Atmūdys laika dzeivynūšais olūta iudiņs Reigys latgalīšim – kai veiduojuos bīdreiba “Trešō zvaigzne”?  

Atmūdys laika dzeivynūšais olūta iudiņs Reigys latgalīšim – kai veiduojuos bīdreiba “Trešō zvaigzne”?  

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Janvara beiguos Reigys latgalīšu bīdreiba “Trešō zvaigzne” nūsvieteja 35 godu jubileju. Itūs godu laikā padareits cīši daudz dorbu, kab popularizātu, atteisteitu i kūptu latgalīšu volūdu, taipoš ari nūdūtu tuoļuok i apkūpuotu informaceju par zeimeigom personeibom, latgalīšu literaturu i viesturi. Bīdreiba “Trešō zvaigzne” izaceļ ari ar tū, ka tei ir vīna nu senejuokūs bīdreibu, kas izveiduota Trešuos atmūdys laikā. Latvejis Universitatis profesore Lideja Leikuma ir bīdreibys aktiviste jau nu tuos dybynuošonys laiku. Bīdreibys ceļā ari Lideja ir īlykuse lelu daļu sova īguļdejuma, kas na tik duovoj prīcu i gandarejumu, tok ari sylda atminis.

Bīdreiba “Trešō zvaigzne” ir sabīdryskuo organizaceja, kas dorbojās jau nu 1988. goda beigu. Tū var saukt ari par atmūdys laika aukliejumu, jo tymā laikā apsavīnuoja latgaliskuo entuziasti Reigā i tuos apleicīnē, kas gribēja dazynuot vaira par latgaliskū kulturu, literaturu, viesturi i dareit tū vaira zynomu cytim, jo da tuo beja ilgs klusuma periods, kod par latgaliskū publiski tikpat kai narunuoja.

Vīna nu tuo laika interesentu beja Lideja Leikuma, kura beja beiguse filologejis studejis, tok saprota, ka par latgaliskū daudzi nikuo nazyna.  “Atmūdys laikā pasaruodeja vareiba skaiteit i vaira dazynuot par latgaliskū. Pabeigtys filologejis studejis, tok ruodejuos, ka par latgaliskū nikuo nazynu. Tai navar. Tūlaik vysu laiku beja taida aplaupeiteibys sajiuta – tev vyss ir atjimts, nazyn par kū. Izdavumi, pīminiekli – par tū nabeja ni vuorda. Suocem struoduot ar arhivim, suoču aktivi skaiteit. Tys vyss mani cīši īvylka. Kū vaira dazynoj, tū vaira gribīs. Tymā laikā pa druskai suocem kustynuotīs i bejom iniciatori tam, ka koč kas latgalisks nūtyka ari Reigā,” bīdreibys veiduošonuos suokumus pīmiņ profesore.

Tūlaik jaunūs entuziastus i studentus kūpā puļcēja literaturzynuotnīks Vitolds Valeinis, taipoš izgleituošonā īsasaisteja ari Elita Cakule, Anna Stepiņa i cyti. Lideja Leikuma pastuosta ari par pyrmū pasuokumu, kur sasatyka jaunī entuziasti i ar lelu interesi nu tuo laika zynūšim i pīredziejušim inteligeņcis puorstuovim dazynuoja vaira par latgalīšu materialim, arhivim i aktivim kulturys cylvākim. Sasatikšonu sev profesore sauc par “lelū satrycynuojumu”.

“Kod Mežaparkā nūtyka atmūdys manifestacejis, mes braucem iz Drycānim. Tī beja Dzejis dīnu pasuokums, kū organizēja Drycānu školā. Tī beja sasalasejuši cīši rūseigi latgalīši. Pa šai dīnai školā struodoj Silvija Laizāne, kura beja vīna nu pasuokuma organizatoru. Vēļ pi reikuotuoju beja Silvijis bruoļs Juoņs Laizāns i Ontons Matvejāns.”

