Diveju rokstu volūdu vydā. Saruna ar jaunnorvegu volūdys aktivistim

Diveju rokstu volūdu vydā. Saruna ar jaunnorvegu volūdys aktivistim

Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Organizaceja “Volūdu sāta” i juos sadarbeibys partneri struodoj pi digitaluos ekspozicejis, kas viesteis par diveju mozuok lītuotūs volūdu – jaunnorvegu (nynorsk) volūdys i latgalīšu rokstu volūdys – stuostim. Februara suokuos Latvejā gasteja ekspozicejis leidzautori – Norvegu rokstu kulturys muzejs (Nynorsk kultursentrum) puorstuovi –, ļaunūt īpasazeit ar jaunnorvegu volūdu, tuos sovpateibu i paralelem ar latgalīšu rokstu volūdu. Sarunā ar muzeja puorstuovem i “Volūdu sātys” vadeituoju pīduovojam vaira izzynuot par mozuoklītuotajom volūdom pasaulī, dzeivi ar divejom rokstu tradicejom i jaunū digitalū ekspoziceju.

Olūtu īlā, kur atsarūn “Volūdu sātys” veikals, birojs i reizē gostu ustoba, ar Norvegu volūdys rokstu muzeja (Nynorsk kultursentrum) puorstuovem – muzeja vadeituoju Tūni Šlenesu (Tone Slenes), digitaluos komunikacejis menedžeri Mari Tveiti (Mari Tveiti) i eipašū padūmneicu Stinu Osenu-Ledemelu (Stina Aason Lødemel) –, sasateikam nedelis vyda dorbadīnys reitā. Īprīškejā vokorā pīdzeivuota publiska lekceja par jaunnorvegu volūdu, kas paleidz lobuok saprast, deļkuo divejis rokstu volūdys Norvegejā ir boguoteiba, tok reizē i izaicynuojums vēļ pa šai dīnai.

Deļkuo Norvegejis volūdu situacejai teik vylktys paralelis ar Latveju? Tuo pamatā ir rokstu volūdys. Norvegejā tuos ir divejis – bukmols i jaunnorvegu volūda. Oficiali divejis, koč i na cik izplateitys, rokstu volūdys tradicejis ir i Latvejā – latvīšu literaruo volūda i latgalīšu rokstu (literaruo) volūda, kas Vaļsts volūdys lykumā defināta kai latvīšu volūdys viesturiskais paveids. Sovulaik Norvegejā raksteja vīnā rokstu volūdā, kū myusu dīnuos pazeist kai bukmolu i kas ir radeita iz daņu volūdys bazis, bet 1885. godā volūdnīks i rakstnīks Ivars Osens radeja niu zynomū jaunnorvegu volūdu (nynorsk). Tei ir veiduota kai tautys volūda, baļsteita iz Norvegejā pastuovūšūs izlūkšņu bāzis. Leidza ar jaunuokū volūdys lykumu, kas spākā nu 2022. gods suoku, itūšaļt Norvegejā oficiali ir apstyprynuotys pīcys runuotuos volūdys, kuru aizsardzeibu i atteisteibu vaļsts ir paredziejuse. Jaunnorvegu volūdu kai sovu rokstu volūdu kasdīnā lītoj ap 600 000 Norvegejis dzeivuotuoju, kas ir vīna nu leluokūs mozuoklītuotūs volūdu Eiropā.

Kai piečuok sarunā īskicej volūdnīks, “Volūdu sātys” vadeituojs Snorre Karkonens-Svensons, tod Norvegejā ļauds runoj kotrys sovā izlūksnē, bet roksta kaidā nu obeju rokstu volūdu. “Leluokuo daļa izlūkšņu na piec runuotuoju skaita, bet geografiski ir tyvuoka jaunnorvegu volūdai nakai bukmolam, tok ir dažys taidys, kurys nav leidzeigys nivīnai. Koč i Osens sovulaik apbraukuoja vysu vaļsti i pīraksteja vysys izlūksnis, praksē jaunnorvegu volūdu vaira lītoj Rītumnovervegejā i kolnūs, bet centralajā Norvegejā i zīmeļu Norvegejā ir viņ puora pošvaļdeibu, kur izmontoj jaunnorvegu volūdu.

Tys, kas pamatā paleidz saglobuot volūdys byušonu vysaidai, ir attīksme pret izlūksni, ka izlūksnis lītoj plašsazinis leidzekļūs, socialajūs medejūs, parlamentā runoj izlūksnēs, ari krūņpriņcese runoj sovā izlūksnē, veiskupi, vīnolga kurā leiminī sabīdreibā, bet runoj izlūksnē. Nav pījimts runuot cytā izlūksnē, tod ir nagativa attīksme. Tys ir juodora tik perfekti, ka napamona. Runuošona cytā izlūksnē teik iztvarta kai nūdeveiba pret dzymtū vītu.

