Padūt tuoļuok sovys vītys sajiutu. Saruna ar pietneicu Lolitu Uozuoliņu

Padūt tuoļuok sovys vītys sajiutu. Saruna ar pietneicu Lolitu Uozuoliņu

Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Pošai byut Vydzemis lībīšu stypruos dzymtys piectecei, pieteit Sielejis identitatis veiduošonūs, kai ari pīsadaleit Baļtinovys arheologiskuos ainovys atjaunuošonā – tys ir stuosts par Lolitu Uozuoliņu (Ozoliņu), zeimynvedeibys i komunikacejis eksperti, Latvejis Kulturys akademejis (LKA) lektori i reizē ari LKA doktoranti. Taišni itūs vysaidūs Latvejis identitašu puorzynuošona i pīredziešona ir myusu sarunys pamats, sasateikūt dīnā, kod pārnejuo gods golā Latvejis Nacionalajā bibliotekā tyka svieteits Lībīšu montuojuma goda nūslāgums.

Tu esi aktiva Vydzemis lībiskuos kulturtelpys, kas Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā dalykta 2022. godā, puorstuove. Nūsaslēdzs Lībīšu montuojuma gods. Kū tys jums deve?

Ite tod maņ juoatsoka pa vairuokim leiminim. Tai kai poša asu Vydzemis lībīšu dzymtys piectece, tod tys reizē ir muns praktiskais davums, kū es varu atdūt sovim seņčim, dorūt, aicynojūt i aktivizejūt vītejuos kūpīnys, kas myusu cīmūs ir eistyn mozys. Var jau byut, ka daudzi ir pīkusuši nu vysaidu cytu kasdīnys vaicuojumu rysynuošonys, tok maņ personeigi itei īsasaisteišona nūzeimoj cīši daudzi – sasatikt, otkon runuot ar cylvākim, pīduovuot kaidu cytaiduoku vieršonūs iz kai ba jau zynomū. Ūtrais leimiņs ir nūvods voi teritoreja, ka Vydzemis lībiskuo kulturtelpa īdūd taidu identitatis dimenseju, kas vīnoj pogostus. Maņ kai pietneicai, pietejūt taidus vītys zeimynvedeibys vaicuojumus, kur vyss ir sadaleits nūvodūs, kur kotrys rauga atrast koč kū unikalu, rakstureigu, ir vareiba pieteit i īdūt kai mentalu, tai teritorialu telpu tai vīnai idejai par saknem, kas eistyn Vydzemis lībiskajā kulturtelpā ir izpieteitys. Tei maņ ir bauda, kod apsazynoj, ka vari kaidai teritorejai kūpumā īdūt apziņu par vītvuordu, apvyda vuordu izaceļšonu, piectečim, ari izlūksni, kas mums ir i ir cik rakstureiga. Ari es poša runoju itamā izlūksnē. Kūpā sacynojūt – gods bejs cīši veiksmeigs: asam sadzierdāti, ir leluoka lībīšu radzameiba sabīdreibā.

Saceji vuordus: “Es poša runoju itamā izlūksnē.” Kod tai suoci apsazynuot lībiskuos saknis?

Seņ. Eistineibā maņ ir tei laime, ka vacvacuoki nu mamys pusis, poša mama ir Vydzemis lībīte. Mes vysu laiku asam bejuši i jutušīs cytaidi. Tok tei otkon ir laime, ka munā pogostā, kas ir Pālis pogosts, kotrys ūtrais ir myusu rods, leidza ar tū tei dzymtu sasazoruošona, kai tys leidzeigi ir ari Zīmeļlatgolā, itamā byušonā cytaidim dūd spāku. Mes zynim, ka tī ir myusejī. Svātcīms, Pāle, Korgene – tys apvyds – vysi ir nu Vydzemis lībīšu piecteču dzymtu. Dzymtys sakņu apsazynuošona maņ īt nu bierneibys. Obejis ar muosu naguojom bārnuduorzā, vuicejamīs sātā i sovā vydā runuojom taidā naliterarā volūdā. Tod aizguojom iz školu i pieški vajadzēja suokt runuot ar golūtnem, saprast, ka ir ari sīvīšu dzimte, ka ir darbeibys laiki – nuokūtne i tagadne. Mes tak vysu laiku runuojom formā tu ies. Sešu godu vacumā daguoja puorslēgt smedziņus, ka ir vēļ nazkas cyts. Saīt, ka tei byušona cytaidim pasaruodeja vysā agri bierneibā, koč i Kūrzemis lībīšim volūdys sovpateiba ir vēļ vaira izsaceita.

