Muzyka kai legaluos narkotikys. Saruna ar reperi Ūgu

Muzyka kai legaluos narkotikys. Saruna ar reperi Ūgu

Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kaidys tik ūgys naaug sovvaļā i sātys sadā, tok ir tik vīna Ūga, kura īsaukta ari par Latgolys repa priņcesi. Daiga Barkāne aba skotivis vuordā Ūga muzykys, eipaši repa pasaulī, plotuokai publikai palyka pazeistama ap 2016. godu. Saruna ar Daigu par muzyku, byušonu kai ūdzeņai puišu vydā i vareibu saglobuot balansu.

Poša Daiga sevi sauc par “rajona čiksu”, partū ka īt nu Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogsta, tok niu vysbīžuok jū var satikt Rēzeknē. Sasaiste ar muzyku Daigai ir jau nu bierneibys – juos dzeds i baba spieļuoja zaļumballis – dzedam beja akordeons, cikom baba dzīduoja. Vāļuok Daigys aba Ūgys dzeivē bejuši vairuoki vokalī pedagogi, jei ari pastreipoj, ka kotrys nu tūs ir pamets kaidu sovu īspaidu, kū niu jei ir savylkuse taidā lelā sovā komulī. Daigys skotivis vuords roduos piec sapasazeišonys ar latgaliskuos apvīneibys “Ausmeņa Records” puišim, kur beja Kvāps, Valns i cyti stypri vuordi, sovpus jei jūs vydā kai taida gaismeņa. Tod ari īguoja pruotā, ka puiši ir torts i pamats, a Daiga ir Ūga iz torta.

Pastuosti, kaida niu ir tova kasdīna, kai tu struodoj?

Maņ nazkod patyka nakts sesejis. Varieju īt iz studeju, beja vasala nakts, kod varieju struoduot. Tok niu asu saprotuse, ka tys nav cīši produktivi. Koč ari tu aizej struoduot iz nakti ar lelu entuziasmu, tev vystik nav energejis i tu ari sačakarej sovu grafiku, automatiski saīt nu reita vālu ceļtīs, i ar laiku saprotu, ka maņ tai nasagryb. Deļtam tagad es lobuok agruok ceļūs i pastruodoju nu reita.

Tikai tagad es vuicūs, kai atsapyust, raugu ari vaira apmeklēt pasuokumus, svynu mozuos dzeivis uzvarenis i jiutūs daudz lobuok. Agruok es beju nadaudz troka – vysu laiku koč kū dareju, skrieju i raksteju. Kod cytim cylvākim beja breivdīnys, vysi atsapyute, Ūga sēdēja studejā sastdīnē i svātdīnē. Tok niu es eistyn raugu nūdaleit dorbu i sovu breivū laiku. Varu saceit, ka asu atroduse sovu balansu.

Karteņa: Daiga aba Ūga, foto: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Leluoku atpazeistameibu dabuoji, kod sasastruoduoji ar “Ausmeņa Records”, pastuoti, kai tys nūtyka?

Maņ beja daži īroksti studejā pi vīna nu Ausmenis puišu. Tod nazkai saguoja, ka es atguoju iz vīnu jūs koncertu, sasapazynu ar vēļ vīnu nu Ausmenis puišim, i mani paaicynuoja iz īrokstu. Tai mes sasačupuojom i suocem sasadorbuot.

Latgolā, ari Latvejā, reps vystik laikam nav izplateituokais muzykys žanrs. Tod parkū tova izviele ir taišni reps, na popmuzyka voi šlagers?