Tod tu koč kai nūsarūbežoj nu sovu sakņu. Tys nav pījimts. Saprūtams, ka tū dora, tok tū dora daudzi mozuok norvegu nakai tys nūteik cytuos vaļstīs. Rokstu volūda ītekmej izlūksnis, tok taidā sadzeivis leiminī privatā saziņā puorsvorā vysi i roksta izlūksnēs,” situaceju ap norvegu volūdu skaidroj Snorre.

Cīši personeiguo volūda

Cik saguojs sasatikt i runuot ar cylvākim, kuri struodoj ar mozuok lītuotajom volūdom, leluokā daļā pamatā ir kaids personeigs stuosts, aiz kuo tys jam ir svareigi. Taidi stuosti ir ari Norvegu volūdys rokstu muzeja puorstuovem. Stina, gordi smejūtīs, stuosta, ka byutu izslāgta nu saimis, ka byutu cytaiž, jo jau pīdzymuse kai jaunnorvegu volūdys lītuotuoja. Jaunnorvegu volūdys radeituojs Ivars Osens jai saīt ari cīši attuols radinīks, i niu poša dzeivoj natuoli nu vītys, kur jis sovulaik struoduojs. “Deļtuo tei maņ ir cīši svareiga! Pieteit, ceineitīs par volūdys tīseibom i, saprūtams, lītuot. Volūda beja i ir svareiga i tyva myusu saimei,” soka Stina Osena-Ledemela. Muzeja vadeituoja Tūne Šlenesa stuosta, ka jaunnorvegu volūda ir daļa ari juos identitatis. “Jaunnorvegu volūda vysod ir bejuse sūpluok, kod augu. Niu maņ ir svareigi, ka lai i jaunuoka paaudze var pīdzeivuot itū volūdu vysaidūs lobūs veidūs, par pīmāru, literaturā. Gribīs, lai jim volūda ir daīmama, cik vīgli viņ ir vareiba. Maņ pateik, ka jaunnorvegu volūdys pamatā ir demokrateja. Tys ir svareigi, ka leidza ar tū tei padora sabīdreibu boguotuoku,” puorlīcynuota Tūne, iz kū ari Stina papyldynoj, ka kotrys sabīdreibys lūceklis jaunnorvegu volūdys gadīnī var byut īsaisteits volūdys pastuoviešonā. Ari Mari stuosts par jaunnorvegu volūdu saisteits nu mozu dīnu. “Es izaugu ar jaunnorvegu volūdu. Kod nūguoju iz školu, sešu godu vacumā suoču raksteit jaunnorvegiski. Tei maņ ir cīši personeiga, vysod bejuse munys dzymtuos vītys daļa. Kod atbrauču vuiceitīs iz Oslo, nūsprīžu turpynuot i tī raksteit jaunnorvegu volūdā. Školuotuoji piečuok saceja, ka jim tys pateik, kam nivīns cyts klasē tuo nadareja,” sovu stuostu atkluoj Mari Tveiti.