Kai tys beja tev kai bārnam? Latgolā vacuoki vys vēļ i šudiņ ir izalaseišonys prīškā, kū dareit ar bārnu volūdu…

Muns gadīņs ir tys, kurā dzymta ir cīši patriotiska i uzatic sovom saknem. Mums nabeja taida vaicuojuma. Ar muosu nikod naasam kautriejušuos par sovaidū volūdu. Cik zynu sovu dzymtu, tod asam taidi, kaidi asam.

Bet bubuļs ar problemom runuot literarajā volūdā?

Nā, nabeja. Es vysā dreiži puorsasliedžu. Eistineibā ar latvīšu volūdys gramatiku i literaturu guoja cīši labi, obejis maņ patyka. Vysu laiku nūtyka taida kai puorsasliegšona. Atej iz sātu i kai drēbis nūmet literarū volūdu i suoc laist sovā izlūksnē. Varbyut tys nav cik izteikti kai latgalīšim, nav taida lauzšona identitatis ziņā, mums tys beja tai plyudoni. Bet eistineibā maņ cīši pateik dūma, ka sovejū vari atpazeit piec izlūksnis.

Pīminēji, ka Kūrzemis lībīšim volūdys sovpateiba ir leluoka. Voi vari vīnkuoršim vuordim nazynuotuojim izstuosteit Kūrzemis i Vydzemis lībīšu atškireibys?

Pyrmais ir teiri geografiski. Cīši dziļuok vys naasu pietejuse i navariešu izstuosteit, bet mes kai Vydzemis lībīši atsaškiram, ar seve identificiešonu – vysa pyrma, tei ir ciši stypra piecteču kusteiba. Ir izpieteitys 16 dzymtys, pīraksteitys nu 17. godu symta, taidu lītu Kūrzemē nav. Koč i tī ir cīši styprys dzymtys. Myusu dzymtu piecteceiba ir cīši izteikta. Kūrzemis lībīšu volūda ir dzeiva volūda – apdraudāta, bet vēļ dzeiva, nu myusu Salacys lībīšu volūda ir myruse. Tok mums ir cīši pasaveics, ka mums ir dzejnīki, kas roksta Salacys lībīšu volūdā, leidza ar tū ir dzeja, tei teik īdzeivynuota muzykā. Ir bīdreibys, kas eistynoj projektus, kur izmontoj Salacys lībīšu volūdu ainovā, meklejūt, aprokstūt tū, kas ir radzams. I kas vēļ ir svareigi mums, bet nav kūrzemnīkim – mums ir uperolys, svātupis. Lībīšu uperolom, kam ir cīši seneja viesture, pi myusu ir lela nūzeime.

Ka atsagrīžam pi sarunys par kulturtelpu. Ir statuss, ir dorbi i procesi, tok kas ir Vydzemis lībiskuos kulturtelpys tuoļuokī aizdavumi?

Ka 2023. godu mes veļtejom tam, lai kulturtelpa byutu radzama vysaidūs komunikacejis kanalūs, saturiski i tai tuoļuok, tod 2024. goda fokusā ir vaira zynuotniskys, pietnīcyskys dorbs. Mes gribim izpieteit i ari, cīši cerams, ka sagataveit i publicēt kaidus izdavumus, kas ir saisteiti ar apvydvuordim, vītvuordim, ari izlūksnem, taiseit kaidus audio īrokstus. Izpieteit vaira volūdys lītys, stuostus, īsaklauseit vacuokūs izlūksnis runuotuojūs. 2024. godā plānojam apbraukuot Limbažu nūvoda i ari Siguldys, cik mums tī saīt kluot, Lēdurgys školys, stuosteit par Vydzemis lībīšim: etnografeju, arheologeju, volūdu, piectečim, vītvuordim, apvydvuordim, vysom tom vierteibom, kas mums ir, stuosteit par gruomotom. Īdūt ari taidu vītys apziņu, nu kurīnis tu esi guojs. Itei dimenseja niule ir cīši svareiga.  