Es nazkai vysu laiku īmu uorpus nazkaidu sistemu. Es asu pīsadalejuse ari vysaiduokūs dzīduošonys konkursūs, tok tī kai reize maņ datryukst vokalūs prasmu. Vystik es ari bierneibā gona daudz klausejūs leidzeigu muzyku. Niu puorsvorā ir dzīsmis ar digitalū, kosmiskū skaņu, kuruos nu muzykys ir moz kas palics puori. Varu pasalīleit, ka pyrma kaida laika tyku vīnā nu sarunu festivala “Lampa” skotivu kūpā ar Orestu Silabriedi (Latvejis Radio 3 personeiba – L. S.) i pasasyudzeju, ka beju jim syutejuse dzīsmi, tok jī tū naīkļuove, a piec tam gon palaide! Maņ cīši pateik LR 3, tī ir kvalitativa, loba muzyka, kuru parostajūs radejis viļņūs var reši dzierdēt. Niu taida muzyka, kas lyktu nūdūmuot: “Wow, cik skaisti!”, skaņ reši. Tagad bīžuok skaņ taida fona, vaiba muzyka.

Es nazkai smiejūs, ka manī ir puordzims nazkaids repers, partū ka labi aizguoja tei līta. Maņ pateik, ka repā ir vuorda breiveiba. Pa munam, hiphopa muzyka paleidz iz lītom vērtīs cytaižuok, pieteit, kas nūteik apleik, izlikt sovu redziejumu iz lītom.

I tys, ka cylvāki nu ituos muzykys var ari kū na viņ lobu pajimt, ir vīns nu svareiguokūs punktu, parkū maņ pateik itys styls. Bet tagad es ari vairuok eksperimenteju i tys byus dzierdoms ari jaunajā albumā.

Maņ kai cylvākam, kurs nu muzykys pasauļa stuov cīši tuoli, byus glups vaicuojums – kaida atškireiba storp hiphopu i repu?

Hiphops ir kultura, tys vaira ir dzeivis styls, hiphops sastuov nu vysu elementu, pīmāram, grafiti, DJ, breiks i reps. Hiphops izacēle nu īlu deju, tok nu suoku beja dīdžejings, nu tuo platem i semplim (aba paraugim – L. S.) sataiseja muzyku, tai nu dīdžejinga izauga breivruna pi mikrofona, tai saucamais freestyle (breivais styls – L. S.).

Tys vīnkuorši ir dzeivis styls, tu ar itū kulturu saslymsti, i tys piļneigi maina tovu dūmuošonu, tev rūnās leluoka atbiļdeiba pret vysu apleicejū, kū tu izdzeivoj i dori.

Taitod hiphops i reps ir nadolamys vīneibys?

Nu, myusu dīnuos ir putra. Ka agruok tys vyss beja cīši saisteits, tagad es nazynu, voi slovonuokuos repa muzykys dzīsmis pīstuov breikam. Nu vys jau ir taidys, kas pīstuov, tok ir ari taidys, kas galeigi napīstuov. Maņ nu sovys pusis redzīs, ka repa muzyka niu ir uorpus jebkaidys cytys kulturys.

Tu poša sevi saisti ar hiphopa kulturu?

Es saistu, tok pādejuo laika sadarbeibuos, pīmāram, ar grupu “Ave Pohus”, kur ir vairuoki muzykys instrumenti, es plyustu ari cytā leiminī, plašuok īpazeistu poša sevi, kai es varu apstruoduot sovu vokalu, iz kū asu spiejeiga. Es saceitu, ka muns pyrmais albums nūteikti pīdar pi hiphopa kulturys, par tū es līku kulaku goldā, tok jaunais albums vaira byus sevis īpazeišona i sevis atrasšona cytaiduokuos škautnēs. Vystik es asu ari sīvīte i maņ cytreiz gribīs ari kaidys seksualuokys skanis nu seve, voi cytreiz maņ ari gribīs byut nadaudz vuojuokai, na vysu laiku byut spieceigai, ceineitīs i dareit, reizem gribīs izdzierdēt sevi trausluoku i myrdzūšuoku. Ituos vysys sajiutys raudzeju salikt ari albumā, laikam deļtam tys tik ilgi ari naīt uorā (smaida).

Tok vēļ atsagrīžūt pi repa – golvonais, ka reps ir dzeivs, repu dzierd piļneigi vysur, skaņ radejā i nūteik koncerti, kas ir breineigi. Repa muzyka tagad ir tik dažaida, repuot var ari house ritmā, iz roka voi iz elektroniskuos muzykys, vyss mainuos, tok švaki tys nūteikti nav.

