Dareit ar jāgu, kab idejis palyktu par tradicejom. Saruna ar Ivetu Balčūni

Dareit ar jāgu, kab idejis palyktu par tradicejom. Saruna ar Ivetu Balčūni

Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižys kungu sātu suoce ceļt 1905. godā, pabeidze 1911. godā. Cauri laikim centralajai i apleicejom ākom ir bejuši vysaiduoki pīlītuojumi – nu školys da armejis štābu i pogosta administracejis, cikom 2015. godā muiža atdzyma nu jauna, teikūt par eistenu kulturys i rodūšuma meku. Īspiejams, gona daudzim muiža asociejās ari ar tuos puorvaļdneicu Ivetu Balčūni, kura poša sevi sauc par vīnu nu muižys šyunu. Sarunā ar Ivetu raudzejom saprast, kaids ir taida veida kulturys i turysma vītys pīnasums vysam regionam.

Lūznovys muiža pavysam nūteikti ir palykuse par vīnu nu Latgolys regiona nūzeimeiguokūs kulturys i turysma vītu, kura plyust, mainuos i aug kūpā ar leidzcylvāku, tyvuoku i tuoluoku gostu interesi par muižys plotū pīduovuojumu. Pārņ Lūznovys muiža ari sajēme Latgolys Turysma asociacejis bolvu “Turysma izcileiba 2023”. 

Byušona par vīnu nu muižys šyunu

Iveta Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā saiminīkoj jau nu 2015. goda. Interesanti, ka sovulaik pyrmajā pošvaļdeibys izsludynuotajā konkursā iz muižys puorvaļdnīka omotu, Iveta napreteņdēja. Pyrmais konkurss izaruodeja naveiksmeigs, i muiža vēļ natyka pi sova puorvaļdnīka. Piečuok, tyvejūs cylvāku īdrūsynuota, Iveta dasasaceja ūtrajam izsludynuotajam konkursam. “Suocūt struoduot, es navarieju apsazynuot, ka byušu kai vīna moza muižys šyuneņa i ka niu asu tykuse taidā lelā, plošā vītā, kur vīna i vairuokys šyunys suoc sasadorbuot i veidojās sadarbeibys teiklys. I tod tu saprūti, ka tys kulturys montuojums, kas ir ite, ir sovā izteiksmē bezgaleigs,” tai Iveta.

Pyrmū reizi muižys apleicīnē Iveta beja vēļ tod, kod muižā atsaroda Lūznovys pamatškola, tok īškā natyka byuts. “Kod es 2015. godā pīkrytu suokt struoduot muižā, atguodoju tū sajiutu i situaceju – telpa ir, vyss ir svaigi restaurāts, tok nav pat krāsla, kur atsasēst, deļtam es siežu iz kastis, nu pogosta ir atnasts golds iz kura stuov dators,” pīmiņ Iveta.

Karteņa: Iveta pi Lūznovys muižys ekspozicejis “Kerbedzs: sekojūt inžinertehniskajom idejom”. Foto: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Svareigi ari pastreipuot, ka muiža nav tik poša muižys āka, tei ir viņ kungu sāta, apleik atsarūn daudz cytu āku, kurys nu muižys atjaunuošonys suoku vysys beja degradātā stuovūklī, niu daļa ir atsakūpuse i puorsavārtuse par cyta veida vītom i objektim, daļa vēļ gaida sovu kuortu. “Nu suoku maņ kai muižys vadeituojai beja juoapjādz, kū dareit ar vysu itū miļzeigū montuojumu. Par reizi beja skaidrs, ka vīna nu obligatūs lītu ir strategejis izveide. Bez tuos byus viņ lākuošona nu projekta iz projektu, bez izpratnis par ilgtspiejeigu atteisteibu. Deļtam sasaucem kūpā nūvoda pošvaļdeibys cylvākus, kūpīnys cylvākus, entuziastus i uzjiemiejus, tai mes vysi kūpā staiguojom pa muižys kompleksa ākom i kūpeigi dūmuojom, kas te varātu nūtikt. Niu pussabraukušais molkys škiuņs ir puortaps par kulturys škiuni, kaļve, kas ari beja švakā stuovūklī ir atjaunuota i otkon daīmama sevkuram interesentam, vacuo pierts, kur nikuo nabeja, nu ir myusdīneiga gosta sāta “Svilpaunieki”, cytastorpā, ari dabuojuse Latgolys Turysma goda bolvu kai “Lobuokuo naktsmītne laukūs 2023”. Naktsmītnes saiminīks Mārteņš Kisčenko laika gaitā izbyuviejs jaunu pierts i SPA sātu, taipoš uzajiems atteisteit ari trešū sātu, kur teik plānuota hosteļa tipa naktsmītne i kopejneica,” stuosta Iveta.

