Īškejais komuleits, kū izpeit muzykā. Saruna ar “Marysana band” solisti Santu Savicku-Drozdovu

Īškejais komuleits, kū izpeit muzykā. Saruna ar “Marysana band” solisti Santu Savicku-Drozdovu

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Ar latgalīšu sirsneibu i vuordu spāku, īdviesmis mekliejumim dobā i lelu energejis impulsu sasnēgt jaunys viersyunis – tai var raksturuot pārņ izveiduotū grupu “Marysana band”, kurys prīškgolā ir jau īprīšk Latgolā zynoma vokaliste Santa Savicka-Drozdova. Kūpā ar grupys sastuovu, kuru Santa smejūtīs sauc par sovim bruolim (bungys – Jevgenijs Tarasovs, akustiskuo gitara – Andrejs Jurevičs, elektriskuo gitara – Aleksejs Lisovecs i Viktors Zaharovs, bass – Vladimirs Lavrentjevs), jī seņuok muzicēja cytūs projektūs, par pīmāru, grupā “Vremja tepla” Rēzeknē. Tok niu jī ir apsavīnuojuši, kab radeitu kū jaunu – grupu, kas vaira radeitu taišni latgaliskys dzīsmis i tuos nastu tuoļuok.

Pastuosti, kur, kai jius vysi sasatykot i nūsprīdet, ka juoveidoj jauna grupa?

Mes īsapazynom 2019. godā, kūpā bejom vīnuos kuozuos. Es nazynuoju jūs, jī mani ari nā. Jī spieļuoja kuozys, tok es beju uzaicynuota ari nūdzīduot puors dzīsmis. Vāluok mes jau sasatykom cytūs projektūs i izdūmuojom, ka varātu dzīduot kūpā vīnā projektā.

Kai saprotot, ka jums ir kas kūpeigs, kab veiduotu grupu?

Mes gribējom koč kū jaunu kūpā, i taišni latgaliskais – tys ir muns! Tai, kab byutu kūpā na viņ vacajūs projektūs, tok ari byutu koč kas jauns, kūpeigs. I byut na viņ tagad, tok lai tys piec godim palīk stypruoks. Pa munam, dzīsmis latgaliski niu ir cīši aktuālys.

Kai grupai tyka izvālāts nūsaukums “Marysana band”?

Nūsaukums ir saisteits ar mani. Suokumā tys beja muns pseidonims. Tī sliepās diveji vuordi – Mary i Sana. Muns kristeitais vuords i muns pasē raksteitais vuords. Muns kristeitais vuords ir Marija, bet Santai nūjimts burts “t”. Tai saguoja, ka mes kūpeigi nūlēmem, ka taids byus grupys nūsaukums, par kū paļdis munim bruolim. Jūs es tai saucu. (smejās). Eistineibā jau pyrma loba laika es gribieju pamaineit vuordu. Tys beja taids interesants veids, ka napamaineit vuordu pasē, bet vīnkuorši īdūt sev pseidonimu.

Kai tu vari raksturuot sovu komandu?

Ar jim vysod ir jautri. Jūs kompanejā es vysod jiutūs kai ar eistim bruolim. Parkū es jūs saucu par bruolim? Es vysod sev asu gribiejuse bruoli. Maņ juo nav. Tok niu maņ jī pasaruodeja. Asu soliste, ir četri gitaristi. Mums ir ari bundzinīks Žeņa, nu kura jautreiba vysod īt. Ruodīs, tei ir jautreibys bomba, kura var spruogt i nikod nabeigs runuot. Maņ ar jim ir labi i cīši vīgli.

Grupa “Marysana band”, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Voi vysi grupys dalinīki ir nu Latgolys? I nu kurys pusis esi tu poša?

Nui, asu nu Latgolys, Rēzeknis nūvoda, tok poša jau 16 godu dzeivoju Reigā. Dīzgon daudz, tok Latgola mani valk. Es navaru, maņ vysu laiku ir juobyut ite. Maņ cīši pateik ite nūbraukt, jo ite ir muna muzyka i vysi muni rodi. Es pīdzymu Kaunatā, tī izaugu, niu bīži iz tīni braucu.

Niu asu pīroduse ari pi Reigys burzmys, tok suokumā maņ beja gryuši. Ite, Latgolā, ir mīrs, klusums. Tok vāluok es pi tuo pīrodu i, ruodīs, ka poša vysu laiku asu vīnā skrīšonā. Maņ napīteik mīra, deļtuo braucu pi Rāznys. Tī es sajiutu dobys energeju, nu kurys giustu spāku.