Karteņa: Daiga aba Ūga, foto: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Kai tu teic pi sovu dzīšmu tekstu?

Laikam jau vysvaira tī ir nūtykumi maņ apleik. Es rokstu, tū, kas nūteik ar mani, kū es pīdzeivoju, bet tai cīši viļteigi aprokstu, lai navarātu saprast, kas tī eisti nūtyka. Pat, ka tī bejuši kaidi na tik spūdri i skaisti nūtykumi, maņ pateik tūs īlikt dzīsmē, tok ar taidu sovaiduoku pīgaršu i nanūpītneibu.

Es grybu, lai cylvāki, kuri klauseisīs munu muzyku, var vizualizēt, lai nu kotrys dzīsmis kotram cylvākam palīk pruotā sova verseja. Agruok maņ beja vīgļuok raksteit, vīnkuorši siestīs i roksti, vys tagad, kod ir daudz dorbu, koncertu i projektu, ir gryuši izgiut tūs momentus, kod tu vari atsasēst i vīnkuorši paraksteit. Kod īdviesme ir, tu siestīs i roksti, kod nav, ir juopagaida, tik vīgli jei naīt.

Muokslinīkim glezna ir pabeigta, kod tai izlykts paroksts. Kai ir tovā gadīnī?

Paroksts laikam ir dzīsmis nūsaukums. Kod es raksteju dzīsmis “Nalegalais bizness” i “Biedeigais B”, maņ nabeja ni jausmys, voi es tuos dzīsmis izlaisšu, voi itī goboli ir interesanti, es vīnkuorši raksteju sovā kladē, kurā es šveikoju tekstus symtu i vīnu reizi, tī suokumā beja vīnkuorši pīroksti ar nūsaukumu.

Piec tam tu tū nūsaukumu atkuortuoti roksti viņ tod, kod lelais klips ir apstruoduots, tu roksti tū YouTube, Spotify, i tys ir taids kaifs! Kod tu dori, tu dori i naīvāroj kaidus atseviškus momentus. Es muzykā asu jau nu 2016. goda, i maņ daudz kas jau ir īrosts, vys tod, kod tu roksti tū nūsaukumu nu kladis, tam jau ir piļneigi cyta vierteiba!

Kod runoj par muzyku, tu spaitoj, izaver, ka muzyka pa eistam ir tovys narkotikys.

Nui, nūteikti! Varu pastuosteit, ka mums “Ausmeņa Records” ir izsludynuots jaunu dalinīku kastings. Mums ir atguojuši atseviški dasacejumi, i es cīši grybātu, kab myusu komanda palyktu leluoka, tok varu saceit, ka jaunīši ir dīzgon pasivi.
Bet es ari asu cīši praseiga, saīt, ka te es nūīmu strupceļā, kur prosu i grybu daudz, cikom cyti tai eisti nagryb struoduot. Puorsvorā jaunīši gryb koč kū īraksteit, sovā bareņā pasaklauseit, tok cikom kas naasu jutuse, ka kaids eistyn byutu gotovs pa eistam struoduot.

Varātu saceit, ka repa muzykā nacenzāta leksika ir gondreiž voi naatjemama sastuovdaļa. Muzykys klauseituoji itymā sakarā vysubīžuok sasadola divejūs flangūs – taidi, kam pateik, i taidi, kas ir styngri pret. Kai tu varātu tū pakomentēt?

Nacenzāta leksika aba lomuvuordi ir dzierdami iz kotru styura, tik radejā tūs nūjem nūstyn. Maņ jau redzīs, ka sabīdreibai tys vaira nav nikaids puorsteigums. Mes redzim, ka ari storptautyskuos bolvu padūšonuos lelys muzykys zvaigznis iz skotivis var nūsalomuot, ari filmu industrejā ir taipat. Varbyut myusu sabīdreiba arviņ pītāloj sovu šoku par tū – ka, nu, kai tai var! Vys es dūmoju, ka sabīdreibai juobyut atkluotuokai pošai pret sevi. Mes naasam svātī, kotrys ari sātā pasoka kaidu suleigu vuordu.

