Napaslauceit volūdu zam greidceleņa. Saruna ar Marutu Latkovsku

Napaslauceit volūdu zam greidceleņa. Saruna ar Marutu Latkovsku

Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Maruta Latkovska ir žurnaliste ar stažu, latgaliskajā vidē vysvaira zynoma ar ilggadeju dorbu izdavumā “Katōļu Dzeive”. Gastejūt iz sarunys Marutys Viļānu sātā, rūnās sajiuta, ka atsarūņ koč kaidā latgaliskuma centrā. Marutai ir vierīneiga kolekceja ar vysaiduoku laiku izdavumim i materialim latgalīšu rokstu volūdā, ite pat vairuokus godus atsaroda ari “Katōļu Dzeivis” redakceja, i pat kuknē iz sīnys paneļa sadrukuotys pošys Marutys sadūmuotys riņdenis, prūtams, ka latgaliski.

Sarunys leluokū daļu Maruta pavoda stuovūt kuojuos, kod pīduovoju atsasēst, jei viņ smaidūt atsoka: “Es jums dirigejūt stuostu!”

Bez latgaliskuos pošapzinis, ari volūdys vaicuojums naīs iz prīšku

Var saceit, ka Maruta ir eistyna viļānīte, dzeivuot iz Viļānu sātu nūguojuse apmāram sešu godu vacumā ar obejim vacuokim, vys da tam auguse pi babys nu Viļānu natuolajūs Ūgrinīkūs. Maruta pīmiņ, ka apleik ap Ūgrinīkim bejušys staraveru (vacticeibnīku) dzeraunis. Da juos dzeda vysai bīži guojuši gostūs vacī staraveri, kuri breineigi runuojuši latgaliski. “Varbyut kaidu itaids fakts puorsteigs, tok iz tū šaļti ar jim nivīns cytaiž, kai viņ latgaliski, narunuoja. Cyta storpā, krīvyski runojūšam cylvākam īsavuiceit runuot latgaliski ir vīgļuok, nakai latvīšu literarajā volūdā, deļtam, ka krīvu volūdā, taipoš kai latgaliski, ir cītais “y” aba “ы”. Tok, kai skaita Maruta, krīvu cylvākam radzūt, ka latgalīts pats beistās nu sovys volūdys i tiuleit aiz Krustpiļs puorīt iz čyuļu mēli, ruodejuos, ka latgalīši poši nacīnej sovys volūdys. “Tok īsadūmojit, kaida situaceja byutu niu, ka tys krīvu tauteibys cylvāks iz školu nūītu ar asūšom latgalīšu volūdys zynuošonom, jam byutu daudzi vīgļuok īsavuiceit latvīšu volūdu, taipoš ari integrētīs sabīdreibā kūpumā,” sovu dūmu izsoka Maruta, darunojūt, ka: “Saprūtit, klaida beja tei, ka nu latgalīšu tūlaik navarēja vaicuot, kab jis pījimtu ituos ābecis, deļ tūs pošu pošapzinis problemu. Beja vajadzeiba, kab nu Reigys augstūs plauktu tyktu pasaceits – itys ir juovuica, tok taida nūruode naguoja, ari niu nav eisti atguojuse.”

“90. godūs tyka izdūtys Lidejis Leikumys i Jura Cybuļa ābecis aba lementari, gruomotu rasšonuos viesture ir taida – es vīnu reizi Juram stuosteju, ka maņ kruojumūs ir Valerjana Viļčuka duovynuota Seimaņa Svennis ābece. Jam, kai jau kolekcionaram, acs īsadaga i jis lyudze jam tū daškiert, es pa smīklam saceju, ka nu suoku juosataisa jauna ābece latgaliski, tod itū byusi nūpeļnejs! I tuos ābecis, ari Lidejis Leikumys breineiguo “Gruomota školuotuojim”, eistyn ari izguoja apguodā “Lielvārds” pi bruoļu Gribustu.”

Karteņa: Unikali paroksti Marutys personeigajūs lementarūs nu Jura Cybuļa, prof. Vitolda Valeiņa, datorsalykuma veiduotuoju Aivara Gribusta, volūdnīka Ontona Breidaka, Juoņa Gailuma i Ivara Lukašūna. Foto: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Nabeidzamuo “ceiņa” par pareizū raksteibu

“Ir tok cylvāki, kuri vēļ itūšaļt skrīn iz Vaļsts volūdys centru Reigā, bļaustūtīs, ka volūdnīki sačakariejuši volūdu. Kai lai puornūvodnīki jam myus par pylnu, ka mes poši sovā storpā par glupeibom pliešomēs. Nu jau laiku atpakaļ, 1999. godā izguoja Veronikys Tenčis-Goldmanis gruomota “Pastareite”, tamā mes pyrmū reizi atsaļuovem īlikt divskani “ie”, tū nivīns gudrinīks bļuoviejs namaneja. Tikom Lideju Leikumu turpynoj lomuot par tū divskani, it kai jei tū byutu izdūmuojuse.” Te juodasoka, ka veiskups Pīters Strods žurnalā “Zīdūnis” jau 1929. g. 7. nr. raksteja, ka izstruoduotuo volūdys sistema iz prīšku byutu juopapyldynoj ar divskani “uo”.

