Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Īskandynojūt pavasari, folklorys kūpa “Grodi” aicynoj uzluodēt energeju pavysam eistā Latgolys večerinkā, kas nūtiks 1. martā Reigā, Gertrudis īlys teatrī, 19.00 stuņdēs, informej pasuokuma organizatori.

Večerinka Latgolā ir īprīškejūs godu symtūs sovpateiga, moz pieteita namaterialuo kulturys montuojuma sastuovdaļa, kas saisteita ar Latgolys tradicejom, daņčim, rūtaļom, muzykys instrumentu spēli, jaunu i na tik jaunu ļaužu sadzeivi i attīceibom Latgolys soluos. Kab styprynuotu večerinkys tradiceju i ar tū īpazeistynuotu ari reidzinīkus, folklorys kūpa “Grodi” aicynoj sevkuru interesentu iz kūpeigu sadoncuošonys vokoru. Večerinkā muzicēs paplašynuotais “Grodu” sastuovs i aicynuos doncuot vysus – muocātuojus i namuocātuojus, vacus i jaunus, garus i eisus. Tiks spālāti mozuok i vaira zynomi Latgolys daņči, rūtalis i dzīsmis. Vokora daņču meistars i sūļa īruodeituojs byus Jevgēnijs Mickēvičs.

“Grodu” dybynuotuojis Aīdys Rancānis tāvs vejūļnīks Andrejs Rancāns sovuos atmiņuos stuosta: “Večerinkā, kas nūtyka 12 km attuolumā nu munys sātys, spielēja vīns iz garmanis. Jis muocēja tik divejus gobolus – vaļsi i poļku. Poļku beidze, vaļsi suoce, vaļsi beidze, poļku suoce. Atguodoju vīnu večerinku, maņ beja leidza balalaika, Raņču Dīveņa taiseita. Es iz tuos balalaikys, kū es tī zynuoju, vīnu vaļsi zynuoju (smejās). Ar tū pītyka, cylvāki sadoncuoja. Muosa ceitaru spielēja. Vīnu reizi ar jū aizbraucem kai muzykanti iz večerinku Pyureņūs, bierzī. Nūspēlējom. Cytu reizi es, atguojs nu večerinkys, iz reita pusi pīceļu muosu Ļonci i līku spielēt – es iz vejūlis, jei iz ceitarys.” Iz vaicuojumu, kai īsavuicejs spielēt vejūli, Andrejs atsaceja: “Večerinkuos parosti muzykanti paspielej, i tod ir puortraukums. Tymā puortraukumā kluotyn jauna komanda i es pi vejūlis. Kai teic kluotyn, tai stuņdis 2-3 nūvālej. Vacī muzykanti pat prīceigi.”

Večerinka – puišu i mārgu sasadoncuošonys vokors nūtiks 1. martā Reigā, Ģertrudis īlys teatrī, 19.00 stuņdēs. Īīšona bez moksys, tok iz vītys byus vareiba atbaļsteit “Grodu” tūpūšū albumu. Doncuotuojim lyugums jimt leidza puorvalkamus opovus i aicynuoti padūmuot ari par pīmāruotom drēbem. Iz vītys byus vareiba nūpierkt atspyrdzynuojumus.

Folklorys kūpa “Grodi” dybynuota 1987. godā. Tuos darbeibys pamatā ir tautys tradiceju izzynuošona, vuiceišonuos i tuoluoka populariziešona. Eipašu daļu sastuoda dzīsmis nu daleibnīku seņču dzymtuo nūvoda – Latgolys. Kūpys daleibnīki vuoc folklorys materialus ekspedicejuos pi tautys teicieju, kur ari vuicuos tradicionalū dzīduošonys i muziciešonys manīri.