Karteņā: Mari Tveiti, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Piečuok, par pyrmū sasatikšonu ar jaunnorvegu volūdu vaicojūt “Volūdu sātys” vadeituojam norvegim Snorrem Karkonenam-Svensonam, jis stuosta, ka atškireibā nu gašku, jam tys nūtics školys laikā, sokūt, ka vysi Norvegejā sasateik ar jaunnorvegu volūdu, eipaši car medejim. “Eipaši tymā laikā, kod beja vīna programa, vaļsts televizeja, i nabeja privatūs televizeju, ziņuos, bārnu raidejumūs, cytūs – vysur beja kaida daļa, kas ir jaunnorvegu volūdā voi tai tyvuos norvegu volūdys izlūksnēs. Munā bierneibā, 80. godūs, beja taida vuocu multine par personažu, kura vuordu napīmiņu, bet pavuorde beja Janušs, tigrys, nazkas taids. Tuos multinis tulkuojums baļstejuos jaunnorvegu volūdā i, ka pateik tei multene, tod tuos pateikamuos emocejis saistuos ar jaunnorvegu volūdu. Koč i muna izlūksne beja cīši tyva bukmolam,” stuosta Snorre. Tuoļuok guojs školys laiks i jis soka, ka daudzuos školuos ir taids kai montuotais naids pret jaunnorvegu volūdu, tok tū varūt lauzt sevkurā šaļtī ar sevkuru paaudzi voi jaunu klasi caur školuotuoju attīksmi. “Maņ ruodīs, ka školā vysim školuotuojim beja pozitiva attīksme pret jaunnorvegu volūdu, vysaidys aktivitatis, tys ari paleidzēja. Ruodīs, ka septeitajā klasē beja juoroksta pyrmī saceriejumi jaunnorvegu volūdā, i tys beja aizraunūši, cytaiži nakai raksteit īrostajā veidā. Školuotuoji paleidzēja atkluot raksteitprīcu, izateikšonu cytā rokstu volūdā. Tys, ka volūda ir apleik, padora tū mozuok svešu. Apleik – tys nav dūmuots, pīmāram, piļsātvide, bet tī ir titri filmai. Vysi, koč i tuos nav gruomotys, bet tai dajiukst skaiteit jaunnorvegiski. Mums školā beja taidi kai kontroldarbi iz vysys dīnys, kai ba školys eksameni, lai byutu pīredze pyrma eistuo – vaļsts – eskamena. Tod, par pīmāru, vysu dīnu juoroksta jaunnorvegu volūdā. Atguodoju, ka vīnu nakti pyrma eksamena skaiteju gruomotu jaunnorvegu volūdā. Myusu sābris beja školuotuojs, jam saceju, ka reitu byus eksamens jaunnorvegu volūdā, vajag sasagataveit, i jis tod īdeve tū gruomotu. Tei beja kaida 8. klase. Gruomota beja cik loba literatura, ka golā skaiteju pat da četru reitā. Tys ir vīns nu veidu, kai veidojās pozitiva attīksme pret volūdu – caur muzyku, literaturu, teatri, vīnolga kū. Myusu dīnuos tys var byut kaids tiktokers, jūtūbers, koč kas, kas saisteits ar tovom interesem. Bet tod juobyun tom vītom, kur vari sasatikt ar itū volūdu,” sovu pīredzi atguodoj un par dajiukšonu pi cytys volūdys sprīž Snorre.

Karteņā: Snorre Karkonens Svensons, foto Jūlija Dibovska

Snorre ir vīns nu tūs volūdys aktivistu, kurs popularizej naviņ jaunnorvegu, tok ari latgalīšu volūdu. Taidu pīmāru ir nazcik, kod nalatgalīši īsasaista latgalīšu volūdys atteisteišonā. Tok, kai tys ir ar jaunnorvegu volūdu? Voi tī, kas izauguši ar bukmolu, piečuok īsasaista jaunnorvegu volūdys atteisteibā? Tūne soka, ka asūt ari taidi pīmāri i pastuosta par cīši slovonu žurnalistu, kurs izaudzs Oslo rītumu daļā, vuicejīs raksteit bukmolā, tok piečuok saprats, ka jaunnorvegu volūda jam cīši pateikūt i niu īsasaista volūdys aktivismā taišni kai žurnalists. Stina papyldynoj, ka ir ari akteri, dzīšmu autori i cyti ļauds, kuri suokuši ar bukmolu, bet niu vaira lītoj jaunnorvegu volūdu.

Mozuokūs ceiņa

Ka verās iz procesim pasaulī, saīt, ka mozuok lītuotajom volūdom vysur tei ir ceiņa par byušonu sūpluok leluokom volūdom. Koč i vaļsts pīzeist, sabīdreibā teik skaiteitys par vierteibu, bet vys tik tei ir ceiņa. Tūne, īskicejūt jaunnorvegu volūdys viesturi, stuosta, ka bukmols sovulaik tyka cīši daudz lītuots i tys beja cīši styprys, bet jaunnorvegu volūda ir guojuse piečuok kai jaunums – nikod nav aizstuojuse bukmolu, vysod bejušys paraleli. Taida kai jaunnorvegu volūdys viersyune bejuse 20. godu symta 30. godi, tok myusu dīnuos tuos lītuotuoju palīk mozuok i mozuok, kam ļauds Norvegejā vaira izalosa lītuot bukmolu. “Deļtuo vysu laiku saīt dalikt daudzi dorba, lai ari itei volūda byutu sabīdreibā. Nazkod beja dūma, ka tei aizstuotu bukmolu, tok tys nikod nav nūtics,” soka muzeja vadeituoja. Stina pībiļst, ka sovulaik jaunnorvegu volūda ruodejuos kai cīši radikals paviersīņs, breivuos dūmuošonys cylvāku volūda. “Tei beja vaira nakai volūda – idejis, ari politiskuo pīdareiba. Sova veida subkultura. Myusu dīnuos tai vaira nav. Niu jaunnorvegu volūda ir školuos, bazneicuos,” stuosta Stina.

