Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Itūgod Rēzeknis nūvoda Lūznovys muiža sajēme Latgolys Turysma asociacejis bolvu “Turysma izcileiba 2023”, i na par veļti, partū ka muiža nu sovys atdzimšonys 2015. godā ir mierktīceigai i sistematiskai pylnveiduojuse sovu darbeibu. Suocūt nu daudzveideigys kulturys programys pīduovuojuma, da Sajiutu duorza izveidis aizsuokumu, naskaitamim kulturys projektim i cytom aktivitatem. 2020. godā muiža ari sajēme Latvejis sabīdryskūs medeju goda bolvu “Kilograms kultūras” kai goda kulturvīta. Sovpus niu, 8. decembrī, Lūznovys muižys kompleksā atkluota jauna smēdis aba kaļvis ekspoziceja.

Lūznovys muiža mierktīceigai turpynoj veiduotīs par kulturys, muokslys, izklaidis i niu ari senejūs omotu dazynuošonys kompleksu. Kai stuosta Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys projektu vadeituoja Inga Zeltiņa-Ušpele, kaļve ir sataiseita, pasasokūt diveju projektu atbolstam. Nu suoku kaļvei tyka atjaunuots jumts, lūgi, durovys, tyka veikta sīnu i pamatu styprynuošona, tok sakarā ar pandemeju, projekts natyka publiski atkluots. Sovpus ūtrys projekts deve vareibu pīpiļdeit sātu ar saturu, deļtam niu kaļvē ir vyss deļ kalšonys i metalapstruodis. “Ir sataiseitys treis dorba stacejis – 19. godu symta, 20. g. s. beigu, i 21. g. s. suoku, koncepta autors ir metalmuokslinīks Norberts Kudiņš, kurs mums paleidzēja saprast, kas ir jāgpylni i kas ir vajadzeigs, tei byus ari vīta, kur studenti varēs vuiceitīs ap metalapstruodis viesturi i saglobuot kulturys montuojumu, kas saisteits ar amatnīceibu i dorbu ar taustomim materialim, kas myusu dīnuos vēļ nav digitaliziejušīs,” stuosta projektu vadeituoja Inga Zeltiņa-Ušpele.

Kasdīnā teik plānuots, ka kaļve byus daīmama kai turysma objekts aktivajā turysma sezonā, prūti, nu maja da oktobra atkareibā nu laikapstuokļu. Taipoš byus vareiba dasasaceit meistarklasem i paraugdemonstriejumim.

“Te ir 19. godu symta viesturiskuo āka, kas byuvāta kūpā ar pošu muižu, deļtam ite vajadzātu atsarast ari dorba reikim, kas atbylst tam laikam. Dorba reiki tyka maklāti pa vysu Latveju, sovpus es tūs restaurieju. Kaida daļa, pīmāram, atsliedznīka dorba golds ir taiseits nu jauna, tok saglobojūt 19. godu symta tradicejis,” atkluošonys dīnā skaidruoja kaļvis koncepta autors Norberts Kudiņš. “Tuoļuok te ir padūmu laiki, kur tepat Lūznovys tehnikuma laikā beja kaļve, sovpus pādejuo ēze jau ir myusdīneiga gāzis apkuris tipa,” stuosta Kudiņš, kurs atkluošonys dīnā ari demonstrēja kaļšonys prasmis.

Atkluošonys dīnā Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuojs Monvīds Švarcs i Latgolys Muzykys i muokslys školys direktors Raimonds Arbidāns paraksteja sovstarpejuos sadarbeibys paktu kulturys montuojuma ilgtspiejeigai atteisteibai.

Projekts eistynuots projektā “Latgales tradicionālās amatniecības stiprināšana” aba saeisynuojumā “CRAFTS 2.0” (LVIII-064), eistynuotuojs Latgolys Plānuošonys regions.

Foto autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv