Dzīsmis latgaliski jaunajūs tautys muzykys albumūs – nu Skryndys dzīduotuos melodejis da skandinavu nūskaņu

Dzīsmis latgaliski jaunajūs tautys muzykys albumūs – nu Skryndys dzīduotuos melodejis da skandinavu nūskaņu

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rudiņs i niu jau ari zīmys suokums ir saguojs ražeigs Latvejis tautys/pasauļa muzykys īrokstu pīduovuojumā – izdūtys vysaidys izlasis i atsevišku grupu albumi, kurūs vydā skaņ ari dzīsmis latgaliski. Pīvuodojam īsaklauseit latgaliskajuos dzīsmēs grupu i folklorys kūpu “Jōra”, “Ogas”, “Garataka” albumūs i vairuokuos dzīšmu izlasēs.

Myusu dīnu tautys muzykys izlase “Sviests 10”

Ituo gods rudinī kulturys menedžmenta centrs “Lauska” izdevs jau dasmytū myusu dīnu tautys muzykys izlasi “Sviests”. Dorbs pi itūs izlašu aizasuocs pyrma 20 godu i kotru ūtrū godu kompaktdiska i niu ari digitalā formatā “Sviests” apvīnoj muziķus, grupys i cyta veida apvīneibys, kas sovā rodūšajā darbeibā īsatekmej i īdviesmi rūn tautys muzykys montuojumā, tū interpretejūt laikmeteigā veidā. Kai soka poši “Lauskys” puorstuovi, tod kai vysod, ari jaunuokajā izlasē dzieržami vysaidi skaņdorbi, kurys var saukt par tradicionalū muzyku, etnomuzyku, postfolkloru i pasauļa muzyku. Albumā “Sviests 10” vydā ir 19 skaņdorbu, nu kurūs diveji skaņ latgaliski – tei ir tradicionaluos dzīduošonys grupys “Saucējas” dzīduotuo “Tumba” i Augšdaugovys nūvoda folklorys kūpys “Dyrbyni” īraksteituo dzīsme “Seši jauni bandinīki”. Taipat gribīs izceļt divejus instrumentaluos muzykys skaņdorbus – tradicionaluos muzykys grupys “Krāce”, kas sovā dailradē pīsavērš Sielejis muzykai, īspālātū “Līvānu polku” i muzykys instrumentu meistara nu Kruoslovys nūvoda Aleksandra Maijera spālātū skaņdorbu “Oldfolkdance”.

Tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” stuosta, ka dzīsme “Tumba” ir aicynuojums iz balleiti, kurā muzykanti ir drupeit paguruši, tok dzīduotgrybātuoji nanūstuoj i turpynoj dzīduot, atdarynojūt instrumentus ar bolsim. Itū dzīsmi 20. godu symta 80. godūs nu teicieju Helēnys i Lidijis Pauliņu Kruoslovys nūvoda Pauliņkolnā pīrakstejs Ilmārs Mežs. Sovpus “Dyrbynu” dzīduotuo “Seši jauni bandinīki” ir dzīsme, kū 1900. godā Pīterburgā Emiļam Melngaiļam, nūdzīduojs latgalīšu kulturys darbinīks, uorsts Ontons Skrynda (1881–1918). Vysu muzykys izlasi “Sviests 10” var nūsaklauseit ITE.