“Bet mozuoklītuotuos volūdys vysod ir apsazynuošonys i ari ekonomiskais vaicuojums. Pīmārs, lai školānim byutu daīmamys gruomotys obejuos rokstu volūduos Norvegejā, tys vysod moksuos vaira. Sataiseit sātyslopu obejuos volūduos prosa vaira laika i leidzekļu. Sabīdreibys apziņā otkon ir vīgļuokuo varianta izalaseišona – ka kaids lītoj bukmolu, tod tik daudzi nadūmoj par vēļ cytu rokstu volūdu,” skaidroj eipašuo padūmneica. Jei stuosta, ka, koč i digitalais pasauļs dūd daudzi jaunu īspieju, ari tī nav cik loba situaceja. “Izmontojūt maklātuoju, rezultati jaunnorvegu volūdā i bukmolā byus piļneigi atškireigi, deļtuo Google servisūs tei situaceja nav cik loba – poši jaunnorvegu volūdys lītuotuoji Google maklātuojā pamatā izmontoj bukmolu, lai dabuotu piec īspiejis lobuokus rezultatus. Taipat daudzuos školuos lītoj ituo uzjāmuma produktus, kam tī ir bezmoksys. Produkti nav jaunnorvegu volūdā leidza ar tū tī nav gramatikys puorbaudis reiku i ari mozuokys īspiejis redzēt volūdu. Tok cytuos sferuos situaceja ir lobuoka, par pīmāru, Microsoft Office ilgu laiku beja daīmams jaunnorvegu volūdā, bet pyrma dažu godu vys tik tū nūjieme nu īspieju Apple lītuotuojim. Android sistemā vys vēļ var lītuot. Ari digitalajā pasaulī tei vys ir ceiņa – nu vīnys pusis tī ir reiki, lai paleidzātu volūdai lobuok izaplateit, bet nu ūtrys pusis – mozuok lītuotuos volūdys taidūs nikod nabyus prioritate,” nūsoka Stina.

Karteņā: Stina Osena-Ledemela, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Tūne skaita, ka paleidzēt var sabīdreibys pīprasejums: “Var praseit pošvaļdeibai, lai vajadzeigūs leidzekļus, reikus nūdrūsynoj bārnim obejuos volūduos. Taids pošvaļdeibu pīprasejums liks ari tiergam dareit – ka nav pīprasejuma, saprūtams, ka nabyus pīduovuojuma, jo deļkuo tērēt vaira resursu. Cikom tys vēļ nanūteik, bet var byut kai vīns nu ceļu digitalajai atteisteibai.” Stina soka, ka digitaluo pasauļa atteisteiba paleidz pasaruodeit ari volūdu dažaideibai. “Norvegejā niu var redzēt, ka socialajūs teiklūs, vysaiduos platformuos jaunīši suoc raksteit na viņ kaidā nu rokstu volūdu, bet ari dialektūs. Lobuo viests ir tei, ka jī jādz nūdaleit, kur ir pīļaunama raksteiba dialektā, bet, kur vys tik vajag lītuot kaidu nu oficialūs rokstu volūdu – bukmolu voi jaunnorvegu volūdu. Īprīšk pīminātuo problema par maklātuoju ir aktuala ari jaunīšu vydā, par pīmāru, izaškiert, kaidu volūdu lītuot Instagram īrokstim, kas paleidzātu piečuok tūs lobuok atrast – jaunnorvegu volūdu ar mozuoku radzameibu voi bukmolu, kur leluokys īspiejis, ka kaids atrass. Kasdīnys dorbā izaicynuojums ir ari programaturys volūda, par pīmāru, programa, ar kuru struodojam, lai apstruoduotu Ivara Osena kolekcejis – bukmola versejā tei ir daudz modernuoka nakai jaunnorvegu volūdys versejā,” digitalūs rysynuojumu pļusus i minusus sauc Stina Osena-Ledemela.

Voi kvotu sistema paleidzēs?