“Mums, latgalīšim, cīši rakstureiga eipašeiba ir konservatismys i nagribiešona vuiceitīs sovu rokstu volūdu, jī tok dūmoj, ka dora lobu, ka sagloboj raksteibu, kū tok tī volūdnīki sajādz, iznycynojūt koč kaidys tradicejis.”

Volūda naizgaiss, ka spēsim īinteresēt jaunū paaudzi

Maruta pīzeist, ka myusu laiku jaunū paaudzi var īinteresēt ar cytaiduokom pīejom, par pīmāru jei myn animacejis fiļmenis latgaliski, golda kaitu “Čipierksneits”, kaitu “Latgalīšu Re-Mi-Do”, ari “A, kas ite?”, tuos vysys ir jaunys golda kaitys, kurys sataiseitys pādejuo goda laikā. “Golda kaitys ir lobys, tok vīnolga, rokstu volūda ir juosavuica, mes tok vysi školā 12 godus vuicomēs latvīšu literarū volūdu, bet mums, latvīšim, ir ari ūtra volūdys tradiceja – latgalīšu rokstu volūda, kurai ir sovi lykumi, kuri byutu juoīvāroj, sovaižuok jau mums tuos sovys rokstu tradicejis nanūturēt. Niu bīži škārsteiklā var redzēt vysaiduokys afišys latgaliski, kur vīnā teikumā ir pa pīcom klaidom. Cikom mes dzeivojam pa kukni, mes varim runuot i raksteit, kai mums pateik, tok tamā šaļtī, kod izejam publiski, volūdai juobyut pareizai pīraksteitai.” Maruta ari pastreipoj, ka latgalīšu volūda nu suoku byutu juovuica vīglā formā, pastreipojūt golvonūs punktus, kas byutu juīvāroj. “Tī ir viņ kaidi 7-8 punkti, kuri byutu juozyna, ar darbeibys vuordu varātu īt gryušuok. Ari maņ Lideja Leikuma bīži atguodynoj, ka: “Tev jau tī “lasēt” i “rakstēt,” tok vysod ir juopuorbauda, ka latviski ir “lasīt”, tod latgaliski pareizi byus “laseit”, taitod “-īt” puorsamej par “eit”, tok es runā parosti soku “rakstēt”, ka kuorteigi napuorbaudu, pamatu klaidu tekstā, deļtam es cīši labi saprūtu, ka ar izlūksnis eipatneibom nav vīglai, tok īsavuicūt pamata nūsacejumus, sevkurs var byut lobuoks, saprateiguoks raksteituojs.”

Karteņa: Marutys kuknis paneļa uzroksts. Foto: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

“Koč maņ ir žurnalistis profeseja: poša asu slynka raksteituoja, lobuok grybu saorganizēt nu cytu. “Katōļu Dzeivē” mums beja taida tradiceja raksteit par draudzem, regulari ari braucem iz draudzem, tod izdūmuoju, ka na poša raksteišu, tok tī ļauds nu draudžu lai roksta, sovpus es kai korektors izlobuošu. Tod tū nūsaceiti breivū laiku izmontuoju, kab brauktu iz školom i ruodeitu bārnim latgalīšu ābecis. Vīns puika nu Preiļu pusis piec daudzu godu maņ Facebook uzraksteja, ka jis pyrma laika beja vīnā nu tūs munu stuņžu i jam beja kauns, ka jis nikuo nazynuoja, partū ka bejuši cyti puikys, kuri vaira zynuojuši. Tok taišni tys jam beja par stimulu, kab ari vieļuok augstškolā interesētīs par latgaliskom lītom. Tei ir atbiļde iz tū, ka mums ir “juosiej” iņterese jaunajūs cylvākūs, koč ari šudiņ varbyut naredzēsim rezuļtata, tok mes nikod nazynuosim, kur tei siekleņa var izdeigt. Pasaverit, kai niu lībīšim īt, voi mes gribim taidu pošu liktini? Nu nagribim!”

