Par stereotipim i muoksleigū intelektu. Saruna ar muokslineicu Sanri

Par stereotipim i muoksleigū intelektu. Saruna ar muokslineicu Sanri

Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Sandra Poplavska aba Sanri ir muokslineica kusteibā – te jei gatavejās simpozejam, te juofiļmej video, te otkon jauna izstuode. Myusu saruna nūteik tīšsaistē, kod Sanri tikū ir pabeiguse dorbu pi sova autorraidejuma “As asmu muokslinīks”. Saruna ar Sanri par vysaidim muokslys veidim, stereotipim i muoksleigū intelektu kai paleigu muokslys procesūs.

Muokslys ceļš nu Ūgris iz Daugovpili

Sanri aba Sandra Poplavska ir dzymuse Ūgrē latgalīšu saimē, juos mama ir nu Kuorsovys, tāvs – nu Preiļu, sovpus pyrma 21 goda Sanri tyka Daugovpilī. Vaicuota partū, kai nu Ūgris saguoja tikt iz Daugovpili, Sanri smaidūt atsoka: “Eisais stuosts –  ar viļcīni.” Vystik pyrma izvielis studēt Daugovpilī Sanri beja suokuse vuiceitīs Juridiskajā koledžā Reigā, tok par reizi saprotuse, ka lykumi i birokrateja nabyus juos interešu lūkā. “Es vysu saprotu, vysu varieju, tok īškā vyss uordejuos, beja sajiuta, ka tys nav muns,” pīmiņ Sanri. Paguoja dīzgon ilgs laiks, cikom jei pījēme lāmumu pamest studejis, tūlaik mama asūt sacejuse: “Labi, vīna muokslineica saimē var byut.” Sovpus Sanri muosa ir pabeiguse Juridiskū koledžu i ari itūšaļt struodoj sovā profesejā. Nu suoku asūt bejs plāns īsastuot studēt Līpuojā, tok tī jū napajēme, partū ka īprīkš nabeja vuicejusēs nivīnā muokslys školā. “Tod es izguoju mozus kurseņus, nūbrauču iz Kīpsolu Reigā, kur beja lela, lela augstškolu izstuode, tī nūpierku katalogu i nazkai cīši veiksmeigi taišni kataloga vydā atsaroda informaceja par Daugovpili. Maņ iz tū breidi ruodejuos, ka Daugovpiļs ir gondreiž voi cyta vaļsts. Beja palykuse pādejuo dīna, kab īsastuot, es nūbrauču iz Daugovpili, īsastuoju, i tai tyku pi bakalaura grada muokslys pedagogejā.” Vystik itūšaļt Sanri ir pamatuse Latgolys pusi i puorsacāluse iz dzeivi Reigā. Jei pīzeist, ka Latgalē kūpumā vystik ir cīši konservativa vide, kur muoksla pamatā ir pučis i ainovys. Sovpus Reigā muokslinīkam ir vīgļuok elpuot.

Vaicuota par tū, voi 21 goda laikā saguoja īsadzeivuot Daugovpilī, jei stuosta: “Es itū vaicuojumu asmu aizdavuse vairuokim cylvākim, vysi ir atbiļdejuši, ka tai eisti nasaīt īsadzeivuot Daugovpilī. Tei pat eisti nav volūdys barjera, dreizuok poši daugovpilīši nav da gola gotovi pījimt ībrauciejus.” Jei soka, ka nav nūzeimis, cik ilgi tu dzeivoj Daugovpilī, tok, ka asi ībrauciejs, vītejī taipoš iz tevi vērsīs ar aizdūmom – kas tu esi i deļkam tu ite esi? “Paguoja 21 gods, vys es taipat Daugovpilī jutūs sveša.” Vēļ piec Daugovpiļs Universitatis Sanri, pajāmuse vīna goda pauzi, īsastuoja ari Latvejis Muokslys akademejā, kur dabuoja akademiskū gradu gleznīceibā.

“Es vysu laiku dzeivoju periodūs, kuri ilgst apmāram pīcus godus – foto periods, video periods, keramikys periods i tamleidzeigi. Kaidu laiku atpakaļ gribieju laukus, tod nasaguoja, niu otkon ir periods, kod grybu piļsātu i kusteibu.”

Karteņa: Sanri glezna “Komunikaceja ir atslāgs”, 2017. gods

Cept muola dzeivinīceņus mamys cepeškruosnī i namīļuot zeimiešonu

Sanri pīmiņ, ka laikā, kod saime dzeivuoja Ūgris pusis Rembatē, uobeļduorzā beja izrokta bedre, tī beja muols. Vēļ bārns byudams, jei savuokuse tū muolu i suokuse lepēt. “Laikam tī ari suocēs muna mīlesteiba pret keramiku i muokslu, es lepieju dzeivinīceņus, krellis, i tū vysu cepu mamys cepeškruosnī, kur jei cepe kūkys, tū mamai, prūtams, nasaceju.”