Reizi nu reizis publiski izskaņ idejis i ari pādejuo Latgolys kongresa, kas nūtyka 2022. godā Rēzeknē, rezolucejā ir aicynuojums nūsaceit kvotys, kaiduos latgalīšu volūdai juoskaņ televizejā. Vaicoju jaunnorvegu volūdys specialistem par Norvegejis pīredzi medejūs itymā vaicuojumā. Norvegu volūdys rokstu muzeja vadeituoja Tūne Šlenesa stuosta, ka ir daudzi vysaidu presis izdavumu, kurūs ir publikacejis jaunnorvegu volūdā. “Vīns taids izdavums taišni jaunnorvegu volūdā ir ari bārnim. Bet ir ari taidi nacionala leimiņa izdavumi, kuri ilgi napublicēja nikuo jaunnorvegiski, tok tys ari niu pasamaina. Ite pīmārs ir vīns nacionaluo leimiņa presis izdavuma žurnalists, kurs ceinejuos par tīseibom publicēt rokstus jaunnorvegu volūdā. Situaceja pasamaina. Vītejī presis izdavumi ir jaunnorvegu volūdā,” situaceju presis izdavumu laukā skaidroj Tūne. Stina pībiļst, ka Norvegejis sabīdryskajam medejam, zam kuruo ir TV, radeja, presis izdavums i škārsteikla portals, ir juosekojūt vadlinejom, ka saturam vysūs medeju veidūs jaunnorvegu volūdā juobyut vysmoz 25 %. “Leidza ar tū cylvāki, kuri nikai cytaiž kasdīnā nasateik jaunnorvegu volūdu, vysmoz medejūs tū radz,” stuosta Stina. Cytys sferys, kuruos jaunnorvegu volūda ir ar styprom pozicejom, asūt, par pīmāru, literatura i bazneica. “Tai kai Norvegeja ir kristeiga vaļsts, jaunnorvegu volūdys aktivistim sovulaik ruodejuos svareigi “dabuot” volūdu bazneicā – lai jaunnorvegiski teik publicātys dzīsmis, daīmama beibele. Strategiskys sūlis – i niu bazneicā tei ir kasdīnys volūda. Privatajā biznesā, veikalūs vys tuos ir mozuok, jo, par pīmāru, pat ka tys ir vītejais veikals jaunnorvegu volūdys lītuošonys regionā, vysa tycamuok, ka tys byus leluokys veikalu kiedis daļa, kas nūzeimoj, ka reklama i vyss cyts byus bukmolā,” īskicej Stina.

Nūsacejumi volūdu lītuošonai asūt ari vaļsts puorvaļdē. Ekspertis kai taidu nūsauc situaceju, kurā pošvaļdeibai, rokstūt viestuli vaļsts īstuodei jaunnorvegiski, ari atbiļdi vajadzātu sajimt taidā pošā rokstu volūdā. Leidzeigys tīseibys ir ari īdzeivuotuojim, rokstūt pošvaļdeibai voi vaļsts īstuodei. “Principā tī ari ir tī poši 25 % – vaļsts puorvaļdei, augstuokajai izgleiteibai byutu juonūdrūsynoj ūtrys volūdys – jaunnorvegu voi bukmola, atkareibā nu regiona, lītuojums taidā minimalajā apmārā,” stuosta Stina Olsena- Ledemela. Nu reizē vysys pīzeist, ka na vysod i vysuos sferuos tys struodoj, bet konkrets ruodeituos paleidzūt izmiereit, saprast realū situaceju. “Mes redzim, ka ni nacionalais medejs, ni ministrejis nasasnādz 25 % leimini, tok preteimā nav nikaidys sistemys, kas struopātu, lyktu uzlobuot situaceju. Tik jaunnorvegu volūdys aktivisti var publiski saceit, ka vei, otkon nav sasnāgts ruodeitojs. Tys ir reiks, kas var paleidzēt, tok bez konsekvencis tys dzeivē nastruodoj,” Norvegejis pīredzi raksturoj Tūne. “I attaisnuojumi ir vysaiži. Cytureiz pasoka, ka “Oi, cytugod mums juoizloboj situaceja!” i vyss,” pībiļst Stina. Tūne stuosta, ka nacionaluo medeja gadīnī jim volūdys puorstuoveiba juonūdrūsynoj vysaidūs veidūs i nav tai, ka vysūs ruodeituojs nav sasnāgts, daļā asūt. “Kvotu var izpiļdeit ari naktī. Daļā medeja kanalu ir vaira, cytūs mozuok, videjū ruodeituoju koč kaidā leiminī daboj, tok svareigi jau ir, lai byutu leidzsvorā vysūs medeju veidūs. Ituo vysa mierkis nav ruodeituoji i formalys kvotys, bet tys, lai cylvākim ir īspieja redzēt jaunnorvegu volūdu, lai tei ir daīmama i lītuota volūda. Tai kai, nui, – tys kaidā ziņā paleidz, jo tys ir izmārams ruodeituojs, tok nu ūtrys pusis nav tai, ka mierkis teik sasnāgts,” situaceju skaidroj Tūne, iz kū Stina davīnoj, ka svareigi, lai volūdai ir atbolsts lykumdūšonā. “Tod var izmontuot lykuma spāku i saceit: “Bet lykumā ir raksteits!”. Jaunnorvegu volūdys pozicejis ir styprys institucionalā leiminī, tok kasdīnys lītuojumā tuos ir vuojis,” sacynoj Stina.

