Stepona Seiļa latgaliskūs rokstu biblioteka

Stepona Seiļa latgaliskūs rokstu biblioteka

Roksta autore: Lilija Limane

12. februarī 115. dzimšonys dīnā varim pīminēt Steponu Seili (1909–1979) – īvārojamu latgalīšu literaturys pietnīku, gruomatnīku i ari literatu, kurs dzims i dzeivuojs nazkodejuo Makašānu pogosta Kļuovūs.

Latgolys Misiņam pīleidzynuotais Stepons Seiļs beja sovpateiga i aizrauteibys pylna personeiba. Jū redzieju reizi dzeivē. 1975. godā maņ kai jaunai Nacionaluos bibliotekis ratumu darbineicai vadeituojs Aleksejs Apīnis uzticēja Stepona Seiļa “montys” škiruošonu i apstruodi. Nu čekys nogu Apīņam beja izadevs izraut i dabuot iz biblioteku Seiļa sātā izjimtūs rūkrokstus i īspīddorbus. Varys veiru atjimtū Kļuovu boguoteibu daleju treis skaudzeitēs – vīnā iz Kļuovim atpakaļ vadamuo, ūtrā specfondam dūdamo i trešā – bibliotekys rūkrokstu kruojumā paturamuo. Par pādejū beja paradzāta vīnuošonos ar eipašnīku, sovukuort ūtruos liktini bibliotekys darbinīki ītekmēt navarēja – kū politisku motivu deļ beja paradzāts nūglobuot nūslapanuotajūs kambarūs, tys atkluotajūs kruojumūs nabeja paturams. Ceļā iz specfondu pa leluokai daļai beja paradzāts atpruoveit 20.-30. godu žurnalus i avīzis, tūs Seiļa sātā beja daudz. Nazynu, kas ar presi nūtyka, īspiejams, tū iznycynuoja, partū ka specfondā nu kotra periodiskuos presis izdavuma paturēja tik nūteiktu eksemplaru skaitu. Ap 80. godu beigom specfondu materiali tyka puorvierzeiti iz atkluotim kruojumim, tok par bejušajim eipašnīkim ziņu nabeja, taidā veidā čekys darbeibys sakys beja  avīžu i žurnalu kolekcejis vierteiguokuos dalis iznycynuošona. Ļeluokuo daļa puorejūs īspīddorbu i rūkroksti, daudzi ar čekys darbinīku pastreipuojumim izraibynuoti, atsagrīze Kļuovūs, bet piec vīnuošonuos ar S. Seili bibliotekā izveiduojom juo rūkrokstu fondu ar 70 dokumentu vīneibom, nu kurūs 15 beja nu originalim izgataveitys mikrofilmys (originali tyka atdūti eipašnīkam). 

Koordinejūt dokumentu sadaleišonu storp biblioteku i Steponu Seili, vaira natguodoju teiši kaidā aizdavumā, skaistā maja dīnā brauču iz Kļuovim. Gasteišona vaira atmiņā kai sirsneibā pavadeita dīna gruomotu kruojieja sātā. Gruomotu plaukti lelajā bibliotekys ustobā tukši nabeja, vys tik natyku aicynuota tūs apsavērt. Par puordzeivuotū bibliotekys zaudiejumu Seiļs daudz nasažāluoja, bet omuleigi lyka goldā brandina buteli, kū Marija papyldynuoja ar iedīnim. Kod beja gona runuots, maņ beja juoizpylda dorbs, kū saiminīks gataveja kai eipašu pīnuokumu – juoīstota ūzuls. Stuodamū ūzuleņu jis pats beja nazkur izracs i sagatavejs, man atlyka viņ dūtīs iz kolnu i nūruodeitā vītā ūzuleņu īstateit. Vaira naasu Kļuovūs bejuse i nazynu, kai Rūzis kolnā izaver niule, bet drūši viņ kūki zaļoj. Tikom Seiļa sātys bibliotekai-muzejam dīvamžāļ beja lamts izneikt.