Iz pasuokumu beja pīaicynuots jau pīmynātais Vitolds Valeinis, kurs iz tīni paaicynuoja studentus, taipoš ari Juoņs Cybuļskis. “Drycānim beja sovi kontakti. Iz tīni tyka syuteitys gruomotys nu trymdys. Tī es pyrmū reizi īraudzeju Mikeļa Bukša “Latgaļu literaturys viesturi”, kuru īprīšk nikur nadabuoju redzēt. Tī beja sataiseita ekspoziceja ar literarim materialim, ari par nūvodnīkim – rakstnīkim, dzejnīkim, kulturys darbinīkim,” stuosta Lideja Leikuma.

Pasuokums Lidejai tik cīši palics atmiņā, partū ka tys īsazeimiejs kai jauns suokums – tei beja pyrmuo reize, kod jei publiski runuojuse latgaliski. Prūtams, latgaliski da tuo vysod runuots saimē, školā, draugu i rodu lūkā, tok publiskā uzastuošonā auditorejis prīškā – vēļ nikod.

“Tod jau nu beja ari juorunoj. Da tam laikam es jau beju kū ta puorskaitejuse, i Valeinis saceja, kab ari es koč kū pasoku. Soku, ka runuošu čyuliski, tok jis maņ atcierta pretim: “Najauc lobuos nūskanis!” Varēja just, ka volūda tī beja dzeiva! Es paklauseju. Drūši viņ beju sorkonim vaigim, tok tei beja muna pyrmuo publiskuo reize. Tod mes ar viļcīni braucem atpakaļ i runuojom. Runuojom par latgaliskū. Beju tykuse sovejūs lūkā,” atmiņuos doluos profesore.

Lideja Leikuma, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv

Kūpeigys interesis kolpuoja dūmubīdru sasalaseišonai, kas palyka par spieceigu pamatu tuoļuokom nūtikšonom, pasuokumu izveidei i daudzim cytim vierīneigim dorbim. Ari tymā laikā Reigā jau dorbuojuos latgalīšu klubs aba bīdreiba “Olūts”, kurā īsasaisteja vaira latgaliskuos inteligeņcis puorstuovi ar plašom zynuošonom par latgaliskū montuojumu  (O. Kravalis, P. Laizāns, V. Vonogs, G. Kruone, V. Valeinis, J. Mikāns i cyti). Tok rūseigim godūs jaunuokim latgalīšim gribiejuis koč kū dinamiskuoku, deļtuo tyka veiduota ūtra bīdreiba – “Trešō zvaigzne”. Bīdreibys nūsaukumu īsaceja Anna Rancāne, tī ir Raiņa vuordi. Par bīdreibys pamatliciejom tyka divejis radejis žurnalistis – Inese Pakluone i Ināra Ancāne. Obeju bīdreibu saīti nūtyka ar mierki latgaliskuo montuojuma apgivei, kulturys atminis kūpšonai, dzymtuos volūdys uzturiešonai. 

Jau 1992. godā obejis tūlaik asūšuos latgalīšu bīdreibys Reigā apsavīnuoja – “Olūts” īplyuda “Trešajā zvaigznē”. Bīdreibys pyrmajā vaļdē, kas sastuovēja nu deveņu cylvāku, beja ari Lideja Leikuma.

“Muna sajiusma auga i auga! Prūtams, dazynuot suoču pa drusceņai. Maņ beja lela bejeiba pret tim, kas zynuoja vaira. Saprotu, ka vysu itū laiku mums nadeve dzeivynūšū olūta iudini,” tai pīzeist Lideja Leikuma.

Nu tuo ari suocēs latgaliskuo uzplaukuma laiki. Bīdreibys sasatikšonys beja tematiskys. Suokumā bīdreibai bejuši diveji jaunīšu kori, taipoš ari sīvīšu kors i rūkdorbu pulceņš. Populara palyka tuo laika “Svātdīnis universitate”, kuru piec profesora Manfrēda Šnepa vadeja Lideja Leikuma. Tī vuiceja Latgolys viesturi, arheologeju, folkloru i literaturu, etnografeju i daudzi kū cytu. Mienesī tū apmeklēja ap 350-400 cylvāku.

Laika gaitā bīdreibai izaveiduoja ari sova biblioteka, kū kuplynuojuse Minsteris “Latgaļu sāta”, taipoš ari cyti individuali duovynuojumi, bīdreibys bīdru i cytu autoru gruomotys latgaliski.