Īprīšk sarunā portalam lakuga.lv Lībīšu instituta direktors Valts Ernštreits saceja, ka lībīšim ir rakstureiga vieršonuos iz prīšku. Kai tev ruodīs, voi tai ir?

Tys ir labi, ka jis tai saceja. Nui, es pīkreitu. Bet ar vieršonūs iz prīšku es vaira saceitu, ka tys ir taidā ziņā, ka tuos ir lītys, kū navar izplānuot, kas vīnkuorši nūteik. Poša asu atvārta – eipaši lītom, kas īt nu kūpīnu. Ari myusu Vydzemis lībiskajā kulturtelpā ļauds beistās, kū mes dareisim tuoļuok. Voi tys, kū mes aužam, kū dalīkam kaiduos dzīsmēs, daņčūs, ir tys lībiskais. Es nazynu, tū navar tai pasaceit. Koč kas ir izpieteits, tok myusu pusē nav taidys etnografejis i arheologejis, ka mes varātu pasaceit, ka tys i tys eistyn ir [lībīšu]. Deļtuo tei ir lībiskuo, tei nav lībīšu kulturtelpa. Tei ir taida kai atskaņa. Ka Kūrzemē ir izskaniejs bolss, tod niu mes tū sadzierdam ar taidu kai atbolsu. Tai ir niu. Koč i viesturiski varbyut i bejs ūtraiži. Leidza ar tū es tū vieršonūs iz prīšku giunu taidā kai plyudumā. Ruodīs, ka ir svareigi nu tuo prīškdīnu redzīņa, ka tu pats vuicīs. Ka maņ niu ir taids simboliskys socialais kapitals, kas tys juoizmontoj. I breineigi, ka ļauds pagiun i jem, tok i mums īt vysaiž.

Karteņā: šaļteņa nu Lībīšu dīnys Latvejis Nacionalajā bibliotekā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Tovi pietejumu vierzīni nanūstuoj viņ pi byušonys lībīšu piectecei i sovys kūpīnys – īt ari Sielejā i Latgolā. Var saceit, ka plota pīredze. Kai tu redzi, voi mozajā Latvejā mes varim tai cīši runuot par kaidom regionalajom identitatis atškireibom?

Ir atškireibys i tū cīši var redzēt! Maņ eistyn ir tei laime, ka pietejumūs asu sasatykuse kai ar Kūrzemis lībīšim, tai Vydzemis lībīšim, latgalīšim Zīmeļlatgolā, Baļtinovā, ari sielim. Ar pādejim jo eipaši plotai, jo rokstu disertaceju par Sielejis identitatis veiduošonūs. Tok eistineibā verūs ar zynomu baili laikā iz prīšku. Nu vīnys pusis mums ir apziņa, ka ir vysys ituos idenditatis, namaterialuo kulturys montuojuma vysaideiba, tuo atdzeivynuošona, tok administrativi teritorialajā leiminī par itū nav izprasšonys, īsadzilinuošonys niansēs. Tys padora namīreigu pruotu. Tī, kur sadzierdu, ka teik taiseiti jauni zeimyni, maklātys vītys identitatis pazeimis, tys nūteik cīši vierspusieji, pavirši, dekorativi, kū reizē var just kai plaisu vītejuos kūpīnys i puorvaļdeibys vydā. Tū es pamonu, par pīmāru, Bolvūs. Sovā ziņā tys ir ari beistami. Mes varim nūviļkt kartē rūbežus teritoreju vydā, tok navarim tai vīnkuorši nūviļkt rūbežus mentalajā identitatē. Tī varbyut i nav rūbeži, dreižuok saprasšona, ka identitate ir cīši lela vierteiba, kai tū saglobuot, izmontojūt vysaidus instrumentus. Tū var izdareit!

Runojūt par Sieleju, tod juos gadīņs ir sovpateigs aiz tuo, ka tī nav taidys sovys “golvyspiļsātys”, centra, ap kuru varātu rastīs stypra centralizātuo ītekme, leidza ar tū cylvāki suoc rūseitīs, dora poši, sajādz, ka jim ir juodora. Cik ilgi tai byus? Tys vysa tycamuok ir vaicuojums, cik ilgi Sielejis aktivisti, lideri byus stypri i gotovi nest. Koč kod tys var izabeigt. Tys ir cylvāku apzinis i saprasšonys vaicuojums par tū, kas ir myusu vierteibys.