Īvārojamu cylvāku pīminis vītu Latgolā nav daudz, i Kļuovi byutu variejuši izaveiduot par latgalīšu gruomatnīceibys muzeja vītu. Taida beja i Seiļa bārnu gryba, vys tik muzeja nav, taipat kai J. Misiņam “Krācēs”· Tok Misiņam ir sova biblioteka Reigā ar piļneigi saglobuotu gruomotu kruojumu. Par Seiļa biblioteku ir tik ziņu olūti i atseviškys saglobuotys gruomotys, precizs bibliotekys apjūms i sastuovs nav zynoms, partū ka piļneigs bibliotekys katalogs tuos pastuoviešonys beiguos nav sastuodeits.

Bibliotekys vierteiguokū daļu kūpā ar rūkrokstu arhivu mantinīki piec tāva aizīšonys myužeibā 1979. godā uzticēja Latvejis Nacionalajai bibliotekai, mantinīku rūkuos palykušais nav kūpts i globuots kai sabīdryska vierteiba. Bibliotekys kruojumu veiduošonys politika i telpu īspiejis naparedzēja veiduot kolekcejis, partū nu Seiļa gruomotu tyka atlaseitys tik bibliotekys kruojumu papyldynuošonai vierteiguos – senejī īspīdumi i drukys aizlīguma laika gruomotys, atseviški rati 20. godu symta īspīddorbi i gruomotys ar autoru autografim.

Stepons Seiļs. Karteņa nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma

Rūkrokstu personalfondā (numers RX96), kur bez manuskriptu i dokumentu globojās kartenis, seiki īspīddorbi, lels skaits tematiski kuortuotu avīžu izgrīzumu pa storpom ar rūkrokstim i viestulem, itūšaļt ir 339 globojamuos vīneibys, ar tū tys ir vīns nu apjūmā leluokūs bibliotekā. Bez poša autordorbu i biografisku materialu tys ir miļzeigs informacejis apjūms par latgalīšim i ar Latgolu saisteitim nūtykumim. Kuortojūt rūkrokstus i veidojūt kataloga aprokstus, piec īspiejis arhivu praksē pijimtī nūteikumi tyka pīluogoti bejušuo eipašnīka myuža dorba principim.

Seiļa sātā ryupeigai tyka globuoti vairuoki seviški vierteigi drukys aizlīguma laika rūkroksti – unikaluo Juoņa Seiļa gruomota, nazynomu puorraksteituoju īsīts siejumeņš ar Dīva dzīšmu i lyugšonu pīrokstim “Koronka”, kai ari atseviškys lopys i fragmenti, tūs storpā Augusta Stierninīka i Kazimira Sylajuoņa rūkroksti. Taipat cīši vierteigi ir 20. godu symta latgalīšu rakstnīku i dzejnīku saceriejumu manuskripti, tū storpā napublicātais bruoļu Kaudzīšu “Miernīku laiku” manuskripts J. Opincāna puorcālumā latgalīšu volūdā. Byudams 1935. goda latgalīšu gruomotu izstuodis organizacejis komitejis lūceklis, jis pats suoce vuokt senejūs rūkrokstus i gruomotys, apstaiguodams zemnīku sātys Taudejaņūs i cytūs pogostūs. Tod dzyma latgalīšu gruomotu kolekcionars i pietnīks. Izstuodei īsnāgtūs Seiļa eksponatu sarokstā mynāts senejuokuos latgalīšu gruomotys “Evangelia toto anno” (1753) eksemplars, 19. godu symta goreiguos gruomotys, Andryva Jūrdža siejuma sešys lūksnis, gondreiž vysu pieckara avīžu, žurnalu i kalendaru komplekti. Īspiejams, ka tūs materialus Seiļs piec izstuodis sliegšonys nūdeve Latgolys centralajam muzejam-bīdreibai. Ūtruo pasauļa kara suokumā ituos īstuodis guņsgrākā daļu bibliotekys Seiļs izgluobe nu sadegšonys. 1941. godā, puorsaceļūt iz dzeivi tāva sātā Kļuovūs, jis atbrauce ar divejim gruomotu vazumim, ar tū lykdams pamatu bibliotekys kruojumam.