Voi tu sovā muzykā izmontoj taidus vuordus?

Mes vīnā intervejā runuojom ar reperi ansi, ka lomu vuordus izmontoj vysi, tok juovar tūs dzīsmē īkļaut skaisti, lai naizaklausa kai myusu sisšona ar pļotku. Lai nav tuos napateikamuos pīgaršys. Sabīdreibai nagleiti izaver tys, kas nav skaisti pasaceits. Lomuvuordi ir i byus, nu tuo mes vaira navarim aizbēgt, tī ir momenti, kod tu esi patīss pret sevi. Mes vysi asam viņ cylvāki, i byut cylvākam nav švaki.

Tev dzīšmu teksti golvā tūp latgaliski?

Nui, latgaliski. Ka maņ ir dūma raksteit latvyski, es ari rokstu latvyski, taipoš teksti latgaliski ari iz reizis īt latgaliski.

Ari myusu dīnuos turpynoj pastuovēt stereotipi, ka latgaliski var runuot viņ par parostom sātys lītom.

Nu, drausmeigi! Tys laikam eistyn līkams pi stereotipu. Tys pat ar vacuokim, kuri ir latgalīši, tok runoj ar sovim bārnim latvyski. Tu tok esi latgalīts! Deļkam? Pīzeistu, ka muna volūda ir vaira taida “rajoņčika”, tok latgalīšu volūdā var runuot par vysu.

Voi tev ir gadejīs ari sovys muzykaluos karjerys laikā sasastapt ar kaidim nalobim stereotipim?

Nā, eisti nav bejs. Gona bīži, kod mani kaids sateik, stuosta, ka jam saknis Daugovpilī voi kur cytur, rauga ar mani runuot latgaliski, tys tai cīši mīleigi. Nu cytu es vysod jiutu cīši lelu cīnu pret myusu kulturu i volūdu. Jaunuokajā serialā “Tējas laiks” (režisors Ruslans Fradkins, idejis autors Arvis Reiks. Nūsaverams Go3 platformā – L. S.), kur vīnā nu sereju vysi varūni brauc iz Latgolu, mums ir dzīsme ar vuordim “Tei ir tova vaļsts, tā ir tava valsts”, atseviški izdolūt latvyski i latgaliski.

Es ari šaļtim asu dūmuojuse par latgalīšim, kuri runoj par tū, ka mes naasam atzeiti, es tū nasaprūtu. Es dīzgon ilgi asmu pa Reigys golu, i nikod nikuo taida naasu pajutuse. Maņ beja aizdūmys, ka kaidā breidī tai byus, tok nā, nav bejs.

Voi tys tod varātu byut myusu īškejais stereotips?

Nui! Ka nu kaidam vēļ ir tamleidzeigys aizdūmys – ka mes naasam pylnvierteigi voi nūvārtāti, voi ka mums vajag kaidu papyldu atzineibu, es dūmoju, ka nā, muna pīredze ruoda, ka ar mums vyss ir labi. Atsluobstit!

Latgaliski gona regulari nūteik vysaiduokys lītys – kulturā, muzykā, literaturā.

Mes asam cīši daudzi darejuši, niu ir ari pyrmais latgalīšu serials “Fati”. Mes jau te vysi kūpā jaucomēs, maņ redzīs, ka tys ir pats lobuokais, kas var byut. Navajag īsaraut sevī i dūmuot, ka latgaliski vajag tik tautys dzīsmis, tik folkloru. Naseņ pīsadaleju pasuokumā, kur daļa nu pasuokuma beja batls (ceiņa – L. S.) storp folkmuzyku i repmuzyku (latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” organizātais pasuokums Leivuonā “Spāka LAB” – L. S.). Tys beja tik forši, eipaši ka tu saprūti – ir repmuzyka ar tim pošim lomu vuordi, tepat ari folkmuzyka, i mes tū varim dareit kūpā.