Pareizī sūli

Kai svareigu laika atskaitis punktu volūdu dažaideibys styprynuošonā Norvegejā skaita 2022. godā pījimtū lykumu. Stina skaidroj, ka pyrmais volūdys lykums Norvegejā bejs jau 1930. godā i jaunuokais ir kai tuo turpynuojums, tok drupeit cytaižuoks. Tys dūd jaunnorvegu volūdai pat vēļ lobuoku statusu nakai bejs da ituo. Iz vaicuojumu, kas beja juodora, lai taids lykums tyktu pījimts, Tūne atsoka, ka vysa pamatā ir politiskuo gryba i naiztikt bez vysaidu organizaceju aktivitašu. “Pi tuo mierktīceigi tyka struoduots, īts vairuokus godus. Svareigais jaunuo lykuma punkts ir, ka tys kūpā dūd statusu vairuokom volūdom, juos teik atzeitys lykuma prīškā. Taipat tys paradz, ka mozuok lītuotūs volūdu radzameibai i kluotyn byušonai sabīdreibā vajag veļteit vaira spāka, paradz vaira aktivitašu, kas ir cīši lobs signals. Niu mes redzim procesus, ka arviņ vaira cylvāku breivajā laikā īsasaista, sekojūt leidza ministreju dorbam, voi tuos dora tū, kū paradz jaunais lykums. Daudzim tys ir palics par hobeju – raksteit syudzeibys, ka nazkas nav daīmams, pasažāluot, mīgt, lai jaunnorvegu volūda ari ir radzama i daīmama,” stuosta Tūne. Stina pībiļst, ka svareigs aspekts ir tys, ka leidza ar jaunū lykumu jaunnorvegu volūda teik atzeita kai cyta volūda. “Tys ir bejs aktuals vaicuojums daudzu godu garumā. Bejuši vysaidi redzīni, tok niu lykums pasoka, ka tuos ir divejis dažaidys volūdys, na divejis vīnys volūdys versejis,” skaidroj eipašuo padūmneica.

Aicynoju jaunnorvegu volūdys ekspertis kotru pasadaleit ar treis lītom nu jūs pīredzis, kas ruodīs vysu efektivuokuos dorbā ar mozuok lītuotajom volūdom. Tūne kai pyrmū nūsauc volūdys nūstyprynuošonu školu sistemā i lykumdūšonā. “Taipat atbaļsteit ar finansiejuma pīsaisti vysaidom organizacejom, kas struodoj ar mozuok lītuotajom volūdom, paleidz tūs radzameibai sabīdreibā. Svareigi atbaļsteit breivpruoteigū dorbu, cylvākus, kas īsasaista volūdys aktivitatēs,” jei soka. Stina pībiļst, ka svareigi asūt nūregulēt volūdys lītuošonu sferuos, kur cylvāki var īraudzeit, sasatikt ar mozuok lītuotū volūdu. “Par pīmāru, koč vīns roksts presis izdavumā tamā volūdā kotru dīnu, bet byutu. Raudzeit regulēt, izlikt ruodeituojus. Juoizgleitoj sabīdreiba i juostyprynoj tuos apziņa par volūdu vierteibu, identitati,” puorlīcynuota Stina. Digitaluos komunikacejis menedžere Mari Tveiti soka, ka ari kotrys individuali var dareit daudzi. “Tys sūļs var byut ari kotra poša raksteišona latgaliski voi cytā mozuok lītuotajā volūdā, piečuok vēļ kaids suoks i vēļ kaids. Tai kai es rokstu jaunnorvegu volūdā, ari muni draugi roksta. Raudzeit tū volūdu eistyn lītuot kasdīnā. Vajag influenserus!” smaidūt soka Mari, iz kū Tūne pībiļst, ka taišni vīnam ūtra atbaļsteišona ir cīši svareiga. “Mes vysi – kotrys sovā laukā – struodojam pi tuo, lai volūda byutu, deļtuo sadarbeiba i atbolsts ir svareigi,” soka muzeja vadeituoja.

