Voi Latgola lamta myužeigai ekonomiskai atpaliceibai? Latgolys vaicuojums

Voi Latgola lamta myužeigai ekonomiskai atpaliceibai? Latgolys vaicuojums

Latgolai i latgalīšu kulturai ir eipaša vīta – nu vīnys pusis, apbreinuota i cīneita, nu ūtrys pusis, sveša i nasaprosta. Piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā i pādejūs Saeimys vieliešonu, kuruos lels skaits latgalīšu atdeve sovu bolsu par prokrīvyskom partejom, Latgola i tuos rūbežs ar agresivū sābru vaļsti palics par eipaši sarežgeitu tematu, i publiskajā telpā bīži izskaņ teikumi, ka “Latgolys vaicuojums” koč kai juorysynoj. Voi tai eistyn ir, i kū tys vysā nūzeimoj? Cik labi cytūs nūvodūs dzeivojūšī vyspuor izprūt Latgolu? Škārsteikla žurnala “Satori” rokstu i raidīrokstu serejā “Latgolys vaicuojums” vaira pīsavērss vairuokim sprīdzis punktim Latgolys i Latvejis attīceibuos, puordūmojūt i analizejūt tū, kai tī veiduojušīs i veidoj myusu identitati. Serejis redaktore ir antropologe Dace Dzenovska, vysi serejis roksti latvīšu literarajā volūdā skaitomi škārsteikla žurnalā “Satori”, bet latgaliski ari portalā lakuga.lv.

Rokstu sagataveja: Olegs Krasnopjorovs i škārsteikla žurnals “Satori”

Latgola īrostai ir Latvejis nabadzeiguokais regions. Ekonomikys apjūms iz vīnu dzeivuotuoju Latgolā eiro izteiksmē ir četrys reizis mozuoks nakai vidieji Eiropys Savīneibā (voi treis reizis, jemūt vārā cenu leimiņa atškireibys). Skaidrys, ka ekonomiski mozuok atteisteiti regioni ir sevkurā vaļstī, tok Latgola izaceļ – Baļtejis vaļstīs nav cyta regiona ar tik zamu īnuokumu leimini.

Pastuov cīša sakareiba storp regiona suokūtnejū īnuokumu leimini i ekonomiskuos atteisteibys tempu iz prīšku (itei paruodeiba ekonomistu volūdā zynoma kai “īnuokumu konvergence”). Tys ir, kū zamuoks ir īnuokumu leimiņs regionā, tū vīgļuok ir tū ceļt. Īnuokumu konvergence nav automatisks process – tys prosa daudz instrumentu, pīmāram, tehnologeju i zynuošonu puornesi, kapitala i dorbaspāka kusteibu, vaļsts politiku, kura veicynoj taišni nabadzeiguokūs regionu atteisteibu, kai ari ES fondu sadali par lobu ekonomiski vuojuokim regionim. Kab īnuokumu plaisa spieceigūs i vuojūs regionu vydā laika gaitā sasamazynuotu, ekonomiskuos atteisteibys tempam vuojūs regionūs juobyut straujuokam vairuokus godus piec kuortys.

Tok Latgolys gadīnī konvergencis process nūteik cīši lānai voi ari nanūteik vyspuor. Ekonomiskuos izaugsmis temps Latgolā ir zamuok par Latvejis videjū ruodeituoju. Pādejūs desmit godu laikā ekonomiskuo izaugsme Latvejā vidieji beja ap 3 % godā, kas ir dīzgon veseleigs temps – divreiz straujuoks nakai vidieji ES, tok ari divreiz lānuoks par tū, kū varātu saukt par ekonomikys izruovīni. Latgolys ekonomika aug īvārojami lānuok – ar dreizumu 1 % godā, kas faktiski pīleidzynojams stagnacejai. Vēļ vaira – Latgolā itūšaļt nav nivīnys piļsātys ar padreizynuotu atteisteibu, Daugovpilī, Rēzeknē i cytur ekonomiskuos izaugsmis temps ir zamuoks par Latvejis videjū. Tys nūzeimoj, ka laika gaitā atpaliceiba nu puorejuos Latvejis nav sasamazynuojuse, tok taišni ūtraiž – pādejūs desmit godu laikā tei ir turpynuojuse augt.

Tys nabyut nanūzeimoj latgalīšu lobkluojeibys krisšonūs – regiona īnuokumu leimiņs nu Latvejis naatkareibys atjaunuošonys ir byutyskai audzs. Latgolys īškzemis kūpprodukts aug par 1 % godā, tok dzeivuotuoju skaits sasamazynoj par 2 % godā, kas nūzeimoj, ka Latgolys dzeivuotuoji kotru godu palīk par vidieji 3 % tureiguoki. Ka kaids galeigi natyc īškzemis kūpprodukta voi vidiejuos olgys datim, par tureibys pīaugumu var puorsalīcynuot pavysam vīnkuoršai – apriekinojūt, cik kilogramu buļbu varēja nūpierkt par minimalū olgu pyrma 30 godu i cik – niu, voi nūviertejūt daīmamūs produktu i pakolpuojumu kluostu tūreiz i niu (lidmašynys beleti, škārsteiklys). Lobkluojeibys pīaugums nūteik ari Latgolā, tok daudz lānuok, nakai tys varātu nūtikt – Latgolys ekonomiskuos izaugsmis potencials nateik izmontuots piļneibā.

Parkū Latgola ekonomiski atpalīk?

Mes atpalīkam na partū, ka struodojam slynkuok nakai cytur Rītumūs, tok vys partū, ka pi myusu ir leluoka nanūdarbynuotūs dzeivuotuoju daļa, mozuok fiziskuo kapitala i jaunuokūs tehnologeju, kai ari izgleiteibys kvalitate vidieji ir zamuoka i puorsvorā ražojam produktus ar zamu pīvīnuotū vierteibu (nūsaceitai: zečis, na lidmašynys).

Zama produktivitate i leidz ar tū ari zams atolguojums storptautyskai tiergojamuos nūzarēs (ryupnīceiba voi informacejis tehnologejis) nūsoka ari natiergojamūs sektoru darbinīku olgys. Frizere Rēzeknē nūpeļnej mozuok, nakai juos kolege Londonā, partū ka juos klientim ir zamuoki īnuokumi, na partū, ka jei lānuok grīž motus. Videjais īnuokumu leimiņs regionā ir nūdarbynuoteibys leimiņa i dorba ražeiguma reizynuojums. Cytim vuordim sokūt, īnuokumu leimini Latgolā var paaugstynuot, vys leluokai dzeivuotuoju daļai struodojūt ar leluoku produktivitati.

Latgola tradicionali izaceļ ar plašuoku bezdorbu, nakai puorejī Latvejis regioni. Koč i uzlobuojums laika gaitā ir vārā jemams (Latgolys bezdorbs vaira nav viers 20 % kai godu symta suokuos i piec 2009. gods ekonomiskuos krizis, tok zam 10 % slīkšņa), vys tik nūdarbynuoteibys leimiņa atškireiba Reigys i Latgolys vydā ir gondreiž tikpat lela kai Vuocejis i Spānejis vydā. Koč i pīrosts dūmuot, ka Latgolys augstais bezdorbs pastuov partū, ka “dorba nav”, Latgolā ir pīteikami daudz breivu dorba vītu – i privatajā, i sabīdryskajā sektorā. Augsta bezdorba i izteikta dorba rūku tryukuma pastuoviešona sūpluok var atspīgeļuot byutysku atškireibu storp asūšom i dorba tiergā pīpraseitom prasmem. Pīmāram, Latgolys dzeivuotuojim ir vuojuokys digitaluos prasmis. Gryuši saprast, cik lelā mārā tys atspīgeļoj izgleiteibys programu voi dorba vidis sovpateibys, īspiejams, dzeivuotuoji ar lobuokom digitalajom prasmem vīgļuok var atrast dorbu cytur i partū izbrauc nu Latgolys. Kluotyn vēļ Latgolys dzeivuotuoji bīžuok žālojās par nalobu veseleibu i tim ir eisuoks myužs – taišni zamuos digitaluos prasmis i naloba veseleiba ir faktori, kas Latvejis mārūgā īvārojami kavej pusmyuža vacuma veirīšu nūdarbynuoteibu.

Latgolā ir izteikts privatūs investiceju tryukums, tymā skaitā ir cīši moz teišūs uorvaļstu investiceju. Atpalīk kai investicejis uzjāmumu materialajūs i namaterialajūs aktivūs,  tai ari dzeivojamūs āku byuvnīceibys temps. Nu vīnys pusis, dzeivuotuoju skaita krytums nūzeimoj mozuoku pīprasejumu piec jaunu dzeivojamūs āku. Nu ūtrys pusis, zamuoks pīprasejums nūzeimej zamuokys nakustamuo eipašuma cenys – byuvnīceibys izmoksu kuopuma laikā tuos varātu byut pat zamuokys par jaunbyuvis pošizmoksu. Latgolā ir mozuok ekonomiski aktivūs uzjāmumu, nakai puorejuos Latvejis regionūs; atpalīk ari jaunūs uzjāmumu dybynuošona. Itū rūbu raudzeits aiztaiseit ar pastyprynuotom publiskajom investicejom (tymā skaitā nu ES fondu). Skaidrys, ka tuos ir investicejis vaļsts drūseibā – bez ES fondu finansātu projektu Latgolys ekonomiskuo situaceja byutu vēļ nalobuoka. Tok, ka naudu dūd par atpaliceibu i atjem par atteisteibu (mehanisms, piec kura funkcionej pošvaļdeibu finaņšu izleidzynuošonys fonds i dalieji ari ES fondu sadale), pošvaļdeibom var tryukt motivacejis veicynuot ekonomiskū atteisteibu.

Šaļtim dzierdams, ka Latgola atpalīk, jo Reiga (skaiti – vaļdeiba) “nadzierd Latgolys problemys”. Tok vaira nakai puse nu Latgolys pošvaļdeibu budžeta ījāmumu ir transferti nu vaļdeibys i dotaceja nu pošvaļdeibu finaņšu izleidzynuošonys fonda. Ari daudzys nu Latvejis pošvaļdeibu ar leluokajim ES fondu projektu īguļdejumim iz vīnu dzeivuotuoju ir taišni nu Latgolys. Puortykušuo Reiga Latgolai nikuo naatjem, golvyspiļsātys regions parosti ir vysys vaļsts ekonomikys dziniejs. Tys izapauž kai teiši – Latgolys uzjāmumi pīduovoj Reigys regionam sovus produktus i Latgolys dzeivuotuoji struodoj Reigā –,  tai ari nateiši – Reiga i Pīreigys pošvaļdeibys veic īmoksys pošvaļdeibu finaņšu izleidzynuošonys fondā i Latgolys pošvaļdeibys itū naudu tierej. Ari Reigai ir izdeveiga puortykuse Latgola. Latgolys atteisteibai juostyprynoj Latveja i Eiropa, na tai juonūteik iz puorejuos Latvejis voi Eiropys riekina.

Mits: “atpaliceibu” roda mentalitate i padūmu montuojums

Ka Dīnavydkorejis ekonomiskuo izaugsme byutu cītuse naveiksmi, mes drūsai viņ dzierdātu leidzeigus attaisnuojumus – dīnavydkorejīšim traucej cīsšonu pylnuo viesture (kurai tautai vys taidys nav?), specifiskuo mentalitate (kotrā regionā ir specifiska mentalitate, tok gryuši ir pamatuot, parkū taišni itaida mentalitate traucej ekonomikys izaugsmei) i tt. Kai ari tū, ka naparadzamuo kūdulvaļsts Zīmeļkoreja i slāgtais sauszemis rūbežs bremzej regiona ekonomiskū uzplaukumu, traucejūt investicejom, storptautyskim puorvoduojumim i tamleidzeigai. Tok Dīnavydkorejis ekonomiskais uzruovīņs izadeve i jūs mentalitati niu pasludynoj par izaugsmi veicynūšu. Leidzeigai var nūtikt ari ar Latgolu.

Mums tyvuoks pīmārs ir Viļņa, kas ari atsarūn pi ES austrumu rūbeža, ar kuru Latgolai ir kūpeiga viesture i kur daudzi socialekonomiskī ruodeituoji (bezdorbs i nūzīdzeiba) deveņdasmytajūs godūs beja tyvuoki Daugovpilei, na Reigai. Tok nu tuo laika Viļnis regions ir atsateistejs vysā strauji. Itūšaļt Viļņa ir Baļtejis leluokuo ekonomika i boguotuokuo piļsāta, kurā dzeivuotuoji ir īvārojamai vaira apmīrynuoti ar dzeivis kvalitati nakai reidzinīki. Tim, kuri pīroduši naveiksmis īmesļus meklēt paguojušuo godu symta viesturē, sarežgeitā geopolitiskā situacejā voi “cytaidā klimatā”, Leitovys (i Igaunejis) pīredze snādz breineigu pīmāru, kai leidzeigūs apstuokļūs sasnēgt vaira.

Mits: Latgolys ekonomika navar atsateisteit, jo vysi ir aizbraukuši

Lobkluojeibys leimiņam voi ekonomiskuos izaugsmis tempam nav nikaida sakara ar dzeivuotuoju skaitu regionā voi vaļstī. Boguotys ir kai vaļsts ar lelu (ASV, Japuona), tai mozu dzeivuotuoju skaitu (Islande, Lihtenšteina). Tys atspākoj mitu, ka ekonomiskuo izaugsme nav īspiejama “pustukšā zemē”, ar tū saprūtūt Latgolu. Patīseibā dzeivuotuoju bleivums Latgolā naatpalīk nu daudzu regionu Igaunejā voi ASV, kur izadevs sasnēgt daudz augstuoku lobkluojeibys leimini. Latgolys ekonomiskuo izaugsme var nūtikt ari pi pošreizejuo dzeivuotuoju skaita (kas vys nanūzeimoj, ka reemigraceja nav vajadzeiga).

Daži oplomai skaita, ka Latgolys ekonomiskuos atpaliceibys nabyutu, ka pādejūs 20 godu laikā nanūtyktu dzeivuotuoju aizbraukšona. Latgolys dzeivuotuoju skaits eistyn ir sarucs vaira par cytom vītom Latvejā – kai miersteibys i dzimsteibys proporcejis, tai aizbraukušūs i ībraukušūs proporcejis deļ. Izbraucūt ekonomiski aktivim cylvākim, kas var atrast lobu dorbu cytur, pīauga pensionaru eipatsvors. Attīceigai sasamazynuoja ekonomikys apjūms, kū Latgola potenciali varēja saražuot. Voi latgalīšu izbraukšona ir protests pret vaļstī nūteikūšū, kai tū mādz viertēt daži sociologi? Patīseibā Latvejis dzeivuotuoju emigraceja ir procentuali leidzeiga Leitovys, Pūlejis i Rumānejis pīredzei, i itaidu iznuokumu varēja prognozēt vēļ godu symta suokuos.

Fizikys eksperimentā, savīnojūt divejus traukus ar atškireigu iudiņa leimini, iudiņa leimiņs izaleidzynoj. Leidzeigai ari, attaisūt vaļsts rūbežus, nūteik fiziskuo kapitala iz dzeivuotuoju izaleidzynuošona vaļstu vydā. Godu symta suokuos fiziskais kapitals iz dzeivuotuoju Latvejā (i eipaši Latgolā) stypri atpalyka nu Rītumeiropys leimiņa (iz tū nūruodeja koč voi zams dorba ražeigums i atolguojums). Laika gaitā tys ir dalieji izaleidzynuojs, nūteikūt fiziskuo kapitala īplyudei (investicejis, t.sk. ES fondu leidzekli) i dzeivuotuoju aizplyudei (ka investicejis naīplyustu, dzeivuotuoju aizplyude byutu vēļ leluoka). Koč i navar paredzēt, taišni kurys iudiņa molekulys puorsavītuos nu trauka ar augstu iudiņa leimini iz trauku ar zamu iudiņa leimini (mes nazynim, kas emigrēs i kas paliks), ir drūsai zynoms, ka, attaisūt rūbežu ar Rītumeiropu, emigraceja nūtiks vierzīnī paceli nu Latgolys, bet investiceju plyusmys – vierzīnī iz Latgolu. Lobuo ziņa ir tei, ka obeji procesi palelynoj Latgolys vidiejū īnuokumu leimini (tymā skaitā atolguojumu), zeimojās teiri ekonomiski ni aizbraucieji, ni Latgolā palykušī nav zaudātuoji.

Mits: Latgolys lauku atdzimšona nav īspiejama

Leluokuo daļa Latgolys teritorejis ir lauki, i daudzi nasaskota tī atteisteibys īspiejis.  Lellūpu skaits, saleidzynojūt ar 1938. godu, Latvejā ir sarucs treis reizis, vušku skaits – 12 reizis, buļbu plateiba sasamazynuojuse sešys reizis, bet cukra bīšu audziešona vyspuor puortraukta. Tys, par kū bīži damierst, ir produktivitatis uzlobuojumi. Pīmāram, kvīšu i rudzu ražeiba, kai ari videjais pīna izslaukums nu vīnys gūvs itymā laikā ir treiskuoršuojīs. Atteisteituos vaļsts (Fraņceja, Vuoceja, Nēderlande) tautsaimisteibys puorstrukturiešonu (lauksaimisteibys eipatsvora samazynuojumu nūdarbynuoteibā i īškzemis kūpproduktā) pīdzeivuoja īvārojami agruok – jau nu 19. godu symta ūtruos pusis, cikom cytys vaļsts (Indeja voi Bangladeša) vēļ tik niu ir pusceļā. Tok globaluo tendence ir leidzeiga – ar mozuokim resursim lauksaimisteiba spiej pabaruot vys leluoku cylvāku skaitu, atbreivojūt resursus (cylvākus) cytom nūzarem, pīmāram, ryupnīcyskai ražuošonai, zynuotnei voi programiešonai.

Tys nanūzeimoj lauku nūrītu – atsateistūt transporta infrastrukturai i attuolynuotuo dorba īspiejom, vys vaira cylvāku var izalaseit dzeivuot laukūs, tymā skaitā ari Latgolys laukūs. Sātys lūpu skaits voi siejumu plateiba nav pošmierkis, bet tik vīns nu lobkluojeibys audziešonys leidzeklim – ir ari cyti leidzekli. Daudzim augsti kvalificātim i rodūšim cylvākim sāta storp Latgolys azarim byutu vierteiguoka par šauru dzeivūkli piļsātys burzmā. Taišni itai pakuopeniskai nūtyka Pīreigys atteisteiba, tok, Pīreigai pīsapyldūt i nakustamūs eipašumu cenom augūt, Reigys metropolis areals faktiski var pasaplašynuot ari iz attuolom Latvejis pošvaļdeibom, veicynojūt tūs ekonomisko izaugsmi.

Mits: Eiropys videjū lobkluojeibu Latgola var sasnēgt ar zižļa muojīni

Pīmāri, kod vīnys paaudzis laikā zvejnīku cīms palics par globalū finaņšu centru (Singapūra) voi daudzsūlūšuo Rodēzeja puortopuse par daudzmiļjonu procentu inflacejā nūgrymušū Zimbabvi, eistyn aizraun. Tok tī ir reši izjāmumi. Myusu dīnu boguotuos vaļsts i regioni puorsvorā ir tī poši, kas pyrma daudzu godu. Sovpus vairums vaļstu i regionu, kas beja nabadzeigi, taidi dīvamžāļ ir vys vēļ. Par tū juoatguodoj, medejūs regulari skaitūt pieškū sašutumu, ka Latgolys lobkluojeiba vys vēļ atpalīk nu Latvejis videjuo ruodeituoja.

Vaļsts i regioni var palikt boguoti, tik napuortraukti atsateistūt ilgā laika periodā. Latgolys ekonomiskuos atpaliceibys problemu navar atrysynuot ni iz reitdīnys pušdīņlaiku, ni vīna Saeimys vieliešonu cykla laikā. Paīt vysmoz 5-10 gadi, cikom strukturalys reformys (uzlobuojumi izgleiteibā, veseleibys apryupē voi infrastrukturā) monomi ītekmej ekonomikys izaugsmis tempu. Dzeivis leimini tys ītekmej piec vēļ ilguoka laika.

