Tūp gruomota par Pītera Miglinīka dzymtu

Tūp gruomota par Pītera Miglinīka dzymtu

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pīters Miglinīks (1850–1883) beja latgalīšu dzīsminīks i zemnīku tīseibu aizstuovs. Juo personeiba daudzus ir fasciniejuse i ari īdvasmuojuse – literati jam veltejuši ni vīnu viņ dorbu. Padūmu godūs P. Miglinīka i juo dzymtai pīdereigūs dzeivis ceļu izpietei beja pīsavierss kulturviesturnīks, publicists Juoņs Cybuļskis (1911–1997), savuocūt bogoteigu materialu, nu kura topa manuskripts. Dīvamžāļ dīnys gaismu gruomotys formatā tys naīraudzeja. Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” (bīdreiba “LgSC”) aizsuokuse dorbu pi ituo manuskripta publiciešonys.

Pīters Miglinīks ir dzims niulejuo Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta teritorejā. Sovu slavi jis īmontuoja, aizstuovūt zemnīku tīseibys, i par īsadreikstiešonu tīsā īsyudzēt vītejū muižinīku. Lai ari jam pošam saime naizaveiduoja i bārnu nabeja, juo dzymta ir gona lela, i tamā natryukst Latgolys viesturē i kulturā izcylu personeibu, te pīmynami Fraņcs Kemps, Nikodems Rancāns i cyti.

Latvejis Nacionaluos bibliotekys Rešūs gruomotu i rūkrokstu kruojumā globojās Juoņa Cybuļska ar rūku latgalīšu volūdā raksteitais manuskripts par P. Miglinīku i juo dzymtu, kas globuošonai bibliotekā nūdūts 1982. godā.

J. Cybuļska dorba hronologiskī rūbeži nūsaslādz paguojušajā godu symtā i izdavums juopapyldynoj ar aktualajim datim par dzymtys lūceklim, kai ari juoīkļaun jaunus dzymtys lūcekļus, kuri dzymuši piečuok, kai ari vajadzeigi cyti zeimeigi papyldynuojumi. Itys dorbs iztycāts žurnalistei Antai Bušai, kura ir pīdareiga Miglinīku dzymtai i īprīkš pīsavārsuse dzymtys pietnīceibai (vaira var izzynuot sovulaik portalā lakuga.lv publicātajā sarunā ITE). Golā izdavums byus unikals materials, kurā sasaveis diveju Latgolys pietnīku vysaidūs viesturis pūsmūs izzynuotais i pīraksteitais ap Pīteri Miglinīku i juo piectečim.

Ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbaļsteituos mierkprogramys “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” finansialu paleigu padareits gruomotys izdūšonys 1. pūsmys – sagataveits izdavuma “Pītera Miglinīka dzymta” manuskripts. Sovpus iz prīšku paradzāts pīsaisteit finansiejumu gruomotys dizaina izstruodei i drukai.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
26
Pyr
all-day Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Feb 26 all-day
Itūgod palyka 105 godi kai dzims izcylais keramiks Stanislavs Vylcāns. Aktualizejūt S. Vylcāna jubileju i juo nūzeimeigū davumu Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj baudeit izstuodi “Māla gravitācija”, kuruos atkluošona nūtiks[...]
13:00 Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Feb 26 @ 13:00 – 14:00
26. februarī, atguodojūt Silvu Linarti 85. dzimšonys dīnā, “Saulis školys” konferenču zālē nūtiks muokslineicys pīminis izstuodis atkluošona.   Silva Veronika Linarte (26.02.1939.–23.07.2018.), ilgus godus vuicūt kompozicejis pamatus studentim i školuotuojim na tik “Saulis školā”, bet[...]
Feb
29
Cat
all-day Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Feb 29 all-day
Mādz saceit, ka dzeive ir sapyns. Izstuodē ir vārojamys gleznys akvareļu tehnikā, kuru var skaiteit par eipaši pīmāruotu sapynu atspaitu radeišonai. Akvareļu kruosys ar sovu plyustūšū caurspeideigumu ļaun mums īsajust sapynu pasaulī, kur vysu dzeivūs[...]