Gruomotys latgaliski izīt. Kas tuos skaita?

Gruomotys latgaliski izīt. Kas tuos skaita?

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

“Es rokstu, bet voi tu skaiteisi?” ir ituo gods “Latgolys prozys skaitejumu” moto. Daudznūzeimeigs teikums, kū var apspielēt vysaižuok. Vīna nu vareibu – puordūmuot latgalīšu literatu i jūs skaiteituoju attīceibys. Kotru godu izīt ap desmit jaunu gruomotu latgaliski, tok cik daudz nu tūs sasnādz lelu skaiteituoju lūku?

Latvejis Nacionaluo biblioteka kotru godu publiskoj Latvejis izdeviejdarbeibys statistiku. Tamā teik izcalts ari latgalīšu rokstu volūdā izdūtūs gruomotu skaits. 2022. godā taidys bejušys septenis, 2021. godā – 17, 2020. godā – otkon septenis, 2019. godā – 10, 2018. godā – 11. Zynoms, ka 2021. gods latgalīšu literaturā eistyn beja naīrostai ražeigs i kvalitativim izdavumim boguots. Tuo skaidruojums varātu byut pandemejis laiks, kod beja leluoka vareiba tikt pi vysaidu kulturys projektu finansiejuma taišni gruomotu izdūšonai, jo publiskūs pasuokumu reikuošonai, kas varātu ar tū konkurēt, beja stypri īrūbežuota. Tok daīmami ir na tik dati par izdūtūs gruomotu skaitu, tok ari tūs tiražu. Apriekinojūt videjū aritmetiskū, beidzamūs godu dati naizaver īprīcynojūši i sleid tik iz zemi – nu 650 pyrma treis godu iz 407 pārņ.

Kur var nūpierkt gruomotys latgaliski? Itū vaicuojumu bīži dzierdiejuši kai latgalīšu autori, tai kulturys jūmys darbinīki. Vīnkuoršuokais veids ir jūs nūvierzeit iz latgalīšu gruomotu škārsteikla veikalu, kas nūsadorboj ari ar izbraukuma tierdznīceibu. Latgolā, eipaši Rēzeknē, gruomotys latgaliski ir gona plaši daīmamys ari vītejūs gruomotu veikalūs. Reigā tuos var raudzeit meklēt leluokajuos gruomatneicuos, iz cytim regionim aizceļoj tik tī izdavumi, kas sajāmuši atzineibu vaļstiskā mārūgā.

Vēļ vīns variants ir latgalīšu rokstu volūdā izdūtuos gruomotys meklēt bibliotekuos. Kai zynoms Latvejā spākā ir Obligatūs eksemplaru lykums, kas nūzeimoj, ka vairuokuos bibliotekuos teik piļneigi vysi izdavumi, kas vaļstī teik izdūti. Vīna nu taidu ir Latvejis Nacionaluo biblioteka, taipat ari Latvejis Universitatis Akademiskuo biblioteka, sovpus regionūs obligatī eksemplari teik Latgolys Centralajai bibliotekai, kas atsarūn Daugovpilī, i Līpuojis piļsātys Centralajai zynuotnyskajai bibliotekai. Puorejūs biblioteku satura komplektiešona ir tūs darbinīku puorziņā. Gruomotys latgaliski parosti bibliotekā teik divejūs veidūs – teik nūpierktys voi ari sajimtys duovonā nu izdevieja voi autora.

Dati par tū, voi gruomota bejs pierkums voi duovynuojums, nav publiski daīmami. Tok biblioteku elektroniskajūs katalogūs var izzynuot, kaidys gruomotys ir jūs kruojumā. Puorbaudūt ostoņu gruomotu latgaliski, kas aizvadeitūs pīcu godu laikā sajāmušys Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”, daīmameibu Latgolys bibliotekuos, rezultati ir cīši atškireigi. Vysvaira – 50 bibliotekuos (skaitūt filialis kai atseviškys vīneibys) – var atrast Annys Rancānis gruomotu “Prīca i klusiešona”, kū, īspiejams, var skaidruot ar dzejneicys lelū atpazeistameibu i literarū pīredzi. 26 bibliotekuos atrūnams Ligijis Purinašys dzejis kruojums “Pierobežas”, kai ari Ilzis Spergys gruomota bārnim “Vuškeņa iz pļovys”, 23 – Annelis Slišānis stuostu kruojumu “tuoraga stuosti”, 17 – Egitys Kancānis “Syltuo mola”, 16 – Marijis Dzeislys “Vysta smierts”. Sovpus Valentina Lukaševiča eseju kruojums “Casnāgu maizeitis” daīmams tik 12 Latgolys bibliotekuos, bet Alda Bukša romana “Bruoli” latgaliskais izdavums – 11 bibliotekuos. Bukša gadīņs interesants ar tū, ka ituo poša romana latvyskais variants “Brāļi” ir daudz popularuoks – jau autora dzymtajā Bolvu nūvodā viņ tys atsarūn 21 bibliotekys plauktūs. Ari Reigys Centralajā bibliotekā (RCB) i tuos filialēs vysvaira ir Annys Rancānis kruojuma eksemplaru – pīci. “Vuškeņa iz pļovys” ir tik RCB centralajā atsarasšonys vītā Breiveibys īlā, “Syltuo mola” nav atrūnama vyspuor, Alda Bukša romanu pīduovoj skaiteit tik latvīšu literarajā volūdā, sovpus puorejuos četrys atlaseituos gruomotys var atrast kai RCB Breiveibys īlā, tai Daugovys filialbibliotekā Latgolys prīškpiļsātā.

