Kliets, vuiceibu gruomotys i muižys mebelis – Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzeja kruojuma duorgumi

Kliets, vuiceibu gruomotys i muižys mebelis – Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzeja kruojuma duorgumi

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzejā, kura darbineicys Elvīra Ābuoliņa (Āboliņa) i Inga Krekele mums izruodeja na tik tuo jau asūšuos telpys, tok aizvede ari iz Vuorkovys muižu, kur dreizumā varātu tapt jauna muzeja ekspoziceja.

Vuorkova ir vīta, kura ļaudim mādz sajaukt golvu, jo eistineibā Vuorkovys ir divejis. Kaids saceitu Vacvuorkova i Vuorkova, cyts – vīna ir bazneicys, ūtra – pogosta Vuorkova, mādz daleit ari pyrmajā i ūtrajā Vuorkovā. Vēļ pa vydu īsamaisejuse Upmola, kas ir pogosta, kurā atsarūn Vacvuorkova, nūsaukums.

Aizvadeituo goda 29. decembrī Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzejs nūsvieteja 15 godu jubileju, tok ceļš iz tuo izveiduošonu suocīs jau 2000. godā. Tautys nomā tod atsabreivuojušys telpys i sprīsts – kū tī īreikuot? Tūlaik mūdē beja taiseit kopejneicys, tys bejs ari vīns nu variantu, tok gols golā pogosta deputati izlāmuši, ka Vuorkovā juobyut muzejam. Piečuok tys atsarads ari nazkodejā kolhoza kanturī, kur niu ir bārnuduorzs, cikom atrads sovu eistū vītu.

Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzejs. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzejs atsarūn t.s. pogosta Vuorkovā, taišni nazkodejā školys i pogosta kuormā, kurā apmaklātuojus sagaida vareiba izzynuot vaira taišni par apleicīnis izgleiteibys viesturi. Taipat tī teik taiseitys izstuodis, kai ari ir rodūšūs muokslu salons ar stuovim, kur var vuiceitīs aust. Pamatekspoziceja turpynojās puori ceļam izcaltajā klietī, kurā apsaverami senejī dorbareiki, bet tuos 2. stuovs veļteits kulinarajam montuojumam – olam i sīram. Muzejs plānoj tyvuokajā laikā suokt dorbu ari pi ekspozicejis sataiseišonys Vuorkovys muižā (tei otkon ir Vacvuorkovā), kas viesteitu par tuos viesturi. Muzeja vadeituoja Elvīra Ābuoliņa soka, ka mozam lauku muzejam, lai pīsaisteitu apmaklātuojus, eipaši jau vītejūs ļauds, vysu laiku juodūmoj par koč kū jaunu – navar godim dzeivuot ar vīnu i tū pošu īkuortuojumu.

Ari kruojuma duorgumus Vuorkovys muzeja puorstuovis izalaseja nu vysu treju vītu, kū kasdīnā mādz apdzeivuot muzejs: kliets, viesturiskuo pogosta i školys kuorma, kai ari muižys.

Kliets

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Vuorkavīši eipaši lapnojās ar sovu klieti, kū 2008. godā speciali muzejam cieļs vītejais guļbyuvu meistars Aivars Lazdāns, bet vysi kūkmateriali jimti nu pogosta meža. Golvonais jaunuo kuorma mierkis beja nūdrūsynuot senejim prīškmatim pīmāruotu globuošonu – syltajuos asūšuos kruotivis telpuos tī pamozam maituojuos. Niu kliets ir kai sova veida atkluotais kruojums.

Elvīra i Inga soka, ka gryuts izceļt vīnu klietī asūšū prīškmatu, partū juostuosta par tū kai vīnu vasalumu. Īīmūt pa durovom, apmaklātuojus sagaida telpa, kurā izvītuoti vysaiduoki senejī dorbareiki, tuoļuok sekoj saimis ustoba. Klietī nūteik ari muzejpedagogiskuo programa “Nu gryudeņa leidz maizeitei”, kurā var kai izzynuot itū procesu, tai teik pīduovuots atpazeit gryudus i vysaidus ar gryudkūpeibu i maizis cepšonu saisteitus prīškmatus. Vēļ vīna papyldu aktivitate gostim ir vareiba izviļkt lapeņu ar vīna prīškmata nūsaukumu latgalīšu volūdā, kurs piečuok juoatrūn ekspozicejā.

