arhitekts cer sasadorbuot ar vītejim i ite veiduot ari tradiceju sātu, jo juo sātā pastateits eistyns ceplis i napamat dūma par eipašu svečturu kolekcejis izveidi. Taipoš Ints Pujats pastreipoj, ka byutu gotovs aizsuokt apvuiceibys, kai ar jogys i vyngruošonys paleidzeibu var sakuortuot dzeivi

Arhitekts nav sprinters, tok maratona skriejiejs

Ints pastuosta, ka juo pyrmī arhitekturys projekti suokušīs 1988. godā. Arhitekta studejis var pīleidzynuot pat medicinys studejom – izgleiteibai veļteits desmit godu. Absolvāta Arhitekturys fakultate Reigā, taipoš studejis turpynuotys ari Vuocejā, Veimarys arhitekturys augstškolā.

“Suokumā es guoju žurnalistikys kursūs. Maņ patyka raksteit saceriejumus. Izejūt kursus, saprotu, ka maņ byutu gryuši teiri tehniski i volūdys ziņā konkurēt ar cytim. Ūtrys ari tys, ka maņ patyka zeimēt. Ari tāvs maņ beja ceļtnīks, projektiešonys instituta Rēzeknē vadeituojs. Arhitekts apvīnuoja treis lītys – saceriejumu raksteišonu, zeimiešonu i byuvnīceibu,” par profesejis izvieli stuosta Ints.

Kai svareiguokū faktoru arhitekta profesejā Ints nūsauc pacīteibu. Pīredzis bagažā ir taidi projekti, kas ilgst pat 20 godu. Daži nu taidu ir Okupacejis muzejs, Reigys Dūma bazneica, Latvejis vaļsts mežu objekti. Profesejā itūs godu laikā ir juorūn pacīteiba i spāki, kab turpynuotu aizsuoktū i nūvastu tū da gola rezuļtata.

“Arhitekta dorbs nikaidā gadīni nav mieness, tī ir godi. Tys roda ari taidu napabeigteibys sajiutu pat tod, kod dorbs ir pabeigts. Arhitekts nav sprinters, tok dreižuok maratona skriejiejs, kas skrīn ilgi jū ilgi, napagaisynojūt sovu ideju. Ideja, prūtams, ir svareiga, tok te tū vaira puorjam iztureiba i pacīteiba,” stuosta veirīts.

Iz vaicuojumu, kai Intam ir veicīs juo karjerys ceļā, veirīts stuosta, ka iz arhitekta profeseju navar vērtīs nu vīnys perspektivys – tei var byut vysaida.

“Arhitekta karjera var byut kai omotpersonai. Es beju Reigys piļsātys golvonais arhitekts sešus godus. Tok, ka vaicoj par arhitektu nu rodūšuos perspektivys, tod maņ vajadzēja cīši daudz dareit, kab tyktu pi taidu, par pīmāru, skuļpturu, kaidys ir munā eipašumā. Skaitu, ka muns lobuokais dorbs ir, ka es vīnreiz uzastuoju Briselī, Eiropys Parlamentā, stuostūt par sovu arhitekturys dorbu. Nivīns nu Latvejis arhitektu tū nav darejs. Tok cytim ir cyti sasnāgumi. Kotram ir sovs davums. Arhitekta karjera ir rezuļtats darbeibai,” pīzeist Ints.

Kūpumā arhitekta pīredzē ir vaira nakai 800 vysaida veida objektu. Na vysūs radeitajūs dorbūs Ints Pujāts skaituos kai arhitekts-izpiļdeituojs. Cytreiz jis ir kai ideju autors, tok, paraleli tam, Intam ir ari diveji uzjāmumi, kas realizej pasyutejumus – “5.IELA” i  “Būvinženieru konstruktoru birojs” (“BKB”).

Ari dzymtajai pusei arhitekts ir īlics sovu nūspīdumu na tik ar “Oduma meitu” pastateišonu, tok ari, par pīmāru, Rēzeknē realizāti vairuoki projekti, kai Kovšu azara parks, Sporta puorvaļdis sporta komplekss i Kulturys noms.

