Klavesins aizraun ari 21. godu symtā. Saruna ar Ievu Salieti

Klavesins aizraun ari 21. godu symtā. Saruna ar Ievu Salieti

Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

12. martā Latvejis Nacionalajā operā nūtiks Leluos muzykys bolvys padūšonys ceremoneja. Nominacejā par izcylu snāgumu goda garumā bolvai izvierzeita ari klavesiniste Ieva Saliete. Jau vaira nakai 10 godu Ieva par sovu sātu sauc Rēzeknis nūvoda Pocelujevku, kur kūpā ar veiru keramiki Andri Ušpeli audzynoj treis bārnus. Ari Ievys tāva dzymta īt nu Latgolys, i, lai ari izauguse Zemgalē, jei pavysam nūteikti sevi skaita par latgalīti.

Lelajai muzykys bolvai asat izvierzeita nominacejā par izcylu snāgumu goda garumā. Kū jius poša sauktu aizvadeituo goda augstuokū punktu voi spūdruokū atmiņu taišni profesionalā ziņā?

Itei ir cīši eipaša nominaceja, jo es nadūmojūt varātu nūsaukt vysmoz 5-10 muzikus, kuri, pa munam, bejuši uorkuorteigai izcyli kai paguojušajā godā, tai vysu cytu godu garumā. Partū sevi tī īraudzeit maņ beja lels breinums, prūtams, ari lela prīca. Drūsai viņ, ka vysvaira tyka pamaneiti novembra koncerti kai ite, “Gorā”, tai Lelajā giļdē, kur spielieju divejus klavesina koncertus. Vīns nu tūs puorstuovēja baroka laiku – tys beja Baha dāls Johans Kristiāns Bahs. Ūtrys beja svaigi, svaigi sacerāts Andra Dzenīša skaņdorbs “Strēles”. Muni dūmubīdri muzykā “Sinfonietta Rīga” ir uorkuorteigai elasteigi, ar daļu nu jūs es varieju spielēt piļneigi kai baroka laika orkestrī – bez dirigenta, vīnkuorši sasaprūtūt ar ocu skatīnim. Ūtrajā daļā jau ar dirigentu Normundu Šnē i tim pošim muzikim izpiļdejom myusu dīnu skaņdorbu. Izcyli, ka jī tai spiej puorsaveiduot. Dūmoju, ka itei beja radzamuokuo i dzierdamuokuo nūtikšona, tok vyss gods beja cīši intensivs na tik Latvejā, tok ari uorpus tuos. Cīši gryuts izceļt koč kū vīnu.

Ruodīs, ka taišni intervejā saisteibā ar Dzenīša skaņdorba pyrmatskaņuojumu Reigā sacejot, ka pārņ asat atkluojuse daudz jauna par sovu instrumentu.

Tys beja taišni saisteibā ar Dzenīša skaņdorbu. Saceisim tai – ka komponists pīroksta zynomā mārā naizspielejamu skaņdorbu (smejās), tod tev nav cytu variantu. Skaņdorbs ir pīraksteits, i tev sovu instrumentu i sevi pošu ir juomuok tam pīlāguot. Tys beja dūmuots taidā ziņā – par myusu dīnu muzyku. Vysspylgtuok tys izapaude Andra Dzenīša skaņdorbā. Principā vysod, sajamūt jaundorbu, tys ir svaigs, jauns bolss klavesinam, kuram patīseibā dabyska ir 17.-18. godu symta muzyka. Tok maņ ruodīs, ka klavesins ari 21. godu symtā spiej aizraut.

Pījamu, ka daudzim golvonuo asociaceja ar vuordu “klavesins” ir baroks. Tok jius ar sovu koncertdarbeibu cīši labi paruodot, ka tys ari laikmeteigs instruments.

Es nagrybu dzeivuot baroka laikmatā vysu sovu dzeivi. Tys varbyut muzikam ir interesanti pyrmūs 10-15 godus, kod jis ir atkluojs baroku, tok kaidā šaļtī tu jau suoc gribēt izalauzt. Suoc vērtīs, kū instruments vēļ tev var pīduovuot. Tei ir dabyska atteisteiba.