2. stuovā asūšajā kulinaruo montuojuma ustobā cikom kas vyss saisteits ar olu i sīru, tok pasuokumūs i ekskursejuos teik pīsavārsts ari cytim tradicionalajim latgalīšu iedīnim. Muzejs pīsadola ari “Sātys kopejneicu dīnuos”.

Vuiceibu gruomotys

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Teik skaiteits, ka Vuorkovys pusē bejuse pyrmuo tautškola Latgolā – tū 1845. godā dybynuojuši bruoli Upenīki. Suokumā tei bejuse Rengentovā, tod Škiļterūs i Klaparūs, bet Vuorkovā tei atsaroduse nu 1889. da 1976. goda. Vys vēļ vosoruos muzeju lelā skaitā apmeklej nazkodejī školys absolventi, kab kaveitūs atmiņuos i paruodeitu itū vītu sovim bārnim i unukim.

Nu izgleiteibai veļteituos ekspozicejis prīškmatu Elvīra eipaši izceļ vairuokys vuiceibu gruomotys. Pyrmuo ir 1949. godā izdūtuo “Lasāmā grāmata 1. klasei”, kas zeimeigai, jo taišni tymā godā itymā ākā beidze pastuovēt pogosts i telpys tyka atdūtys školai. Ūtruo ir “Russkaja azbuka dļa latišei” aba krīvu volūdys ābece latvīšu bārnim, kas izdūta 1879. godā – laikā, kod školuos dreikstēja vuiceitīs tik krīvyski. Školānus, kuri īsarunuoja latvyski, struopēja, līkūt koklā nosuot dieli ar uzrokstu, ka jis šudiņ runuojs latvyski. Trešuo ir gruomota, kū Vitebskys staršina 1898. godā duovuojs Izidoram Lauskam kai Vuorkovys pogosta vacuokajam.

Iz ekspozicejā asūšūs školys tāfelis pīraksteiti vysaiduoki godskaitli. 1845. ir pyrmuos tautškolys dybynuošonys gods. Nu 1889. da 1976. goda ite atsaroduse škola, kas otkon jau cytuos telpuos atsuokuse dorbu 1989. godā i pastuovēja da 2016. goda. Tok kū nūzeimoj 2089.? Elvīra soka, ka, analizejūt itūs vysus skaitļus, saīt, ka tymā godā Vuorkovā otkon byutu juoattaisa škola. Niu pamatškola ir viņ Vacvuorkovā.

Muižys mebelis

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Vuorkovys muižu niu dorba dīnuos apmeklēt sevkurs interesents – tamā atsarūn Upmolys pogosta puorvaļde i biblioteka. Turistim ir ari vareiba tikt piļs pogrobūs, tū vosorys sezonā (tymā skaitā Muzeju naktī) ar izstuodem i cytom nūtikšonom mādz apdzeivuot ari Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzejs. Nu senejuo muižys interjera nikas daudz nav sasaglobuojs, jo ari tī nu 1920. leidz 1976. godam bejuse škola. Prīškmati tykuši pi vītejūs ļaužu, daļa nu tūs niu ir apsaverama Arendolis aba Randaukys muižā, kurys niulejī eipašnīki mebelis atpierkuši. Saleidzynūši naseņ atjaunuotys Vuorkovys muižys kuopņu margys, tok nu mebeļu gūda vītā atsarūn krāslys i spīgeļs, kas sasaglobuojuši nu pādejūs muižinīku Aleinikovu laiku. Tī ir muzeja kruojumā, tok deponāti iz Upmolys biblioteku, kas muižā par itim prīškmatim atbiļd. Ari bibliotekā apsaverama nalela ekspoziceja ar originalajom muižys viesturis līceibom. Kod muzejam izadūs muižā sataiseit ekspoziceju, krāslys i spīgeļs nūteikti byus daļa nu tuos.

Galerejā Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzeja ekspoziceja i kruojuma duorgumi. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
7
Cat
16:00 Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Mar 7 @ 16:00 – 17:30
7. martā 16.00 stuņdēs Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā, 2. stuovā (Reigys īlā 22a) nūtiks Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojuma “Dīnvydlatgolys stuosti” prezentaceja i sasatikšona ar autoru. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet[...]