Kas deļ teve ir muzyka?

Kasdīnā maņ ir cyts pamatdorbs, tok muzyka maņ ir kai lels hobejs, dvēselis i sirds dorbs. Tū pat navar saukt par dorbu, tei ir muna dzeive, kas manī vaira i vaira dzeivoj. Tei palīk vēļ stypruoka. Maņ ruodīs, ka manī ir lels komuļs, kuru grybu dreižuok izveļt. Muna muzyka i dzīsmis vaira aug. Tuos ir daudz dziļuokys, stypruokys, i tuos es grybu nest piec seve.

Ari jiusu grupys socialajuos platformuos raksteits “Ar muzyku sirdī…”. Kai tod tev tei muzyka sirdī ir pasaruodejuse?

Es muzyku atrodu mamys vādarā (smejās). Mama ar papu braukuoja i spieļuoja kuozuos, pasuocīņūs. Jim beja sova kapela. Muna mama dzīduoja, paps spieļuoja iz vysaidu instrumentu – gitarys, bungu, klavīru. Dūmoju, ka nu jūs maņ ir gribiešona dzīduot, tok bierneibā es tū tai nasaprotu. Maņ beja lobs bolss, vacuoki syuteja dzīduot korī, tok es tū tai eisti nagribieju. Ari muzykys školys maņ aiz mugorys nav. Tok piec tuo, kai es aizbrauču iz Reigu, suoču staiguot iz vokalū studeju “Tamara Music Studio”.

Kai tu saproti, ka muzyku sovā dzeivē gribi puorvērst par koč kū vaira?

Ar godim es tū saprotu vaira i vaira. Jau lobu laiku rokstu dzīsmis. Es tuos grybu atstuot aiz seve, tok, kai es tū varu izdareit? Tikai tū dorūt! Vieliešonuos tū dareit palīk arviņ stypruoka, ka es vaira navaru bez tuo. Es jiutu, ka maņ tū vajag. Vysod, braucūt nu Reigys iz mieginuojumim, ir taids – beidzūt! Tok koncerti ir vyspuor –  kū tik es tymūs sajiutu! Navaru atīt vairuokys dīnys (smejās). Tys ir tys, kū es grybu dareit sovā dzeivē.

Grupys “Marysana band” soliste Santa Savicka-Drozdova, foto nu personeiguo arhiva

Tok kai ir ar puorejim grupys dalinīkim? Pastuosti vaira par jiusu suokūtnejū projektu – grupu “Vremja tepla”.

Tei grupa maņ īdeve cīši daudz, jo īprīšk es vaira muzicieju vīna iz skotivis. Jī maņ īdeve īspieju atnest koč kū jaunu grupā, jo beja tikai puiši. Paguojušā godā grupai beja 10 godu jubileja. Tok tys ir pavysam kas cyts, jo grupa izpylda dzīsmis cytā volūdā.

Saprūtu, ka tev cīši meilys dzīsmis ir taišni latgaliski.

Nui, tys ir koč kas eipašuoks! Tei ir muna tāva volūda. Ik pa laikam dzieržu, ka maņ soka, ka runoju, dzīžu napareizi latgaliski. Tok tai mani īvuiceja muns tāvs. Jis niu ir muns eņgeleits dabasūs. Es tai runoju nu bierneibys, školā mums tū navuiceja. Es ar papu runuoju latgaliski, ar mamu latvyski. Šaļtī, kod es nūbrauču iz Reigu, kautriejūs runuot latgaliski. I es narunuoju, izavaireju, jo pat latviski runojūt maņ juta akcentu. Dūmuoju – nu parkū tai dola cylvākus? Kaida asu, taida asu. Ar laiku muna volūda maņ palyka eipaša, deļtuo ka es cīši ilguojūs piec papa. Volūda ir tys, kū es varu atstuot nu juo, nu seve. Muns bārns naprūt runuot latgaliski, jei ari principā nagrib. Caur jū es tū navaru atstuot.

Par kū ir tovys sacarātuos dzīsmis?

Tys ir tys, kas atīt vīnā šaļtī. Ir šaļts, kod rokstuos i kod nā. Braucu mašynā, maņ atīt kaida informaceja, tod pīrokstu. Maņ tai nanūteik – niu raksteišu par itū, par tū. Kas maņ atīt nu īškys, tū ari izlīku iz papeira. Asu rakstejuse par Rēzekni, Rāznu. Itūšaļt mums vajag vaira dzīšmu.

Cik jau ir dzīšmu?

Cīši daudzi, naasu skaitejuse. Ir ari taidys, kurys nav pacaltys.