Saprūtu, ka, pasasokūt taišni jums, pādejā desmitgadē vairuoki myusu dīnu latvīšu komponisti ir radejuši jaundorbus klavesinam.

Dzeivojūt baroka vidē, kas ir breineiga i skaista, tok dūmoju, ka arī vysā nūslāgta, maņ gribiejuos pīderēt Latvejis muzikim, kuri puorsvorā vys tik naspielej baroka instrumentus. Itū ceļu es atrodu caur komponistim, jo mums ir vīnkuorši breineigi komponisti – muni laikabīdri, ar daļu nu jūs kūpā asu studējuse i zynu jau cīši seņ. Ruodīs, ka taišni caur laikmeteigū muzyku es vaira īguoju Latvejis muzykys dzeivē, nakai caur baroku, kas it kai ir muna stypruokuo puse. Varbyut ari nav, varbyut daudzveideiba ir muna stypruo puse.

Asat sacejuse, ka laikmeteiguo muzyka deļ jiusu ir sarežgeituoka – tī vyss juospielej taišni tai, kai komponists pīrakstejs. Tikom barokā asūt daudz leluokys improvizacejis vareibys. Nazynuotuojam var ruodeitīs sovaiži – senejai muzykai tok dreižuok vajadzātu byut kai kanonam, kur nikuo navar maineit, cikom myusu dīnuos daudz kur teik pīļauta leluoka breiveiba.

Kū vaira spieleju myusu dīnu muzyku, tū vaira breiveibys atrūnu ari tī. Ir starpeiba, kai myusu dīnu muzyku spielieju pyrma 15 godu i niu. Par tū maņ pošai prīca, jo ar kotru skaņdorbu jiutu izaugsmi, kū barokā varbyut vaira tai najiutu.

Ir tai, ka niu iz baroku ir pavysam cyts skatejums, nakai vēļ pyrma godu… kod es vēļ beju moza. (Smejās.) Tys ir tys jaunais, aktivais i atraktivais. Baroka laika muziks beja universals – jis pats spielēja i raksteja, puorsvorā daudz kū ari napīraksteja. Mes raugom “īkuopt jūs kūrpēs”, ka tys ir īspiejams, i byut tikpat rodūši, spontani i improvizatoriski, īsadūmojūt, ka tys ir myusu personisks skaņdorbs. Taida attīksmis maiņa.

Jius asat ari pasnīdzieja Muzykys akademejis Senejuos muzykys katedrā. Pārņ intervieju dzīduotuoju Ilzi Grēveli-Skaraini, kura tū absolvējuse. Jei saceja, ka ir atškireiba, voi senejū muzyku izpylda vīnkuorši profesionali muziki, kas vuicejušīs sova instrumenta spēli voi vokalu, voi ari muziki ar senejuos muzykys izgleiteibu, kas tū ļaun saukt par viesturiski informātu atskaņuotuojmuokslu.

Nui, taišni par tū ir stuosts – mes tū tveram tai… dzili i vuicomēs tū volūdu. Ka pījamam, ka tei ir volūda, tod varātu saleidzynuot, ka tei mums ir dzymtuo volūda, bet cylvākam, kurs pīīt nu molys, ir nalels akcenteņš. Bet asu dzierdējuse ari kolosalus izpiļdejumus nu cylvāku, kuri aizaraun, pīmāram, ar džezu, na baroku, i tī mani ir puorlīcynuojuši. Tok autentiska senejuo muzyka ir vasalys studejis, kur studejam traktatus, pīrokstus, rūkrokstus, izrūtuojumus, laikmata dūmys, filozofeju, lītiškū muokslu – byuteibā vysu laikmatu. Tok tymā poša laikā napalīkam muzeali, bet tū puorrodom sev šudiņdīnai.

Taišni pīmynātais džezs i baroks beidzamajā laikā vysaidūs projektūs teik bīži lykti kūpā, izceļūt improvizacejis asameibu kluotyn kai tūs obeju saisteibu.