“Maņ pādejā laikā ir diveji kritereji arhitektam: pyrmais –  kab zyna, kur dus juo vacvacuoki; ūtrys – ka tu gribi uzaticēt arhitektam,  aizej pasaver, kaidā sātā voi birojā jis struodoj. Tai tu vari attīcynuot, kai tu gribi redzēt sovu sātu. Voi tei byus kuorteiga, haotiska, interesanta, muokslinīcyska. Jis nadareis tev nikuo cyta, kai tik tū, kū jis ir taisejs. Ka jis nav tuo taisejs, tod deļkuo jam uzaticēt? Sovpus vacvacuoku kopavītys ir saikne ar zemi, ar fizisku vītu, nu kurys guojuši tovi rodi. Arhitekts ir daļa nu tuo, jis nav izrauts nu konteksta. Jis zyna cyklu, juo pīnuokums ir zynuot, kur i kai jī dzeivuojuši,” stuosta arhitekts Ints

Meditaceja ir ceļs iz mīru pruotā

Sarunā īsasaista ari Inta sīva Jūlija, kura īt nu Ukrainys. Obeji īpasazynuši Kīnā, kur najauši sasatykuši vīnuota mierka mekliejumā. Gondreiž jau 30 godu Jūlija nūsadorboj ar cigun praksem, tok Inta dzeivē bejs sports i saprasšona par tū, kas ir traumys. Obejus apvīnuojušys nastandarta fiziologiskuos praksis, kas ir alternativys sportam.

“Ar laiku vaira jau navari izdareit tuos darbeibys, kurys varieji seņuok. Taipoš ari sports palīk beistamuoks. Meklej taidys darbeibys, kas uzturātu tevi aktivu, bet nabyutu drauds veseleibai. Taipoš veids, kai rast atbiļdis iz dziļuokim vaicuojumim. Tūs var atrast caur mīru pruotā. Tei ir ari dvēselis atteisteiba caur mīru i vīnkuoršom lītom, kurys mes kasdīnā napamonom, “ pastuosta Inta sīva.

Karteņā: Inta sīva Jūlija i juo skuļptura, foto nu personeiguo arhiva

Ari Ints pīkreit, ka joga ir kas vaira. Tei ir vasala zynuotne, par kuru varātu veiduot atsevišķu interveju.

“Ir sīvīšu ceļs jogā, ir veirīšu cels. Veirīšu cels jogā ir caur askezem, tok sīvīšu – ar pīsalāguošonu. Tu pīsalāgoj caur monotonim atkuortuojumim, kas ari ir sova veida askeze, bet tei ir vaira taida fiziologeja. Tok veirīša kermiņs nav svareigs, ir svareiga askeze – kū tu ar tū kermini vari izdareit. Tei ir kontrole. Kod tu pats asi uzajiems tū ceļu, tev nivīns navar atsaceit tū naizdareit. Īšona iz bazneicu kotru svātdīni ari ir askeze. Tupi celūs, lyudzīs – tei ari ir vīna nu meditacejis formu, kurā tevi caur dabasu vaļsteibu uzklausa. Zīduojums tam vysam ir laiks, kū tu veļtej tam. Tys pasastyprynoj, ka tū dora cylvāku kūpums, bet nu kotrys nūsoka sovu vieļmi.  Bet tū var dareit pats, izavielejūt sovu askezi. Par pīmāru, nūsadorbuošona ar monotonom, fiziskom nūdarbem. Tu naliksi sīvītei stuovēt iz noglu, ka ir cyti instrumenti. Tū var ari dareit sīvītis, tok juos palīk cīši veiriškeigys. Na jau fiziski, tok attīceibā pret dzeivi – jei grib dominēt, jai byus spāks pījimt lāmumus. Na ar dūmom, bet ar spāku,” skaidroj Ints.

Taišni Ints aizaraun ar stuoviešonu iz noglu i styklu, skaidrojūt tū ar fiziologiskim momentim.

“Cylvāka organisms ir veiduots tai, kod, par pīmāru, tev īkūž vylks mežā, tev ir juoizdzeivoj, Kab ašnis tev nanūtak, organisms kūduma vītā momentali izdola vīlys, kas padreizynoj vīlmaiņu, kas tevi dzīdej. Organismys mobilizejās. Noglys tevi nasavainoj, tok īškeji roda sekrecejis, kas padreizynoj vīlmaiņu i rezuļtatā ir kai dzīdynojūšs process. Tu atsajaunoj. Energejis patiereņš minutai, stuovūt iz noglu, ir ekvivalents treis kilometrim krosa,” stuosta veirīts.

Foto nu Inta Pujāta personeiguo arhiva

Obeji ari pīzyna, ka stykla izmontuošona ir vaira dūmuota sīvītem, jo naizraisa taidys suopis, kai tys ir iz noglu. Tok ari styklam asūt sova specifika – tys ir dorbs ar bailem.  