Cyta puorvaļdeibys sistema kai vīna nu izadūšonu

Iveta stuosta, ka jau nu suoku muižā ir eistynuota cytaiduoka puorvaļdeibys shema. “Maņ ir svareigi pastreipuot, ka kotrys, kurs ite dorbojās, ir svareigs elements vysā muižys atteisteibā.

Turystam ir piļneigi vīnolga, kū jis satiks – voi tys byus tehniskais darbinīks voi nu pogosta pajimtais “symtlatnīks”, kurs koč kū paleidz, kotrys mes asam muižys seja. Ir svareigi, ka kotrys cylvāks, naatkareigi nu tuo, kū jis ite dora, jiut, ka jis ir svareigs i ka juo dorbs ir nūzeimeigs.”

Muižys darbinīkim ir īškejuos sanuoksmis i tīšsaistis pasuokumu plans, kur sevkuram radzams, kod ir kaidys nūtikšonys, i kas tom juosagatavej. “Ir taids teicīņs: “Ir labi, ka vysi zyna, ka vysi zyna”, tys nūzeimej, ka gadīnī, ka kaids kū na viņ palaide garum, mums ir īškejais elektroniskais kalendars, kuru attaisūt, kotrys radz, kaidi nūtykumi ir paradzāti, kas tim nūtykumim juosagatavej, kas ir kontaktpersona i tamleidzeigi. Ir gadejīs, ka cylvāki maņ zvona ari svātdīnē i soka: “Mes zynim, ka ir svātdīne, bet tu jau vysu laiku esi muižā, nui?” Nā, es vysu laiku naasu muižā, tok tys vēļreiz paruoda, ka sistema kūpumā struodoj,” skaidroj Iveta.

Karteņa: pyrmuo nu kairuos Iveta Dzīšmu i deju svātkūs kūpā VPDK “Dziga”. Personeigais arhivs.

Sezona, kas nasabeidz vysa gods garumā

“Mums sezona ir vysu godu, tik kaidā šaļtī izteiktuoka, kaidā mīreiguoka,” stuosta Iveta. 2023. gods novembra beiguos 80% muižys kolektiva vysā tuos atjaunuotuos darbeibys laikā pyrmū reizi iz nedeļu izbrauce uorpus muižys profesionaluos pīredzis i pīaugušūs izgleiteibys apmainis braucīnī iz Vuocejis muižom. Sovpus Lūznovys muiža itymā laikā palyka attaiseita apmaklātuojim, kas vēļreiz pastreipoj muižā īvīstuos puorvaļdeibys sistemys veiksmeigū darbeibu.

Jaunatnis dorba pīredze kai paleigs

Pyrma dorba muižā Iveta struoduoja Rēzeknis pošvaļdeibā jaunatnis dorbā, kur vīns nu juos aizdavumu beja dorbuotīs kai vydutuojam storp jaunīšim, lāmumu pījiemiejim i vysaiduokom īstuodem, raugūt rast vysu pušu interešu kompromisu.

“Piec cīši leidzeiga principa es struodoju ari muižā. Eipaši lauku teritorejā tu esi saisteits absoluti ar vysim. Ka tu naveidoj tū sadarbeibys platformu, tod koč kurā šaļtī poši vītejī tevi suoc uztvert na kai resursu, bet kai apgryutynuojumu,” paskaidroj Iveta.