Ar bīdreibu saisteiti daudzi pozitivi, identitati styprynūši pasuokumi, par pīmāru, latgaliskī raidejumi Latvejis Radejā, dorbs pi latgalīšu rokstu volūdys normiešonys, izdavumu veiduošona, kulturviesturiskuo montuojuma populariziešona, kūpeibys sajiutys veicynuošona ar sovejim nūvodnīkim, saimem, godskuortu svātku svineibys i tt.

Bīdreiba “Trešō zvaigzne” puļcēja latgalīšus nu Reigys i tyvuokys apleicīnis, kai Solyspiļs, Ikškile, Kekova, Ūgre, pat nu Jelgovys i Cāsu, taipoš ari Latvejā pazeistamys personeibys. Ar sovu darbeibu tei īinteresēja sabīdryskūs darbinīkus, kulturys i muokslys profesionaļus i entuziastus nu regionu i piļsātu. Ari latgalīšu volūda pamozam atjaunuoja lītuošonys tīseibys vaļstī, dabuoja vītu TV puorraidēs, kinuos i teatra izruodēs.

Reigys latgalīšu bīdreibai “Trešō zvaigzne” ir eipaša vīta Latvejis latvīšu bīdreibys vydā. Na viņ deļtuo, ka tei ir vīna nu vacuokūs bīdreibu, kas izaveidoja atjaunuotojā Latvejis Republikā, tok ari deļtuo, ka bīdreiba nūsadorboj ar latgalīšu volūdys statusa i funkcioniešonys vaicuojumim. Taipoš svareigi bīdreibys aizdavumi beja ari latgaliskuos identitatis izpratnis veicynuošona i atzeišona.

Bīdreibys pyrmajūs godūs tuos darbeibā īsasaisteja daudzi sabīdreibā pazeistami Reigys latgalīši, kai filozofi Pēteris Laizāns, Augusts Milts, Skaidrīte Lasmane, dzejnīks Andris Vējāns, literaturzynuotnīks Vitolds Valeinis i Anastasija Stikāne, kinorežisors Juoņs Streičs, viesturnīks Heinrihs Strods i cyti.

Niu bīdreiba puļcej ap 18 aktivūs cylvāku, kū navar saleidzynuot ar bīdreibys suokumu, kod tamā kūpumā dorbuojuos ap 200 dalinīku. Itūšaļt bīdreibu voda Laura Mozga.

Pādejūs pīcu godu laikā bīdreiba pīsadalejuse byutyskuos latgaliskajuos nūtikšonuos i procesūs, par pīmāru, Latgolys kongresā i storpkongresā, Latgolys kongresa rezolucejis izstruodē, Latgolys parka vaicuojuma atteisteibā, tematiskūs pasuokumu organiziešonā, vysaidu tekstu redigiešonā, sasatikšonā reizi mienesī, taipoš ari kontaktu uzturiešonā ar sovejim. Bīdreiba atbolsta ari latgaliskūs rakstnīkus, dzejnīkus i literatus, kas grib izdūt gruomotys latgalīšu rokstu volūdā.

Lideja Leikuma kai vīna nu tūs, kas bīdreibā aktivi dorbojās nu tuos suoku leidz pat itai dīnai, “Trešajai zvaigznei” vielej: “Kab vaira cylvāku, kas gotovi dareit. Tys čaja vuoreišonys process ari koč kam juodora. Taidu cylvāku, kas gotovi na viņ klauseitīs, tok ari dareit. Taipoš ari uzturēt kontaktu iz uorīni, kab myusu zynuošonys teik nūdūtys tuoļuok!”

*Rokstā izmontuota informaceja nu Ilzis Būmanis gruomotys “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?” (2018), nūdaļa “Rīgas latgaliešu biedrība “Trešō zvaigzne” 104.–113. pl.

Fotogalerejā: bīdreibys “Trešō zvaigzne” 35. jubilejis svātki 2024. gods janvarī Reigā, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
7
Cat
16:00 Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Mar 7 @ 16:00 – 17:30
7. martā 16.00 stuņdēs Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā, 2. stuovā (Reigys īlā 22a) nūtiks Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojuma “Dīnvydlatgolys stuosti” prezentaceja i sasatikšona ar autoru. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet[...]