Īskotu vazumu sastuovā snādz diveji juo sastateiti bibliotekys katalogi “Stepona Seiļa vyspuoreigo biblioteka”‘ i “Stepona Seiļa latgalīšu biblioteka”, kotrs aizjam treis burtneicys, iz kurūs vuoka devīze “Gruomota ir kulturys styurakmiņs”. Iz latgalīšu nūdaļai veļteituos pyrmuos burtneicys vuoka ir datiejums: “Dorbs īsuokts 1941. goda rudinī pēc īsarasšonys Kļuovūs”. Juodūmoj, ka burtneicys aptver gondreiž vysu pyrmspadūmu laikā sakruotū literaturu.

Vyspuoreigajā nūdaļā ītylpst 318 puorsvorā Latvejis Republikys laikā izdūtys gruomotys latvīšu literarajā volūdā. Tos sagrupātys 18 nūzarēs, ar tū aptverūt saturu vysplašuokajā zineibu spektrā nu humanitarūs zynuotņu leidz dobai, tehnikai i saimisteibai. Storp īrokstim kotrys nūdalis beiguos atstuotys breivys lopys papyldynuojumim, kas līcynoj par nūdūmu vāluok sarokstu papyldynuot ar jaunim īrokstim. Tok tys natyka dareits. Vysvaira gruomotu ir daiļliteraturys nūdaļā (55), tai sekoj viesture (43) i latvīšu volūdys muoceiba (29). Mozuok Seili interesiejuši roksti par lauksaimisteibys, muojtureibys, veseleibys, svešvolūdu vuiceišonys, fizkulturys vaicuojumim.

“Stepona Seiļa latgalīšu biblioteka” suocās ar “Stepona Seiļa nūdaļu”, tī 13 īrokstūs poša saceriejumi, kruojumi ar juo rokstim i taidi, kur pats bejs par redaktoru. Vysplašuokajā nūdaļā (403 vīneibys) “Gruomotys”‘ puorstuovāta vysvysaida leidz 1943. godam izdūta literatura latgalīšu volūdā, kai ari nadaudz latvyski rokstūšus latgalīšu autoru gruomotu baļtīšu volūdā. Nūdaļā “Periodika” – 51 īroksts ar latgalīšu avīzem i žurnālim nu 1905. goda “Daugovys latvīšu kalendara” leidz “Latgolys Školai” i “Zīdūņam”. Literaturys par latgalīšim i Latgolu moz, tik devenis gruomotys (A. Svarāna, A. Guobys, M. Valtera dorbi), acimradzūt taidys informacejis vuokšonai jis cīšuok pīsavērse padūmu laikūs, kod latgalīšu volūdā tikpat kai nikas natyka drukavuots. Zeimeigi, ka nūdaļā “Dažaidi arhivi” nav nivīna īroksta. Juodūmoj, te beja paradzāts īvest cytuos nūdaļuos iztryukstūšūs senejūs īspīddorbus i drukys aizlīguma laika rūkrokstus. Nazynomu īmesļu deļ tys vys tik nav izdareits. Trešuos burtneicys beiguos bez kaidys sistemys bibliografāti puorsvorā 40.-60 godūs izdūti 52 īspīddorbi latgalīšu volūdā i par Latgolu, tymā skaitā Andra Vējāna i Jeronima Stulpāna dzejis, J. Kalnbērziņa “Padūmju Latvijas augšameja”‘(1948) i M.F. Subotina “Zemes izcelšonōs un vacums”‘(1948). Kai kolekcionars byudams maksimali objektivs, nu komunistu ideologiskūs klišeju pylnu publikaceju jis nav pavysam nūsarūbežuojs, tok tys jam napaleidzēja īmontuot varys veiru uzticeibu. Gūdeigam ceineituojam par latgaliskumu nabeja īspiejams palikt komunistu ideologejai lojalam. Čekys aizdūmys pastyprynuoja Seiļa kontakti ar trymdys latgalīšim, koč nu uorzemu syuteituos gruomotys Kļuovu sātu nadasnēdze, tuos konfiscēja golvonuo posta cenzori. Sprīžūt piec Seiļa kolekcejis īlyktajim i katalogā atspīgeļuotajim sātys bibliotekis pamatim, padūmu laikā jis turpynuoja kruot gruomotys prioritari par Latgolu i latgalīšim.