Ivetys jaunatnis dorbs sakryta ar laiku, kod pa eistam atsataiseja storptautyskī rūbeži. Suoce veiduotīs sadarbeibys ar storptautyskom organizacejom i pamozam auga stabila jaunatnis dorba sistema. Ivetys aizsuoktuos idejis piečuok puorjēme ari Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, taipoš ari niulejuos nūtikšonys, kai iniciativu projekti, nūmetnis, taidi pasuokumi kai “Tēja ar darba devējiem”, “Kafija ar politiķiem”, “Saldējums ar lielajiem” voi “Ieelpo Rēzekni”. Tuos vysys ir Ivetys aizsuoktys i īvīstys nūtikšonys, kas nu jau ir palykušys par tradicionalom. Iveta vys pastreipoj, ka sevkurs nūtykums ir eistynojams viņ tod, ka sūpluok ir leidzeigi dūmojūši ļauds.

“Kaidys idejis palīk par tradicejom, viņ tod, ka tuos ir jāgpylnys. Es varu izdūmuot miļjons ideju, tok, ka koč vīna ideja teik eistynuota, tod tai idejai i nūtykumam ir jāga. Ka idejis teik taiseitys butaforiski deļ leidzdarbeibys, to nu tūs nav nikaidys jāgys.”

Pīvīnuotuo socialuo vierteiba

Runojūt par muižu, Iveta eipaši pastreipoj, ka lauku teritorejā taidi objekti kai Lūznovys muiža nas pavysam cytu pīvīnuotū vierteibu. “Nu Reigys prizmys raudzeit analizēt Latgolu i tuos situaceju ir bezjiedzeigi. Reiga ir cyts stuots, Reiga +100 kilometru ir vēļ pavysam cyts stuosts. Ka Lūznovys muiža atsarostu Reigys teritorejā, tai pavysam nūteikti nabyutu taida funkcionalitate, kaida tai ir te, Latgolā,” pastreipoj Iveta. “Nazkod muižys laukūs beja saimnīcyskuos darbeibys pamats, tys nav dyžan mainejīs ari šudiņ, kur muiža sev apleik veidoj kūpīnu. Tys deļ Latgolys lauku ir cīši svareigi, principā atslāgs tam, kab cylvāki izavālātu te dzeivuot. Ka cylvāks nasaradz koč kaidus motivacejis enkurus, kuri kolpuotu kai pamats tam, kab atsagrīzt, statistika palyktu vēļ skumeiguoka, nakai ir. Te vys vēļ var paskaidruot, ka socialuo vierteiba ir vīna līta, tymā skaitā vēļ īt ekonomiskuos, vidis i puorvaļdeibys vierteibys. Ir taids šmuks vuords kai regenaraceja, tymā īsakļaun vysi mynātī faktori, kuri ir vajadzeigi, kab teritoreja byutu dzeivuotspiejeiga. Kai tik izkreit koč vīns nu itūs faktoru, ilgtspiejeiga atteisteiba ir gryušuok sasnādzama.”

Karteņa: Nu kairuos Eva, Iveta, Liene, magistra studejis LKA “Kulturys montuojuma puorvaļdeibā i komunikacejā”, 2022. gods. Personeigais arhivs.

“Mums muižā kūpumā ir ap 60 uzjiemieju, ar kurim mes sasadorbojam, ar kotru nu tūs ir nūslāgts ari sadarbeibys leigums. Vīna līta, kurys mums ite datryukst, ir ādynuošona, kuru, prūtams, sadarbeibā ar dažaidim ādynuotuojim nūdrūsynojam, bet iz vītys muižā grybātūs kaidu apjiemeigu, iniciativys pylnu uzjiemieju.

Mums kai socialuos uzjiemiejdarbeibys atbaļsteituojim ir ideja muižys pogrobstuovā īlaist ar kulinareju saisteitu sociali atbiļdeigu uzjiemieju. Varbyut tei ir senioru kopejneica, varbyut sasatikšonys telpa storptautyskom meistarklasem, idejis juolaiž gaisā. Mes nūteikti vēļreiz izsludynuosim konkursu par telpu nūmu, te svareigi pīminēt, ka gadīnī, ka uzjiemiejam, pīmāram, bīdreibai vīns nu mierku ir saisteits ar socialū uzjiemiejdarbeibu, telpu nūmys moksa ir vysā simboliska. Ka kurs losa ituos ryndys i jam ir ideja, lyudzu sasazynuot ar mani!”

