Ūtra cylvāka lobsajiuta ir ari muna lobsajiuta. Saruna ar Viju Piziču

Ūtra cylvāka lobsajiuta ir ari muna lobsajiuta. Saruna ar Viju Piziču

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Vija Piziča jau divejus godus ir atsagrīzuse dzymtajā sātā Viļānūs. Piec vaira nakai 40 godu dorba Reigā puorsaceļšona iz seņču sātu bejuse kai izaicynuojums, kas niu dūd mīru. Vija Viļānūs ir kai spieceigs impulss, kurs spiej īkustynuot lītys. Pateiceibā par juos energiskumu, idejom i spieju tuos pareizi realizēt, 18. novembrī Vija tyka gūdynuota ar piļsātys varūnis nominaceju. Vaļsts svātkūs tyka pasnāgtys vairuokys bolvys piļsātys dzeivuotuojim, kurūs izvierzeit varēja sevkurs – kai saime, tai kolegi, draugi i cyti sabīdryskī aktivisti.

Vija ir dzymuse i auguse Viļānūs. Mama Monika Siermuo bejuse školuotuoja Viļānu vydsškolā, tok paps Aloizs Siermais ilgus godus vadejs Viļānu sadzeivis pakolpuojumu kombinata šyušonys cehu. Vija ir absolvējuse Latvejis Universitatis Juridiskū fakultati. Paraleli vuiceibom, Vija struoduoja par tīsu izpiļdeituoju, vāluok vairak nakai desmit godu – Jiurmolys dzymtsarokstu nūdaļā, īšklītu sistemā. Tok pādejī 23 dorba godi veļteiti Latvejis Zvārynuotūs notaru padūmei – gondreiž 20 godu jei beja reikuotuojdirektore, tok pādejūs četrus – reikuotuojdirektoris vītneica. Notaru padūme ir notaru puorstuoveibys i uzraudzeibys instituceja.

“Školā maņ patyka tīseibu pamati. Patyka analizēt, maņ tys ari pasadeve. Asu prīceiga par sovu izgleiteibu. Tei strukturej dūmuošonu, pīradynoj pi sistemys. Leli īgivumi, kurūs tagad varu pīlītuot sovā i viļānīšu lobā,” par profesejis izvieli pastuosta Vija.

Vyss suocās ar sarunom i nūvāruojumim

Vaira nakai 40 godu Vija bejuse paceli nu Viļānu. Pandemejis īspaidā pasaruodeja vareiba struoduot attuolynuotai, deļtuo tyka pījimts lāmums puorsaceļt nu Reigys iz dzymtū vītu. Niu Vija saimnīkoj sātā sūpluok Laksteigolu saleņai – kotru reitu Maltys upē smeļās energeju jaunai dīnai, dorbim i idejom.

“Itūs puors godus vāroju, kas nūteik Viļānūs. Nu jau pyrma goda tyka izziņuota dzeivuotuoju sanuoksme. Roduos dūma aizīt i izstuosteit sovus nūvāruojumus – kū es radzu kai vītejais, tok drupeit tai nu molys. Kū radzu i kas byutu doroms. Ar taidu nūdūmu aizguoju iz sanuoksmi, tok jau nu tuos atsagrīžu kai īvālāta dzeivuotuoju konsultativajā padūmē.

Vijis nūvāruojumi puorsvorā bejuši par vidi. “Es raudzeju sev atbiļdēt, deļkuo piļsāta, kuru es atstuoju pyrma vaira nakai 40 godu, kura beja dzeiveleiga, kurā klusums beja tik rešu reizi, deļkuo jei pieški ir puorsamejuse? Tūlaik jau taidu apstuoklu, tymā skaitā finansiejuma, nabeja. Tod es saprotu, ka tei atbiļde ir juomeklej uorpus ekonomiskom temom. Prūtams, cylvāku skaits ir sasamazynojs. Tok ruodejuos, ka puoruok moz teik jimtys vārā cylvāku vajadzeibys. Tys nabeja kai puormatums. Par pīmāru, tei beja uorkuorteigi korsta vosora i nabeja taidu lobu datikšonys zonu upei, partū ka apleik ir privateipašumi. Viļāni ir piļsāta pi upis, tok mums nav pludmalis. Tagad jau ir. Piļsātā ir daudzi dzeivūkļu, kurūs nakts korstumā nav īspiejams izvādynuot. Cylvāki naktīs ar sātys dzeivinīkim guoja iz upi atsavāsynuot. Ite cylvāku vajadzeiba vīnkuorši nabeja pamaneita,” ar tūreizejom puordūmom doluos Vija.

