Iz sapynu navajag ekonomēt. Saruna ar Ilzi Griezāni

Iz sapynu navajag ekonomēt. Saruna ar Ilzi Griezāni

Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Satikt Ilzi Griezāni vysod ir prīceigi. Atškireibā nu munys mīrpylnuos dobys, Ilze ir eists dzeivisprīcys komuļs, vysod smaideiga i energiska, eistyns kontrasts. Ar Ilzi sasateikam Leivuona Stykla i amatnīceibys centrā (LSAC), par kura vadeituoju jei struodoj jau gondreiž 20 godu. Myusu saruna nūteik latvyski, vystik Ilze pastreipoj, ka koč ari latgalīšu nav juos pyrmuo volūda, īškeji jei jiutās kai eista latgalīte. Sarunā ar Ilzi vaira par juos muokslys ceļu i LSAC darbeibu.

Pastuosti, kai aizasuoce tova sasaiste ar muokslu?

Taidys eistynys apzynuotuos atminis par zeimiešonu īt nu školys laiku. Klasē es vysod beju lobuokais zeimātuojs, kai jau parosti tys ir – kaids ir lobuokais sportists, kaids matematiks, es vysleidz beju lobuokais zeimātuojs. Deļtam vysai logisks izgleiteibys turpynuojums beja Rēzeknē, tūlaik Lītiškuos muokslys vydsškolā (niu Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola – L.S.). Tai vydsškolu es pabeidžu kai muokslinīks-dekorators. Eistyneibā juopīzeist, ka školys laikā dabuotuos prasmis es vysleidz turpynoju izmontuot ari niu. Tuos ir prasmis dareit ar rūkom, ari tei muokslinīcyskuo dūmuošona. Škola maņ īvuiceja ari miļzeigu pacīteibu, kurys maņ da tuo nabeja nacik. Kod stuņdēs lyka viļkt ar veļceiti voi precizi puorraksteit burtus, beja vajadzeiga cīši lela apsajimšona. Juosoka, ka ari munā niulejā dorbā ik pa šaļtei juopadora kaidi mozi darbeni, kurūs varu, pasasokūt školys prasmem. Piečuok Rēzeknē es ari pabeidžu Latvejis Muokslys akademejis filiali kai pedagogs, koč ari diplomā raksteits “mākslas bakalaurs.” Tod es kaidu laiku struoduoju bārnu muokslys školā, taipoš gona regulari ir bejuši koč kaidi pasyutejuma dorbi deļ nūformiešonys.

Tod tu jau nu laika gola zynuoji, ka gribi gleznuot?

Ilgu laiku maņ nimoz nabeja dūmys, ka es koč kod byušu gleznuotuoja. Taida apzynuota gleznuošona maņ suocēs koč kur ap 2006. godu. Tys nūtyka, pasasokūt munom niulejuom kolegem nu gleznuotuoju apvīneibys “V.I.V.A”. Myus, tys ir mani, Vēsmu Ušpeli, Agru Ritiņu i Viju Stupāni, iz sovu pleneru uzaicynuoja Evalds Vasilevskis. Jam tūlaik nūtyka keramiku pleners, tok jis beja lyudzs Vēsmai Ušpelei saaicynuot ari gleznuotuojus, ar pībiļdi, kab obligati pajimtu ari meitini nu Leivuonu, Ilzi Griezāni. Iz tū šaļti es puorejuos gleznuotuojis vēļ napazynu i nivīns napazyna ari mani. Sovpus es ar Evaldu Vasilevski īpasazynu taišni Leivuona Stykla i amatnīceibys centrā (tūlaik Latgolys muokslys i amatnīceibys centrs – L.S.), tymā laikā Evalda “Pūdnīku skūla” beja cīši spieceiga keramiku kūpa, jī ari pīsadaleja centra atkluošonā, piečuok ari taiseja izstuodis. Kod centrā suoču struoduot ari es, mums izaveiduoja cīši loba sadarbeiba.

Kod Evalds stuosteja, ka pi juo nūteik taidi pleneri, jis aicynuoja ari mani. Es nu suoku nasaprotu, kū es tī varātu dareit, tok nazkai pošai īguoja pruotā, ka varbyut varātu gleznuot. Tok ar tū gleznuošonu saguoja interesanti. Puorejuos meitinis plenerā aktivi struoduoja, i es saprotu, ka nateiku jom leidza. Nu suoku pošam redzīs, ka tu tok prūti, ka vyss saīs i vysu paspiesi. Tod tu aizbrauc iz pleneru, saprūti, ka godim naesi jiems rūkā ūtu, tu pajem i saprūti, ka nazyni, kū ar tū ūtu dareit. Iz tū šaļti es stypri sasabeidu i tod saprotu, ka tai vys nadreikst. Kai reiz saceja muokslys zynuotnīks Juoņs Pujāts: “Ka tev Dīveņš ir devs talantu, tod tys ir juoeistynoj, a ka tu tū nadareisi, tu dabuosi pa šnobeli!”

Es tam pīkreitu, ka tev tys ir īlykts, vajag dareit. Maņ liktiņs piļneigi kai iz paplatis nūlyka, ka ir juosuoc gleznuot.

Karteņa: Ilzis Griezānis glezna “Pūdersniegs”, 2017. gods

Pastuosti, kai izaveiduoja muokslineicu apvīneiba “V.I.V.A.”?

2006. godā beja myusu īpasazeišona, piečuok mes sasatykom varbyut reizi godā, taids cīšuoks kontakts suoce veiduotīs piec 2009. goda, kod nu suoku Vija ar Vēsmu sataiseja kūpeigu izstuodi, tod 2011. godā mes jau četratā sataisejom kūpeigys izstuodis, kūpā ari braucem iz vysaiduokim plenerim.

Ideja par “V.I.V.A” laikam roduos maņ, kod mes vysys bejom Portugalē, laikam 2014. godā, kur bīži var sadzierdēt “la viva” aba “lai dzeivoj”. Sovpus es pamaneju, ka tī ir myusu vuordu pyrmī burti. Nu suoku itū nūsaukumu pajēmem eipaši naaizadūmojūt, viņ piečuok saprotom, ka tūs “Vivu” ir cīši daudz – ir saļdiejums, sporta zālis i vēļ vysa kuo. Tok es dūmoju, ka mums itys nūsaukums ari labi atbylst, partū ka vysys asam dzeivisprīceigys i dzeiveleigys.

Raksturoj sevi, kai muokslineicu, kū tu gleznoj?

Es gleznoju ainovys, asu ainaviste voi ari daugaviste (sarunys laikā ar Ilzi asam LSAC seminaru telpā ar skotu iz Daugovu – L.S.), nu kai var nagleznuot, ka aiz lūga itaids skots! Kod tu kū na viņ īraugi, rūnās ideja par motivu i tū, kai tys izavērs iz gleznys. Cytreiz var byut tai, ka tei ideja tevi nalaiž vaļā kaidu nedeļu i tu beiguos jem i uzgleznoj. Sovpus, kas atsatīc iz īdviesmi, cytim gona bīži redzīs, ka muokslinīkim vajag īdviesmi, kab struoduot, tok patīseibā ari muokslinīkam vajag sevi daspīst struoduot. Muokslinīkam vajag suokt gleznuot. Kod jis pajem rūkuos ūtu i suoc gleznuot, atīt ari īdviesme. Vīnkuorši juodaspīž sevi dareit, tys ir normali, vysi cylvāki ir slynki. Byut slynkam ir normals cylvāka stuovūklis. Kab gleznuotu, muokslinīkam vajag gribiešonu tū dareit.

Muokslinīkam jau parosti gribīs gleznuot, tuos ir kai narkotikys. Kod tu kaidu laiku nateic pi gleznuošonys, tu palīc nervozs i naīcīteigs i pats saprūti, ka vīnkuorši cīši seņ naasi gleznuojs.

Vysleluokuo īdviesme ir izstuožu plans, kod tu saprūti, ka tev tiuleņ byus vairuokys izstuodis i vīnkuorši nav kur liktīs, tu ej i gleznoj. Kai Vēsma (Ušpele, vīna nu “V.I.V.A.” dalineicu – L.S.) parosti soka: “Nu tu sāc kaut ko meņģēties!” I eistyn tai ir, kod tu jau esi izlics audaklu, salics kruosys, tys ari prosa laiku i pacīteibu, tev motivs jau ir golvā, tu pa druskai sevi daspīd suokt struoduot i tod jau aizīt. Cytreiz glezna forši izalīk par reizi, cytreiz ir tai, ka tu skraidi tai apleik vairuokys dīnys, kod tu saprūti, ka niu vajag atsapyust, puorgulēt ar tū dūmu, tod ūtrā dīnā tu atej ar cytu skatīni. Maņ ir gadejīs ari tai, ka es viņ piec nedelis saprūtu, kas taišni maņ napateik i kū es gleznā grybu palobuot. Ka gleznai nav izlykts paroksts, tod tei ir napabeigta i muokslinīks vēļ grib kū na viņ dadareit. Itamuos reizēs īt vaļā vasals process, kod varu skraideit pa stuovim, dzert vairuokus kopejus, daskrīt pi gleznys i kū na viņ palobuot, saprast, ka tys nav tys, kas traucej. Tok tys tevi tik cīši īškeji urda, ka tu navari nūsarimt, cikom naesi tics skaidreibā. Prūtams, kotram tys process ir cytaižuoks, muns ir taids. Maņ gleznuošonai aizīt cīši daudz energejis, es navaru atīt iz sātu pīcūs vokorā piec dorba i suokt gleznuot, maņ tod nav spāka.