Karteņa: Maruta ar pošgataveitū peirāgu. Foto: Amanda Anusāne portals lakuga.lv

Latgalīšu rokstu volūdys situaceja padūmu laikūs i niu

Maruta stuosta, ka juos nazkodejais kurators Ābrams Kleckins reiz sacejs: “Cylvākam vyssarežgeituok ir puordzeivuot informacejis plyudus.” Jei pastreipoj, ka myusu dīnu informacejis i stresa laikmatā ir cīši gryuts atškiruot līkū nu vajadzeiguo. “Pyrma kaida laika školuos vacuokim tyka aizdūts vaicuojums – voi jius grybātu, kab bārnim vuiceitu latgalīšu volūdu? Tod vairums vacuoku saceja, ka navajag. Pareizuok tūlaik byutu bejs nu “augšys” saceit, ka niu byus juosavuica latgalīšu rokstu volūda. Tys, ka latgalīšam nav izpratnis par sovys volūdys nūzeimeigumu i vajadzeibu tū vuiceitīs ir dzili psihologiska problema, i tei dzeivoj myusu zamapziņā, deļtam mums tik gryuši īt iz prīšku.

Deļkuo ir vajadzeiga rokstu volūda? Šudiņ mes varim runuot, a reit varbyut mums uzliks aizlīgumu, ka mes navarim runuot! Rokstu pīminekli vystik ir stypruoki, tī sasagloboj, deļtam mes nadreikstam volūdu tai vīgli paslauceit zam austūs greidys celeņu.”

Dorbs žurnalā “Padomju Latvijas Sieviete” i “bagaža” ar potencialom problemom

“Tī tūlaik beja redaktore Tekla Slapiņa, kura maņ saceja uzraksteit sovu CV, es tū izdareju. Piec kaida laika jei mani īsauce sovā kabinetā i vaicuoja, parkū es nikuo naasu pīrakstejuse par sovu tāvu. Es ari gūdeigi saceju, ka vysu, kū zynuoju, pīraksteju.” Izaruodeja, ka Marutys tāvs ir bejs legionā i piečuok ari filtracejis nūmetnē Igaunejā. “Es eistyn tuo nazynuoju, tū maņ nivīns nabeja sacejs. Ūtra līta – ka tāva dveiņu bruoļs sovys legionara gaitys ir pabeidzs Vuocejā i tī ari palics, a tāva bruolāns rakstnīks Juoņs Klīdziejs atsarūn Amerikā. Saprūtit, kaida maņ tam laikam ir “bagaža”, kas taidu jimtu dorbā, tok mani pajāme. Es tikai piec gara laika saprotu, ka, pyrmom kuortom, Tekla Slapeņa beja nu Kruoslovys rajona Skaistys, ūtrkuort, jū uzrunuoja tys, ka es poša īmu nu Latgolys, a, trešuort, jau vieļuok, kod struoduoju “Katōļu Dzeivē” nu Skaistys atguoja Pyrmuos Svātuos komunejis biļdeite, kur Tekla ar sovu dveiņu muoseņu beja boltuos kleiteņuos. Izīt, ka žurnala golvonuo redaktore pajēme mani dorbā, nasaverūt iz tuo, ka jai par tū varēja byut lelys napatikšonys. Tai daudz kuo mes nazinim, bet cytus tīsuot bīži viņ asam vysai mudri i ceņteigi.

Maruta stuosta, ka par dzeivi byuts pi vysaidu ļaužu, pīmāram, kaidā reizē Leikuma asūt davuse ziņu, ka ir dzeivs Fraņča Kempa dāls Leopolds, tod Marutai beja vareiba nūbraukt da juo iz Leivuonu. Cytā reizē tyka braukts iz Varakļuonim da školuotuoja i publicista Donata Trūpa. “Tok tūlaik maņ nazkai pītyka pruota naaizbraukt da Stepona Seiļa. Ka byutu nūbraukuse i kū na viņ īrakstejuse juo gostu gruomotā, īspiejams, tyktu nūpītnuos problemuos, partū ka vieļuok, kod Steponam padūmu vara jēme nūst juo gruomotu kruojumus, krateja ari vysus tūs, kas beja pasarakstejuši tamā gostu gruomotā. Tymā laikā es nasaprotu, ka doru nazkū daleji aizlīgtu, es vīnkuorši dūmuoju, ka vuiceitīs par Latgolys viesturi ir interesanti i saistūši.”