Karteņā: Tūne Šlenesa, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

“I juobyut ari suociejim, lai sevkurā mozuok lītuotuotā volūdā kaids vysod ir pyrmais. Kaids ir pyrmais, kurs suoce raksteit jaunnorvegu volūdā, kaids kurs beibeli puortulkuoja, kaidam juobyut pyrmajam kotrā sferā. Var cerēt, ka pyrmuos lītys beigsīs, tok arviņ īt jaunys sferys, darbeibys lauki, kaidi nikod nav bejuši, i tī ari juobyut tim pyrmajim,” metožu mozuok lītuotūs volūdu atteisteibai puorskaitejumu nūslādz Stina.

Latgalīši i jaunnorvegi. Leidzeiguos, bet reizē atškireiguos situacejis

Kai Norvegu volūdys rokstu muzejs, tai “Volūdu sāta” i jūs sadarbeibys partneri, kuru vydā ari latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, niu sasateik kūpeigā dorbā, lai plotuok izstuosteitu obeju volūdu – jaunnorvegu i latgalīšu – stuostus. Divejis rokstu volūdys reizē ir leidzeiga, bet kotrai vaļstei ari cīši atškireiga situaceja. Tū īskicej Stina, sokūt, ka jaunnorvegu volūdu vysi vuicās školā. “Leidza ar tū tys ir cytaižuok nakai latgalīšim. Cylvāki jaunnorvegu volūdys raksteibu i gramatiku zyna jau nu školys,” jei soka, iz kū Tūne pībiļst, ka, zynoms, školānu skaits, kuri izalosa školā raksteit jaunnorvegu volūdā, sasamazynoj, tok atškireibā nu latgalīšu volūdys jim ir gona specialistu, kas izalosa profesionali raksteit doktora dorbus, zynuotniskūs rokstus i cytus profesionalūs dorbus jaunnorvegu volūdā, ari situaceja magistra studeju leiminī niu ir nūsastabiliziejuse – tī ir puorstuovāta jaunnorvegu volūda.

Jaunnorvegu volūdai ir ari vasals fiziskys muzejs. Iz munu drupeit provocejūšū vaicuojumu, voi myusu dīnuos muzejs ir efektivs veids, kaidā stuosteit par volūdu i vēļ runuot par juos atteisteibu, Norvegu rokstu volūdys muzeja vadeituoja Tūne Šlenesa puorlīcynūši atsoka, ka ir. “Tys ir dorbs reizē ar volūdys saglobuošonu, cylvāku izgleituošonu, zynuošonu izplateišonu, kai ari tei ir vīta diskusejom i kulturys pīredzem. Muzejam ari sabīdreibā ir statuss, cylvāki tam uzatic. Mums taidā ziņā ir ari loba situaceja ar finansiejumu, kas ir nu vaļsts – nav juosaceinej par tū, varim struoduot. Saprūtams, vysod ir jauni projekti i juomeklej papyldu finansiejums, bet ir stabiluo bāze,” soka Tūne.

Virtualā veidā Norvegu rokstu kulturys muzejs niu byus ari jaunuos digitaluos izstuodis, kas tūp ar Eiropys Ekonomikys zonys finaņšu instrumenta i Norvegejis finaņšu instrumenta 2014.–2021. goda perioda Divpusejuos sadarbeibys fonda atbolstu, daļa. Izstuodis prezentaceja plānuota 2024. gods vosorā. “Volūdu sātys”, kas ir digitaluos izstuodis veiduošonys vodūšī partneri, vadeituojs Snorre Karkonens-Svensons soka, ka jam ruodīs, ka ari itys veids byus nazkas jauns, kai auditorejom obejuos vaļstīs izstuosteit par situaceju, ka leidzeigi mozuok lītuotūs volūdu pīmāri ir ari cytur.

Karteņā: Norvegu volūdys rokstu muzeja, “Volūdu sātys” i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” puorstuovi. Foto: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

“Norvegi puorsvorā dūmoj, ka jim ir cīši unikala situaceja, tok tik cīši unikala nav – leidzeigys īzeimis ir ite, Latvejā, ari Igaunejā ar volūdom Dīnavydigaunejā. Izstuodē byus daudzi kuo informativa, tok golvonais mierkis ir īdviesme. Naviņ Norvegejā i Latvejā, bet ari cytuos vaļstīs. Caur situaceju, cylvāku stuostim, ka tys ir nazkas kūpeigs cytom mozuok lītuotūs volūdu puorstuovim, tai i vyspuor minoritatem sabīdreibā. Mes kotrys daudzūs veidūs asam pīdareigi kaidai grupai, kategorejai. Ka asam īkļaunūši vīnā jūmā, tod ir vīgļuok taidim byut i cytuos. Lai sabīdreiba ir loba i drūša vīta kotram, lai nav baiļu izateikt. Tei ir svareiga demokratejis sastuovdaļa. Turu nūceju, ka kaids aizadūmuos, īsadvesmuos, tod ruodīs, ka projekts byus bejs veiksmeigs,” nūsoka Snorre.

