Vysa pamatā ir saime. Saruna ar Laumu Spridzāni

Vysa pamatā ir saime. Saruna ar Laumu Spridzāni

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Lapnuotīs i apzynuot sovys dzymtys saknis – tū īsoka Lauma Spridzāne, kas īt nu pamateigys latgalīšu dzymtys. Juos saime ir izveiduojuse ari dzymtys kūku, apzynojūt aptyvai 2000 puorstuovu i izzynojūt jūs interesantūs dzeivis leiklūčus. Ari Laumys tāvs – Bronislavs Spridzāns – bejs pazeistams radejis žurnalists, kas lelu sova dorba daļu veļtejs taišni stuostim par Latgolu i tuos cylvākim, tok mama Biruta Eglīte ir sarakstejuse gruomotu par Spridzānu dzymtu. Ari pošai Laumai ir izteikts vacuoku gens, dorbojūtīs publicistikā – niu jei jau 10 godus ir žurnala “SestDiena” redaktore, tok aiz mugorys ir daudzu godu pīredze vysaida cytaida veida medejūs.

Lauma, zynoms, ka jius naasat dzeivuojuse Latgolā, tok asat bīži gastejuse i ir cīši lela saisteiba ar tū.

Tei saisteiba ir vaira taišni caur tāvu. Jis īt nu Nagļu – cīši jaukys i šmukys vītys. Dīvamžāļ myusu dzymtys sāta vaira nav sasaglobuojuse, bet iz pošu vītu vys vēļ saīt nūbraukt aptyvai divejis reizis godā. Lobpruot grybātu, kab maņ tī byutu lauki.

Munys bierneibys atminis vaira ir par taidom šmukom cīmuošonuos reizem pi rodim. Tāvs gon braukuoja cīši regulari, veidojūt raidejumu (Bronislavs Spridzāns vaira nakai 20 godu veiduojs radejis raidejumu “Latgolys Vuords” – M.P). Var saceit, ka tai ari da gola napuorsacēle nu Latgolys, tī vysod beja daļa nu juo. Deļtuo Latgola maņ ir cīši šmuka vīta, syltys atminis, emocejis i sajiutys.

Kod maņ paprosa munu pyrmū asociaceju ar Latgolu, tod tei ir myusu radineica Mare – taida kai dzymtys muote. Nūbraucūt da juos, vysod beja sajiuta, ka esi dzymtys vītā, kur vysod puļcejās rodi. Kūpeibys sajiuta, uzjimšonys syltums. Braucūt paceli, vysod beja sajiuta, ka gribīs atpakaļ.

Aiz jiusu stuov spieceigys saknis – Spridzānu dzymta. Kai varātu raksturuot, saceisim, tū sovu sīnu?

Myusu dzymta eistyn ir lela! Tei ir tāva rodu saime. Mes drupeit asam pietejuši ari cyltskūku i ruodīs asam apzynuojuši aptyvai 2000 cylvāku deveņuos paaudzēs. Tī ir izdareits lels dorbs. Eipaši tod, kod aizarunoj par Latgolu, vysod var saviļkt vysaidys rodu saitis – tuoļuokys ci tyvuokys. Pyrma pandemejis mes paspiejom sataiseit puors rodu saliduojumus. I tod, kod tu īpasazeisti ar cylvākim, tys spektrs ir cīši lels – nu uorstu da juristu, pat puors politiki. Eistyn daudzveideiga dzymta, stypri cylvāki!

Kai tyka veiduots dzymtys kūks, apzynuotys saknis?

Vysapyrma mes suocem runuot ar atseviškim dzymtys puorstuovim, kas ir vacuoki, jo zynuojom, ka jī kaidus zorus jau var īzeimēt. Tys beja suokums, nu kura saprotom, ka ir vārts ari dziļuok pasavērt. Beiguos tys beja jau da arhivu, bazneicys gruomotu. Raudzejom salikt kūpā tūs plankumus nu cylvāku atmiņu. Tys beja cīši apjūmeigs dorbs. Tū vaira dareja muna muosa i mama. Muna mama paraleli tam ari raksteja vasalu gruomotu “Ceturtais bauslis” par myusu dzymtu.

