Dzeivinīku aizsardzeiba Latgolā

Dzeivinīku aizsardzeiba Latgolā

Roksta autors: Valentins Lukaševičs

3. decembrī palīk 100 godu, kai Latvejā izdūti nūsacejumi, kū varātu pīleidzynuot Dzeivinīku aizsardzeibys lykumam. Tam par gūdu literats, publicists i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs aproksta dzeivinīku aizsardzeibys viesturi Latgolā.

Kempa puorsoka

Ka naskaita Fraņča Kempa dzejūļus i politiskūs tekstus, vysvaira atkuortuoti izdūtais juo dorbs ir puorsoka „Laimis maklātuoji” – nu suoku publicāts gazetā, tod 1914. godā izīt gruomateņā, a piec daudzu godu desmitu otkon publicāts periodikā.

„Pi slyta stòweja pisits zyrgs un nu boda grauze wacòs cysas, kuras wèjs beja nùplèsis nu saiminìka jumta,”[1] tai suocās itei puosaceņa. Pi zyrga pīskrēja juo draugs suneits i pasalīlēja, ka nūčīps nu kuknis galis gobolu. Saiminīki sātys dzeivinīkus izkolpynoj, a baruot nagryb. Suneits ar zyrgu sprīž, kai tys ir, ka Dīvs radeja ari dzeivinīkus, bet eisti laimeiga jūs dzeive nav. Suneits skubynoj zyrgu īt paceli i meklēt laimi. Zyrgs aizruoda, ka te jis pīdzyma i izauga, ka te juo dzimtine i byutu žāļ nu tuos škiertīs.

„– Kò te pižàlosi, – soka suns: – woi tew wel naatbòda wolkot orklus, ecèžas, wodot pìdzàrušu saiminìku un stòwet wasalom dìnom pi krùga. Woi tew naatbòda saiminìka pòtogas un lòsti. Spliaun wysam wèrsâ un laissimès laimes maklatu. Pa tù laiku saiminìks, paèdis kòpustu, guleja atmìgu. Saiminica mozgoja traukus un lomoja kačiti par naškeistu goru, kam tys nùlaizija pùdam krèjumu. Kačits sèdeja zam sùla, asti saròwis. «Škic òrâ, naškeistajs» – un blaugže nabogam acîs ar warduša yudenia pòrnicu. Kačits sprauslodams izskreja nu ustobas. Pogolmâ zyrgs jau beja nùmaucis apaušus un obeji ar suni laidès ìt tòs laimigòs zemes maklatu.”[2]

Kačs pasaprosa, i jū pajem leidza. Gaiļs tū redzēja i gribēja pabreidynuot saiminīkus, bet kačs jū sagiva aiz reiklis, izstuosteja par saiminīku nalīteibom, piec kuo gaiļs pīsabīdruoja laimis maklātuojim. Ari divejis gūtenis jim pīsabīdruoja. Guoja sešatā nedeļom ilgi, cikom verās – moza ustabeņa, cylvāks ar luopstu rūk zemi, ar gruobekli ecej i siej labeibu. Nūvaicoj jam, kur ir ceļš iz tū laimeigū zemi. Izstuosteja dzeivinīki sovu stuostu tam cylvākam, kurs beja cīši nabadzeigs i jam nabeja nivīna lūpeņa. Veirīts atsoka, bo cylvāki izdzeiti nu raja, taidys absoluti laimeigys vītys iz zemis nav. Maklātuoji nūskumst. Tod pasoka, ka jim daudz navajag. Dorba jī nasabeist, čupeit iedīņa i saprasšonys gribīs. Nabadzeigais veirīts i juo sīva laipni pījem dzeivnīkus, sūla jūs baruot i nasist. Lūpeni ar prīcu suoc dzeivuot jaunajā sātā. Vysi dzeivoj kūpā draudzeigi, ari tureiba suoc pīaugt. Vacais saiminīks pa tū laiku dzyna sovim lūpim pādus. Atrūn jūs pi naboga i soka, lai atdūd atpaceņ. Iz tū jaunais saiminīks atsoka – ej i pajem! Lūpi sper i kūž, atpaceņ naīt. Finalā nabogs palyka tureigs, a īprīškejais saiminīks izputēja.