Maņ ir sapyns…

Digitaluos izstuodis eistynuošona byus sova veida vīns nu sūļu i sapynu, kū “Volūdu sāta” pīpiļdeis tyvuok ari sovam volūdu muzejam. Sova veida sapyns napaseņ nūtics ar jaunnorvegu volūdu – 2023. godā prestižū Nobela premeju literaturā sajēme jaunnorvegu volūdā rokstūšais norvegu rakstnīks i dramaturgs Juns Ulavs Fose. “Mes jau itū bolvu asam gaidejuši cik ilgi! Nav tai, ka niu varātu gaideit vēļ kū, bet tys, kū varim dareit, izmontuot itū šaļti, lai popularizātu jaunnorvegu volūdu i jaunnorvegu literaturu. Itei ir taida eistyna lapnuma šaļts jaunnorvegu volūdys lītuotuojim i Norvegejai, tys dūs ilgstūšu ītekmi,” prīceigi soka Norvegu rokstu muzeja vadeituoja Tūne Šlenesa, bet Stina Osena-Ledemela pībiļst, ka tys ir svareigi jaunnorvegu volūdai kai sevkurai mozuok lītuotai volūdai, ka jaunnorvegiski teik tulkuoti ari pasauļa lelī literaturys dorbi, paruodūt, ka tei ir volūda plotam lītuojumam.

Sarunys nūslāgumā jaunnorvegu volūdys ekspertem vaicoju, kas ir jūs “maņ ir sapyns” situacejis par jaunnorvegu volūdu Norvegejā i varbyut i cytur pasaulī, iz kū Mari kai pyrmuo atsoka, ka jei prīcuotūs, ka kotrys vaļstī muocātu raksteit jaunnorvegu volūdā. “Maņ pošai cīši pateik raksteit jaunnorvegu volūdā, tei dūd taidu leluoku spāka sajiutu, ka vaira teiku sadzierdāta, bet grybātūs, lai vaira influenseru lītuotu jaunnorvegu volūdu. Lai vaira cylvāku izmontuotu jaunnorvegu volūdu kā formalu volūdu, ruodīs, ka tū viesturiskūs apstuokļu deļ vēļ arviņ uztver vaira kai taidu naformalu volūdu. Grybātūs ari, lai cylvāki kasdīnā, socialajūs teiklūs vaira pīvārstu uzmaneibu rokstu volūdys – voi tys ir bukmols voi jaunnorvegu volūda – kvalitatei. Socialajūs teiklūs vysi jiutās breivuoki i napīvierš taidu uzmaneibu raksteibai,” dūmeigi soka Mari. Stinys sapyns ir, lai, nasaverūt iz tū, kaidu volūdu kurs lītoj – bukmolu voi jaunnorvegu volūdu – vysi normali vārtūs iz obeju volūdu vysuos sferuos.

“Lai divejis norvegu volūdys vysuos sferuos byutu pošsaprūtama līta. Kaids taisa aplikaceju školānim, i jam tys ruodeitūs pošsaprūtami, ka ir obejuos volūduos. Grybātūs, lai ari leluos korporacejis jimtu vārā mozuok lītuotuos volūdys,” soka Stina.

Bet Tūnis sapyns ir, kai jei smaidūt nūsoka, lai vyss ir pabeigts vaļdeibys, pošvaļdeibu leiminī. “Lai nav juosažāloj, ka koč kaida forma, īspieja nav daīmama jaunnorvegu volūdā. Lai nav juodūmoj par itom mozajom lītom, ka tuos ir sakuortuotys. Vēļ cīši vajadzātu reikus, aktivitatis bārnim. Lai volūdai ari dzeivē byutu taids pats statuss kai bukmolam i mes varātu vīnkuorši izbaudeit jaunnorvegu volūdu i kulturys pīredzi. Jaunnorvegu volūda vys vēļ ir koč kas, par kū juosaceina i breineigi byutu, ka tai vaira nabyutu,” nūsoka Tūne.


Print Friendly, PDF & Email