Te gon ari Sanri pībylst, ka, lai cik sovuodi nabyutu, školys laikā jai zeimiešonā beja cīši švakys atzeimis, vystik lobuokys, nakai matematikā. “Itūšaļt maņ ari nivīnam dorbam nav skicis. Gleznā var saīt sluoņs iz sluoņa i dorbs par reizi var byut gotovs, var byut ari tai, ka maņ napateik, tod es puorkruosoju vysu boltu i suoku nu suokuma.”

Nu mozu da lelu gleznu izmāru

Cytkuort Sanri publiski ir sacejuse, ka jai vystik vaira pateik gleznuot lelformatā. Vaicuota partū, kai aizasuoce mīlesteiba taišni pret lelformatu, jei stuosta: “Kod es studieju Latvejis Muokslys akademejā, teiri fiziski lelus izmārus puorvoduot ar viļcīni beja gona pagryuši, plus ari finansiali dīzgon paduorgi, deļtam es suoču nūsadorbuot ar pavysam mozim minimalistiskim izmārim 20×20 da 60×30 centimetrūs. Tys ir cīši skrupulozs i pacīteigs dorbs, tam juoveļtej vaira laika, nakai lelam dorbam. Kod Muokslys akademejā beja pyrmuo skate, es redzieju, ka lelūs dorbus var izlikt pa vīnu stuņdi, cikom maņ beja vajadzeigys kaidys 4-5 stuņdis, kab vysu salikt. Tod es ari puorguoju iz lelū formatu i niu eistyn vaira navaru puorīt iz mozū. Es naasmu pacīteigs cylvāks, maņ vajag tagad i iz reizis. Niu mozuokais izmārs maņ ir 1×1 metrs.”

Karteņa: Sanri muokslys dorbs “Bez nūsaukuma”.

Par kruosainim stereotipim i īdviesmi

“Kod fiļmieju pādejū raidejumu cyklā “As asmu muokslinīks”, vysim aizdevu itū vaicuojumu – kur jius jemit īdviesmi, deļtam, ka maņ pošai iz tū nabeja atbiļdis. I principā vysu atbiļdis beja cīši leidzeigys – doba, izstuodis, cylvāki. Lai cik ari banali tys nabyutu, laikam jau juopīkreit – kod tu īraugi kaida cyta muokslinīka dorbu, tev rūnās sovys idejis. Tok vēļ, runojūt par īdviesmi, pa munam, taidys vystik nimoz nav. Muokslinīkam nav juosiež i juogaida īdviesme, tai var saīt gaideit divus, pīcus i desmit godus voi vysu myužu. Vysu laiku ir juodora i, ka tu dori, tod tev ari saīt, sovpus, ka tu vysu laiku nazkū gaideisi, nabyus nikuo.

Vēļ cyts gona plotai zynoms stereotips ir par muokslinīkim, kuri vysleidz gierbās spylgti i pamonami, te Sanri pīzeist, ka juos dorbūs namaineigs akcents ir spylgtuos kruosys, vystik jei poša pamatā gierbās malnūs tūņūs. “Tod, kod es stuojūs studēt Muokslys akademejā, es beju cīši spylgta – sorkoni svuorki, zyls džempers, zuoboki vīnā i šaļs cytā kruosā, sovpus vysi cyti atguojušī muokslinīki beja malnā. Laikam suokumā, kod tu pats vēļ sevi naapsazynoj, tu raugi pīvērst sev uzmaneibu. Otkon, kod tu asi nūformuliejs sevi, tev dvēselē tuos kruosys ir, bet tu vaira nagribi pīvērst sev papyldu uzmaneibu. Maņ nazkod beja ari zyli moti, tok es cīši nūguru, ka cylvāki iz mani verās lelom acim.”

Spēt puorsaslēgt, kab naapnyktu

Sanri stuosta, ka niu juos darbneica ir aptyvai 3×7 metri, it kai jau gona lela, vys vīnā darbneicā jei struodoj pi keramikys izstruoduojumu, gleznoj i moņtej video. Vaicuota par tū, voi nav gryuši apvīnuot tik atškireigus muokslys izpausmis veidus, jei apdūmojūt soka tai: “Ka nikuo najaucu, tod laikam Kīnys fabrikuos ir nūsacejums, ka darbinīkim, kuri regulari dora vīnveideigu dorbu, ik pa laikam līk dareit koč kū cytu, partū ka cytaiž cylvāks psihologiski sajiuk pruotā, deļtam, īspiejams, muna pīeja ir pat pareiza – vīnu šaļti es varu fiļmēt voi moņtēt video, nuokušajā es puorsaslādzu iz kū cytu, kab vyss natyktu puoruok apniceigs,” tai Sanri.

