Kūpā radeit i saglobuot Latgolys keramiku. Saruna ar keramiku puori Valdi i Olgu Paulinim

Kūpā radeit i saglobuot Latgolys keramiku. Saruna ar keramiku puori Valdi i Olgu Paulinim

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Apreļa suokuos Latgolys Kulturviesturis muzejā keramiki Valdis i Olga Paulini atkluoja sovu dorbu izstuodi “Radeits Latgolā”. Tei ir Valda Pauliņa pyrmuo personalizstuode Rēzeknē, kū var skaiteit par juo jauneibys piļsātu – ite jis vuicejīs muokslys školā i aizsuocs keramika ceļu. Pauliņu puoram itys ir ari eipašs gods, partū ka jī svietej kai opolys dzeivis, tai ari dorba godu jubilejis. Valdim apritēja 60 godu jubileja, nu kurūs 45 ir veļteiti keramika dorbam i 35 godi – dorbuošonuos keramikā kūpā ar dzeivisbīdri Olgu.

Daudzveideiba izstruoduojumūs i tehnikuos

Valdis i Olga Paulini jau seņ ir atpazeistami sova dorba pratieji na viņ Kruoslovys nūvodā, tok ari Latgolā i vysā Latvejā. Valdis ar itū omotu nūsadorboj jau nu školys godu, tok, apprecejūt Olgu, izguoja na tik pi breineigys sīvys, tok ari atroda leidzautoru, ar kuru kūpā veiduot keramiku. Ari izstuodis atkluošonā puors beja vīnaidūs adeitūs džemperūs, smejūtīs nūruodūt, ka tei ir jūs “uniforma” svareigom šaļtim. Jī ari pīzyna, ka syltuokam laikam jim asūt T krakli ar uzrokstu “Pauliņu mafija”.

Paulini nu cytu pūdnīku atsaškir ar tū, ka jūs formuos i glazuruos ir radzama lela breiveiba. Par pīmāru, glazurys nav nūmiereitys, kab vīnaiž aptecātu prīškmatu. Tuos īplyust cyta cytā, ari kruosys puorsamej. Ari izstuodis apmaklātuoji pīzeist, ka tei ir breiveiba, kuru var dabuot tik ar dorba godim.

Keramika vys vēļ ir tradicionaluo muokslai kai tehnologeju, tai ari izstruoduojumu dizaina ziņā. Tok tys naaptur meistarus izdūmot vysaidys inovacejis – kai Valdis, tai ari Olga struodoj tradicionaluos tehnikuos, tok ari aizaraun ar tūs modernizaceju, eistynojūt rodūšys pīejis i dalīkūt koč kū nu seve. Taipoš jī pīkūp ari tehnikys dažaideibu, par pīmāru, malnū aba reducātū keramikys apdadzynuošonys tehniku, glazātū keramikys tehnologeju. “Struodojam tai i tai. Prūtams, vīgļuok byutu struoduot tik ar vīnu. Varātu tik ar malnū, navajadzātu ar glazurom burzeitīs,“ smejūtīs soka Valdis.

“Vīnu šaļti puorsvorā struoduojom ar malnū, bet ik pa šaļtei atbrauc ekskurseju grupa i obligati atsarūn kaids vīns diveji cylvāki, kuri soka – a jius vaira tū skaistū latgaliskū nataisot? Daguoja taiseit vaira. Itūreiz izsprīdem, ka malnuos byus drupeit mozuok, tok vaira taišni kruosainuos. Ari asu pamanejuse, ka cylvākim pādejā laikā gribīs kruosaineibu – koč kū kūšuoku, spūdruoku. Laikam vyss īt iz riņči,” tai Olga Pauliņa.

Valdis Pauliņš i izstuodis “Radeits Latgolā” eksponati, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Juodasoka, ka Paulini ir ari eipaši ar tū, ka pošu rūkom sagatavej izejmaterialu – muolu. Tys teik izrokts Daugovys krostā, puortaiseits i nūgatavynuots. Tys paruoda meistaru prasmis i senejū tradiceju izceļšonu sauleitē. “Maņ pateik Daugovys muola konsistence i vīnkuoršeiba. Pierstūs iz reizis ir cyta sajiuta. Pajamūt koč voi Raunys muolu – tys ir cytaižuoks. Daugovys muols ir dzeivs, jam ir sova dvēsele,” soka Olga Pauliņa.

Dorbi na viņ skaistumam, tok ari funkcionalitatei

Latgolys keramika jau seņ ir atpazeistama ar izstruoduojumu kluostu. Leluokuo daļa izstruodojumu nimoz nav nūvacuojuši, tok atsagrīž jaunūs veidūlūs, niu teikūt par unikalim dizaina objektim, bet saglobojūt ari sovu funkcionalitati. Ari meistari pastreipoj, ka jim ir svareigi, kab produkts na viņ prīcej acs, tok ir ari lītdereigs kasdīnā i kolpoj ilgi.

Pauliņu muola pūdi, vāzis, svečturi, veina i ellis trauki, pīna ci ola kruškys i daudzi kas cyts na viņ rūtoj Latgolys lītiškuos muokslys cīneituoju interjerus, tok ari labi dorbojās i paleidz saimisteibuos. Obeji autori ar lelu humoru pastuosta par sovim radeitajim eksponatim. Par pīmāru, Valdis izveiduojs kruškeņu, kurys ūsā paradzāta vīta divejim pierstim. Jis smej: “Tei ir funkceja, kab ar kruškeņu rūkuos vari aizmigt. Tei naizkriss nu rūku.” Leidzeigi ir ar cytim prīškmatim, par pīmāru, lelū vāzi. Valdis stuosta: “Vāze, kab giut mierkačus. Īlīc bananu i rūku īškā – čiks i ir!” (Smejās.)

“Taidys vāzis niu reklamejam kai leita sorgu vāzis. Reidzinīks atbrauc i soka – glupeiys, voi ta maņ taidu vāzi vajag? Tok bejs gadīņs, ka atīt pi juo veči gostūs ar slapnim zontikim, tūs tok vajag koč kur likt. Nu, leluo vāze bejuse lelim veirīšim salikt lelys lītys. Taids cylvāka stuosts paleidziejs dabuot ideju,” pastuosta Olga Pauliņa.

Karteņā: Keramiks Valdis Pauliņš i leluo vāze, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Izstuodē var redzēt ari rodūšu pīeju na viņ formuos, bet ari dizainā. Par pīmāru, svečturi izrūtuoti ar pavasara vizbuleitem, ciucenis kruojkaseitis ar pučeitem. Dorbus rūtoj na viņ zeimiejumi, tok ari cyti elementi. Par pīmāru, iz adventa svečtura radzami Pauliņu diveji kači. Tok izstuodis apmaklātuoju vydā beja ari Pauliņu korgija škirnis suņs Bronza, kas ite jutuos kai sovejais i kūpā ar puorejim izstaiguoja kotru izstuodis eksponatu.

Izstuodē apsaverami ari vysaidi originali svečturi. Puors nu taidu ar eipašu funkcionalitati – īlīc vydā sveci i byus gaismys rūtuojumi iz sīnu. “Tei var byut kai duovuonai taidam cylvākam, kam vyss ir, tok taida jam eistyn nabyus. Svečturi, puču pūdi i vysa kuo cyta – tei ir universala padareišona,” soka Valdis Pauliņs.

Taipoš idejis dažim unikalajim dorbim teik smaltys nu kasdīnys situaceju. Ar vīnu nu taidu, kas pīdzeivuota jauneibys godūs, pasadola meistars Valdis: “Beju pavysam mozs puika, laikam guoju 1. kursā. Rēzeknis tiergā īraudzeju siežam veceiti, tok nivīns da juo naguoja. Daguoju kluot i verūs, ka krūzeitei dagunteņš ir vaira iz rūktura pusi. Prosu meistaram – kas tys taids ir, deļkuo tai? Tok jis soka – ka tys byutu normals, tu da mane nadaītu,“ atmiņuos doluos Valdis.

Nūgiunūt rodūšys idejis, Pauliņu darynuojumi ir vīta atkluojumim i muokslinīku individualajam skatīņam. Paulini vysod meklej jaunus veidus, kai izapaust, i kotru godu jūs sortimentā pasaruoda koč kas jauns. “Vyss vacais, bet plusā koč kas jauns. Prūtams, mums pateik taidys lītys, kurys var praktiski izmontuot, na tik skaistumam. Īlikt, īlīt, īdzert i apēst nu tuo,” tai Olga. Ari niu puors pīzeist, ka jim ir cīši daudzi rodūšu ideju, tok ar tom jī nasadola. “Pylnu golvu i trokom rūkom var daudzi kū realizēt,” smejās Olga.

Raugūt raksturuot Pauliņu dorbus, var nūvāruot daudzi zylūs tūņu gamys glazurys, taipoš pasaruoda ari dzaltonī i zalī tūni. Poši autori pīzeist, ka jim sirdei tyvuoka laikam ir taišni zyluo kruosa. “Zyluo kruosa simbolizej tū, ka Latgola ir zylūs azaru zeme. Taipoš ari Kruoslovys gierbūnī ir laiva i pamatā ir zylais. Zylais ari mums leidza īt,” tai Olga Pauliņa.

Valdis i Olga Paulini, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Keramika, kas sagloboj Latgolys goru

Latgolys keramikys meistari nasažāloj par pīprasejuma tryukumu. Izstruoduojumus īsaguodoj kai vītejī, tai ari turysti – na viņ kai suvenirus, bet ari tim paradzātajam mierkim. Meistari Valdis un Olga obeji ir ari dorbuojušīs pedagogejā. Valdis 25 godus ir bejs Kruoslovys muokslys školys direktors, tok Olga ir struodojuse školā kai fizike, matematike. Niu itys naparostais tandems ar sovom prasmem nūder Kruoslovys amatnīceibys centrā – izklaidej turystu grypus ar paraugdemonstriejumim, ļaun pošim paraudzeit meiceit muolu. Izmontojūt myusu dīnu ārtuos metodis, produkceja teik syuteita iz vysim Latvejis golim. Autori nūruoda, ka piercieji grib, kab ari jūs sātā, asūt uorpus Latgolys, ir kaids eists kimūseņs Latgolys – līta, kas sagloboj Latgolys goru. “Klasiku nūteikti vajadzātu saglobuot, nasaverūt iz jaunom tehnologejom i īspiejom. Mes popularizejam latgaliskū,“ tai Valdis.

Olga pastuosta, kai jei vyspuor suokuse nūsadorbuot ar keramiku: “Es atguoju pasyuteit medalis škoļnīkim. Praseju Valdim – cik moksoj? Tok Valdis atbiļdēja: “Byusi vysu myužu poruodā!” Leidz ar tū beja taida dūma, ka vyss ir juodora kūpā. Tys tai aizguoja automatiski.” Niu puors pīzeist, ka vyss dorbs nūteik cīši mudri i pīrosti. Kūpā dorbuošonuos process ir tik dabysks, ka vīnam ūtram nav nikas juoprosa. Organiski, vīns ūtru papyldynojūt – īrauga, paloboj, dalīk. Kai pīmāru jī miņ ari ūsys, kas keramikā ir lela moksla, kab tei nanūtryuktu. “Vīns datur, ūtrs dalīk,” smaidūt soka Valdis.

“Vyss kūpā, bet ir lītys, par pīmāru, Valdim vyrpuošona, bet maņ apstruode, kur vaira vīns. Izvyrpynuot ir vīns, bet vajag vairuokys reizis pacyluot, apsavērt, īspīst dibenteņu,” soka Olga. Jī ari nūruoda iz cytu atškireibu – Olga ir vaira amatnīks, tok Valdis – muokslinīks. Valdim pateik izrūtuot lītys ar zeimiejumim.

Valdis pīzeist, ka jam laikam meiluokais darynuojums ir kukšyni, tok Olga dasoka: “Valdim vysod gribīs leluoku izvyrpynuot, tok es vysod soku: stop! Tok Valdis smejūtīs atbiļd: “Vīnolga, cik mozu piceņu jam, taipoš lels saīt.”

Keramiki Valdis i Olga Paulini, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Olga i Valdis Paulini ari nūruoda, ka niu Latgolys keramiku vydā ir palics cīši moz tūs, kas saglobuotu taišni kruosainū keramiku. Tok jī ari ar smaidu i lapnumu pīzeist, ka niu jūs omotā īsasaistejuse ari meita Līga. “Myusu meita ari labi puorzynoj vysys tehnologejis, ari jau taisa keramiku,” soka Olga. “Pabeidze fizioterapeitus, bet meicej muolu. Muols ir pateiceiguoks nakai slims cylvāks,” pasasmejūt soka meistars Valdis.

Keramiku Pauliņu izstuode “Radeits Latgolā” Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē byus apsaverama da ituo gods 5. maja. Tok meistari jau īskicej, ka tuoļuokais izstuodis ceļs jau augustā vess iz Leivuonu.

Fotogalerejā Valda i Olgys Pauliņu keramikys dorbu izstuode “Radeits Latgolā” Latgolys Kulturviesturis muzejā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Komentari

  1. Optimal Irrigation Solutions by Bwer Pipes: Bwer Pipes offers state-of-the-art irrigation solutions tailored to the unique requirements of Iraqi agriculture. Our innovative sprinkler systems and durable pipes are designed to enhance water efficiency and maximize crop yields, empowering farmers across Iraq. Learn More

Kalenders

May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]
13:00 Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Grīziņkolna filialbiblioteka
Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Grīziņkolna filialbiblioteka
May 30 @ 13:00 – 14:30
30. majā 13.00 stuņdēs RCB Grīziņkolna filialbiblioteka (Alauksta īlā 10) aicynoj iz sasatikšonu ar Juri Cybuli. Jurs Cybuļs ir volūdnīks, tulkuotuojs, publicists i školuotuojs, kurs vaira nakai 40 godu pietej i kolekcionej ābecis. Jurs Cybuļs[...]