Es vysim eistyn īsoku apzynuot sovu dzymtu i izpieteit tuos zorus, jo tys eistyn ir interesants process, kod tu raugi runuotīs ar sovim dzymtys puorstuovim i īpazeit vaira tūs cylvākus, kurus seņuok zynuoji tik piec vuorda. Eipaši, ka vāluok saīt sasatikt, nūorganizejūt kaidu leluoku pasuokumu, tod tys ir interesants veids, kai na tik apzynuot sovu dzymtu, tok ari izjust sovys saknis i vaira īpazeit regionus. Saprast, ka rodi tamā pat Latgolā nav viņ tik Nagļu apleicīnē, tok aizguojuši iz vysom pusem. Mes pat atrodom divejus kungus, kas nu Latgolys ir aizceļojuši da Kūrzemei.

Kaidi niu saīt braucīni iz Latgolu?

Niu muni braucīni ir cīši dažaidi. Cytreiz tuos ir cīmuošonuos pi rodu, tok cytreiz – braucīņs iz kaidu šmuku vītu. Maņ redzīs fantastiski, ka Latgolā ir taida vīta kai “Gors”. Vysu cīnu tam, kai jī struodoj. Tī ir cīši daudz, kū redzēt. Vairuokys reizis asu speciali braukuse tik iz tīni viņ. Tei ir vīna skaista vareiba, kai apcīmuot Latgolu, vīnkuorši aizbraucūt iz kaidu kulturys nūtikšonu. Ari Daugovpiļs Rotko muzejs ir maņ meila vīta. Īsoku sevkuram apmeklēt Latgolu, jo tī ir vītys, kas Latveju padoru skaistuoku i boguotuoku. Atkluot pošam sev tuos jaunuos vītys, piļsietenis.

Nu kurīnis jiusūs ir tik spieceiga mīlesteiba pret sovu dzimtini i kulturu? Voi tys ir vacuoku īaudzynuots?

Prūtams, vyss īt nu saimis. Tys ir kai īlykts šyupelī, tei interese napasaruoda na nakurīnis. Pa munam, Latvejā tei vīna līta, ar kuru mes eistyn varim lapnuotīs, ir taišni kultura. Kluotyn vēļ vysdažaiduokajuos nūzarēs – suocūt nu breineigim korim, deju kolektivim, Dzīšmu svātkim, beidzūt ar augstuokuo leimina orkestrim, operdzīduotuojim, amatnīkim i muokslinīkim. Tei poša Latgolys keramika, kuru varātu izceļt – nu breineigi! Beja vīna šaļts, kod otkon mūdē guoja malnī trauki, tok Latgolā tys vyss jau bejs cīši seņ i tei skaituos kai taida tradicionala līta. Tys vyss ir par tū muoku izceļt gaismā, paruodeit i īpazeit vaira.

Par pīmāru, Igaunejā Tartu itūgod byus Eiropys kulturys golvyspiļsāta. Leidz ar tū jī rauga izceļt vysu tū regionu, kur, sovā ziņā grybātu pat viļkt kaidys paralelis Dīnavydigaunejai ar Latgolu, ari ir taida cytaižuoka kultura, nakai vysā puorejā Igaunejā. Īprīšk varbyut napamatuoti aizmiersts regions, kuru niu jī cīši ceļ gaismā. Pa munam, tys ir tys, kū vajadzātu dareit ar Latgolu. Mes poši Latvejā Latgolu par moz pazeistam, da gola nazynam tuos vysys skaistuos pērlis, kas tī ir. Tys jau pamozam nūteik, bet tū nūteikti vajadzātu dareit vaira. Mes vysi nu tuo byutu tik īgivieji. Na tik tī, kas dzeivoj Latgolā, tok Latveja kai kulturys vīta.