Vīta cylvāku naīrūbežoj

Naatkareigi nu tuo, kaidā geografiskā vītā atsarūņ, tu vari eistynuot sovys idejis, vysleidz Sanri pastreipoj, ka golvonais asūt pošam dorbuotīs i gribēt dareit, tod ari vīta cylvāku naīrūbežuos. “Cylvāks īrūbežoj pats sevi, īrūbežoj bailis i napuorlīcynuoteiba par sevi.” Jei ari pīzeist, ka niu ir tys laikmats, kod tu vari dzeivuot mežā, dasaslēgt da interneta i vyss pasauļs taipat redzēs tovus dorbus. “Daugovpiļs, Latgola, ari Reiga i Latveja ir taids mozs akvarejs pasauļa mārūgā, itūšaļt muokslys dorbus principā pierk mozuok, deļtam gryuši ir vysim. Vystik grybātu pībiļst, ka Daugovpiļs muokslys ziņā ir malači, Rotko muzejs ir durovys iz pasauli, i tuos ir Latgolā!”

Muoksleigais intelekts, muoksla i volūda

Sanri producātajā raidejumā “As asmu muokslinīks” gona plotai pīlītuojuse vysaiduokys muoksleiguo intelekta īspiejis. Interesanti, ka intervejis ar muokslinīkim asūt bejušys tik aizraujūšys, ka projektā paredzātūs diveju raidejumu vītā topa septeni raidejumi. “Pazīduoju i sovu laiku i finaņsejumu viņ deļ idejis, ka es nagrybu pagaisynuot tuos intervejis. Raidejumu izveidē es asmu vīns cylvāks – filmātuojs, skaņa, gaisma, montaža.” Sanri stuosta, ka, veidojūt raidejumus, sasaskuore ar problemu, ka gribīs īkļaut kū naviņ interesnuoku, deļtam tyka izmontuots muoksleigais intelekts, kab nadaudz puorveiduotu biļdis. Taipoš daļa nu interveju ir krīvu volūdā, Sanri pīzeist, ka jei nav filologs, deļtam tyka maklāta vareiba piec īspiejis vīgļuok iztulkuot tekstu, tai pamozam ar vairuoku programu paleidzeibu beja vareiba nu plānuotūs diveju raidejumu sagataveit septeņus. Vysus raidejumus skotīs ITE.

“Kod atkluoju muoksleigū intelektu, paraudzieju piļneigi vysu. Byuteibā, pasasokūt muoksleigajam intelektam, ari topa itys raidejums, partū ka vīns cylvāks varēja izdareit piļneigi vysu. Es izmontuoju “ChatGTP”, kab salyktu komatus i sakuortuotu cytus gramatikys vaicuojumus, “DeepL” maņ paleidzēja tulkuot, cikom “Kaiber” muokslinīku muokslys dorbus sataiseja par animacejom. Tai ka es niu eistyn izmontuoju vysu, kas ir dūts, pa munam, ir cīši labi, ka ir taids paleigs, kurs saeisynoj tovys dorba stuņdis. Ka es, pīmāram, animacejis byutu taisejuse poša, maņ iz vīnys izstruodi aizītu varbyut mieness, sovpus ite tev uzgenerej pa 1-2 minutom.”

Vaicoju Sanri ari par latgalīšu volūdys vītu juos dzeivē i ar jaunajā raidejumā. Jei stuosta, ka vacuoki ar jū runuojuši tikai baļtiski, deļtam runuot latgaliski jei īsavuiceja viņ piec dzierdis, vys itūšaļt breivi latgaliski narunoj. “Latgalīši rauga pīsalāguot cytim, dūmoj navys partū, kab pošim byutu labi, tok par tū, lai cytim. Varbyut cytūs gadīņūs ari rauga cytim paruodeit, ka muok vysaidys volūdys. Bet raidejumā “As asmu muokslinīks” nu 24 muokslinīku latgaliski runuoja tik Annele Slišāne. Ari tī, kas beja nu Rēzeknis, pīzyna, ka jī navar i naprūt runuot tik breivi latgaliski,” stuosta Sanri.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
12
Pīk
all-day Fotoizstuode “Piecgarša” @ Storptautyskuo lidūsta "Reiga"
Fotoizstuode “Piecgarša” @ Storptautyskuo lidūsta "Reiga"
Jul 12 all-day
Pyrmūdiņ, 17. junī, īzeimejūt Juoņa dīnys nedeļu, Reigys storptautyskajā lidūstā tyka atkluota bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” latvīšu tautystārpim i tymūs apviļktajom mozajom lelem – Annužom – veļteituo fotoizstuode “Piecgarša”. Izstuode Reigā ir starts vasalai streipei[...]
18:00 Daņči @ Veseleibys sola
Daņči @ Veseleibys sola
Jul 12 @ 18:00 – 21:00
Daņči @ Veseleibys sola
18:00 Rēzeknis nūvoda dīnys @ Rēzeknis nūvods
Rēzeknis nūvoda dīnys @ Rēzeknis nūvods
Jul 12 @ 18:00 – Jul 14 @ 23:45
Rēzeknis nūvoda dīnys @ Rēzeknis nūvods