Kai tu teic golā ar vysu dorbu organiziešonu, voi tev ir menedžers?

Es poša asu sev menedžers, kai jiutu, tai ari doru. Maņ vīgļuok ir uzaticēt sev, partū ka es vysmoz poša eistyn zynu, kū es grybu, nagrybu, kū varu voi navaru uzajimt. Taida es asu, sevkurā jūmā uzatycu tikai i vīneigi sev. Saceitu, ka asu dīzgon styngrs menedžers – daudz grybu i daudz doru, maņ cīši svareigi, kab apleik byutu cylvāki, kuri ari gotovi struoduot i īt pretī munom idejom. Es poša menedžeju vysus pasuokumus, tok taipat maņ ir sova komanda – maņ ir studeja, muzykys autori, tī, kuri apstruodoj dzīsmis, bez jūs tys vyss byutu cīši gryuši. Deļtam vēļreiz pastreipuošu par “Ausmeņa Records” kastingu – es cīši gaidu cylvākus, kuri ir gotovi struoduot. Taipoš lela pateiceiba ari tim cylvākim, kuri organizej posuokumus. Es asu tei laimeiguo, kurai poši zvona i aicynoj iz koncertim.

Es eistyn lobpruot grybātu, kab maņ byutu sovs menedžers, tok tys laikam maņ radeitu cyta veida problemys. Vosorā eipaši nūderātu. Bet varbyut piec kaida laika es variešu tepat sēdēt i pasalīleit, ka, ot, niu maņ ir menedžers.

Cik koncertu tev beja itūvosor?

Itamā vosorā maņ beja drupeit mozuok, tok paguojušā vosorā beja gadejumi, kod maņ ir treis koncerti vīnā naktī. Koncerti beja kotrys breivdīnys, plus ari kaidys dorba dīnys. Beja koncerti iz kurim es brauču vīna poša, i beja ari taidi, kur brauču ar grupu, maņ spielēja Sovvaļnīks aba Ingars Gusāns i Mareks Gusāns. Tei beja poša lobuokuo vosora!

Pastuosti, kū klauseituoji var sagaideit nu jaunuo albuma?

Cīši daudz pagaidom nagrybu nikuo atkluot. Albums izīs janvara ūtrajā pusē. Tys byus ceļuojums čardaukšu pasaulī, rūtaļā (īprīšk Ūga stuostejuse, ka “čardaukši” ir seneja latgalīšu ciļts, par kuru dzeivis veidu kleist vysaiduokys natycamys legendys. Čaurdaukši saguojuši kūpā, pīsaukuši dobys skaistumu i vuicejuši baudeit dzeivi bez materialūs vierteibu pīlyugšonys – L.S.). Čardaukšu rūtaļa, partū, ka itys albums ir cytaiduoks, tys ir nadaudz nanūpītnuoks, rūtaleiguoks.

Ka tu vysu laiku mīdz sevi, ka vajag izdareit itū i tū, vajag dreižuok vysu, pagaist īdviesme i spāks pabeigt dorbus. Čardaukši ir taidi nadaudz nanūpītnuoki. Muzyka byus kai bīti, tai instrumenti.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
2
Sai
18:00 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Mar 2 @ 18:00 – 20:30
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
21:15 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Mar 2 @ 21:15 – 23:15
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
23:15 Kina “Cylvāka bārns” @ LTV1
Kina “Cylvāka bārns” @ LTV1
Mar 2 @ 23:15 – Mar 3 @ 01:00
Tei ir pyrmuo latgalīšu kina – Latgolā (Sakstagolā) filmāta i pošu latgalīšu spākim veiduota. Kina ir baļsteita iz Juoņa Klīdzēja romana ar taidu pošu nūsaukumu motivim. Stuosts par Latgolys Paulānu saimis dzeivi, par tradicejom i[...]