Lelgobolu klusumā sadzierdēt muzys – Latgolys regiona muokslinīku izstuode Rotko muzejā (+FOTO)

Lelgobolu klusumā sadzierdēt muzys – Latgolys regiona muokslinīku izstuode Rotko muzejā (+FOTO)

Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Leidz 19. majam Rotko muzejā, Daugovpilī, apsaveramys pavasara sezonys izstuodis. Itūreiz tūs vysu autori ir Latvejis muokslinīki, tymā skaitā apmaklātuojim daīmama ari kasgadejuo Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuode ar cīši aktualu temu – “Lelgobolu klusumā”. Par karu, eksistencialim i vierteibu vaicuojumim viestej ari Frančeskys Kirkis i Romāna Korovina personalizstuodis, kai ari izstuode “ROTKHO. Made in Latvia”.

Nu jau par tradiceju palykuse Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuode, kuruos tema itūgod ir “Lelgobolu klusumā”. Izstuodis kurators Aivars Baranovskis stuosta: “Kotru godu raugom pīsaceit kaidu temu, par kū muokslinīki varbyut varātu drupeit vaira aizadūmuot, veidojūt voi atlosūt sovus dorbus. Atsasaukšu iz slovonū frazi: “Kod lelgoboli runoj, tod muzys klusej.” Dīvamžāļ mes aizmierstam tuos turpynuojumu: “Kod lelgoboli klusej, runoj muzys.” Tys ir cīši svareigi, jo vajag vaira ļaut runuot muzom, na lelgobolim. Kod nūsadorbojam ar vysa veida muokslom, tei ir muzu runuošona – fundamentala vierteiba, lai apklusynuotu lelgobolus. Vysod atguodynojūt, ka tys ir nanormali i naciļvieceigi, i napīļaunūt kara normaliziešonu, kas ir tys baismeigais, kas mums apleik pamozam suoc nūtikt.”

Itūgod izstuodei beja īsnāgts rekordlels dorbu skaits – 199. Žurejis dorbam nūsaslādzūt, tyka atlaseiti 47 muokslinīki: Agra Ritiņa, Aigars Zemītis, Aija Bley, Aiva Žūriņa, Aivars Bulis, Aivis Pīzelis, Anastasija Dubovska, Anastasija Šeikina, Anna Silabrama, Arnis Zarinka, autoru kolektivs “Das Ist Dao”, Baiba Priedīte, Darja Smirnova, Edgars Vronskis, Eleonora Pastare, Glebs Vronskis, Ilgvars Zalāns, Ilona Linarte-Ruža i Dace Pudāne, Ilze Griezāne, Ināra Petruseviča, Ingūna Levša, Irīna Špakova, Ivars Soikāns, Ivo Folkmanis, Jolanta Jonikāne, Jūlija Šilova, Jurijs Berdnikovs, Kristīne Lipkova, Kristīne Nicmane, Ksenija Šinkovska, Lienīte Slišāne, Lilija Zeiļa, Mairita Folkmane, Marina Krasovska, Marta Folkmane, Nataļja Krjukova, Nellija Muižniece, Oksana Vronska, Olegs Marinoha, Sabina Caceres, Sandra Junele, Uldis Čamans, Una Gura, Vēsma Ušpele, Vija Stupāne, Viktorija Grappa i Viktorija Valujeva. Kai īrosts, dorbi ir vysvysaiduos tehnikuos: tekstils, keramika, metalapstruode, grafika, gleznīceiba i tt. Taipat vārojama ari lela stylu daudzveideiba – nu abstraktu da cīši konkretu dorbu. “Koč kaidā ziņā tys paruoda vysu muokslinīcyskū spektru, kas mums Latgolā ir,” soka Aivars Baranovskis. Golvonais atlasis kriterejs nūteikti asūt dorbu kvalitate, tok taipat teik sekuots leidza atbiļsteibai konkretuo goda izsludynuotajai izstuodis temai.

Ir Latgolys muokslinīki, kuri izstuodē pīsadola kotru godu, tok vysod ir ari debitanti – itūgod, pīmāram, Arnis Zarinka, Lienīte Slišāne, Anastasija Šeikina. Vīnu nu pīredziejušuokūs Latgolys regiona muokslinīku izstuožu daleibnīku – tieļnīku Ivo Folkmani – ari sateikam tīpat muzejā, kur jis struodoj par nūformiešonys muokslinīku. “Es pīsadolu itamuos izstuodēs jau nu poša suokuma, maņ ir svareigi kotru godu īsasaisteit, lai byutu tei kūpeiguo sajiuta ar muokslys procesim Latgolā. Muns ituo gods dorbs “Kermiņs i dvēsele” ir par cylvāka kermiņa i dvēselis saisteibu i trauslumu. Bīži viņ myusu uorejuo čaula ir skorba, cīta, rupa, varbyut pat agresiva, bet vydā sevkuram ir smolka, jiuteiga i natverama dvēsele. Tys varātu uzrunuot sevkuru skateituoju.”