“Styklys mums vysim jau nu bierneibys asociejās ar tū, ka tu vari sasavaiņuot. Suokumā styklu specialai sagatavej – pošam juosyt teirys butelis, kas nikaidā gadīni nav nu alkohola. Ītyn audumā, sasyt. Atrūņ  pošu osuokū lausku, aptausti tū i pīrūņ. Nu skaudzis izvuoc kaklenus, kas ir beistami. Palīk cīši seikys lauskys, kas nav tik beistamys. Kod tu nūsastuoj iz stykla, tu puorstuoj beitīs kaidu lītu, na tik styklu,” stuosta Inta sīva.  

Namīgt viersā, bet meklēt latgaliskū identitati

Arhitekts Ints Pujats izjiut sovu pīdareibu Latgolai. Pats soka, ka atsagrīzšonys ceļs iz dzymtū vītū suocēs tod, kod veirīts suoce braukuot kūpt sovu rodu kopavītys. Koč ari sovā saimē Ints vaira runuoja latvyski, nu juo jiutama nasalaužama pīdareiba latgalīšu volūdai. Ari jis skaita taipoš.

“Maņ kasdīnā ir svareigi satikt latgalīšus i runuotīs latgaliski. Koč i maņ saimē puorsvorā runuoja latvyski. Es grybu atrast latgaliskū identitati Latgolā, jo skaitu, ka asu daļa nu vītys ite. Maņ Reigā ir Latgolys karūgs, kuru nūpierka sīva. Es asu daļa nu Latgolys identitatis, tok es jū namīdzu viersā, bet mekleju ite,” pīzeist Ints.

Ints Pujāts, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Jis ari pastuosta, ka taišni latgaliskums ir devs sovus nūpalnus dorba ceļūs. Tuos ir latgalīšu īzeimis, kas pavoda sevkurus latgalīšus uorpus Latgolys.

“Latgalīši man ir paleidziejuši saeisynuot ceļu, teikūt Reigā i veicūt dorba lītys. Ar latgalīšu volūdu es varieju saeisynuot laiku, kas byutu vajadzeigs, kab sasaprostu, pīmāram, ar juristim, Tī beja krītni mozuoks laiks. Taipoš mani fascinej, ka latgalīši, atškireibā nu puorejūs latvīšu, sarunu veidoj ar taidu humora pīdavu. Vysod saruna ir taida, kas “valk iz zūba”. Latvīši tū nasaprūt. Ospruoteiba, kas ir eistā latgalīšu sarunā, eipaši storp večim, tei ir cīši atraktiva – smedzinim ir juostruodoj cīši dreiži, jo ir jounūgiun tei šaļts, kod tev ir juoatbiļd atpakaļ ar jūku. Tys ir tai starp sūpluokim cylvākim. Tys fascinej kai taids literars žanrs – saruna storp latgalīšim. Tys pateik, tev ir azarts.

Latgalīšūs ir pīkluojeiba. Latgalīts, nūbraucūt Reigā, runoj latvyski. Kod latvīts atbrauc iz Latgolu, jis nimoz i napasaceņš parunuot latgaliski. Leidzeigi kai niu ir daudzim krīvim, kas vysu dzeivi nūdzeivuojuši Latvejā. Tys ir mozais i lelais imperismys. Deļtuo mes asam pagaisynuojuši lībīšus i daudzys cytys mozuos grupys. Tei ir imperisma izpausme.”


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
15
Sai
all-day Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Jun 15 all-day
Nu 12. apreļa da 15. juņa Roberta Mūka muzejā Gaļānūs apsaverama muokslineicys Gitys Palmys gleznu izstuode “Vilcienu meitenes stāsts”. Izstuodē apsaveramys i vairuoku godu laika periodā radeituos, i publikai īprīšk naparuodeitys, kai ari pavysam jaunys[...]
10:00 Bruņojīs ar zynuošonom. Informat... @ Rēzekne, Kulturys i atpyutys parks
Bruņojīs ar zynuošonom. Informat... @ Rēzekne, Kulturys i atpyutys parks
Jun 15 @ 10:00 – 15:00
Bruņojīs ar zynuošonom. Informativuo dīna @ Rēzekne, Kulturys i atpyutys parks
Informativuo dīna dzeivuotuojim “Bruņojies ar zināšanām”.