Kura dzīsme pošai ruodīs sirsneņai tyvuoka?

Vysys! Kotra ir cytaiduoka, kotrai ir koč kas taids, kas pajam nu īškys, skudrenis skrīņ puori. Cytu reizi klausūs – o, itei pateik! Nā, itei! Ai, vysys! Vīna dzīsme roduos naseņ – ar nūsaukumu “Tyvuok”. Maņ beja periods, kod es pazaudieju sevi. Tod es vieršūs pi Vysuma, kuru vajag pasaklauseit i izprast.

Kod cylvāks roksta kaidu sajiutu īspaidā, par pīmāru, kaids suopeigs ci smogs nūtykums, jis izaluodej dzīsmē i tai tūp šedevri. Voi tev ari ir leidzeigi?

Maņ vysod vajag emocejis, bez tūs es navaru nikuo pīraksteit. Maņ nikas naīt uorā, kod es grybu klusumu. Tok cytreiz ir ari ūtraižuok – kod vyss ir labi, tod ari nikas naīt uorā. Laikam vajag sajimt daudzi dažaidu emoceju. Kod es tuos pīrokstu, vystik saprūtu, ka tuos maņ koč kū nūzeimoj. Pīrokstu i piec kaida laika puorlosu. Puorlosu piec kaidu godu i dūmoju – voi es tū vyspuor raksteju? Tekstu ir tik daudz, ka es nasaprūtu, voi tei vyspuor beju es, kas tū raksteja (smejās).

Soliste Santa Savicka-Drozdova, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Voi ir vīgli izasist jaunai grupai taišni Latgolā? Jiusu grupa ir viņ godu, tok jau aktivi koncertej i daboj atpazeistameibu.

Pa munam, ir gryuts. Cylvākam vysod ir sevi juopīruoda. Kab dreižuok tys vyss ītu iz prīšku, mums ir vaira juodora. Mes dorom, i dorom tū ar cīši lelu vieliešonūs. Teikomēs vysod breivdīnuos. Koč voi diveji naktī, es taipoš īšu iz mieginuojumu, partū ka es tū grybu! Vīneigais – voi gribēs muni bruoli? (smejās). Ar jim ir cīši vīgli. Citreiz, kai jau sevkuram, ir sova dzeive. Tok niu mes sasateikam daudzi bīžuok, partū ka ir daudzi dorba.

Jius ari napaseņ uzastuojot iz “Boņuka 2023” skotivis. Tys ari ir lels panuokums jaunai grupai.

Ar “Boņuku” ir tai, ka es tī jau cīši seņ gribieju byut. Tod, kod pīraksteju dzīsmi “Rāznys azars”, kod es vēļ dzīduoju vīna poša, es pīteiču sevi ar itū dzīsmi, bet natyku. Tok tei gribiešona uzastuot “Boņukā” palyka stypruoka i stypruoka. Maņ bruoli saceja, ka vajag pīsasaceit “Boņukam” itymā godā. Es saceju nā, jo vēļ tik daudzi nav izdareits 2023. godā, kab pretendātu. Bet saguoja tai, ka myus uzaicynuoja i mes uzastuojom kai gosti. Tys beja cīši lels nūtykums.

Saprūtu, ka jums niu ir saplānuoti koncerti, pasuokumi iz prīšku. Kaidi tod ir mierki ci plani iz prīšku?

Ar mierkim i planim vysod ir tai – ka pastuosti, tod bīži viņ nanūteik tys, kū stuosti. Vysmoz munā dzeivē tai ir nūtics cīši bīži. Mums byus koncerti, mes īrokstom albumu. Leluokais dorbs nūteik studejā. Bet mes vysus gaidom iz koncertim!  

Itūšaļt grupa “Marysana band” uzastuoj ar koncertprogramu “Apturi mani”. Jau 12. aprelī grupa gasteis Bieržgalī, 13. aprelī Dagdā, 11. majā Strūžānūs i 18. majā Muzeju naktī Rēzeknē.

Taipoš interveju ir vareiba nūsavērt ari video formātā ITE.


Print Friendly, PDF & Email

Komentari

  1. Bwer Pipes: Your Partner in Sustainable Agriculture: Embrace sustainable farming practices with Bwer Pipes’ eco-friendly irrigation solutions. Our efficient sprinkler systems and durable pipes enable precise water management, promoting crop health and environmental stewardship in Iraqi agriculture. Learn More

Kalenders

May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
24
Pīk
22:05 Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
May 24 @ 22:05 – 23:00
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmini. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]