Karteņa: Ilzis Griezānis glezna “Klusums”, 2023. gods

Kaida, pa tevim, ir muokslys vide Latgolā?

Es dūmoju, ka vide kūpumā ir klasiska. Prūtams, jaunuos vēsmis izteikti īnas Rotko muzejs, kas ir miļzeigs pluss.

Voi jaunam cylvākam – muokslinīkam Latgolā byutu vīgli īīt?

Nikur jau nabyutu vīgli. Tys nav pat ar Latgolu saisteits. Muokslā, seviški jau vizualajā, tū es sprīžu bolstūtīs iz sovu pīredzi, nūteik ceiņa storp jaunū i vacū. Jaunī grib paraudzeit cytus muokslys veidus, vacī otkon soka, ka nā, tei nav muoksla. Par tū var diskutēt i spuoruotīs – tei ir muoksla voi vīnkuorši izteiksmis leidzeklis, veids, kai tu komunicej ar pasauli i izsoki sovu redzīni. Nui, cytreiz ari maņ, pasaverūt iz kaidu dorbu, īt pruotā vaicuojums – voi tei ir muoksla? Tok tu saprūti, ka tei ir taida sovu dūmu izsaceišona vizualuos izteiksmis leidzekļūs. Zam tuo vuorda “muoksla” ir tik daudz, kas palykts, deļtam definēt “kas ir voi kas nav” ir praktiski naīspiejami.

Cik daudz latgaliskuo ir tovā dzeivē?

Kai es parosti soku – es dzeivoju Latgolys pīrūbežā, i tys ir jiutams. Cytreiz ir gryuši suokt runuot, kod jau īsarunoj, tod var, tok kasdīnā tei nabyus muna pyrmuo volūda. Tok īškeji maņ pavysam nūteikti ir sajiuta, ka asu latgalīte, ari piec rakstura i piec tuo, cik labi es te jiutūs i tuo, ka nūbraucūt kur naviņ cytur, gribīs iz sātu.

Volūda nūteikti ir svareiga, tok na tikai, ir juobyut ari tai īškejai sajiutai – kas tu pats esi.

Tēte īt nu Zemgalis, deļtam saimē mes latgaliski narunuojom. Latgaliski es īsavuiceju runuot, kod beju gostūs pi draudzinis Aglyunā, tod maņ beja jau ap 30 godu. Baba mums saimē runuoja latgaliski, vys kod es Rēzeknē školā paraudzeju runuot latgaliski, vysi par mani smiejuos, tod es ari īsaspeitieju i saceju, ka vaira narunuošu. Muna baba beja ari pūlīte, kod nūbrauču pi juos iz laukim, tī vīns runoj krīvyski, vīns pūliski, vīns latgaliski, deļtam ari baba runuoja vysuos treis volūduos. Jei beja īsapreciejuse latgalīšu saimē i da 16 godu vyspuor nabeja dzierdiejuse latgalīšu volūdu. Sovpus dzeivis laikā īsavuiceja. Koč i es latgaliski vysu runuotū saprotu, poša runuot kautriejūs. Vys, kod beju pi draudzinis Aglyunā, tys nazkai aizguoja. Niu, tai kai kasdīnā nalītoju itū volūdu, sarežgeituokūs tekstūs ir breiži, kod es kaidu vuordu nazynu. Tok juosoka, ka ari Leivuonā latgalīšu volūda dzierdama cīši reši. Ari juopastreipoj, ka padūmu laikūs, urbanizacejis procesā iz sacaltajom fabrikom sabrauce cylvāki nu molu molu, i tei mozpiļsātys vide tyka piļneibā izjaukta, ari deļtam Leivuonā principā navar runuot par izteikti latgalisku vidi.

Voi pareizi saprūtu, ka tu byuteibā asi izauguse ar Leivuona styklu?