Izaicynuojumi i vajadzeibys

Kai stuosta Iveta, Lūznovys muiža i tuos geografiskuo lokaceja nav īmeslis tū nūdaleit nu pasauļa mārūga izmaiņom. Ari muižu skar globalī izaicynuojumi, pīmāram, finanšu krize, eipaši svareigi, ka tam sekoj ari izbraukšona i cylvāku skaita sarukums. Tys nūzeimej, ka jaunī spāki naīt atpakaļ. “Es dūmoju, ka muižys izaicynuojumi ir piļneibā saisteiti kai ar Latvejis, tai ar pasauļa izaicynuojumim, tī nūteikti ītekmēs ari Latgolys regionu kūpumā – sabīdreibys nūvacuošona, regionu izatukšuošona, ekonomiskuos situacejis nastabilitate.”

Ka es byutu regionalais ministrs, pyrmais, kas vajadzeigs deļ regiona atteisteibys, ir vīgla datikšona. Ka tu pastuosti uorzemnīkam, ka tev da Reigai ir 250 kilometru, reakceja parosti ir: “Tik 2,5 stuņdis, normali!” Tok realitatē ceļš da Reigai aizjam vysmoz 3,5 stuņdis. Regionaluos politikys atteisteibys kontekstā ir cīši svareigi, kab tys “Reiga +100 burbuļs” izaplāstu iz regionu. Ite ari nav runa tik par autocelim, ir ari dzeļžaceļš. Savynūt myusu laiku infrastrukturys izaicynuojumus ar muižys stuostu – muižys suokūtnejais saiminīks beja inžiners Stanislavs Kerbedzs, kurs sovā laikā, 19. godu symta beiguos i 20. godu symta suokumā, īlyka pamatus ari Varšavys–Sanktpīterburgys dzeļžaceļa teiklam. Kerbedzs beja eistyn fenomenals cylvāks, kurs beja gotovs daleitīs ar sovom finansem i zynuošonom, kab nest pasaulī progresu. I vēļ juo meita lauku teritorejā izbyuvēja muižu piec lobuokūs Eiropys pīmāru. Kas mums līdze turpynuot atteisteit uotrgaitys datikšonys veidus, kam pamats ir īlykts jau pyrma 110 godu? Ka jī sovā laikā byuvēja magistralis piļneiguos nakūrīnēs, tod itūšaļt ar vysim myusu dīnu rysynuojumim mes navarim sataiseit 250 kilometrus? Tok pagaidom, kai “Rail Baltica” brauce mums garum, tai brauks.

Mes šudiņ pat naasam izauguši da tuo laika muižkungu leimiņa, kur nu vēļ progresiejuši,” ar smagneju nūpyutu pīzeist Iveta.

Atguodojūt ari naseņ nūtykušū pīredzis braucīni iz Vuocejis muižom, Iveta skaidroj, ka, pīmāram, Vuocejā ari iz mozuokim attuoluokim cīmim ir normala satiksme, ir ari uotrgaitys šosejis, nu kurūs var nūsagrīzt iz vysom mozajom apdzeivuotajom vītom. “Nav tai, ka vysa Vuocejis ekonomika baļsteitūs ap Berlini, tei ir izplāsta pa vysu vaļsti i uzjāmumi dorbojās nu vīna gola da ūtra.”

Karteņa: Lūznovys muižys kolektivs ar “Turysma izcileibys” bolvu 2023. Personeigais arhivs.

“Mes, prūtams, varātu muižu atstuot taidā “muzeja” režimā, tys byutu daudz vīnkuoršuok i praseitu daudz mozuok resursu. Vys tod otkon pasaruoda cyts vaicuojums – cik daudzi apmaklātuoji atsagrīztu iz muižu ūtrū, trešū i catūrtū reizi. Ka cylvāks atbrauc iz itīni, prūtams, ka jis nabrauc tik da myusu, jis nūbrauks ari da kaida amatnīka, nūbrauks iz “Goru” i Rotko muzejs, jis koč kur paliks pa nakti i paēss.

Objekts vīns pats naattaisnoj sevi, tok, ka jis labi īsakļaun regiona kūpejā turysma pīduovuojumā, tys na viņ attaisnoj sevi, tok snādz realu pīvīnuotū vierteibu.”