Zynoma līta, ka itei alegoriskuo puorsoka pyrmaileigi ir par socialū nataisneibu. A tīpat sūpluok, kai tys izīt nu ituo teksta, i par religeju, i par dzeivinīku aizsardzeibu[3].

Latgolā pyrmuos bīdreibys

1861. godā tyka dybynuota Latvejis Dzeivinīku aizsardzeibys bīdreiba. Nui, taišni tik seņ! Ituos bīdreibys nūdalis Latgolā nūsaorganizēja 20. g. s. 30. godūs. Parosti izveidis iniciatori i pyrmorganizaceju vadeituoji beja vītejī veterinaruorsti.

Ludzā taida nūdaļa tyka dybynuota 1935. godā, a 1940. goda pavasarī tamā beja 41 bīdrs. „Vairuokus godus nūdaļu voda prīšksādātuojs veterinaruorsts Serafims Hludoks, bet vaļdē dorbojās tuo vītnīks apriņka uorsts Ontons Kotāns. [..] Paguojušā godā 211 gadīņūs slymim dzeivinīkim snāgta paleidzeiba par breivu, taipat ari zuolis moztureiguokim dzeivuotuojim dzeivinīku uorstiešonai izsnāgtys par breivu.”[4]

1935. gods 30. julī tyka dybynuota Latvejis dzeivinīku aizsardzeibys bīdreibys Daugovpiļs nūdaļa. „Vaļdē īvēlēja piļsātys veterinaruorstu Teodoru Pētersonu (prīšksādātuojs), kara veterinaruorstu Benjamiņu Pukliņu (prīšksādātuoja bīdrs). [..] Nūsprīde stuotīs sakarā ar piļsātys vaļdi, kab vydreižuok iz prīšku varātu attaiseit dzeivinīku patversmi.”[5]

Henriha Soma sataiseitajā akademiskajā škārsteikla vītnē „Latgales dati” nūruodeits, ka itei bīdreiba lelu aktivatati izvede 1936. gods  24. majā. „Daugovpilī nūteik Latvejis dzeivinīku aizsardzeibys Daugovpiļs nūdalis manifestaceja – daleibnīku guojīņs, sareikuojums teatrī. Pasuokums plaši atspīgeļuots presē.”[6] Cytu aktivitašu vydā Daugovpiļs Vaļsts školuotuoju instituta školuotuoja Marija Lapsa (1895–2005), kura beja i antialkohola, i dzeivinīku aizsardzeibys kusteibu daleibneica, teatrī nūlaseja referatu „Dzīvnieku nozīme cilvēka dzīvē”.

Pyrmais taids lykums Latvejā

Ka jimt par atskaitis punktu Latvejis vaļsts izveidi, ar šudiņdīnys acim verūtīs, viereibu pīsaista daži jaunajā vaļstī pījimtī juridiskī akti.

Īšklītu ministrs Alfrēds Birznieks 1923. gods 3. decembrī izdeve nūteikumus[7], kurus mes niu varātu saukt par Dzeivinīku aizsardzeibys lykumu. Tī spylgti raksturoj saimistiskū kasdīnu i cylvāku īrodumus, kaidi tī beja pyrma symts godu.

„Aizlīgts lūpus mūceit, sist ar cītim i osim prīškmatim, borgai apsaīt ar lūpim; pi braukšonys nav atļauts lītuot ar īškejom slimeibom siergstūšus zyrgus voi ar nūbarztim koklim, sprandom, kryutežim i ar īvainuojumim iz kuoju i cytu kermiņa daļu. Nadreikst lītuot klybus, oklus iz obeju ocu, nūvuorgušus voi nūdzeitus zyrgus.

Nav breiv pīkraut puoruok smogus vazumus, kurūs zyrgi svobodi bez apsastuošonys i līkys dauzeišonys i bļaušonys navar viļkt.

Vīnjiugu važūni var vest na vaira kai 3, bet divjiugu na vaira kai 5 pasažerus.

Važūnim, kod soltums vaira par 6 gradim aba kod apsastuoj iz ilguoku laiku, zyrgs juoapsadz ar deču. Navar dzeivinīkus dauzeit pa golvu i vādaru.

Aizlīgts sasīt lūpim pakaļkuojis ar rogim, rogus ar asti voi ari sagrīzt i lauzt asti; teļus, cyukys, vuškys i cytus dzeivinīkus vest rotūs tai, ka vīns lūps guļ iz ūtra i golvys karinej puor rotu molom. Juosaver, lai dzeivinīki pi puorvoduošonys nasamūka i iz jūs nasādātu viersā cylvāki.

Aizlīgts dzeivus putynus nest aiz kuoju voi spuornu ar nūkuortom iz zemi golvom voi īvītuot i nest tūs naārtūs grūzūs, kur vīns putyns gulstuos voi stuov iz ūtra putyna.”[8]

Par itūs lītu naīvāruošonu varēja saukt pi atbiļdeibys piec Sodu likuma 138. i 287. panta.

Poruoda atdūšona

Ir viesturnīki, kuri ciļviecis atteisteibā vīnā ryndā ar guņs dabuošonu, skrytuļa i raksteibys izgudruošonu līk domestikaceju – sovvaļa augu padareišonu par kulturaugim, sovvaļa dzeivinīku padareišonu par sātys dzeivinīkim. Suni, kači, zyrgi, gūvs, cyukys… Tyukstūšom godu jī kolpoj cylvākim.

Ka nabyutu, deļ pīvaduma, kaču, pelis i ratestis izāstu klietī gryudus, īvozuotu infekcejis. Suni na tik sorguoja sātys, bet paleidzēja gonim jūs gaituos. Bez zyrga i eisti nikas nabyutu. Paraug ar kapli duorzu sarakt, montys iz placim nosuot!

Kod cylvāki karuoja, tyukstūšom godu jī sovūs karūs izmontuoja zyrgus. Cik kavalerejis zyrgu guoja būjā nu arbaletu šautru, lūžmetieju lūžu ci artilerejis luodeņu. Miļzeiga prīca, ka jau nu Ūtruo pasauļa kara laiku kavalereja ir izabeiguse.

Ka kačs ci suņs niu dzeivoj dzeivūklī, mes jūs barojam, kemejam i cytaiži lutynojam, tod tys ir cīši pareizi – ir juoatdūd ciļviecis poruods dzeivinīkim, kuri tyukstūša godu garumā mums pošaizlīdzeigai kolpuoja.


[1] Skomba. Laimes maklatoji – Piterburga: Ignats Assans, 1914., 1. lpp.

[2] Skomba. Laimes maklatoji – Piterburga: Ignats Assans, 1914., 3. lpp

[3] https://www.lakuga.lv/latgalisu-literaturys-viesture/francis-kemps/ (skat. 27.10.2023)

[4] Dzīvnieku aizsardzības biedrības Ludzas nodaļa // „Daugavas Vēstnesis”, 21.03.1940.

[5] Latv. dzīvnieku aizsardz. b-bas Daugavpils nodaļa // „Latgales Vēstnesis”, 02.08.1935.

[6] https:// latgalesdati.du.lv/5 (skat. 03.11.2023)

[7] Publiceiti „Valdības Vēstnesī” 1923. goda 5. decembrī.

[8] Latv. dzīvnieku aizsardz. b-bas Daugavpils nodaļa // „Latgales Vēstnesis”, 02.08.1935.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]