Tautystārps, stuovi i rūcinīks ar stuostu – Viļānu nūvodpietnīceibys muzeja kruojuma duorgumi

Tautystārps, stuovi i rūcinīks ar stuostu – Viļānu nūvodpietnīceibys muzeja kruojuma duorgumi

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Viļānu nūvodpietnīceibys muzejā, kura vadeituoja Margarita Skangale i kruojuma globuotuoja Anna Pigaškova lapnojās ar rekonstruātū 19. godu symta Viļānu mārgys gūda tārpu, Vladislava Zepa duovuotajim stuovim, kai ari personeigu stuostu par eipašu rūcinīku.

Muzejs Viļānūs dorbojās jau gondreiž 70 godu, tū dybynuojs Viļānu vydsškolys geografejis školuotuojs i nūvodpietnīks Napoleons Rudko. Suokumā muzejs ari atsaroda vīnā nu školys klašu, piečuok tyka puorcalts iz kulturys noma 2. stuovu. Piec Viļānu kulturys noma renovacejis pabeigšonys 2015. godā muzejs atsarūn tuo pogrobstuovā. Ka agruok ekspozicejis beja īkuortuotys hronologiskā seceibā, niu tuos ir tematiskys.

Viļānu nūvodpietnīceibys muzeja ekspozicejis skots. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Viļānu nūvodpietnīceibys muzejā apsaverama ekspoziceja par apleicīnis viesturi, vysvaira akcentejūt arheologiskuos līceibys, nūtikšonys storpkaru periodā 20. g. s., kai ari školu viesturi 70.-80. godūs. Nalela ekspoziceja veļteita ari Stefanejai Uļanovskai i juos taiseitajim etnografiskajim aprokstim, taipat vīna nu muzeja telpu ļaun izsekuot lyna sieklenis ceļam nu teiruma leidz pat gotovai drēbei. Īmesļu itaidys ekspozicejis sataiseišonai ir daudz – na viņ tys, ka nazkod Latgolā cīši daudz audzāti lyni, tok ari Viļānūs nazkod bejuse trešuo leluokuo lynu puorstruodis ryupneica Krīvejis imperejā, vys vēļ itamā pusē dorbojās Latgolys lauksaimisteibys zynuotnis centrs. Ar lynu saisteitūs procesus bārnim lobuok ļaun saprast muokslineicys Ievys Jurjānis zeimiejumi, kas papyldynuoti ar atbylstūšom tautysdzīsmem latgaliski i latvīšu literarajā volūdā.

Viļānu tautystārps

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Viļānu nūvodpietnīceibys muzeja direktore Margarita Skangale stuosta, ka daudzys lītys muzeja darbeibā nūtykušys, pasasokūt satyktajim cylvākim i jūs atsauceibai. Tai asūt ari ar rekonstruātū 19. godu symta Viļānu mārgys gūda tārpu. Vysapyrma jau ideja, ka muzejā vajadzātu koč nalelu ekspoziceju, kas veļteita folklorys vuociejai Stefanejai Uļanovskai, kas 19. i 20. godu symta mejā ari dzeivuojuse Viļānu apleicīnē, guojuse nu pūļu pietneicys Dorotys Rembiševskys. Jei ari paleidzējuse tikt pi pūļu muokslinīka Napoleona Ordys dorbu, kurūs attāluoti 19. godu symta ūtruos pusis Viļāni, reprodukceju, kas niu apsaveramys itamā ekspozicejā. Stefanejis Uļanovskys dorbā “Pūļu Inflantejis latvīši” apraksteits 19. godu symta jaunys mārgys gūda tārps. Dorota Rembiševska īsacejuse, ka ari tū vajadzātu paruodeit ekspozicejā. Ideju realizēt paleidzējuse vēļ kaida cyta najauša sasatikšona – kaidā vosorā muzeju apmeklējuse Ieva Pīguozne (Pīgozne). Piečuok Margarita jū atpazynuse iz žurnala “A12” vuoka i puorskaitejuse, ka Ieva ir taišni vīna nu zynūšuokūs latvīšu apgierba viesturis ekspertu. Jei pīkrytuse sadarbeibai, i vysapyrma izstruoduots zynuotnyskys Viļānu tautystārpa aproksts. Piečuok vairuoki meistari – Antra Kārkla, Dagnija Pārupe, Sandra Vergina, Madara Briede, Margarita Muntaga, Andrejs Jakubovskis, Astrīda Vucyna – veice tautystārpa rekonstrukceju, bet Ieva Pīguozne kai zynuotnyskuo konsultante sekuoja leidza, kab vyss tyktu izpiļdeits precizi.