Nūvāruojumi naapsarūbežuoja viņ ar pludmalis zonu. Vaicuojumi bejuši vairuoki, tok ar Vijis impulsu tī pa mozam suokti rysynuot i īvierzeiti pareizā ceļā.

“Taipoš ari, par pīmāru, nūbrauc gosti pi mane, tok maņ nav, kur eisti jūs aizvest, jo piļsātā nav kopejneicys. Ar Laksteigolu solu piļsāta ir tykuse krītni iz prīšku – kur pyrma goda beja lela nakuorteiba, niu jau ir pastaigu styga. Nūvāruoju, ka pavasarī, piec zīmys, piļsāta beja cīši palāka, jo pučis pasaruodeja tik iz vosorys vydu. Sūli pa sūlim saprotu, ka par moz nūteik sovstarpieju sarunu par tū, kai mes ite jiutomīs. Kas iz īlys pateik, traucej, kai dzeivojās daudzdzeivūkļu sātā? Taidi praktiski vaicuojumi.

Vija Piziča, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Kod suocem struoduot kai dzeivuotuoju padūme, bejom vīnuojušīs, ka īsim runuot ar dzievuotuojim aci pret aci, iz īlys, kab nūskaidruotu jūs patīsū redzīni i sajiutys. Tū es dareju cīši intensivi – radzūt kaidu nasteidzeigu cylvāku iz īlys, guoju kluotyn i runuojūs. Tod tik palyka izsaceituos vieļmis sistematizēt – kas svareiguoks, steidzamuoks, kas mozuok. Puorvaļdē asam īsnīguši vaira nakai 30 cylvāku prīšklykumus. Daļa jau ir realizāta. Latgolys cylvākim nav problemu ar pacīteibu, ka viņ tys ir pamatuoti. Tai ari suocās vysys iniciativys – ar sarunom i cylvāku vieļmu uzklauseišonu,” sovys aktivuos darbeivys suokumus pīmiņ Vija.

Svareigi ir ari pamaneit i nūviertēt lobūs dorbus

Tok kai piec tik ilga puotraukuma, atsagrīžūt Viļānūs, jiutās poša Vija? “Jiutūs labi, jo te ir munu vacuoku sāta. Asu sovys saimis ligzdā. Ite jiutu ari sovu vacuoku kluotbyutni, jūs labvieleibu,” skaidroj Vija.

Viļānīši cīši nūviertej Vijis motivaceju padareit vidi apleik lobuoku, deļtuo ari vaļsts svātku vokorā Vija sajēme gūdynojuma zeimi pateiceibā par padareitajim dorbim i paruodūt tū, ka juos darbeiba ir pozitivi īspaiduojuse sabīdreibu.

“Tys beja puorsteidzūši, jo Viļānūs asu atsagrīzuse naseņ. Juopīzeist, ka, sajemūt publiskus cyldynuojuma vuordus, es cīši mulstu, jo tikt uzmaneibys epicentrā nav nimoz tik vīgli,” pīzeist sīvīte.

Vaicojūt Vijai, kas tod jū pošu motivej ar taidu energeju īsasaisteit breivpruoteigajā dorbā, Vija argumentej, ka jei vīnkuorši navar tū nadareit.

“Asu kristeigs cylvāks, deļtuo īsaklausu īrūsmēs, cerūt i tycūt, ka ituos īrūsmis manī mudynoj Dīvs. Acimradzūt, tys atbiļst juo grybai. Ka tai ir, tod asu par tū cīši prīceiga i pateiceiga. Dorūt kaidu dorbu, dūmoju, kab rezultats dūtu īspiejami leluoku sabīdryskū lobumu. Asu cylvāku mīļs i ūtra cylvāka lobsajiuta ir ari muna lobsajiuta,” tai Vija.

Jei ari pīzeist, ka apbolvuojuma sajimšona vaļsts svātku dīnā bejuse cīši aizkustynūša. “Sovūs 60+ godūs pyrmū reizi pīdzeivuoju tik skaistus, eistus i patriotiskus vaļsts svātkus. Ar vargaņu muzykys koncertu bazneicā, mauduošonu azarā i vokora pasuokumu. Vyss tik eists! Juosacynoj, ka pi myusu varūni ir dubultā – kai tī, kas sajem, tai tī, kas spieja īraudzeit ūtru cylvāku dorbus i cytim par tim pastuosteit. Tys ir cīši svareigi – prīcuotīs par ūtru vaira nakai par sevi.”