Ite saradzu leidzeibu ar tū, kū dareja jiusu tāvs Bronislavs Spridzāns. Raudzeja viesteit par Latgolu plašuokā mārūgā, tam veļtejūt lelu sova dorba daļu.

Muns tāvs beja dzims žurnalists. Jam cīši interesēja cylvāki, par kurim jis stuosteja. Jis vysod beja aizaruovs ar kotru jaunu cylvāku, kuru jis beja nūinterviejs. Tys nūteikti beja talants i lela mīlesteiba pret Latgolu i raidejumim, kurus jis veiduoja. Kod muns tāvs aizsuoce sovus raidejumus, suokumā jū vyspuor najēme nūpītnai – tys vyspuor nivīnam nabeja vajadzeigs. Tok piec tam cylvāki syuteja viestulis, tuos pat beja jam saglobuotys, kur raksteja lelu paļdis par tū, ka skaņ latgalīšu volūda. Tys ir cīši svareigi, ka tū ir izadevs nūsorguot i izvest cauri vysim padūmu laikim. Ir nūsorguota tei kulturys daļa, volūda. Pats raidejums izauga, i ari poši cylvāki Latgolā ir apsazynuojuši, ka tei ir lela viertieba i tys ir eipašs pīskuorīņs regionam. Tys ir juokūp i juosagloboj. Sovu tāvu cīši apbreinoju par tū i dorbu, kū jis eistyn ir izadarejs. Kai jis ceinejuos pret vysim tim, kas jam saceja, ka jam ir juorunoj tik literarajā latvīšu volūdā. Maņ pošai ruodīs, ka latgalīšu volūda skaņ cīši meili. Koč kas tamā izlūksnē ir taids sylts i muojeigs.

Voi jius poša nagrybātu suokt vaira kasdīnā lītuot latgalīšu volūdu?

Muna muosa piec aicynuojuma i dobys ir volūdneica. Jei ir vuicejusēs latgalīšu volūdu, cīši labi zyna, runoj i sekoj leidza vysim rokstu volūdys jaunumim, izmaiņom i pareizraksteibai. Maņ, prūtams, grybātus, kab es ari zynuotu vaira. Tei ir muna bierneibys volūda, jo myus pīsavēre muna tāva mama, kura runuoja tikai latgaliski, deļtuo maņ tys vysod ir guojs tai dabiski. Vīnlaikus tei ari nikod maņ nav vuiceita, deļtuo tys pamats maņ zemapziņā siež, tok iz reizis puorsaslēgt maņ ir cīši gryuši. Tuos ir vierteibys, kurys ir vārts kūpt.

Lauma Spridzāne, foto Kristaps Kalns

Ari poša asat saistejuse sovu dzeivi ar žurnalistiku. Voi tys ir tāva piersts?

Tēva gens (smejās). Es pīmiņu, kod maņ bierneibā praseja, kas es grybu byut, saceju, ka nūteikti na žurnalists. Tok beiguos saguoja cytaižuok.

Piec izgleiteibys asat viesturneica, deļkuo nastudiejot žurnalistiku?

Niu byus sirdeigi vysi žurnalistikys studeju profesori, bet skaitu, ka žurnalistiku kai atsevišku nūzari, nagrybu saceit, ka navajag vuiceitīs, tok tuos ir koč kaidys atseviškys profesionaluos lītys, kurys vajag apgiut. Patīseibā žurnalistam cīši daudzi dūd tys, ka jis studej koč kū cytu. Par pīmāru, itūšaļt cīši tryukst finanšu žurnalistu, kas varātu analitiski pīīt pi tuo poša vaļsts budžeta. Taipoš mums tryukst žurnalistu ar juridiskū izgleiteibu. Ite varātu uzskaiteit daudzys lītys. Es saceitu, ka žurnalistika ir vaira kai aicynuojums. Tod, kod saprūti, ka tevi interesej tys vyss i ka gribi par tū stuosteit tuoļuok, suocūt varbyut nu ziņu, beidzūt ar lelajim cylvākstuostim. I kod runuotīs ar cylvākim tev ir interesanti i svareigi, tod tu ari palīc par žurnalistu.