Native music 18

Kas gods rudinī nūteik leluokais pasauļa muzykys forums WOMEX, kurymā pīsadola ari Latvejis Muzykys informacejis centrs (LMIC). Gatavejūtīs forumam, par tradiceju ir palykuse sadarbeibā ar nacionalū īrokstu kompaneju “Skani” izdūtuo Latvejis etniskuos muzykys izlase “Native. Music. Traditional/Folk/World-music Latvia”. Itūgod izlase izguoja jau 18. reizi i kai suoka tuos sastateituoja Lauma Bērza, tod itamā izlasē nu kotra muziķa īrostūs diveju skaņdorbu vītā ir viņ pa vīnam, kas nūzeimoj, ka Latvejis tradicionaluos/folk/pasauļa muzykys skotive seņ naasūt izaklausejuse tik raibi i interesanti, kai tys ir 2023. godā, kod muzykys izlase “Native music” svietej pylngadeibu. Ituo gods izlasē vydā ir 20 skaņdorbu, nu kurūs četri ari latgaliski – traidicionaluos dzīduošonys grupys “Saucējas” dzīsme “Tumba”, par kuru jau beja stuosts tepat pi izlasis “Sviests 10”, folklorys studejis “Banga” dzīduotuo “Kvašnovas talka”, kas ir nu studejis itūgod izdūtuo albuma “Talka”, grupys “Tautumeitas” skaņdorbs “Rise Up! (Tribute to Marija Golubova)” nu pārņ izguojušuo albuma “Skrejceļs”, kai ari Māra Briežkalna kvinteta i Birutys Uozuolinis (Ozoliņa) “Rudiņs bolss” nu ituo gods albuma “Latgalian Evergreens”. Par vysim albumim sovulaik rakstejs ari portals lakuga.lv. Vysu izlasi “Native music 18” var nūsaklauseit ITE.


Ogas – Laikarati

Etnogrupa “Ogas” rodusēs 2017. godā i aizsuokums vaicojams grupys dalinīku kūpeiguos studejuos Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis etnomuzykologejis programā. Nu 2021. gods rudiņa grupa struoduojuse pi godskuortom veļteituo dzīšmu albuma “Laikarati”, kas izdūts ituo gods novembrī. Albums īraksteits sadarbeibā ar Eiropys Parlamenta deputati Daci Melbārdi. Albumā vydā ir deveni tautys melodeju aranžejumi etnogrupai “Ogas” rakstureigā rūkrokstā. Muzykys īrokstūs pīsadalejuši Ilze Jurjāne-Lapkovksa, Marita Karpa, Kristaps Karts, Artūrs Uškāns, Krišjānis Gaikis (Gaiķis), Diāna Logina, Dace Melbārde, Domeniks Janaitis, Igeta Uozuoliņa (Ozoliņa), Agnese Lukjanova, Anta Pukīte (Puķīte), Armands Uozuoliņš (Ozoliņš), Baiba Eiduka-Skuja, apvīneiba “Stiprās sievas” i zvonu ansamblis “Primus”. Vysu albuma dzīšmu vydā vīna dzīsme skaņ ari latgaliski – tei ir Leldīnis dzīsme “Kū as devu šyupeļame”, kuruos melodeju nu Sofijis Mikažānys i Jūļys Vasilānys Zviergzdinē 1940. godā pīrakstejs Emilis Melngailis. Vysu albumu “Laikarati”, kura prezentiešonu etnogrupa “Ogas” sūlej Aizgavieņa laikā, var nūsaklauseit ITE.


Garataka – Izmeklētas meldijas un tādā garā

Novembra golā albumu, kas veļteits 10 godu jubilejai, kas svieteita pārņ, izdavuse Reigys Kulturys i tautys muokslys centra “Ritums” saimu folklorys kūpa “Garataka”. Albumā “Izmeklētas meldijas un tādā garā” īraksteitys 17 kai moz dzierdātys, tai tautā meilys melodejis, tymā skaņ 20. godu symta lauku tradicionalais a capella dzīduošonys styls, kai ari piļsātys ballēs spālātuos daņču melodejis. Jauno albuma veiduotuoja ir kūpys vadeituoja Asnate Rancāne, kurei Latvejā vysu vaira niu pazeistama kai grupys “Tautumeitas” dybynuotuoja i lidere. Itūšaļt folklorys kūpā dobojās 15 saimis – bārni, pīaugušī, jaunīši – kūpā gondreiž 50 dalinīku. Sūpluok dzīsmem latvīšu i ukraiņu volūduos, albumā ir ari divejis dzīsmis latgaliski – “Kreļļu kuorteņa” i “Voi celiņu maņ nabeja”. Vysu folklorys kūpys “Garataka” albumu var nūsaklauseit ITE.