Teoretiski, prūtams, varātu suokt Latgolys bibliotekarim puormest lokalpatriotisma tryukumu i aicynuot īpierkt vysys gruomotys, kas tik izguojušys latgaliski, voi vysmoz tuos, kas sajāmušys koč kaida veida atzineibu. Tok skaidrys, ka bibliotekara aizdavums ir dabuot piec vareibys leluoku īstuodis apmaklātuoju skaitu. Biblioteka struodoj cylvākim. Kai naformaluos sarunuos, tai ari sasazynojūt ar biblioteku darbinīkim ituo roksta tapšonys laikā, na reizi viņ dzierdāts, ka “ite mums ir latgaliskūs gruomotu plaukts, tok nasaceisim, ka tuos mums ir cīši pīpraseitys”. I dīzgon logiski, ka bibliotekys sovu budžetu, kas jau tai nav puoruok īspaideigs, izlītoj tom gruomotom, kū pīprosa jūs apmaklātuoji. Pīmāram, Varakļuonu tautys bibliotekys vadeituoja Līga Sondore nūruoda, ka pi jūs nav cīši lela pīprasejuma piec izdavumu latgaliski. Teikūt abonāts žurnals “A12”, taipat bibliotekā teik gruomotys, kū duovuojuši autori voi izdevieji, kai Ligijis Purinašys dzejis kruojumi voi Ilzis Spergys “Vuškeņa iz pļovys”. Ari Viļānu piļsātys bibliotekys vadeituoja Anita Dakule soka, ka pi jūs asūt gona daudz gruomotu latgaliski, kas ari puorsvorā ir duovuotys, tok skaiteituoju pīprasejums ir cīši mozs.

Vīns nu pozitivuokūs pīmāru ir Ludzys nūvoda Pušmucovys pogosta biblioteka, kuruos plauktūs atrūnamys sešys nu ostoņu myusu rokstā pīmynātūs gruomotu, taipat natryukst ari cytu izdavumu latgaliski. Bibliotekys vadeituoja Ilga Bazileviča soka, ka ite vysleluokū lūmu spielej personeibys faktors – kas interesej pošam bibliotekaram i kū jis grib dūt sovam skaiteituojam. Jei sekoj leidza nūtikšonom latgalīšu literaturā, rauga regulari īpierkt ari jaunuokuos gruomotys latgalīšu rokstu volūdā, i pušmucuoni tuos eistyn ari skaitūt. Ilga stuosta, ka juos puorstuovātuos bibliotekys apmaklātuoji daudz bīžuok izavielej prozu latgaliski, dzeja naasūt tik labi saprūtama. Populars i pīpraseits asūt žurnals “A12”, nu jaunuokūs gruomotu – Valentina Lukaševiča “Casnāgu maizeitis”. Ari bārni nu bibliotekys jemūt gruomotys latgaliski, pīmāram, “Gostūs pi Boņuka”. Kas zeimeigi – skaitūt tuos ar babom, jo vacuoki ar bārnim aizviņ rešuok runojūt latgaliski. Pušmucovys bibliotekare ari atguodynoj par tū, ka pastuov storpbiblioteku abonements – gadīnī, ka apmaklātuojs grib skaiteit kaidu gruomotu, kuruos nav konkretajā bibliotekā, tei var tū pasyuteit nu cytys bibliotekys. Itamā ziņā asūt loba sadarbeiba ar Ludzys biblioteku, kam ir leluoks kruojums.

Pavaicuojom redzīni par gruomotom i tekstim latgaliski ari portala lakuga.lv sekuotuojim socialajūs medejūs. Saprūtams, ka latgaliski rokstūšam portalam sekoj cylvāki, kurim ir vysmoz nalela interese par latgalīšu volūdu, partū ari rezultati ir gona īprīcynojūši. Iz vaicuojumu, voi ir puorskaitejuši kaidu gruomotu latgaliski, 55 nu 70 aptaujis daleibnīku atbiļdēja apstyprynūši. Tū, ka skaiteišona latgaliski nasaguodoj nikaidys gryuteibys nūruodeja 72 nu 93 apvaicuotūs, 19 tys dreižuok saguodoj gryuteibys, bet tik divejim respondentim pavysam nūteikti ir gryuts skaiteit latgaliski. Sovpus, ka tyktu dūta izviele vīnu i tū pošu tekstu skaiteit latgaliski i literarajā volūdā, 40 aptaujis daleibnīki izalaseitu latgaliskū tekstu, bet 27 – latvyskū.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
7
Cat
16:00 Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Mar 7 @ 16:00 – 17:30
7. martā 16.00 stuņdēs Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā, 2. stuovā (Reigys īlā 22a) nūtiks Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojuma “Dīnvydlatgolys stuosti” prezentaceja i sasatikšona ar autoru. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet[...]