Vaicuot volūdys dzilīnēs voi pi radinīku? Jaunvuordi i latgalīšu volūda

Vaicuot volūdys dzilīnēs voi pi radinīku? Jaunvuordi i latgalīšu volūda

Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Goda suokuos viļņuošonūs socialajūs teiklūs radeja Latvīšu volūdys atteisteibys kūpa, par pārnejuo gods jaunvuordu sludynojūt i popularuo virīņa “soļanka” variantu latvīšu literarajā volūdā pīduovojūt vuordu “sāļvira” (voi kai latgalīši teiklavītā “X” sprīde, ka latgaliski tū varātu saukt par “suolejū virīni”). Kasdīnys dzeivē, jemūt vārā sabīdreibys volūdys zynuošonys i cytu volūdu ītekmē latgalīšu volūda iz kotra sūļa sasateik ar izaicynuojumim, kai atsateisteit, kaidus vuordus lītuot, kurus olūtus volūdys papyldynuošonai izalaseit. Ari latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv dorbā tys ir pastuoveigs vaicuojums. Kai latgalīšu volūdai atsateisteit, kai darynuot jaunvuordus i byut, raudzejom nūskaidruot sarunuos ar divejom volūdneicom – Vaļsts volūdys centra lingvisti i latgalīšu rokstu volūdys specialisti Muoru Mortuzāni-Muravsku i Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesori Lideju Leikumu.

Pyrma voi piec (tod īs vīgluok) roksta puorskaiteišonys pīduovojam portala skaiteituojumim seve izaicynuot testā, voi saīt saprast, kuri vuordi latgalīšu volūdā ir jaunvuordi, bet kuri seņ zynomi, bet bejuši damiersti. Testu var aizpiļdeit ITE.

Vysa pyrma meklēt pošu volūdā

Atsokūt iz vaicuojumu, kū dareit ar jaunvuordu darynuošonu latgalīšu volūdā, Vaļsts volūdys centra lingviste, latgalīšu rokstu volūdys specialiste Muora Mortuzāne-Muravska, ir puorlīcynuota, ka vysa pyrma sevkurā volūdā vajadzātu viertīs asūšū materialu, meklēt pošā volūdā. Par taidu veiksmeigu pīmāru jei skaita leitovīšu volūdā lītuotū vuordu “mėsainis”, kas ir cīši popularuo iedīņa “burgers” apzeimiejums – rodīs nu leitovīšu vuorda “gaļa” i burtiski saīt “gaļaiņs”. “Zynoms, ka leitovīši lītoj ari vuordu “burgers”, bet vys tik veiksmeigi ir atroduši sovu. Ari latvīšu volūdā tū pošu rauga dareit, ir vysaidys aktivitatis, tuos pošys Latvīšu volūdys atteisteibys kūpys iniciativys, bet redzim, ka sabīdreibā attīksme na vysod ir vīnnūzeimeiga. Tok reizē ir ari vuordi, kas piec volūdnīku pīduovuojuma labi īsadzeivoj i teik lītuoti,” soka Muora. Juos īsacejums, dūmojūt ap jaunvuordim, ir jimt sovys volūdys ciļmis vuordus i tod izmontuot vysaidus vuordu darynuošonys pajiemīņus, par pīmāru, pīdiekļa dalikšona. Muora soka, ka taids lobs pīmārs latvīšu literarajā volūdā ir vuords “dators”, kas radeits nu vuorda “dati”, kas jau volūdā beja īprīšk, dalikts pīdieklis i niu cīši labi aizstuoj angliskū “kompjūters”. “Tī puormatumi, kū latgalīšu volūdā nareši sajemam, ka ir taidi poši vuordi kai literarajā volūdā – nui, bīži viņ tī ir fonetiski puorcālumi, bet kū padareisi, ka latgaliski taida vuorda nav,” sacynoj Muora, reizē pīzeistūt, ka terminu veiduošona i radeišona myusu dīnuos ir cīši aktuala. “Taids veiksmeigs pīmārs, pa manim, ir termina “mājaslapa” latgaliskuo verseja, kas saīt “sātyslopa”. Latgalīšim nav “muoja”, bet ir “sāta” i golā saguojs breineigs vuords. Ūtrys vaicuojums, zynoms, ir piečuok – cik tī vuordi labi volūdā īsadzeivoj. Myusu dīnuos ir tai, ka vysi latgalīši zyna latvīšu literarū volūdu, nu tuos zyna i školā ir vuicejušīs terminologeju, deļtuo bīži, dūmojūt jaunvuordus, var saīt, ka izdūmojam piļneigi jaunu volūdu,” skaita volūdys specialiste.

Nu lobūs pīmāru jei nūsauc ari vuordu “škārsteiklys”, kas labi īsadzeivuojs, pībiļstūt, ka volūdys veiduošonu i kaidu vuordu lītuošonu var veicynuot, raudzeit īdzeivynuot i lela nūzeime taidā gadīnī asūt medejim. “Latgaliski sova ītekme ir ari latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv. 15 reižu pīraksteis kaidu vuordu, par pyrmajom pīcom ļauds pasabreinuos, bet piečuok poši suoks lītuot. Nu vīnys pusis tys ir atbolstoms, bet nu ūtrys pusis par daudzi nu jauna radeitu vuordu – neologismu – var likt cylvākim vaira nadagrīzt viereibys saturam, viertīs iz formu i nasaprast, kas raksteits. Vajag māru, jāgu i saprasšonu,” soka Muora. “Zynu, ka mobiluo telepona vītā daudzi lītoj kuļdinīku – ari cīši lobs vuords, bet tys “kulda” nav daudzuos latgalīšu izlūksnēs, munai pusei īrosts beja “kārmans”, bet kuļdinīkam nabyutu nikaidys vainis, ka i vaira īītu volūdā,” jei turpynoj veiksmeigūs pīmāru saukšonu.

Muora poša saimē kasdīnā lītoj ari leitovīšu volūdu. Vaicojūt, kai jai ruodīs sovu reizi dzierdātais uzskots, ka latgalīšu volūda ir tyvuoka leitovīšu volūdai i vaira jaunu vuordu vaicuošona juosaver tymā vierzīnī, lingviste atsoka, ka jai nasaruoda, ka latgalīšu volūda byutu tyvuoka leitovīšu volūdai nakai latvīšu literarajai volūdai. “Nui, ir koč kaidys īzeimis sasaglobuojušys, bet vys tik navaru pīkrist. Veidojūt jaunus vuordus, mes, saprūtams, varim pajimt kaidu apzeimiejumu nu leitovīšu volūdys, tok, cik daudzi jū saprasss i pījims? Vīns taids raudzejums latgaliski ir vuordu “karte” apzeimēt ar “zemislopa”, kū var redzēt ari Vikipedejis latgaliskajā versejā. Tys ir nu leitovīšu “žemėlapis”, bet nav cīši īsadzeivuojs. Taipat princips, ka raudzeit atrast vacūs rokstūs vuordu, kas pīsaukts reizi, varbyut treis i gaideit, ka vysi lītuos i zynuos – tai tys nastruoduos. Pa mozeišam īdzeivynuot varbyut i nav švaki, bet tys ir pījimšonys vaicuojums sabīdreibai. Var raudzeit lītuot “zemislopa”, bet taipat leluokuo daļa turpynuos saceit “karte”,” situaceju raksturoj Muora.

Taipat vysod dzeivs ir vaicuojums, cik daudzi volūdā vajadzātu speciali veicynuot jaunu vuordu lītuošonu, iz kū Muora komentej, ka var raudzeit, bet navajadzātu puorspeilēt. “Navajadzātu tai, ka niu pīmessim volūdu pylnu ar vuordim, kurus cylvāki nalītoj, nasaprūt da gola voi jim ruodīs sovaidi, bet vaira suokt ar vuordim, kurus ļauds zyna voi nazkod zynuojuši, bet niu aizmiersti. Volūda atsateista kai dzeivs organismys i nikod jau da gola navar zynuot, kas īīs, byus iz palikšona, bet kas nā. Latvīšu literarajā volūdā taids lobs pīmārs, pa manim, ir vuords “zīmols”. Sovulaik beja tik brends i breinds, bet niu ir “zīmols”. Ari latgalīšu volūdā jis labi īsadzeivuojs – mums ir zeimyns. Vuodram “zeimuot” dalykta izskaņa “-yns” i saguojs lobs vuords,” vēļ vīnu pīmaru sauc Muora.

Nazkod lela ītekme jaunu vuordu veiduošonā beja literatim, bet kaida tei ir myusu dīnuos? Muora atsoka, ka jai redzīs, ka jei vaira nav cik lela. “Latgalīšu volūdā tys varātu kū ītekmēt, ka literarais dorbs kai taids ir gona saistūšs, cylvāks skaita ar prīcu, tī ir konsekventi lītuoti kaidi vuordi, kas tod var kai ītekmēt ari tovu volūdu. Pīmini, saprūti, cik šmuki volūda plyust i pajem nazkū sev. Bet skaitu, ka leluoka ītekme ir masu medejim i ari tim, kas vyspuor myusu dīnuos roksta latgaliski. Nav mums taidu lelu influenseru, kurim dzeivuot leidza. Lelai daļai ļaužu volūda moz interesej i nasaista: jī kai runuoja, tai i runuos,” soka lingviste, reizē sprīžūt, ka īsacejums tim, kuri vys tik grybātu veiduot sovu volūdu lobuoku, narunojūt par raksteibu, bet lītuošonu kai taidu, vysa dreižuok varātu byut kaida literara dorba, raidejuma latgaliski īkļaušona kasdīnā. “Juorauga pošim veiduot latgaliskuoku sovu kasdīnu. Ari maņ pošai tys ir bejs ceļš iz latgaliskuoku volūdu – kū vaira struodoju ar jū, tū padoru latgaliskuoku,” nūsoka Muora.

Juoīt laikam leidza, bet juojem leidza sovs

Profesore Lideja Leikuma, atsokūt iz vaicuojumu par jaunu vuordu veiduošonu, soka, ka nu suoku ir juosaprūt, ka volūdā ir vysaidi sluoni i jūmys. “Saceisim, koč kaiduos tehnologejuos. Es nabyutu tys, kurs saceitu, ka vysu pošim vajag izguoduot nu jauna. Sovulaik beja krīvu volūdys ītekme, niu tei ir angļu volūda, kas cīši ītekmej kasdīnu i var viertīs, kai tū rysynoj latvīšu literarajā volūdā. Jim spāka i resursu vaira i tod vysu, kas lobs, juopajem sev. Tod maņ ari vaira nagrīztu ausīs i nasaruodeitu kai nazkas nalobs tei poša “trešuo izlūksne” (fonetiska vuordu puorlikšona nu latvīši literaruos volūdys – EL). Tuos pošys datortehnologejis. Ka vīnim ir izdūmuots lobs vuords, maņ personeigi ruodeitūs, ka nabyutu i ūtrim nikas švaks. Golvonais, lai nav nazkaids “džoistiks” aizguojs. Datortehnologejis ir pyrmuos, kas īt pruotā, kam tī vysu vaira svešūs vuordu īt vydā, bet ir ari cytys nūzaris,” soka Lideja Leikuma.

Taipat asūt saprūtams, ka koč kam jaunam i volūdā juoīt kluotyn, kam pasaruodūt jaunys nūzaris, jauni vuordi. “Latgalīši nadreikstātu atpalikt nu dzeivis, palikt tik kaiduos 19. godu symta konstrukcejuos i vuordūs,” puorlīcynuota profesore. “Juoīt laikam leidza, bet, ka ir vareiba kū naviņ atrast pošu volūdā, primari juosmeļ nu pošu volūdys rezervu. Maņ ruodīs, pats pats golvonais latgalīšim jau byutu pajimt tū, kas pošim jau ir. Deļkuo lītuot tū “vīnmār puornuokt muojuos”? Jis maņ meils pīmārs. Parkū taidam nazkam juobyut, ka mums ir na “vīnmār”, bet sovs “vysod”, muns ir na “apkuort”, bet “apleik”, nav “puornuokt”, bet ir “atīt”. Mes pat beistamēs nu vuordeņa “i”, aiz tuo, ka taids ir slavu volūduos, pīsaucam krīvu volūdu, najimdami vārā tū, ka latgalīšu kulturviesturiskais konteksts ir poļaku, tūlaik boltkrīvu i viņ tod krīvu, kas pat ir izlūksnis formā tepat sūpluok Pleskovys, i kur vēļ tod literaruo krīvu volūda. A mums baile. Dajiukuši pi “un” i turamīs pi tuo kai kaida volūdys ruodeituoja. Tys maņ nasaruoda pareizi. “I” nav slavu vuords. Cyti volūdnīki, tī poši Endzelins, Rekēna, ir skaitejuši par myusu pošu, baltu, vuordu. I es jū skaitu par normalu sovu vuordu. Ite kai Pīters Jurceņš nazkod smējuos: kod mes runojam sovā volūdā i kod stypri nadūmojam, tod sokam “i”, bet, kod gribīs smolkuok izataiseit, tod līkam “un”. Mums ir nazkaidi aizsprīdumi pret tū, kas mums ir, gribīs cyta, bet vēļ ir daudzi sova. Bet itys nikod nadaīt da cylvāka, ka ar volūdu nastruodoj. Ka vīnā pusē soka “neika”, cytā “boika” (svīsta kuļšonys/neišonys trauks – EL) – ir normali, ka kotrys lītoj sovu, taidu juovuica sovys pusis školā. Bet, par pīmāru, vuords “būrkuons”, kas ir i burkons, burkuons, burkans, buorkans – izīt, ka vuords mums ir, bet nazynim, kai raksteit, tod gon ir vajadzeigys pareizraksteibys vuordineicys kai kotrai kūptai volūdai, vaira vālamū variantu ceļt, turēt prīškplānā, bet paruodeit, ka ari tys nav vīneigais, kas Latgolā ir. Tū raudzeisim ruodeit ari “Augu nūsaukumu vuordineicā”, pi kurys niu teik struoduots. Volūda var byut kai destilātais iudiņs – lobs, bet bezgaršeigs. Bet jamā var byut ari kaids zareņš īkrits, lapeņa, nu kaida olūta izsparts – gorduoks. Volūdai navajag byut sastyngušā rokstu volūdys leiminī, bet vajag pasapyldynuot ar izlūkšņu vuordim, boguoteibom,” puorlīcynuota ir Lideja Leikuma.

Ari jai vaicuojūt par literaturys ītekmi iz latgalīšu volūdu, profesore leidzeigi kai Muora pīzeist, ka nasaruoda, ka jei cīši kū ītekmātu. “Taids lobs pīmārs sovulaik beja Emileja Kalvāne, kurei lyka vydā latgaliskuos rezervis i nabeja tai, ka turātūs pi vīnys sovys Styglovys versejis. Jei vuicejuos – Strodu cīši labi zynuoja i cytus olūtus izmontuoja. Nasasteidze publicēt, nūbrīdynuoja. Daudz cīši lobu lītu ir juos dzejūļūs,” stuosta Lideja. Bet, ka smeļt nu cytu volūdu, tod jei īsoka vērtīs pi tyvuokūs “radinīku” – pi leitovīšu. “Mums niu ir vuords nedeļgols. Leitovīšim – savaitgalis. Var saceit “nedelis beigys”, “nedelis gols”, nedelis pādejuos dīnys”, “nedelis beidzamuos dīnys”, bet var pasaceit ari “nedeļgols”. Maņ ruodīs cīši normals rysynuojums, ar kū varim boguotynuot volūdu. Vēļ taidi veiksmeigi ruodīs jau Muorys pīsauktais “kuļdinīks”, “soltaunīks”, ari sovulaik literata Juoņa Ryučāna taiseitais “seikšaļtenis” – nagarī laika breiži. Vuords “breids” ir germanismys, mums saīt kai trešuos izlūksnis vuords, bet šaļteņa ir baltu rysynuojums. Slavynojam Raini, Kronvaldu Ati voi Zīdūni jaunuokūs laikūs par volūdys boguotynuošonu, bet mums ari pošim taidi ļauds pasaruoda – nu Oskara Seiksta dorbu varātu pajimt kū vaira vēļ pluotuokam lītuojumam,” soka profesore, reizē pībiļstūt, ka pi na cik lobūs pīmāru jei skaita “zeimynu” – taišni ūtraiži īprīšk ar Muoru runuotajam. “Maņ pateik tys, kas ir izvylkts nu pošys volūdys dzilīnis, kas nazkur guļ, es varu izviļkt i otkon dzeivuoku padareit sev. Es te runuošu preteimā jaunajim, bet maņ, par pīmāru, ni tys zeimyns, ni zeimūls vajadzeigi. Maņ ir firmys zeime. Kai tod mes nazkod saucem i atpazynom? Volūdā daudzi kas ir cīši subjektivi. Es izteiku, bet cyti – lai lītoj vasali!” nūsasmej Leikuma.

