Izguojs Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojums “Dīnvydlatgolys stuosti”

Izguojs Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojums “Dīnvydlatgolys stuosti”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Izdūta literaturzynuotnīka i rakstnīka Valentina Lukaševiča gruomota “Dīnvydlatgolys stuosti”, informej izdevieju puorstuove Kristīne Pokratniece. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet i laikā, īpazeistynoj ar Latgolys dīnavydu daļu, vaicojūt – voi var dzeivuot bez vītys i voi vīta ir ari tod, kod nivīns tī nadzeivoj?

Valentins Lukaševičs ir dzejnīks, literaturzynuotnīks, rakstnīks, scenareju autors i nūvodpietnīks. Jis ir pyrmūs latgalīšu postmodernūs romanu “Seppuku iz saulis vādara” (1995) i “Valerjana dzeive i redzīni” (1996) leidzautors, izdevs dzejis tetralogeju “Ceļš” (2005–2020), rokstu autors laikroksta “Latgales Laiks” rokstu cyklam “Latgalīšu Gazeta” i žurnalam “A12”. Juo pādejais davums latgalīšu literaturys laukā ir eseju kruojums “Casnāgu maizeitis” (2022), kas sajiems Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2022”. Autoram vysod patics stuosteit par cylvākim i vītom, kurys nav plotai tiražātys. Juo nūvodpietnīka i izzynuotuoja doba breineigi atsakluoja ari Valentina vadeitajā LTV1 raidejumā “Cytaidi latviskais”.

Latgalīšu literaturys raidīrokstā “Puslopys” sovulaik par Valentinu Lukaševiču saceits tai: “Ar Valentina Lukaševiča stuostim kūpā var brist leluokus i mozuokus Latgolys ceļus”. Itūreiz autors 39 stuostūs “izstaigoj” Latgolys dīnavydu dalis apdzeivuotuos vītys nu Nauļānu da Madalenis, papyldynojūt tekstu ar boguoteigom ilustracejom – viesturiskim foto, dokumentim, kartem, portretim i ainovom. Stuosti saraksteiti laikā nu 2016. da 2023. goda i periodiski tykuši publicāti žurnalā “A12” i laikrokstā “Latgales Laiks”.

Publicitatis karteņa

Gruomotys redaktore i literate Ilze Sperga par kruojumu: “Valentins Lukaševičs itamā gruomotā cytim paruoda sovu Latgolu – ceļojūt na tik telpā, bet ari laikā i stuostūt par vītom i cylvākim, kurūs nareši nimoz vaira nav, i palykušys tik legendys, nūstuoški i vacys gravirys, īroksti arhivūs i tuo laika gazetuos. Itei gruomota ir autora mīlesteibys stuosts, kur jis atsazeist, cik svareiga jam itei pasauļa mola: “Grybu atsazeit sovā mīlesteibā! Iz tū bezlelpiļsātu Latgolu, iz tū kolnainuos i azarainuos zemis plekeiti, kuruo četrūs styurūs varātu byut Pīdruja, Izvolts, Rušyuna i Škaune. Iz itū kai ba vysod aizmierstū vītu, kura mani fascinej ar sovu dobu, viesturi i cylvākim.” Juo Latgola ir, ruodīs, tik šaura i moza pasauļa mola, bet cik tī stuostu i nūstuošonu. Nu legendu par nazkod bejušū leidz vēļ vys tik asūšom aizguojušūs laiku zeimem, kuruos var atrast i pa šai dīnai tī iz vītys. Puorskaiti itūs eisūs stuostus, i ituos zynamuos i aizmierstuos vītys atsakluos jau cytaiduokys.”

Gruomotys muokslineica – Inese Dundure, redaktore – Ilze Sperga, izdeviejs – SIA “Cymuss”.

Stuostu kruojumu var īsaguoduot škārsteikla veikalā taiseitslatgola.lv, veikalā “O!Marta” Daugovpilī i gruomatneicuos “Jānis Roze”.

Kruojuma izdūšonu atbaļstejuse Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgolys regiona atteisteibys agentura”.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
30
Ūtr
all-day Elvīrys Škutānis izstuode “Iedve... @ Lūznovys muiža
Elvīrys Škutānis izstuode “Iedve... @ Lūznovys muiža
Apr 30 all-day
Elvīra Škutāne ir Kruoslovys amatnīceibys centra stykla dekoru darbneicys meistare. Jei ir spūdrys pīmārs tam, kai īmeiļuota nūdarbe nailgā laikā var puorsavērst uzjiemiejdarbeibā. Paguojušuo goda golā meistare sajēme bolvu “Goda amatnīks” Latgolys plānuošonys regiona Latgolys[...]