Atjaunuotuo “Katōļu Dzeive” 26 godu garumā

Izdavums “Katōļu Dzeive” vīnu sovu cielīni pīdzeivuoja nu 1926. da 1940. godam. Saprūtams, ka padūmu godūs izdavums tyka aizlīgts. Vāluok izdavums tyka atjaunuots 1989. godā.
“Te es īkrytu kai sisiņs palnūs,” Maruta smaidūt stuosta. 1988. goda nūgalē iz Viļānim atbrauce bazneickungs Andrejs Aglyunīts ar veiskupa Ņukša aizdavumu savuokt komandu, kas varātu paleidzēt atjaunuot izdavumu “Katōļu Dzeive”. “Seņuok vēļ pi babys beju skaitejuse “Katōļu Dzeivi”, “Sauleiti”, tok es beju tikai skaitejuse, nikod nabeju rakstejuse latgaliski. Tūlaik es vēļ naseņ beju nūlykuse vaļsts eksamenu zynuotnyskajā komunismā, nu kaida katuoļu dzeive!” Vystik Maruta pīkrytuse vysmoz palobuot tekstus kai korektore. “Pīmiņu, ka pyrmajā numerī gribieju palobuot tekstus ari Svātajūs rokstūs, vys Aglyunīts saceja, ka tī mož gon navajag!” Maruta ar prīsteri Aglyunīti struoduoja kūpā apmāram da 1993. goda, kod suocēs gataviešonuos pāvesta vizeitei Aglyunā, deļkuo prīsters “izgaisa” cytūs dorbūs. “Es palyku vīna, izvielis eisti nabeja – voi nu dori, voi nadori nikuo. Tok, paļdis Dīvam, ka tymūs pyrmajūs godūs kaida naviņ pīredze beja īkruota.” Maruta pīzeist, ka “Katōļu Dzeive” varēja pastuovēt deļtam, ka tys beja atjaunuotais izdavums. “Vēļ beja paaudze, kas itū izdavumu pazyna. Ari tuo atjaunuošona nūtyka, pasasokūt skaiteituojim, kuri laseja parokstus, kab izdavumu atgrīztu dzeivē, ar tim parokstim vēļ veiskups Ņukšs brauce iz Moskovu piec atļuovis. Saīt, ka vīna i tei poša paaudze “Katōļu Dzeivi” izveiduoja i piec tam atjaunuoja. “Katōļu Dzeive” maņ deve vareibu eistynuot sovu profeseju i dūt tribini ari latgaliski raksteit grybūšajim i varūšajim.”

Nu 50 tyukstūšu da tyukstūšys eksemplaru

Maruta pīzeist, ka cīši svareiga bejuse pareiza bazneickunga, kurs byutu gotovs i varūšs struoduot pi žurnala atjaunuošonys, izvēle. Andrejs Aglyunīts beja prīsters ar kierīni filologiskuos i žurnalistikys lītuos, taipoš jis ari puorzynuoja latgalīšu rokstu volūdu. Ūtrys pluss beja Reigys metropolejis kūrejis lāmums atjaunuot itū izdavumu, bet tikai proviņcē. “Ka “Katōļu Dzeive” tyktu atjaunuota Reigā, dīz voi žurnals byutu nūsaturiejs tūs 26 godus. Tai mes te sovā sulā vuorejomēs, i 26 godus nūsavuorejom. Nu suoku izdavumu drukuoja pat 50 tyukstūšuos eksemplaru, vāluok jau tys skaits nūsakryta, iz gola jau da tyukstūšys palykom. Kai aizguoja tei pyrmuo paaudze, tai ari interese mozynuojuos. Nu suoku uorzemēs izdavumam beja 500 abonementu, iz golu jau palyka tik pīci.” Vēļ Maruta darunoj, ka “Katōļu Dzeivē” jei puorsalīcynuoja, ka vydsmāra latgalīts ir cīši gryuši īkustynoms iz atgrīzeniskū saiti. Kod 2014. godā žurnals puorstuoja izīt, tod gon beja ari veirīšu zvoni iz redakceju ar vaicuojumu, deļkuo žurnala nabyus, jī tok skaitūt.

Žurnalā roksti tyka publicāti rubrikuos “Īpazeisim Latgolu”, “Tovam gruomotu plauktam”, “Dīvs, doba, pasauļs”, “Dīva duorza pučeitis”, rubrika “Teatra mīļuotuojim”, i t.t.

Atsasaceišona byut “Boņuka” žurejā

Sarunys laikā Maruta ari atkluoj, ka itūgod jei ir atsasacejuse byut Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejā. “Pyrmkuort, maņ napateik, ka ūtruo daļa ir pa zūmim (Zoom tīšsaistis platforma – L.S.). Ūtrkuort, pa munam, literaturys nūdaļā kūpā teik salykti navīnaidai viertejami, atškireigu “žanru” dorbi. Pīmāram, “Čipierksneits” ir golda kaita, jū tok navar saleidzynuot ar dzejūļu kruojumu. Nu ituo gods nominantu maņ pateik Dagnejis Dudarjonokys gruomota “Ups, kūki i mes”, jai tī dzejūleiši pa šaļtei ir taidi čakiski (koč kas maņ jimūs atguodynoj A. Čaka aiļu volūdys tālaineibu). Deļ mane tys ir nu svora i sylda sirdi.”


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]