Jōra – TaTaTa

Tikū, 2. decembrī, sovu jaunū albumu “TaTaTa” publiciejuse grupa “Jōra”, kas ir pasauļa muzykys grupa, kurys muzykā dzieržama Baļtejis, Skandinavejis i cytu regiona tautu tradicionaluo muzyka i originalkompozicejis. Grupys nūsaukums lībīšu volūdā nūzeimoj “azars”. Pasauļa muzykys grupa “Jōra” rodusēs 2020. godā i tamā apsavīnuojuši četri muziki – Dārta Drava (vejūle, bolss), Lauma Matule (kūkle, vierstūņu flauta, stabule, bolss), Ivars Štubis (gitara, bass, bolss) i Kalvis Vītuols (perkusejis). Jaunajā albumā grupa paruoda daudzveideigu instrumentu sasaspieliešonu, kur reizē ar kūkli, varganu, stabulem i vejūli skaņ elektriskuo gitara, perkusejis i bolsi. Kai soka poša grupa, tod albums vad muzykali aizraunūšā ceļuojumā pa zīmeļu kolnu stygom, Latgolys sātom, pūrim i piļsātom. Sūpluok instrumentalajim skaņdorbim albumā “TaTaTa” skaņ dzīsmis latvīšu, leitavīšu, angļu i ari latgalīšu volūduos. Albumā vydā ir 14 dzīšmu, nu kurūs divejis – “Eima, eima” i “Tymsis” – ir latgaliski. Vysu albumu “TaTaTa” var nūsaklauseit ITE.


Godskuortu svieteišonys ceļveds “Devums”

Jau publiski daīmama nūsaklauseišonai, bet oficialuo izīšona gaidoma 8. decembrī vēļ vīnai dzīšmu izlasei – Reigys Kulturys i tautys muokslys centra “Ritums” muzykys albumam “Gadskārtu svinēšanas ceļvedim “Devums””. Ceļvedī apsavīnuojuši 11 kolektivi: folklorys kūpys “Skandinieki”, “Grodi”, “Vilkači”, “Garataka”, “Savieši”, “Lāns”, “Budēļi”, “Laiva”, “Berendejka”, folklorys studeja “Banga”, kai ari Reigys Daņču klubs, kas kūpā īrakstejuši 21 skaņdorbi. Tī izvad cauri vysa goda svātkim i godalaikim. Dzīsmis īraksteitys latvīšu, lībīšu i latgalīšu volūduos. Latgaliski dzīsmis īdzīduojuse folklorys kūpa “Grodi” (“Kačīšami bārns nūmyra”, “Sauleite, māmeņa” i “A tolka lila, tolka moza”), folklorys studeja “Banga” (“Rudiņs īti”), kai ari Reigys Daņču klubs i folklorys kūpa “Berendejka” (“Ceiruļs olu dora”). Vysu albumu “Devums” var nūsaklauseit ITE.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
26
Pyr
all-day Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Feb 26 all-day
Itūgod palyka 105 godi kai dzims izcylais keramiks Stanislavs Vylcāns. Aktualizejūt S. Vylcāna jubileju i juo nūzeimeigū davumu Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj baudeit izstuodi “Māla gravitācija”, kuruos atkluošona nūtiks[...]
13:00 Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Feb 26 @ 13:00 – 14:00
26. februarī, atguodojūt Silvu Linarti 85. dzimšonys dīnā, “Saulis školys” konferenču zālē nūtiks muokslineicys pīminis izstuodis atkluošona.   Silva Veronika Linarte (26.02.1939.–23.07.2018.), ilgus godus vuicūt kompozicejis pamatus studentim i školuotuojim na tik “Saulis školā”, bet[...]
Feb
29
Cat
all-day Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Feb 29 all-day
Mādz saceit, ka dzeive ir sapyns. Izstuodē ir vārojamys gleznys akvareļu tehnikā, kuru var skaiteit par eipaši pīmāruotu sapynu atspaitu radeišonai. Akvareļu kruosys ar sovu plyustūšū caurspeideigumu ļaun mums īsajust sapynu pasaulī, kur vysu dzeivūs[...]