Koč i vālātuojim pateik ticēt breinumim, ekonomikys izaugsmis nūdrūsynuošonai ilgtermiņā vajadzeigs mozs sūleits kotru dīnu. Kotrys sūļs atseviški redzīs napamonoms, tok, akumulejūtīs ilgā laikā, tī roda voi mozynoj īnuokumu leimiņa plaisys. Pīmāram, atškireibu storp ekonomiskuos izaugsmis tempu 2 % voi 2,5 % godā kasdīnā sovā mokā pamaneit navar. Tok ekonomiskuos izaugsmis temps 2 % godā 100 godūs palelynoj ekonomikys apjūmu 7,2 reizis, sovpus izaugsmis temps 2,5 % godā tū palelynoj jau 11,8 reizis.

Voi Latgolys ekonomikys uzruovīņa atslāgs ir specialuo ekonomiskuo zona?

Vīns nu svareiguokūs punktu niu saskaņuošonā asūšajā reiceibys plānā Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026. godam skar Latgolys specialuos ekonomiskuos zonys (SEZ) darbeibu. Teik pīduovuots pagarynuot i paplašynuot SEZ atbolstu komersantim, ari iz prīšku (gondreiž) atbreivojūt uzjāmumus nu nakustamuo eipašuma nūdūkļa i uzjāmumu īnuokumu nūdūkļa.

Pa munam, SEZ ir vāza, kas var uzlobuot sliminīka dzeivis kvalitati, tok nauorstej problemu. Nav slyktai ar nūdūkļu atlaidem pīvylynuot uzjiemiejus Latgolai – eistermiņā SEZ eistyn var dūt gryudīni regiona ekonomikys atteisteibai. Tok, ka ari piec desmit godu (Latgolys SEZ darbeiba itūšaļt paradzāta da 2035. gods beigu) nūdūkļu atlaidis byus Latgolys golvonuo prīškrūceiba (na, pīmāram, labi izgleituoti i vasali cylvāki, breineiga infrastruktura i dzeivis vide), koč kas vys tik nav kuorteibā.

Sevkurys SEZ efektivitati juoviertej, saleidzynojūt īgivumus (vaira uzjāmumu nakai bez SEZ) ar izmoksom (vaļsts i pošvaļdeibu nasajimtī nūdūkli). Tai kai ekonomikā nikas nav bez moksys, faktiski par SEZ nūdūkļu atlaidem moksoj puorejī Latvejis uzjāmumi i dzeivuotuoji. Svareigi ir panuokt, kab SEZ režimā struodojūšī uzjāmumi palīk pīteikami konkurētspiejeigi i gotovi turpynuot dorbu Latgolā ari piec SEZ izbeigšonys. Ka uzjāmumi navarēs voi nagribēs struoduot sovvaļā i meklēs cytu ofšoru, kur puorsaceļt, SEZ darbeiba nabyus atsataisnuojuse.

Sacynuojums

Latgolys ekonomiskuo atpaliceiba nu puorejuos Latvejis dīz voi turpynuosīs myužeigai, tok izaugsmis zalta atslāgs vēļ nav atrosts. Tys meklejams, atteistūt cylvākkapitalu (izgleiteibys i veseleibys kvalitati), pīsaistūt uorvaļstu talantus (tymā skaitā reemigrantus), privatuos i ES fondu investicejis, kai ari cīšuok integrejūtīs ar ekonomiski spieceiguokim regionim. Konkurence ar tim, raugūt panuokt vēļ leluoku resursu puordali nu Reigys i Pīreigys voi bezgaleigai pagarynojūt Latgolys SEZ darbeibu, nav rysynuojums.


Projektu finaņsej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par projekta saturu atbiļdeiga bīdreiba “Ascendum” i škārsteiklā žurnals “Satori”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
1
Pīk
all-day Izstuode “Latgales līgavas pūra ... @ Vīneibys noma Tradiceju sāta
Izstuode “Latgales līgavas pūra ... @ Vīneibys noma Tradiceju sāta
Mar 1 all-day
Izstuodē apsaverami folkloristis Intys Viļumys apkūpuotī prīškmati, kas rakstureigi 19. g. s. Vydslatgolys jaunivis pyuram. Nu jaunivis vaiņuka leidz pat dečam. Izstuode apsaverama kotru dorba dīnu nu 11.00 stuņžu, īprīšk sasazynojūt ar Tradiceju sātys puorstuovim[...]
Mar
2
Sai
18:00 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Mar 2 @ 18:00 – 20:30
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]