Pīspīst sevi byut par lobu žurnalistu nikaidā veidā navar. Ka tev tys nainteresej, ari nikod naīsadzilinuosi tamuos lītuos. Žurnalistika sovā mārā ir ari analiziešonys process, kur ir juopamona kūpbiļde nu kaidu mozuoku lītu.

Viesture ari ir taida naatsverama līta, kas vysu laiku mums ir asūša kluotyn. Pīmiņu, kod aizguoju studēt vēsturi, beja klasisbīdrine nu vydsškolys, kas saceja – nu kū tod tu dareisi ar tū viesturi? Tok muna atbiļde vysod beja – bez viesturis mums nav šudiņdīnys. Ir juoapsazynoj process, kai mes asam tykuši da myusu vaļsts i lītu, kas myus cīši ītekmej itūšaļt. Cikom tu tūs procesus naizprūti, tikom tu navari dūmuot par nuokūtni i atteisteibu. Viesture ir vysa pamatā. Viesture i filozofeja īt kūpā, kab mes saprostu ituos šaļts procesus. Tamā šaļtī, kod kaids nu viesturis pietnīku ir izpietejs kaidu jaunu puslopu, ir interesanti tymā īsaklauseit i izzynuot jaunys lītys.

Jums ari ir cīši daudzveideiga pīredze žurnalistikā – ziņu agentura, televizeja, niu žurnals. Kū davuse pīredze vysaida veida medejūs?

Kotram, kas grib byut žurnalists, suokumā īsaceitu suokt ar ziņu agenturu. Tys ir gryuts dorbs taidā ziņā, ka ir cīši daudz informacejis i tev ir juoīsavuica tū apstruoduot cīši mudri. Pasnēgt vysu, byut vysur i par vysu pīraksteit. Piec ziņu agenturys nivīns dorbs vaira nasaruoda gryuts, jo vysur cytur tev ir vaira laika i īspieja dziļuok papieteit kaidu tematu.

Televizeja beja cīši interesanta pīredze. Tys ir vīneigais medejs, kur teik apvīnuots piļneigi vyss, suocūt nu vuordu i beidzūt ar biļdi i skaņu. Pīredzis ziņā ir vārts paraudzeit. Tok asu saprotuse, ka muna līta vaira laikam vys tik ir vuords, raksteitais medejs. Žurnals “SestDiena” ir maņ cīši meils. Pateik, ka maņ ir plašys izvielis īspiejis izavielēt leluos intervejis i maņ nav juoskrīn pakaļ dīnyskuorteibai kai ziņu medejim, kam tū nūsoka aktualī nūtykumi. Reizem sakreit, tok tys nav obligats kriterejs. Tys roda breiveibu. Latvejā ir cīši daudz interesantu cylvāku, kam caur žurnalu i intervejom varu pīsavērst. Kluotyn vēļ maņ ir breineigi kolegi. Taids kolegs kai Egīls Zirnis – taidu nūvālātu kotram. Breineigs intervātuojs!

Jau gondreiž 10 godu asat žurnala redaktore. Kai var desmit godu nūsaturēt redaktoris trūnī?

Ir kaidys šaļts, kod eistyn esi nūsaskriejs, tok nadreikst sevi nūvest da taida stuovūkļa. Tū ir gryuši izdareit, kod esi tymā ritinī īškā. Sevkuram žurnalistam ir tai, ka tu dzeivoj leidza tam, kas nūteik apleik. Cytreiz ruodīs, ka tei ir kai taida dubultuo telpa, par kuru tev juoroksta i vysu laiku juosekoj leidza.