Nūtikšonys, kas vysvaira palykušys atmiņā

“Tod, kod suocem reikuot storpdisciplinarū Muokslys pikniku, mes vyspuor nazynuojom, kai tys struoduos. Vys, kod suoce dorbuotīs uora darbneicys, tei dīna paguoja vīnā elpys viļcīnī i tu pi seve dūmoj: “Vau, bet tys beja kaut kas!” Tei ir spylgta atmiņā palīkūša šaļts. Tys pats ir ar džeza festivalu “Škiuņa džezs”, partū ka tu redzi itam pasuokumam jāgu, jaunīšim tys daudz nūzeimej. Maņ pošai cīši pateik ari Čurļuoņa nūtykumi. Čurļuonis te varbyut nazkod ir braucs garum (Kerbedzu laikā slovonais leitovīšu gleznuotuojs ir gastejs muižkungu eipašumūs – L.S.) i kū na viņ redziejs, bet niu mes ar juo mozmozdālu Roku Zubovu turpynojam sadarbeibu i pavasarī ir “Čurļuoņa dīnys”, kod teik atvastys juo dorbu reprodukcejis i juo mozmozdāls spielej koncertu, maņ tei redzīs kai viesturis sasasliegšona ar tagadni i taida kai aizīšona kosmosā iz nuokūtni,” nadaudz sapņaini stuosta Iveta.

“Vēļ pādejais, kas ir spylgti īsaspīds atmiņā, ir myusdīneigs dobys muzejs dobys parkā Vuocejā. Te es radzu korelaceju ar myusu Rāznys Nacionalū parku. Var dīzgon drūsai apgolvuot, ka tys muzejs Vuocejā atsarūn nakurīnē, taidā deļ Vuocejis apmāru mozā piļsieteņā kai Rēzekne. Muzejs bolstuos iz tuo, ka vyss, kas atrūnams pošā parkā, radzams ari muzejā dabeigā veidā. Ka, pīmāram, Rāznā dzeivoj leidakys voi zuši, tod muzejā jī ir īlykti miļzeigūs akvarejūs sovā dabeigajā guļtnē. Ka tī ir ari kaids kūks, tod ari tys tī vysmoz fragmentari pasaruoda. Muzejā ir veiksmeigs dzeivūs lītu apkūpuojums, kur sevkurs var kai redzēt, tai dzierdēt vysu, kas ir sastūpams pošā parkā. Tys dobys muzejs pats īīt dobā. Ka taida dobys vierteibu vīta byutu Rāznys Nacionalajā parkā, mes nu turystu vīnkuorši naatsakautu.”

Dorba apjūms, kuru reali var aptvert viņ piec padareituo

Kai stuosta Iveta, tikai piec sevkura eistynuota pasuokuma, rūnās skaidruoka izpratne par padareituo dorba apjūmu. “Kotrā nuokušajā reizē tu arviņ vaira saprūti, kaids tys ir lels nūtykums i cik dorba tys prosa.”

Lūznovys muižā ir vairuoki kasgadeji pasuokumi, tymā storpā ari Muokslys pikniks i džeza festivals, kur īsaisteitūs dareituoju skaits mārams desmitūs, cikom apmaklātuoju skaits tyukstūšuos. Vaicoju Ivetai, voi cytu reizi nav baist aizsuokt tik lelus projektus, kuri prosa na viņ laiku i finansis, tok ari organizātuoju prasmi koordinēt dorbus i spēt veiksmeigi reagēt stresa situacejuos. “Navajag beisteitīs! Tev pošam juonūtyc sovai idejai, juorauga izdūmuot, voi tys byus interesanti, voi tam nūtykumam byus pīvīnuotuo vierteiba, voi tys patiks plotai auditorejai. Prūtams, ka vysod byus švuorbys, tok deļtam ir juobyut planam A, B i C, kas nūtiks, ka, pīmāram, byus leits. Pat, ka tu esi izdarejs vysu, ir koč kaidys lītys, kurys tu navari ītekmēt. Taipoš muižys komandys dorbam ite ir golvonuo lūma, kab pasuokums byutu izadevs,” atbiļd Iveta.