Nui, pīmiņu sovu projektu ar Matīsu Čudaru – “Sarunas ar Bahu”. Dūmoju, ka tī vēļ ir cīši daudz vareibu, jo muzykys rūbeži niu jau teik nūjaukti. Akademiskuo, naakademiskuo, vysi laikmati… Ari koncertprogramys maņ ruodīs interesantys ar tū, ka tī vydā ir daudz laikmatu. Muzika syuteiba ir byut rodūšam. Maņ ruodīs, ka byut narodūšam ir vysleluokais luosts, kaids var byut izlykts cylvākam. Radeit, puorradeit, na, kai sacejot, izpiļdeit piec kanona – tei ir myusu kai muziku dzeivis jāga.

Pārņ jums Līpuojis “Lielajā dzintarā” beja koncerts kūpā ar blokflautistu Ēriku Bosgrāfu, kura programā ari sasavyna vysaiduoku laiku muzyka.

Nui, gona daudz. Ēriks ari cīši daudz spielej kai myusu dīnu, tai senejū muzyku. Nazkai mes, senejī muziki, puorlācam puori romantismam i īlācam pa taisnū myusu dīnuos. Vīnkuorši obeji itī laikmati ir cīši dzeivi i cīši labi sasaprūt vīns ar ūtru.

Tū, cik paguojušais gods jums kvantitativā ziņā bejs boguots, saprotu, kod pyrma myusu sarunys gribieju koč kū nu tuo pasaklauseit i saprotu, ka izvēle ir cīši lela – Latvejis Radejis 3 “Klasika” arhivā ir daudz īrokstu ar jiusu pīsadaleišonu, bet jau pīmynātais Līpuojis koncerts ir pat nūsaverams video formatā koncertzālis sātyslopā.

Eistineibā jau kotrys gods ir apmāram taids, ruodīs, ka paguojušais varbyut beja vēļ intensivuoks, ka runojam taišni par “lelū skriejīni”. Itūšaļt koč kū nūspielēt bez radejis īroksta ir gondreiž naīspiejami. Eistineibā jau ilgojūs piec vīnkuoršu koncertu, kur nav pastateiti mikrofoni. Kaidreiz otkon byus juoparauga Lūznovys muižā. Koč i pi mikrofonu ir pīrosts, tei vys tik ir drupeit cyta sajiuta – spielēt koncertu bez līcinīku.

Nu ūtrys pusis, tei ir vareiba tikt pi leluokys auditorejis, kluotyn vēļ koncertu vysmoz nūsaklausa tī, kuri varbyut cytaiž tū navarātu apmeklēt.

Pošai asūt koncertūs, ruodīs, ka tys, kū redzi dzeivajā izpiļdejumā, tī fluidi, energeja, kas īt nu skotivis i kū ari publika dūd atpakaļ, ir nasaleidzynojami. Partū ari es poša vyspuor naasu īrokstu fans. Prūtams, ka kaidam ir interese, jis var klauseitīs, tok es nūteikti īsaceitu baudeit koncertus kluotīnē.

Pandemejis laikā jums ite, “Gorā”, beja naparosta pīredze – spielēt koncertu Annai Rancānei na tik kai skotivis partnerei, tok ari vīneigajai skateituojai kluotīnē. Kai puordzeivuojot itū laiku, kod tik svareiguo sasatikšona ar klauseituojim beja līgta?

Tys beja cīši specifisks i suopeigs laiks. Tī daži koncerti, kas beja pandemejis laikā, vysi tyka īraksteiti, ruodīs, ka daļa pat beja dzeivajā. Tī ir cīši eipaši. Spielēt tukšai zālei… Labi, ka maņ beja Anna. Kod maņ pīduovuoja itū koncertu spielēt vīnai, es cīši, cīši dreiži atrodu Annu, kurai spielēt. (Smejās.) Jei mani izgluobe, jo navaru īsadūmuot, ka varātu spielēt bez adresata. Ka gūdeigi, tam vyspuor naradzu jāgu. Prūtams, tī vajag daudz fantazejis – ka tevi klausuos kaida dzeiva auss i sirds. Tī ir tys lelais sarežgeitums – mes spielejom, tok nikuo nadabuojom atpakaļ. Koncerti tik kamerom, bez nivīna klauseituoja beja vīnkuorši iztukšojūši. Tok pasauļs cīši dreiži atsagiva piec pandemejis. Ruodīs, ka pīprasejums piec koncertu niu ir lels. Vysmoz Latvejā. Maņ grybātūs saceit, ka Latveja ir vīna nu lobuokūs vītu deļ muziku. Vyspuorejais publikys leimiņs te ir cīši augsts, pasaulī mes nūteikti niu asam topā!