Kai vēļ vīns nu Vijis lobūs dorbu pīmāru ir ituo gods akceja – peoneju stateišona. “Cylvāki soka, ka jī grib skaistuoku vidi. Tod tu suoc sovā pruotā dūmuot, ka vysim tok sātā ir peonejis – tī ir cīši šmuki zīdi ar pateikamu smuordu. Smuords, kruosa, skots… I ka vēļ kaids tūs byus īstatejs sovom rūkom, kab ūtrys varātu prīcuotīs par tū! Varbyut par tū tik cīši nivīns ari naaizadūmuos, tok tai jau kruojās tei ciļvieceiba. Mums ir mozuok juofantazej abstraktys lītys, bet juodora. Juonūsauc vuordā tys, kū mes gribim i juoīdūmoj, kai tū var izdareit. Tys ari vyss!

Tai nu cylvāki tyka aicynuoti īt ar sovu peoneju kai duovonu piļsātai i pošam tū īstateit, ar mierki piļsātu padareitu šmukuoku i kab kotrys vaira apsazynuotu sovu atbiļdeibu par piļsātvidi. Peoneju stateišonai tyka izvālāts laukums pi Viļānu puču veikala, jo tys ir saulains i atsarūn cylvāku kusteibys epicentrā. Paļdis Fainai Sokolovai i juos veiram, kuri atvielēja sovu privatū zemi, kab piļsātnīkim byutu skaists peoneju lauks. Turiejom nūceju, ka pyrmajā godā īstateisim 10-15 peonejis, tok tyka īstateitys vaira nakai 40! Jaunuokojai taļcineicai beja 26 godi, tok vacuokajam – 83. Kasdīnā nav nimoz tik daudzi lītu, kas myus aizkustynoj i vēļ mozuok taidu, kas dūd gondarejumu. Tok pošu rūkom dareitais gon snādz gondarejumu. Cyturudiņ peoneju stateišonu turpynuosim. Ceru, ka tod tī jau zīdēs 100 peonejis,” par sovu realizātū iniciativu stuosta Vija.

Peoneju stateišona Viļānūs, foto nu personeiguo arhiva

Ka ūtram byus nalabi, maņ ari byus nalabi

Vija pastreipoj, ka breivpruoteigajam dorbam ir cīši daudzi pozitivu blokusefektu, kurūs iz reizis navar redzēt, tok ar laiku var suokt apsazynuot nu sajiutu piec padareituo.

“Kab lītys nūtyktu, ir vajadzeiga darbeiba, na tik runuošona. I breivpruoteigais dorbs ir foršs taišni deļtuo, ka cylvāks ir breivs sovūs lāmumūs. Breivs sovā reiceibā, breivs nu savteigu interešu,” stuosta Vija.

Taipoš jei ari pīzeist, ka na mozuok svareigs ir arī kūpejais dorbs rūku rūkā. “Cylvāks ir radeits, kab byutu kūpā ar vīnu, ūtru, trešū i catūrtū. Saīt, ka Radeituojam ir bejs sovs mierkis attīceibā iz kotru nu myusu. Itymā pūsmā, cikom esi te, mums ir juoatstuoj tei sova zvaignzeite storp vysom puorejom. Tai tok dorbojās kūpums. Latgolai ir rakstureiga tolku tradiceja. Nazkos dūmuoju, deļkuo tys tai ir? Dūmoju, ka deļtuo, ka Latgola vysod bejuse tryuceiguokuo. Kū tod tu vari vīns? Tok tod, kod saīt vysi kūpā, pasaver – i nūroktys buļbis, nūpļauta zuole! I vēļ dzīsmem palīk laiks!

Īsaiste, atbolsts cytim – tei ir dabiska lītu kuorteiba. Tei ir atbiļdeibys uzajimšona – kai par sevi, tai par ūtru. “Sevkurs guodoj par sevi, sovim tivinīkim i sabīdreibys kūpejū lobumu, izaturūt atbiļdeigi pret cytim, jaunom paaudzem, vidi i dobu,” tai saceits Satversmis preambulā. Mes vysi asam sovstarpieji saisteiti, deļtuo ir juoguodoj cytam par cytu, jo – ka ūtram byus nalabi, ari maņ byus nalabi,” stuosta aktivuo viļānīte Vija.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
2
Sai
18:00 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Mar 2 @ 18:00 – 20:30
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
21:15 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Mar 2 @ 21:15 – 23:15
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]