Spēt pasavērt iz lītom plotuokā mārūgā

Asūt par vīnu šyunu kaidā lelā kūpejā sistemā, ir cīši svareigi spēt ari pasavērt plotuokā mārūgā. Vaicoju ari Ivetai, voi prasmi “izkuopt” nu sova burbuļa var īsavuiceit ar laiku aba tys īlykts cylvākā nu suokta gola, jei aizadūmojūt atbiļd: “Tys laikam ir cīši atkareigs ari nu cylvāka temperamenta, i tuo, cik daudz jis ir gotovs runuot i sasadorbuot ar cytim. Tok vēļ cīši svareigys ir ari volūdu zynuošonys, tys nav 100% atslāgvuords, tok vysmoz puse eistyn ir taišni volūdu zynuošonys. Tei kai minimums ir angļu volūda, tok, kū vaira volūdu tu puorvoldi, tū vīgļuok tev byus komunicēt i sasaprast ar dažaidim cylvākim. Angļu volūdu es patīseibā asu tik puors godu mierktīceigai vuicejusēs, puorejais ir apgiuts pošvuiceibā. Muna pamata volūda vystik ir vuocu. Tok te es otkon pastreipuošu – pat, ka cylvāks zyna daudz volūdu, tok ir vārsts iz sevi, jis naspēs veiksmeigi komunicēt.”

Iveta ari pastreipoj, ka ir cīši svareigi laiku pa laikam nūbraukt kur na viņ cytvīt, kab radzātu, kai lītys i procesi teik vierzeiti cytur. “Tik taidā tev veidojās jaunys asociacejis i jauna izpratne par tū, kuo tev datryukst, kū vēļ vajadzātu i varātu eistynuot. Tū īdvesmi i jaunuos idejis tu nadabuosi, ka naredziesi cytus pīmārus. Ir juosadūd pasaulī, kab tū pasauļa pīredzi varātu atnest iz itīni.”

Nu molys radzūt tū pasuokumu i nūtikšonu skaitu, kaids ir Lūznovys muižā, varātu padūmuot, ka muižai kaidā veļvē ir gondreiž voi nalimitāts finanšu olūts, tok ite Iveta otkon pastreipoj, ka tei ir pastuoveiga finansejuma pīsaiste – projekti, kurus juosagatavej, juoeistynuoj, par tim juoatsaskaita,  tī “nu gaisa nakreit”, i poši muižys darbinīki ir tī, kuri roksta i rauga pīsaisteit arviņ jaunu projektu leidzekļus, tys ir dorbs, kurs nikod nasabeidz.

Dareit tai, kab byutu prīca

“Vyss, kū es doru, parosti nūteik ar sirdsdegsmi, prūti, ka es doru, tod doru nu sirds. Tys eistyn cytreiz nūzeimej, ka tu nasekoj leidza laikam i tam, cik ilgi tu struodoj, vystik es raugu ari napuorkuopt poša sev,” stuosta Iveta.

“Jaunatnis dorba pūsmā, es beju tik laimeiga, kod saguoja izveiduot pamata sistemu iz kuo tys vyss stuov. Tymā šaļtī, kod saprotu, ka maņ nu tuos sistemys ir juoaizīt, partū ka ir cyti apstuokli, kuri mani spīž tū dareit, kaidu breidi beju drusku apjukuse, vys tod saprotu, ka, nui, es investeju sovu dorbu i laiku, dorūt tū, kas maņ pateik, vys tei nav vīnuodeibys zeime ar tū, kas es asu. Tys ir muns dorbs, kuru es doru piec lobuokys sirdsapzinis, es asu daļa nu tuo, bet ir normali, ka kaids bloks beidzās i suocās jauns. Paraleli dorbim īt ar muni hobeji, kas ir laseišona, tuoluokizgleiteiba, doncuošona, drupeit ari gitarys spieliešona, ceļuošona, saimis lītys i atseviški sporta veidi,” tai Iveta.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
2
Sai
18:00 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Mar 2 @ 18:00 – 20:30
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
21:15 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Mar 2 @ 21:15 – 23:15
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
23:15 Kina “Cylvāka bārns” @ LTV1
Kina “Cylvāka bārns” @ LTV1
Mar 2 @ 23:15 – Mar 3 @ 01:00
Tei ir pyrmuo latgalīšu kina – Latgolā (Sakstagolā) filmāta i pošu latgalīšu spākim veiduota. Kina ir baļsteita iz Juoņa Klīdzēja romana ar taidu pošu nūsaukumu motivim. Stuosts par Latgolys Paulānu saimis dzeivi, par tradicejom i[...]