Ieva Saliete Pocelujevkā. Karteņa nu personeiguo arhiva

Voi pareizi saprūtu, ka jius klavesina spēli vuicot arī Rēzeknis muzykys školā?

Itūšaļt asu tū īpauzējuse, jo muna dzeive ir tik uorkuorteigai dinamiska. Tū savīnoju vēļ ar Muzykys akademeju, kur ir studenti, tok jaunīšim, pusaudžim ir juobyut kluotyn reizi nedeļā. Muns koncertu grafiks tū naatļaun. Tod juoizdora izvēlis, jo vysu dzeivē ari navar paspēt. Bet es dūmoju koč kod atsagrīzt, jo mums ir breineigs klavesins i nūteikti meklēsim ari kaidu, kas iz tuo gribēs spielēt.

Cik atteisteita Latvejā vyspuor ir klavesina spēle? Cik daudz ir profesionalu klavesinistu?

Ka mes runojam par profesionalim klavesinistim, kas sajāmuši taidu izgleiteibu, mes asam divejis – es i muna bejušuo studente Gerda Jerjomenko. Ir cylvāki, kuri spielej klavesinu, lai ari tū nav studējuši, pīmāram, myusu obeju pasnīdzieja Aina Kalnciema. Tymā laikā tū ari nabeja īspiejams studēt. Mums, kas dzymuši jau 70. godūs, pasaveice, jo variejom dūtīs studēt iz uorzemem. Latvejā tys ir īspiejams tik nu 2011. goda.

Tod niu Latvejā ir taida vareiba?

Vysi pianisti vuicuos klavesinu – jim vīnkuorši nav dūtys izvēlis īspiejis. (Smejās.) Tys ir papyldu instruments, caur kuru jī teik pi īskota baroka muzykā. Jim vysim puorsvorā ari pateik. Lai profesionali spālātu klavesinu, ir juoizīt pamateigys studejis ite i nūteikti ari uorzemēs. Tys ir cīši, cīši apjūmeigai, prosa lelu klavesina mīlesteibu i dorbu. Turu nūceju, ka Latvejā vys vaira izaudzynuosim taidus cylvākus.

Jums pošai mīlesteiba pret klavesinu naasūt bejuse eisti nu pyrmuo skatīņa.

Nui, tai absoluti nabeja. Ari niu muns dvēselis radinīks ir 18. godu symta vasareišu klavīris i tik tod ir klavesins. Tok maņ napīdar 18. godu symta vasareišu klavīris, tuos puorsvorā ir muzejūs, kolekcejuos i pīdar, saceisim tai, vysai ciļviecei. Tys ir kulturys montuojums, partū tūs nav munā sātā, tok, ka pi taidu teiku, asu patīsai laimeiga.

Tei klavesina mīlesteiba roduos drupeit vāluok, tok ir izaruodejuse dīzgon stypra i palīkūša.

Mani puorsteidze, ka klavesins jums ceļojūt leidza iz koncertim.

Tys otkon ir stuosts par tū, cik daudz mums ir profesionaļu. Kab spālātu, tev ir juosadūd iz koncerta vītu ar sovu instrumentu, sovlaiceigai tī juonūlīk, lai jis adaptātūs, juoskaņoj. Ka maņ ir īroksts, prūtams, lyudzu profesionalu klavesina skaņuotuoju, bet cīši bīži ari skaņoju poša. I piec koncerta ir vēļ juosadūd atpakaļ. Varit īsadūmuot – Latgola, Rēzekne, nakts braucīni, kazyn cikūs jis vēļ juonas vydā sātā, jis nav nikaids vīglais… Tys eistyn ir gryuši. Tei ir tei “gorūzeņa”.