Margarita Skangale pastreipoj ituo tautystārpa unikalitati – tys taiseits taišni tai, kai taidus tārpus taiseja 19. godu symtā, bez koč kaidu myusu dīnu uzlobuojumu, vyss ir rūku dorbs. Ieva Pīguozne nūruodejuse, ka tik autentiska 19. godu symta atdarynuojuma, taipat ari Latgolys tautystārpa komplekta, kas nav salaseits pa daļom, bet taiseits reizē, nav nivīnā cytā Latvejis muzejā. Viļānu muzeja planūs iz prīšku jau ir ari 19. godu symta jaunīša tautystārpa sataiseišona. Tys nav bejs apraksteits Stefanejis Uļanovskys materialūs, tok tiks radeits piec Ievys Pīguoznis zynuotnyskuo pietejuma.

Stuovi

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Stuovus aba stellis Viļānu muzejam paduovuojs Vladislavs Zeps (1920-2014) – nūvadnīks, gruomotu “Latvīšu legionara gaitas” i “Dzeives celi” autors. Stuovus 19. godu symta 80. godūs asūt taisejs juo dzeds Augusts Tučs, bet auduse juo sīva. Piečuok tūs montuojuse Tuču meita – Vladislava Zepa muote Anna.

Tūs ūtrei dzeive suocēs 2017. godā, kod muzejā tyka sataiseita ekspoziceja “Lyna sieklenis stuosts”, kur vīta atsaroda ari kruojumā jau asūšajim stuovim. Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys puorstuovi tūs ari restauriejuši. Suokumā iz itūs stuovu muzejā ari austs, tok ar pandemejis laika aizasuokšonu tū puorstuojušs i niu ausšonys i pierļuošonys prasmis apmaklātuoji var paraudzeit iz myusdīneigu mozūs stuovu, kas paradzāti taišni itam mierkam. Bet vacī stuovi nūder ari Viļānu školānim muojtureibys stuņdēs – bārni īmūt īpasazeit ar tūs izbyuvi.

Rūcinīks

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Lynam veļteitajā ekspozicejā apsaverami ari vysaiduoki tuo izstruoduojumi. Vīns nu taidu ir rūcinīks aba dvīleits ar eipašu stuostu – tū muzejam paduovynuojuse tuo kruojuma globuotuoja Anna Pigaškova. “Tys ir munys probabys Veronikys Strodis (Erelis) nu Varakļuonu pusis dvīļs. Kai tys tyka pi juos, saceišu gūdeigi, nazynu. Bet munā bierneibā mama itū dvīli cīši sorguoja nu mane. Es beju cīši ziņkuoreiga i leidu pi tuo, kas mani tik eipaši pīsaisteja, nazynu, bet taišni itys dvīļs tyka aizlīgts i vyss! Kod jau beja lela meita, izzynuoju, ka tam ir eipaša nūzeime – sīvīte tū nu skapa izvalk reizi dzeivē i tod nūdūd montuojumā meitai. Muna probaba tū ūtrā reitā piec kuozu beja davuse sovam jaunajam veiram nūsaslauceit, tū pošu atkuortuoja ari muna baba Konstaņce, kas apsaprecēja ar Vladislavu Ladusānu i nu Varakļuonu atguoja iz Viļānu pusi, piečuok ari muna mama ar tāvu. Tod tys dvīleits tyka maņ, es gon beju drupeit paslynkuoka i sovam veiram tū naīdevu, bet pyurā pajiemu. Tai kai maņ ir tik dāls, saprotu, ka vadaklai juomeklej pošai sovs dvīļs, itū paduovuošu muzejam!” stuosta Anna. Jei prīcuotūs, ka byutu kaida vareiba izzynuot, cik eistineibā itys rūcinīks ir vacs – varbyut dzymtys sīvīšu tradiceja ir vēļ senejuoka, kai ruodīs.

Galerejā Viļānu nūvodpietnīceibys muzeja ekspozicejis i kruojuma duorgumi. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
24
Pyr
20:30 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ LTV1
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ LTV1
Jun 24 @ 20:30 – 22:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]
22:00 Serials “Fati II” @ LTV1
Serials “Fati II” @ LTV1
Jun 24 @ 22:00 – 23:30
Ūtrajā sezonā redziesi –  Školuotuoji Pīters i Vitaļs sviņ vosorys atvalinuojuma suokšonūs. Obeji izdūmoj braukt da rodim iz Buozovu i pīsapelneit vosorys dorbūs. Školuotuoji teik izmytynuoti cīmā pazeistamuo, bet nu jau myrušuo bitinīka Modesta sātā.[...]