Es laikam raugu nūgiut tū šaļti, kod eistyn vaira navaru i teišom vajag apsastuot. Tys ir par tū, kod sajiuti, ka tev tuos informacejis ir par daudzi i vaira navari jimt preteimā. Ka cytūs dorbūs vari atsaslēgt nu tuo, tok žurnālistykā tu tū navari. Maņ laikam tūs šaļts giušona ir par byušonu vīnai. Ik pa laikam vajag taidus periodus, kod asu vīna, koč kur aizbraukuse, izslāguse teleponu i nivīnam naatbyldu. Pabyut kūpā ar sevi i drupeiti palaist vaļā tū informacejis plyusmu. Tod otkon esi uzaluodiejs i vari skrīt tuoļuok. Žurnalistikā nivīnā šaļtī dorbs napalīk garlaiceigs i naīvīš rutinu. Sateic jaunus cylvākus, īsadvasmoj. Tuos vysys gryuteibys ir tuo vārtys.

Voi ari poša žurnalam veidojit intervejis?

Itūšaļt cīši reši interveju poša, tok ik pa laikam saīt. Raugu tū profesionalitati uzturēt (smejās). Īsaisteit vaira sevi tamā, nakai tik pasyuteit materialu i tod īt tam cauri, koč kū pīlikt kluotyn voi pamaineit.

Jiusu kasdīnu aizpylda vysaida veida intervejis – pošys veiduotys i redigātuos. Kaida tod, pa jums, ir loba interveja?

Primari tys ir par tū, kab ar interveju tyktu koč kas pasaceits. Vīnolga, voi tei ir jauna informaceja, dūma voi cylvāka atkluošona. Kab byutu mierkis, deļkuo tei interveja nūteik. Ūtra lītas, kas ir cīši svareiga, tok dīvamžāļ saceitu, ka Latvejis žurnalistikā bīži viņ datryukst, ir tys, kab tei eistyn byutu interesanta interveja. I pats svareiguokais, kab tei byutu saruna. Kab tei nav taida vīnkuorša izprašņuošona kai, par pīmāru, ziņu agenturā, kod tu ej ar konkretim vaicuojumim, kab interveju salyktu mozūs gabaleņūs. Lelai intervejai ir svareiga saruna storp žurnalistu i intervejamū cylvāku. Tū ir gryuši nūformulēt, tok tod, kod losi, tu jiuti, kod tī ir saskaļdeiti vaicuojumi i kod tys ir dialogs.

Kai tod ir ar medeju kvalitati i profesionalismu Latgolā?

Medeji Latgolā, par pīmāru, Latvejis Radejis Latgolys studeja, lakuga.lv – saceitu, ka tys ir taids lobs suokums. Atteisteiba nūteikti ir ari leidzekļu vaicuojums. Es saceitu, ka pādejā laikā Latgolu dzierd arviņ vaira i tys ir tys pozitivais. I nūteikti ari kompliments Latgolys žurnalistim. Ka tī vaira nav tik kulturys nūtikumi, tok teik runuots ari par problemom. Tei poša Rēzekne ar sovu bankrotu. Kod regions runoj par sovom problemom i rauga tuos ceļt vaļsts mārūgā. Tys ir cīši svareigi i tū vajag dareit vaira. Nūteikti vēļ ir, kur atsateisteit i augt.

Voi jums ir svariegi laseit, dzierdēt saturu taišni latgalīšu volūdā?

Maņ tys ruodīs svareigi, tok skaidrs, ka tys ir vaicuojums par finansiejumu i puorejū, kas nūteikti nav vīnkuorši. Pīruodeit i panuokt, ka tū vajag. Tei ir Latvejis boguoteiba, kuru navajadzātu pamest. Pat ari koč voi deļ tuo, kab cylvāki saprostu, deļkuo tū vajag.

Nūslāgumā grybātūs pavaicuot ari par jiusu breivpruoteiguo dorba braucīni iz Ukrainu.