Iz uorzemem es klavesinu najamu leidza, jo tī ir daudz, daudz vaira augstys kvalitatis instrumentu, nakai Latvejā. Sovu es leidza jamu tik partū, ka grybu spielēt iz augstys kvalitatis instrumenta.

Līpuojis koncertā jius spieliejot iz diveju klavesinu.

Spielieju iz sova, kai ari lyudžu atvest nu Reigys “mozuleiti”, kas cīši specifisks agreims instruments, jo mes spieliejom taidu muzyku. Saprūtu, ka tys ir apmāram kai dūmuot, kaidys tik lītys pietnīki napietej – koč kū absoluti normalam cylvākam mozsvareigu. Taipat ari mums, klavesinistim, ir gryuši nūspielēt 17. godu symta itaļu muzyku iz 18. godu symta fraņču klavesina. Tys ir vīnkuorši naīspiejamai! (Smejās.) Klauseituojam tys varbyut ari nasaruodeis nikas eipašs, bet mums tei ir piļneigi cyta estetika skaņā, kruosā, volūdā.

Pastuostit drupeit vaira, kū jius dorot uorpus Latvejis.

Es atbrauču iz Latveju, kod jau apmāram 15 godu beju īsadzeivuojuse Vuocejis-Šveicis rūbežpiļsieteņā Freiburgā, ari Bāzelē, i maņ tī beja daudz kū dareit. Tok, redzit, muna izvēle kryta par lobu Latgolai i Pocelujevkai! (Smaida.) Tok daži nu ansambļu, kurūs spielieju pyrma tuo, vys tik beja tik lojali maņ (ansamblis vyspuor ir taids organisms, kuram vīnu kuoju nimoz navar tik vīgli amputēt), ka tī ari regulari turpynoju braukt. Tys ir Bernis ansamblis “Les Passions de l’Ame” – mums cīši bīži ir koncerti na tik Bernē, tok ari Vuocejā, Šveicē, Beļgejā i cytur – i, prūtams, “Kesselberg Ensemble”, ar kurū kūpā itūgod svietejam jau 20 godu jubileju. Kūpā ar Ilzi Gruduli (čelliste, ilggadeja Baroka muzykys dīnu Rēzeknē organizietuoja – L.M.) itymā ansamblī veļtejam daudz laika i energejis Reigys 18. g. s. komponista Johana Gotfrīda Mīteļa dailradis populariziešonai.

Ieva Saliete. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Jau daudzkuort pīmynātuo Līpuojis koncerta reklamys ruleitī Orests Silabriedis tai drupeit pakoketēja, jius nūsaucūt par “Latvejis, bet varbyut, precizuok, Latgolys klavesinisti”. Voi jius poša sevi saucat par latgalīti?

Prūtams, absoluti. Na tik saucu, bet jiutu. Partū es ari atbrauču iz itū vidi – jau pyrma tuo beju latgalīte. (Smejās.) Lai ari, ka jam piec genetikys, tik puse nu mane ir latgalīte, tok itys nūvods maņ ir tyvs, i niu asu ite ar vysu saimi.

Jiusu profesionalajā vidē nūteikti daudzu redzīni par Latgolu ir mainejuse itei vīta, kur šudiņ sasateikam – Latgolys viestnīceiba “Gors”.

Navaru pat īsadūmuot, kaidi byutu itī godi, ka Rēzeknē nabyutu itaidys koncertzālis. Pavysam nūteikti tys ir taids lels enkurs, kas mani nūtur ite i paleidz te byut. Kai naseņ reklamys ruleitī saceja Tarmo Peltokoski (Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra muokslinīcyskais vadeituojs i golvonais dirigents – L.M.) – tei ir izcyluokuo koncertzāle Latvejā. Es jam pīkreitu. Kai var napīkrist!? Kotrai koncertzālei, prūtams, ir sova kruosa i raksturs, tok itei ir muna.

Pyrma pīcu godu kūpā ar folklorys kūpys “Vīteri” vadeituoju Sandru Stari sajēmet ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par dzīšmu gruomotu saimem “Zalta puče”. Kai jums tūreiz roduos itei ideja?