Seiļa rūkrokstu fondā ir vēļ vīns olūts par gruomotu kruojumu – poša sastateits latgalīšu gruomotu bibliografisks ruodeituojs. Apjūmeigais hronologiski sakuortuotais manuskripts suocās ar “Ģromota lyugšonu”‘(1811) aprokstu i beidzās ar 1979. godu. Dorbs ir nūpītnys pietejums ar atsaucem iz V. Seilis i V. Terenkeviča ruodeituojim, kai ari nūruodem par eksemplarim poša kruojumā. Par jaunuokim laikim jis ruodeituojā ītvēre fragmentarus tekstus Latvejis izdavumūs, kai ari trymdys gruomotys i avīzis. Radzams, ka par trymdys latgalīšu izdeviejdarbeibu jis beja labi informāts, koč pošam laikam nikas nu tuo nabeja pīītams. Itei bibliografeja snādz pilneiguokū daīmamū informaceju par Seiļa sātys bibliotekys latgalīšu gruomotom laikā piec Ūtruo pasauļa kara. Juopīzemoj, ka padūmu periodu īspīddorbim ir mozuoka vierteiba kai juo savuoktajam cylvākarhivam.

Niule Nacionaluos bibliotekys ratumūs Seiļa īspīddorbu daļu puorstuov 68 gruomotys. Tūs skaitā kaidi desmit pyrma drukys aizlīguma laika īspīddorbi, nu kurūs pats vierteiguokais “Evangelia toto anno” (1753) eksemplars ar Latgolys Centraluo muzeja-bīdreibys zeimūgu. Cīši nūzeimeiga ir juo savuoktuo drukys aizlīguma laika kontrofakceju (gruomotys ar vyltuotom izdūšonys ziņom) kolekceja – nūlītuoti i defektivi dzīšmu i puoteru gruomotu eksemplari ar daudz lopu iztryukumim. Nu periodiskuos presis – avīzis “Gunkurs” (1918-1919) i “Taisneiba”‘(1917-1918). Puorejuos ir 30. godu i padūmu laika latgalīšu autoru gruomotys ar duovynuojuma īrokstim Seiļam.

Padūmu godūs Seiļs ar sovom zynuošonom i literaturā atrūnamim faktym snēdze uzzinis kulturys darbinīkim, i taidu lyugumu nabeja mozums, juo sāta lelā mārā beja kai Latgolys kulturys centrs. Intelektuaļu aprynduos jis beja leluokuo autoritate Latgolys viesturis vaicuojumūs. Gondreiž vysi latgalīšu rakstnīki i latgalistikys pietnīki beja juo draugi i dūmubīdri, jūs duovynuotuos gruomotys papyldynuoja Kļuovu kolekceju. Taidā veidā 60.-70.godūs Seiļa sātys biblioteka beja sovpateigs informacejis centrs par latgalistikys vaicuojumim.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
7
Cat
16:00 Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Mar 7 @ 16:00 – 17:30
7. martā 16.00 stuņdēs Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā, 2. stuovā (Reigys īlā 22a) nūtiks Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojuma “Dīnvydlatgolys stuosti” prezentaceja i sasatikšona ar autoru. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet[...]