Mes braucem kūpā ar breivpruoteigajim nu bīdreibys “Tavi draugi”, kas regulari iz tīni brauc. Itūreiz mes vedem vīnu pylnu, pylnu buseņu, kuru atstuojom tī.  Breivpruoteigī, kas ir tī, veic zvāru dorbu! Apbreinoju, kai tys vyss teik organizāts. Ka vēļ ir kaida vīta, tys vyss teik aizpiļdeits ar koč kaidu paleidzeibu. Breivpruoteigī ir cīši vajadzeigi. Vīns var pakuot kastis, cyts paleidzēt ar informaceju voi dareit cytys lītys. Braukt pi styuris, raksteit. Vyspuor capuri nūst breivpruoteigūs prīškā!

Karteņā: Lauma kūpā ar bīdreibys “Tavi draugi” breivpruoteigajim i bejušū Ukrainys viestnīku Latvejā Oleksandru Miščenko Ukrainys parlamentā, foto nu personeiguo arhiva

Vīnā vuordā varātu pasaceit – beja skorbi. Tok tys byuteibā nikuo naizsoka. Iz tīni es aizbrauču daudz pozitivuoka. Maņ ruodejuos, ka ukraiņūs ir daudzi vaira dzeivis spora i taida dvēselis spāka. Skaidrs, ka kai armejis cylvāki, tai i dzeivuotuoji ir nūguruši nu kara, kai jau i vysi. Tū ir cīši gryuši apraksteit vuordūs. Tuos ir salauztys dzeivis… Tī ir cylvāki, kas ir pagaisynuojuši koč kaidu sajiutu par nuokūtni, kurim ir īzpūsteitys dzeivis pat tod, ka jūs saimis vēļ ir dzeivys. Aizbraucūt koč iz puors dīnu, tys nūspīdums nūteikti palīk. Mes nabejom pošā frontis linejā, bet bejom pi tuos. Radzūt itūs vysus skotus ar sagrautajom ākom, lūžu caurumim vysapleik, ar cylvākim, kur tu piec sejis redzi, ka jī ir puordzeivuojuši vysu īspiejamū. Ka maņ tik tū radzūt, kas nav pats trokuokais nu tuo vysa, nūspīdums palīk tik lels, tod kai ir tim cylvākim, kas īt tam cauri. Tū navar īsadūmuot. Var tik cerēt, ka tys naatīs da myusu i mums tys nabyus juopīdzeivoj.

Ar kaidom puordūmom atsagrīzet nu braucīņa?

Tys ir par tū, ka gribi paleidzēt. Meklej īspiejis, kai tū vari dareit i kur nu tuo ir vysleluokuo jāga. Munā gadīnī tys ir raksteit rokstus, uzturēt tematu i naļaut par tū aizmierst. Tys ir tys, kū es nu sovys pusis varu dareit vaira. Es grybu aicynuot turpynuot paleidzēt i nanūgurt nu tuo, jo tī paleidzeiba eisytn ir vajadzeiga. Tei ir paleidzeiba, kū mes varim snēgt – suocūt nu īrokumu sveču, beidzūt ar koč kaidu leluoku paleidzeibu naudys izteiksmē. Na tik materialā veidā, ari moralais atbaolsts ir napīcīšams. Jī tū cīši nūviertej i gaida.

Karteņā: Breivpruoteigūs autobusūs atvastuos kravys teik nūguoduotys taišni rūkuos, foto nu personeiguo arhiva
Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
19
Tre
13:00 Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Jun 19 @ 13:00 – 15:00
Marts Dreļs – Koncertprograma “Cikliskās pārdomas”. Marts muzykali īsatekmiejs nu tautys, džeza i akademiskuos muzykys. Koncertā izskanēs div Marta Dreļa originalkompozicejis: “Aiz stūra” i “Kādā veidā?”. Marta muzykalī celi nuokūtnē vess iz Kopenhagenu, kur jis[...]
Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]