Tūlaik maņ i Sandrai beja mozi bārni i dūmuojom par muzykalū audzynuošonu – na tik dzīduošonu, tok jau ari vesšonu notu izpratnis vierzīnī. Gruomotā specifiski, ka notu garumi ir apzeimuoti ar zeimiejumenim, kas saisteiti ir dzīsmis tematiku. Tei ir taida biļžu-notu-muzykys-dzīduošonys ar bārnim gruomota. Dūmoju, ka vīnatnē tī vēļ bārnam taidā vacumā, kam tei dūmuota, vyss var i nabyut skaidrys. Tok kūpā ar mamom, tētem, vacuokajim bruolim i muosom ir cīši forši.

Naasu tū atteistejuse tuoļuok, jo bārni auga i ir ari daudz kū cytu dareit dzeivē. Tok tei beja cīši skaista šaļts, pīmiņu ar prīcu, kai tū dūmuojom, veiduojom, īrakstejom. “Boņuks” ari maņ sātā stuov sūpluok Lelajai muzykys bolvai (Ieva 2017. godā jau sajēme Lelū muzykys bolvu par izcylu dorbu ansamblī – L.M.). Taids jauks puoreits! (Smejās.) Kod muni bārni izzynuoja par itū Leluos muzykys bolvys nominaceju, jī vaicuoja: “Kai, tev tok jau ir!?” (Smejās.)

Kas jums ir tyvuokuos lītys latgalīšu kulturā? Pījamu, ka Latgolys keramika varātu byut uorpus konkurencis.

Tyvuokuo līta maņ, prūtams, ir keramika. Tok dūmoju, ka tikpat tyva ir ari Latgolys tautys muzyka. Vyss, kas saisteits ar lītiškū muokslu – tārpi, izšyvumi… Latgolys kulturys montuojums. Literaturā – Fraņcs Trasuns i Anna Rancāne. Ari Ontons Rupaiņs – beju iz juo lugys “Dzymtā zemē” izruodi, nu cīši loba! Nu laikmeteiguos literaturys – Ligija Purinaša i Raibīs.

Vēļ ari Latgolys cylvāki kai taidi. Vysi aktivī cylvāki, kas tur i uztur sovys vītys. Bet varbyut pat na specifiski Latgolā – vysā Latvejā ir cīši daudz uzjiemeigu i rodūšu cylvāku. Eistineibā jūs deļ es ari asu atpakaļ Latvejā. Tai varēja ari nabyut – es jau cīši labi jutūs uorpus Latvejis. Maņ nikod nabeja taida nostalgiskuo momenta voi kuo tamleidzeiga. Vuocejis voi Šveicis vide maņ patīseibā beja cīši tyva. Organiski i dabiski jiutūs kai tī, tai ite, bet cylvāki eipašuoki i maņ tyvuoki ir ite. (Smaida.)

Voi ar Latgolys tradicionalū muzyku jiusu profesionalajai dzeivei ir kaidi saskaris punkti?

Dīvamžāļ nā, tok maņ cīši pateik vyss, kū dora folklorys kūpa “Vīteri”. Tys ir saisteits ar munim bārnim i saimi, partū zynomā mārā ari asu tī kluotyn. Muns veirs ir “Dzigā” i “Graidūs”.

Voi tautys muzyka i klavesins vyspuor īt kūpā?

Tū varātu breineigi salikt kūpā. Drūsai viņ, ka tys vēļ gaida sovu šaļti. Lai radeitu taidu jaunu rodūšu projektu, ir juobyut laikam i cylvākim sūpluok pi mane. Nazynu, voi niu munā dzeivisveidā ītylpst braukšona ar sovu klavesinu iz Reigu, kur nedeļu pavadeit rodūšā nūmetnē. Tok tradicionaluo muzyka ar klavesinu cīši labi īt kūpā. Principā tys ir taida lela kūkle. (Smaida.) Itei ideja maņ jau ir seņ, tok vēļ nav realizāta taišni taidu sadzeivis apstuokļu deļ. 


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
18
Cat
12:00 Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Apr 18 @ 12:00 – 14:00
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Apr 18 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]