Sarunys nūslāgumā izaicynoju profesori iz vītys paraudzeit ceļu, kaidā raudzeit dūmuot i meklēt lobuokūs variantus vuordu lītuošonai latgaliski i kai pyrmū pīduovoju vuordu “sankcija” – itūšaļt aktuals, bet voi var atrast kū naviņ latgaliskuoku? Lideja Leikuma soka, ka pa prīšku juosaprūt pats termins voi jiedzīņs, kas eisti jamā teik īslāpts. “Sankcija – iz koč kuo izlykts aizlīgums. Mums jau ir bejs vuords aizlīgums, nūlīgums. Kod mums byus oficials styls voi lītvedeibys dokumenti, tod nameklēsim jauna vuorda. Itys ir storptautyskys vuords, saprūtams daudzuos volūduos i itaidā gadīnī vysa dreižuok pīmāruotu sovai volūdai – saceitu “sankceja”. Burtu n es nameikstynuotu, kam k ir cītais i ari īprīškejais nasaprosa meiksts,” logikys kiedeiti stuosta profesore. Pīduovoju vuordu “versija”, voi tam var atrast kaidu latgaliskuoku? Jei atsoka: “Tī drūsai viņ otkon juosaver nu konteksta. Terminim skaituos, ka juobyut vīnnūzeimeigi, tok cik daudzi ir taidu, kas nav vīnnūzeimeigi. Mums juosaprūt, kū aiz tuos “versejis” gribim pasaceit, kas aiz tūs dūmuots. Ūtrys vuords varātu byut “variants”. Verseja, saprūtams, angļu volūdys nasts i plotai īsamīdzs, ir konteksti, kur juo navajag, bet formalu ībyldumu maņ nav.” Kai vēļ vīnu paraudzeišonai saucu vuordu “definēt”, iz kū profesore nūsoka, ka tys taids kai dežurvuords. “Vajag tod, kod vajag konkretys definicejis. Bet definiceja ir konkrets termins ar sovu nūzeimi. Styngrai nūteiktu, īrūbežuotu. Definēt jau ari lītoj cytuos nūzeimēs. Vuords funkcionej kontekstā. Es itaidūs svešvuordūs es nasaceineitu pret svešajom skaņom. Ka ir īguojuse literarajā volūdā, īguoja ari pi myusu. Var jau klīgt, ka nav taidu literu latgalīšim, bet mes poši veidojam tū, kai volūda skaņ. Ka kuram napateik f, lai lītoj ar p koč voi vysur. F ir vīns nu svešūs, pādejais, kas īguojs latvīšu volūdā,” skaidroj Leikuma.

Sarunys nūslāgumā saīt sacynuot, ka latvīšu literaruo volūda arviņ vaira ītekmēs latgalīšu volūdu. “Taipat saīs, ka vyss izīs cauri literarū volūdu. Mes varim runuot par nazyn kaidu latgalīšu volūdys leidzvierteibu kluot pi vydsdialekta latvīšu volūdys, tok tys jau vaira nabyus tai, kam viesturis navar pagrīzt atpakaļ. Kur ir tei leluo Latgola, kur vīna trešuo daļa vysys Latvejis ļaužu dzeivoj? Seņ juos vaira nav. Ari školu programys veiduot ir vīnkuoršuok, kod ir koč kaidi vaira vīnuotuoki modeli, bet nivīnā breidī nasaceišu, ka vajadzātu pagaisynuot sovu sovpateibu. Saceišu, ka latgaliskū materialu beidzūt vajadzātu integrēt vysys Latvejis školu programuos i tai tuoļuok. Cytaižuok izīt, ka mes iz vydsdialekta puorīmam, bet puorejī nadazynoj, ka mums ir taidi rakstnīki, autori. Tys nav gūdeigi,” nūsoka profesore Lideja Leikuma.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]