Nui, asu dzymuse i auguse leivuonīte, te nazkod beja ari dzemdeibu nūdaļa. Maņ obeji vacuoki struoduoja Leivuona stykla fabrikā. Jau nu mozu dīnu beju regulars fabrikys apmaklātuojs. Vairuokys reizis asu bejuse ari praksēs pi stykla fabrikys muokslinīku-nūformātuoju. Deļtam es dīzgon daudz kū pīmiņu nu fabrikys laiku, tys maņ nūder ari niulejā dorbā.

Karteņa: Ilze Griezāne, autore Amanda Anusāne, portāls lakuga.lv

Pastuosti, kai aizasuoce tovs i amatnīceibys centra kūpeigais ceļš?

LSAC es tyku konkursa kuorteibā, kod pošvaļdeiba izsludynuoja konkursu iz centra vadeituoja vītu. Es pīsasaceju i mani napajēme. Vystik piec treis mienešu vadeiba saprota, ka jim napateik tūreizejuo centra darbeiba, i tod mani pajēme dorbā. Tai es suoču struoduot 2004. gods 1. martā – pavysam dreiži jau byus 20 godu, kai te struodoju. Patīseibā tod, kod es suoču struoduot, maņ kai vadeituojai nabeja pīredzis, taipoš ari itys centrs beja piļneigi jauns veiduojums, pyrmais amatnīceibys centrs Latvejā, deļtam principā nabeja nikaidys saprasšonys, kam ite vajadzātu byut. Dorba procesā, prūtams, ar vysaiduokim puorbaudejumim, ir izaveiduojuse izpratne, kaidim tod mums juobyut. Es skaitu, ka myusu veiksme ir taišni stykls. Prūtams, kod bankrotēja Leivuona stykla fabrika, tei beja cīši biedeiga viests, tok amatnīceibys centram stykla kolekcejis dabuošona sovā eipašumā beja miļzeiga veiksme. Tei mums ir miļzeiga duovona i taipoš ari miļzeiga atbiļdeiba. Niu mes asam tī, kas itū tradiceju Leivuonūs uztur dzeivu. Ka īprīšk bejom taišni amatnīceibys centrs, tod nabeja skaidra vierzīņa, kurp dūtīs, Leivuonā ari nav muzeja, deļtam myus raudzeja sasaisteit ar nūvodpietnīceibu. Kai sevkurā pošvaļdeibys īstuodē, ari mums ir moz darbnīku, i tu saprūti, ka navari tai izakaiseit iz vysu pušu, deļtam stykls atguoja kai svieteiba – niu mums ir konkrets stykla ceļš.

Nu 2016. gods mums ir ari stykla pyusšonys darbneica, kas pi muzeja dorbu dūd kluotyn vēļ cīši lelu dorba apjūmu. Ka es laikus byutu zynuojuse, kū es uzajemu, varbyut i nabyutu mums tuos stykla darbneicys! Tu daudz kū uzajem, partū ka nazyni, kai byus. Tok, prūtams, nav nalabi! I es skaitu, ka apmaklātuojim tei ir interesantuokuo daļa. Stykla darbneica ir ražuošonys process, tys ir nazkas piļneigi svešs. Īsadūmoj – tu atbiļdi par muzeju, i te pieški tev juoatbiļd ari par ražuošonu. Ir ceplis, ir īkuortys, kurom vajadzeiga apkūpe, ir produkceja, kurū juorealizej, ir pasyutejumi. Tys ir miļzeigs dorba apjūms, kas veidojās ap stykla darbneicu, kū nu molys vysdreižuok navar pamaneit.

Pavysam naseņ Leivuona Stykla i amatnīceibys centrs svieteja 20 godu jubileju, par gūdu tam mums tyka izveiduotys jaunys dizaina gluozis sadarbeibā ar bejušajom Leivuona Stykla fabrikys muokslineicom Ludmilu Safronovu i Aīdu Rotčenko.

Karteņā: LSAC 20 godu jubilejis gluozis, autoris Ludmila Safronova i Aīda Rotčenko

Es skaitu, ka Leivuonam kūpumā ir cīši lels potencials turpynuot stykla stuostu. Vysupyrma, deļtuo, ka mums ir saisteituo viesture. Vīneigi niulejuo darbneica ir puoruok moza i tū vajadzātu paplašynuot. Vajadzātu byut tai, ka na tik mes nasam stykla vuordu, tok vyss Leivuons ar laiku palīk par taidu stykla piļsātu. Ideju mums ir gona daudzi, i dūmoju, ka tuos ar laiku eistyn ari īdzeivynuosim, kai es soku – iz sapynu navajag ekonomēt!


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]