Ivo Folkmanis i juo dorbs “Kermiņs i dvēsele”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Ar Latgolys regiona muokslinīku izstuodi cīši labi sasauc ari Frančeskys Kirkis personalizstuode “Bastions”, kurā sasavyn Daugovpiļs cītūkšņa viesture i niu nūteikūšuo karadarbeiba Ukrainā. Tamā radzamī dorbi radeiti taišni izstuodeišonai Rotko muzejā. Muokslineica īdviesmi Daugovpiļs cītūksnī atroduse vēļ pyrma Krīvejis pylna mārūga ībrukuma Ukrainā, tok piec tuo vēļ vaira nūsastyprynuojuse ideja par bastionu. Telpa sadaleita treis daļuos: slavis zāle ar uzvarys guojīnim, kurim vys tik atrūnama ari tymsuo maleņa, hospitaļs (kai abstrakts, tai īvadsmuots nu cītūkšņa hospitaļa) ar sakuovem i īvainuojumim, kai ari īvainuotuos ainovys, kas palīk i piec kara, i muokslinīka īškejuos ceinis pošam ar sevi. Aivars Baranovskis smaida, ka cīši grybātūs saceit, ka ituos obejis izstuodis speciali tai saskaņuotys sovā storpā, tok itūreiz tei vaira bejuse veiksmeiga sakriteiba. “Tei kūpeiguo dūma muokslā koč kur pastuov i nūrezonej vysuos pusēs. Tok iz reizis nabeja taida pastatejuma – itūreiz taiseisim kara tematikai veļteitu izstuožu cyklu,” tai Baranovskis. Zeimeigai, ka ari Frančeskai Kirkei ir saknis Latgolā – juos vactāvs beja Francisks Varslavāns (1899-1949) – vīns nu spūdruokūs 20. g.s. 20.-30. godu Latgolys muokslinīku i Rēzeknis muokslinīku kūpys dybynuotuojs.

Frančeskys Kirkis izstuode “Bastions”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Frančeska Kirke ir ari vīna nu muokslinīku, kurūs dorbi radzami izstuodē “ROTKHO. Made in Latvia”. Tei pyrmūreiz beja apsaverama pyrma goda, tūlaik vēļ Rotko centra desmitgadis svieteišonys laikā, Dailis teatrī, kura gūdolguotuo izruode “ROTKHO” jimta ari par izstuodis pamatu. “Tei beja šaļts, kod bejom palykuši bez Rotko originaldorbu, tok dreiži jau mums tūs vajadzēja sajimt, lai desmitgadē varātu tūs atkluot. Zynuojom jau ari, kuri tī byus, partū uzaicynuojom sešus nūzeimeigus Latvejis gleznuotuojus sataiseit tūs kopejis,” izstuodis ideju, kas sasasauc ar teatra izruodis viestejumu par muokslys jāgys i autentiskuma vaicuojumu, atkluoj Aivars Baranovskis. Niu vīnā Rotko muzeja 1. stuovā golā radzami Rotko originali, ūtrā – ituos Latvejis muokslinīku kopejis. Varātu ruodeitīs, ka tys ir taids škoļnīcysks, īspiejams, profesionalam muokslinīkam na puoruok saistūšs aizdavums – taiseit kopeju, na radeit kū sovu. Tok Frančeska Kirke, Aleksejs Naumovs, Sandra Strēle, Helēna Heinrihsone, Ritums Ivanovs i Kaspars Zariņš atroduši veidu, kai itymā pastatejumā paruodeit ari sovu muokslinīcyskū rūkrokstu. Vairuoki nu jūs pat papyldu radejuši sev rakstureigu dorbu ar atsauci iz Rotko.

Romāna Korovina izstuode “Nūmiersim kūpā”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Sovpus muokslinīka Romāna Korovina personalizstuode “Nūmiersim kūpā” viestej par dzeivis rytumu i laiku, kai ari gleznīceibys medeju i tuo spieju byut abstraktam, atspīgeļojūt kasdīniškys lītys, kas myusu dzeivēs eistineibā ir daudz nūzeimeiguokys nakai koč kas lels i monumentals. Kai soka Aivars Baranovskis, uzsvors nūsaukumā dreižuok ir na iz vuordu “nūmiersim”, bet iz vuordu “kūpā” – par tū kai atsaškir diveju cylvāku pīredzis, it kai asūt kūpā i pīdzeivojūt vīnu i tū pošu. Tei ir izstuode, kurā byutyskuoka par kotru atsevišku muokslys dorbu ir skateituoja kūpejuo pīredze, viestejums, kū jis sajam, tū apmeklejūt.

Galerejā: Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuode “Lelgobolu klusumā”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]