Ir tai baileigi redzēt, par pīmāru, kai puorsamej ainova Baļtinovā. Kai ba sakūpta, vyss skaisti, tok vaira nav vīnsātu. Tuos ir nūdadzynuotys voi sadzeitys zemē. Tu verīs iz lauksaimisteibys zemi, cylvākim ir dorbs i jī kai ba ir laimeigi, tok tod, kod teik vaicuots par saknem, kur ir bejuse babys sāta, tuos vīnkuorši vaira nav. Vaira nav pi kuo pīsaturēt. Jī atbrauks, apsēs rudzus i vyss. Tuos sovpateibys, kas ir, ir juosagloboj.

Maņ ir lelys bažys par inteligenci nūvodu puorvaļdēs, voi byus saprasšona par tū, vareiba atrast kaidus instrumentus identitatis napagaisynuošonai. Uzjiemiejdarbeibu vajag, tok i cytys lītys ari vajag.

Identitate nav viņ par volūdu voi tradicejom?

Nā, tei ir ari ainova. Es verūs nu taida redzīņa, ka namaterialuo kulturys montuojuma vierteibys, tradicejis voi kas cyts ir radzamys tod, kod teik paruodeitys, kaids tū izdora, bet doba, ainova, ir tī, kū tu eistyn redzi. Taišni dobys objekti, ainova ir tys, ar kū saistuos dzymtuo vīta. Niu, pietejūt vītys identitati, cylvāki, jo seviški sieli, jo maņ niu ir cīši daudz interveju ar jim, kod runoj par bierneibys atmiņom, soka, ka patics kaids uobeļneicu suods, atmiņā palykuse babys īstaiguotuo styga, kas bejuse nu klāva iz sātu. Ituos lītys jī kai sovys vītys izjiutu padūd tuoļuok. I itys ir cīši vuors rūbežs.

Kod struodoju ar vītys zeimynim, maņ ir svareigi, kai vītu izjiuta teik jimta vārā. Vyss vīns, voi tuos nu jauna teik radeitys kaidūs ornamentūs, tok aiz tuo ir stuosts par babys dzeivi. Tu redzi dobu, bet dobys ainova puorsamaina i jau gaist kontakts.

Sarunys nūslāgumā varbyut tev ir kaids vielejums Zīmeļlatgolai voi latgalīšim kūpā nu tuo, kū tu esi pietejuse: kai mums raudzeit viertīs iz prīšku?

Maņ varātu byut divejis taidys lītys, kū grybātūs vēlēt. Vīna, kas maņ itūšaļt saistuos ar Latgolu, ir taida drupeit tukšuma sajiuta vītuos i cylvākūs. Kai ba ir rūseiba, darbeibys, bet taipat, kod tu nūbrauc iz vītu, kas ir tyvuokys Latgolai piec taidys izpratnis, par pīmāru, Kaldabruņa Sielejis pusē voi ari tei poša Baļtinova Latgolā, jiuti, ka cylvākim ir drupeit nūlemteibys sajiuta – nav tuos byušonys iz prīšku. Nu vīnys pusis – kotrys tukšums ir telpa, kurā rastīs kam jaunam. Tū maņ grybātūs, ka tuos telpys pīsapiļdej voi nu ar dorbim, voi cylvākim. Es sajādzu, ka tys ir vysā utopiski, tok tī ir tei vīta, kurā rastīs. Jei nav pībuozta, jei patīseibā ir breiva, lai latgaliskū kulturu, volūdu, breineigū montuojumu vēļ pīpiļdeitu i radeitu. Ūtrys vielejums ir par pošim cylvākim – raudzeit dabuot spāku vysu laiku, turētīs. Kai leidza, tai i preteimā vysaidim izaicynuojumim. Lai ir spāks atrast sevī kai rodūšū dzierksti, tai ari redzeigys acs i dzierdeigys auss, lai tū vysu puormontuotu.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
18
Cat
12:00 Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Apr 18 @ 12:00 – 14:00
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Apr 18 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]